.png)
|
Arhīva kalendārs
Plenērā radītos darbus plašākai publikai izstādīja 28.jūlijā Ērģemes kapusvētkos, kurus apmeklēja ap 400 cilvēku, no kuriem ap 200 novērtēja mākslas darbus, piešķirot tiem atpazīstamības vai simpātijas atzīmi, piesienot krāsainu lentu. Kapusvētkus apmeklēja ģimenes, kuru dzimtas saknes aizsākušās no šīs vietas, un pauda prieku par šādām aktivitātēm.
Pateicoties lielajai atsaucībai, pēc šīs izstādes, mākslas darbi no septembra beigām līdz novembra sākumam tika izrādīti Valkas novada Lugažu muižā. Visu novembri izstāde būs apskatāma Ērģemes pagasta Turnas kultūras namā, pēcāk daži no apmeklētāju puses visvairāk novērtētajiem darbiem būs apskatāmi arī Omuļu bibliotēkā. Gan kapusvētku laikā Ērģemē, gan izstādes laikā tika aktualizēta nepieciešamība izdod vēl papildus 100 eksemplāru Ēvalda Kivilanda Omuļu grāmatai. Pēc plenēra darbu radīšanas tika izveidotas pastkartes ar Omuļu skatiem un aktualizēta līdzekļu vākšana Omuļu grāmatas papildus eksemplāru izdošanai. Jau kapusvētku laikā tika apzināti vismaz 20 cilvēki, kuri gribētu iegādāties grāmatu. Potenciālos grāmatu pircējus aicina sazināties ar Valkas novada bibliotēku vadītājiem vai arī ar biedrības pārstāvi rakstot uz e-pastu valkasgimenem PIE inbox PUNKTS lv vai arī zvanot uz tālruni 29234102. Pastkartes tika pasniegtas Omuļu iedzīvotājiem un ir arī pieejamas Valkas, Ērģemes, Omuļu bibliotēkās. Projekta mērķis ir veicināt Valkas novada Ērģemes pagasta Omuļu apkārtnes iedzīvotāju identitātes apziņu, īstenojot pasākumu programmu “Omuļu pastāsti” kā instrumentu kultūrvēsturiskās vides izziņai, popularizēšanai, attīstībai un pieejamības sekmēšanai, pielietojot sociālo mākslu.
Bejas novadpētniecības centrs īsteno VAS “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.–1953.”. 8. novembrī notiks projekta ietvaros tapušās ekspozīcijas atklāšanas pasākums.
Šī projekta mērķis ir izpētīt un atspoguļot Latvijas nacionālo partizānu un iedzīvotāju pretošanās kustību padomju okupācijas varai Jaunalūksnes pagasta teritorijā no 1945. līdz 1953. gadam. Projekta ideju rosināja Jolanta Baldiņa, un ieceri īstenoja Astrīda Ievedniece sadarbībā ar dizaineri Antru Lielmani un mākslinieku Ivaru Vecānu. Bejas novadpētniecības centrā šobrīd ir izveidota un iekārtota pastāvīga ekspozīcija, kuras pamatā ir pētījuma dati par partizānu grupām un to pretošanos, partizānu mītņu atrašanās vietām, aculiecinieku atmiņu stāstiem. Ekspozīciju “Nacionālo partizānu kustība Jaunalūksnes pagasta teritorijā 1945.–1953.” atklāsim projekta noslēguma pasākumā 8. novembrī. Aicinām visus interesentus šajā dienā pulksten 13.00 Bejas novadpētniecības centrā uz diskusiju par partizānu kustību Latvijā. Diskusijā piedalīsies vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, Ainārs Bambāls, novadpētnieki Astrīda Ievedniece, Dzidra Mazika, un to vadīs Jolanta Baldiņa. Līdztekus projekta aktivitātēm, godinot nacionālo partizānu piemiņu, Virguļicas mežā Pededzes pagastā ir attīrīta teritorija partizānu bunkura atrašanās vietā. Šajā vietā 1951. gada 8. novembrī dzīvību zaudēja Jaunalūksnes pagasta ļaužu atmiņās ar cieņu un pietāti novērtēta nacionālā partizāne – Velta Kromule. Šā gada septembrī notika jau trešā piemiņas vietas sakopšanas talka, tajā piedalījās Jaunalūksnes pagasta pārvaldes un Bejas novadpētniecības centra darbinieki, Druvis Tomsons ar dēlu, Juris Kromulis, Zemessardzes 31. kājnieku bataljona un veterānu vienība, Alūksnes muzeja pārstāvis, represēto kluba “Sarma” priekšsēdētāja Dzidra Mazika. Paldies arī Mālupes iecirkņa mežkopim Ivaram Fērmanim un mežzinim Guntim Krapānam, Alūksnes novada domes deputātei Līgai Langratei. 12. oktobrī šajā vietā atklāts piemiņas akmens. Īstenojot projektu, būs iemūžināta Jaunalūksnes pagasta nacionālo partizānu piemiņa, izveidojot Bejas novadpētniecības centrā pastāvīgo ekspozīciju, sakārtojot piemiņas vietu Virguļicas mežā un dodot iespēju ikvienam interesentam piedalīties vēsturnieku vadītā diskusijā par nacionālo partizānu kustību Latvijā, Ziemeļvidzemē. Informāciju sagatavojusi: Ligija Priede,
No 2018. gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, kā arī aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi.
Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti” tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”. Tautas mūzikas darbnīcas dalībnieki un stāstnieki, jau cītīgi pastrādājuši, devās uz Rīgu, uz tautas mūzikas ierakstu studiju „Lauska”, kur ierakstīja topošās filmas skaņu pavadījumu. Stāstnieki ierunāja galveno varoņu lomas un teikas. Mūzikas darbnīcas bērni bija ierakstam sagatavojuši tautas dziesmu dažādu tautas instrumentu pavadījumā, kā arī ierakstīja vēja, ūdens, negaisa, malšanas, spociņu un citas skaņas. Ierakstā piedalījās Skujenes pamatskolas, Amatas pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Drabešu Jaunās pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Nītaures vidusskolas un Drabešu muižas Amatu mājas bērni. Turpmāk ieraksta materiālu apstrādās un filmai sagatavos skaņu ierakstu studijas „Lauska” skaņu režisors Kaspars Bārbals. Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju sagatavojusi: Inese Roze, TKIC "KasTe" vadītāja, projekta "Reiz dzīvoja Āraišos"vadītāja
Dzērbene gleznotāju uzmanībā bijusi jau arī agrāk, te gleznojuši daudzi profesionāļi un Mākslas skolu audzēkņi. Šoreiz gleznotāju pulkā bija paši dzērbenieši, taurenieši, jaunpiebaldzēnieši, drustēnieši, rīdzinieki, inčukalnieši, vecpiebaldzēniete, raunēniete, jelgavniece un mālpiliete. Mazākajam dalībniekam bija 16 gadi, bet lielākajam 78. Visi klātesošie vienlaicīgi iejutās gan skolotāja, gan skolnieka lomā, viens otru atbalstot, pamācot un piepalīdzot. Dalībniekiem bija dažādas pieredzes un prasmes, bet visus vienoja kopīga vēlme gleznot. Ar novada projekta „Dažādosim savu ikdienu” atbalstu, visiem bija iespēja gleznot ar profesionālām akrila krāsām, daudzi to darīja pirmo reizi. Viens no aizrautīgākajiem skolotājiem izvirzījās gleznotājs Pauls Putniņš, kas visus iedvesmoja gleznot, arī dizaineru Aigaru Lenkeviču, un ar pārliecību ieteica, ko nu katram derētu ātri izdarīt, lai tiktu pie laba rezultāta. Klātesošo vakara sarunas raisījās pēc mākslas terapeites Daces Visnolas lekcijas par pamatkrāsām un to ietekmi uz cilvēku. Dažādiem cilvēkiem sanākot kopā un daloties, uzzinājām daudz par Japānas tradīcijām, ceļošanas pieredzi, Tai-či enerģijas gūšanu, dejām un, protams, gleznošanu. Plenēra dalībnieku darbi ir apskatāmi pils vestibilā, izstādē „Dzērbenes krāsu atvasara-2018”. Izstādes atklāšanā piedalījās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Melnbārdis, rakstniece Ingūna Bauere un vietējās sabiedrības pārstāvji, kam pils liktenis nav vienaldzīgs. Daudzi viesmākslinieki savos darbos attēloja apkārtnes skaisto dabu, rudens krāsu noskaņas, Lielmātes aleju, Lauksaimniecības skolas ābeļdārzu, Mācītājnieku un Arājezeru, pakalnus un ceļu. Pils centrālo ēku gleznot izvēlējās vietējie meistari Ņina Paeglīte un Ingūna Plūme, bet pārliecinošākā grūstošā staļļa ēkas daļa ar akmeņu rakstiem lieliski izdevās Ingūnai Bauerei. Par skaistāko un gleznotāko motīvu tika atzīts skats no 3.stāva loga uz zudušo Mācītājmuižu jeb Pastorātu ar tagadējo Geņas māju.
Grēta Šmite ar gleznoto ainavu. Skats uz Pastorātu. Plenērs tika realizēts ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas atbalstu projektam „Amats zelta pamats-2018” Radošās brīvdienas, RADI TE! Šī projekta ietvaros Amatu mājā jau divus gadus kopīgās darbībās ir satikušies dizaineri un amatnieki, lai domātu, kā izmantot vietējos resursus, lai apzinātu nepieciešamības laukos un meklētu veidus, kā vienoties kopīgā idejā un to radītu laukos uz vietas. Šī gada atvasara tika atvēlēta radošiem gleznotgribētājiem, jo radošums ir cilvēka privilēģija, tas nevar piemist tehnoloģiskai ierīcei, lai cik sarežģīta tā būtu. Tādēļ arī zināšanu sabiedrībā galvenā nozīme ir cilvēkam, jo zināšanu (atšķirībā no informācijas) nesējs ir vienīgi cilvēks. Bet aktivitātes, kuru izcelsme balstīta cilvēka radošajā darbībā, prasmēs un talantā ir potenciāls celt labklājību un radīt jaunas darbavietas. Projekta organizatore, māksliniece Ērika Māldere.
Varakļānu Mūzikas un mākslas skolā pilnā sparā rit pirmais mācību gada cēliens ne tikai jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem, bet arī viņu vecākiem, vecvecākiem un citiem novada iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt zināšanas un prasmes amatniecībā, aužot tautiskos brunčus un pinot klūdziņu grozus. Varakļānu novada kultūrizglītības atbalsta biedrība ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īsteno projektu “Neturi sveci zem pūra”. Tā mērķis ir attīstīt radošo industriju Vidzemes plānošanas reģionā, saglabāt amatniecības kultu, tradīcijas. Pārmantot amatniecības prasmes popularizēt Varakļānu novada nemateriālo mantojumu. Projekta laikā interesentiem notiek aušanas un klūdziņu pīšanas nodarbības līdz pat decembra mēnesim. Mācīties gribētāju skaits pārsniedza mūsu projekta iespējas, līdz ar to visi netika apmācību grupās. Tas liek secināt, ka varakļāniešiem ir vēlme apgūt un saglabāt amatnieku darbību novadā un nodot to no paaudzes paaudzei augstu vērtējot kultūrvēsturisko mantojumu. Paralēli nodarbībām tiek apzināti Varakļānu novada amatnieki un tiek vākta iespējamā informācija, materiāli par meistaru dzīves atziņām un meistarstiķiem. Cienījamo meistar, ja vēl neesi uzrunāts vai esi piemirsts, tad dod ziņu mums un piesakies, zvanot pa tālr. 29221493! Katra meistara padomi noderēs jaunajiem amatniekiem, kuri vēlas apgūt seno amatu meistarību, tādējādi saglabājot nepārtrauktu amatnieku darbošanos Varakļānu novadā. Informāciju sagatavojusi: Ieva Melne-Mežajeva.
Sievietes vasaras tērpu demonstrēja “Vecpiebalga atver durvis” amatniecības demonstrējumu laikā, goda saimniece “Latvijas goda apļa” ietvaros, kur ar goda tērpu greznojās pasākuma vadītāja. Tērpi bija apskatāmi arī mākslas un amatniecības izstādē “Radošā dominante. Svētki.” Pētera baznīcā, kas apmeklētājos izraisīja lielu ieinteresētību. Ar šiem tērpiem piebaldzēni greznosies “Latvijas goda apļa “ noslēguma pasākumā 3. novembrī Ogrē. 17. novembrī projekta vadītāja un Latvijas karoga autore goda tērpā piedalīsies pasākumā Brazīlijā “Ar Latviju sirdī”, lai saņemtu karogu, kas divus gadus ceļojis par pasaules valstīm pie latviešiem, un atvestu atpakaļ Latvijā. Visi, kas vēlas aplūkot tērpus, to var izdarīt tautas tērpu ekspozīcijā aušanas darbnīcā “Vēverīšas”. Par tiem jau ir priecājušās vairākas ārzemju delegācijas no Ķīnas un Japānas. Pateicoties projekta realizācijai, tērpi kalpos Piebalgas atpazīstamībai un liecinās par to valkāšanas tradīcijām. Informāciju sagatavoja: Dagnija Kupče, projekta vadītāja.
Konkursā piedalīsies dalībnieki no Alojas, Alūksnes, Cēsīm, Daugavpils, Jūrmalas, Limbažiem, Ogres, Rīgas, Staiceles, Smiltenes, Ulbrokas, Tukuma, un Viļņas (Lietuva).
Konkurss tiek īstenots ar Cēsu novada pašvaldības, Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu. Ieeja bez maksas. Informāciju sagatavojusi Elīna Eglīte, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas projektu vadītāja.
14. decembrī no plkst. 11.00 līdz plkst.14.00 15. decembrī no plkst. 11.00 līdz plkst.14.00 no plkst. 15.00 līdz plkst. 18.30 Praktiskās darbnīcas katrai dienai būs atšķirīgas: 14. decembrī apmeklētāji izgatavos puzurus un dziju saulītes, 15. decembrī - maskas un iesaistīties maskošanās norisēs. Izgatavotās lietas un idejas ikviens varēs paņemt sev līdzi, lai tās palīdzētu nodrošināt košu svētku svinēšanu savās mājās. Dalībnieku skaits ierobežots, lūgums dalību pieteikt līdz 10.12.2018., zvanot pa tālruni 29528421 vai e- pastā: spridisaskola PIE inbox PUNKTS lv. IEEJA – BRĪVA.
Projektu līdzfinasē: Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2018.
Kontaktpersona:
No 21. novembra bērnu veikums apskatāms Mālpils novada bibliotēkā košā izstādē “Krāsu frekvence. Brīnumputns.” Simpozijs, izstādes un darbnīcas tiek rīkotas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu finansētās Vidzemes kultūras programmas un Mālpils novada domes atbalstu. Projekta kuratore Ērika Zutere zutere PIE gmail PUNKTS com, tel. 29467668
Daumantam Vasmanim piemīt humora izjūta, kas pauž vēsturnieka veselīgo attieksmi pret dažādām sadzīviskām, vēsturiskām un politiskām norisēm. Uz autorvakaru – grāmatas “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)” atvēršanas svētkiem – Cēsu bibliotēkā, 12. decembrī plkst. 18.00, aicināts ikviens interesents! Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties autora jaunāko grāmatu. Grāmata izdota Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 ietvaros.
Kad mūzika un stāsti jau ierakstīti skaņu studijā „Lauska”, laiks ķerties pie filmēšanas. Veselu nedēļu Skujenes pamatskolas, Amatas pamatskolas, Amatas novada mūzikas un mākslas skolas, Drabešu Jaunās pamatskolas, Nītaures vidusskolas, Zaubes pamatskolas un Drabešu muižas Amatu mājas bērni strādāja Drabešu muižas Amatu mājā kopā ar māksliniecēm animatorēm Daci Liepu, Silvu Liepu un Viju Liepiņu – kustināja, cilāja, pārvietoja pašu taisītās lelles, taisīja Āraišu ezeru no apgleznota stikla gabaliņiem, „uzcēla” Āraišu vējdzirnavas, Āraišu baznīcu un Ezerpili, dancināja lielo un mazo pūķi – ar vārdu sakot, darīja visu, lai taptu animācijas filma „Reiz dzīvoja Āraišos”. Process brīžam bija grūts un nogurdinošs, toties, ļoti interesants – pa centimetram pārvietot filmas personāžus, „kokus”, kustināt lelles, brīžam sēdēt zem galda un pacietīgi raustīt aukliņas vai turēt rokās lidojošā paklāja stūrus, kurš mēģina „izrauties”, šļūkt pa trepēm lejā ar lielo pūķi klēpī un vēl un vēl. Lai palīdzētu mazajiem stāstniekiem un muzikantiem sagatavoties filmas prezentācijai pirmizrādē, Amatu mājā viesojās Valmieras teātra aktieris Ģirts Rāviņš, lai dalītos pieredzē, kā uzstāties, kā sagatavoties priekšnesumam, trenēt dikciju, izmantot runas vingrinājumus un sadalīt uzstāšanās lampu drudzi „uz galviņām”. 30.novembrī plkst.18.00 aicinām visus uz animācijas filmas „Reiz dzīvoja Āraišos” pirmizrādi Drabešu Jaunajā pamatskolā, Drabešu muižā. Projektu realizē biedrība „Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs „KasTe”, finansiāli atbalsta Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Informāciju sagatavoja projekta vadītāja
Savukārt 7. decembrī plkst.18.00 norisināsies projekta ceturtā - noslēdzošā meistardarbnīca – Ziemas Saulgrieži Sēļu muižā. Pasākumā ikviens aicināts izmēģināt zīlēšanu, gatavot puzurus, baudīt kulināro mantojumu un piedalīties vakarēšanā ar dziesmām, dančiem un rotaļām. Deju meistarklasi vadīs tradicionālās dejas pētnieks un skolotājs Ernests Spīčs kopā ar Sēļu Tautas nama folkloras kopu “Sēlene” un kapelu “Sēļu muižas muzikanti”. Paralēli dančiem būs iespējams apgūt tradicionālās vijoļspēles meistarklasi pie vijolnieces un etnomuzikoloģes Lienes Brences. Aicinām pieteikties dalībniekus līdz 6. decembrim! Sīkāka informācija: Iveta Dukaļska (tālr.20019452) un Ināra Blūma (tālr. 26321158). Pasākuma organizatore Ināra Blūma: “Meistardarbnīcu mērķis ir aizrautīgi un zināšanām bagāti pavadīt savu brīvo laiku un veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, mācot mūsu tradīcijas arī bērniem un jauniešiem! Aicinu visus uz latviskajiem svētkiem Sēļu muižā!” Visi projektā iekļautie pasākumi ir bezmaksas. Projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” (projekta numurs VKP/2018-90) tiek īstenots no 2018. gada maija līdz 15. decembrim, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam un Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajam finansējumam 2000 euro apmērā. Projekts „Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā”” ir izstrādāts ar mērķi, lai stiprinātu Vidzemes tradicionālā kultūrvēsturiskā mantojuma lietojumu mūsdienās, veicinātu sabiedrības izpratni par tradicionālo kultūru un iepazītu tautas mūzikas instrumentus.
Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts. Vairāk informācijas: www.mazsalaca.lv.
Anete Gluha, Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Biedrība „Atbalsts Valkas ģimenēm” piedalījās “Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programmas 2018” projektā, kur saņēma finansējumu plenēra organizēšanai un pastkaršu “Omuļu pastāsti” izdošanai. Deviņi vietējie mākslinieki atveidoja Omuļu senās vietas un ainavas gan zīmējumos, gan fotogrāfijās tagadnes skatījumā. Kopumā tika radīti 23 darbi un izveidotas ap 50 fotogrāfiju. Plenāra laikā dalībnieki apmeklēja Omuļu vēsturiskās vietas, kur ne tikai iemūžināja redzēto, bet arī uzklausīja izsmeļošu informāciju par Omuļiem un to vēsturi Omuļu bibliotēkas vadītājas Valves Āboliņas stāstījumā.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vietējās pils kompleksa grūstošajiem mūriem, pašā zelta rudens kulminācijā un Minnas vārda dienas apskāvienos, 13., 14.oktobrī, Dzērbenes Amatu mājā norisinājās 1. Ainavu gleznošanas plenērs.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Vecpiebalgas audēju kopa ar Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izpētījusi un darinājusi trīs tautas tērpu komplektus – ziemas kažokjaku, goda tērpu un vasaras tērpu. Visas vasaras garumā tērpu darināšanas procesā iesaistījās visas audēju kopas dalībnieces – Dagnijas Kupčes vadībā viņas auda, šuva, izšuva un tamborēja, gūstot par padarīto darbu lielu gandarījumu.
23.novembrī Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē plkst. 11.00 notiks IX Starptautiskais Alfrēda Kalniņa jauno pianistu konkurss. Ar šo konkursu tiks iesākts konkursu cikls, kas veltīts dižā komponista Alfrēda Kalniņa 140. gadu jubilejai. Konkursu organizē Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību.
Siguldas novada, Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” notiks Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas organizētās radošās darbnīcas, kurās apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot lauku vidē sagatavošanos rudens – ziemas gadskārtām un to svinēšanu. Sarīkojumos varēs izzināt tradīcijas, iesaistīties gadskārtu svinēšanas rituālos, spēlēs un rotaļās, nobaudīt tradicionālos ēdienus, kā arī Ziemassvētku noskaņā dabā iepazīt Latvijas skujkokus: īvi, kadiķi, priedi un egli.
No šī gada 7. oktobra līdz 7. novembrim Mālpils kultūras centrā bija apskatāma gadskārtējā mākslinieku biedrības Sidegunde simpozija izstāde. Lielāko daļu ekspozīcijas veidoja plenēra gleznojumi, bet izstādes darbi sniedza ieskatu visās simpozija aktivitātēs. Izstādes laikā tika organizēta ekspozīcijas apskate un radošās darbnīcas Mālpils novada vidusskolas un Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem. Iedvesmojoties no mākslinieku krāsu prieka un Ilmāra Reinholda darba “Laimes putns”, bērni veidoja daudzkrāsainas kartiņas augstspiedes tehnikā.
2018. gada nogalē klajā nāk cēsinieka mag.hist. Daumanta Vasmaņa grāmata – apceres par sen pagājušām dienām “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)”. Daumants Vasmanis ir arī tādu grāmatu autors kā “Cēsu novada pagātnes ainas” (1996) un “Cēsu pils: tās saimnieki un iemītnieki” (1997). Būdams ilggadējs Cēsu muzeja darbinieks un vēstures skolotājs, autors izzinājis Cēsis caur dažādu laikmetu ritējumu. Par viņa vadītajām ekskursijām, plašajām zināšanām Cēsu vēsturē tūristi ne reizi vien pauduši sajūsmu.
No 2018.gada maija līdz decembrim Drabešu muižas Amatu mājā tiek īstenots projekts bērniem un skolu jauniešiem „Reiz dzīvoja Āraišos”. Projekta ietvaros Amatu mājā notiek amatu un tradīciju darbnīcas, kurās bērni un skolu jaunieši apgūst iemaņas darbā ar vilnu, koku, mālu, aušanas pamatus, stikla apgleznošanu, tautas mūzikas instrumentus un stāstītprasmi. Apgūtās prasmes un pašu izveidotie „rekvizīti” tiek izmantoti, veidojot animācijas filmu „Reiz dzīvoja Āraišos”.
Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Vidzemes kultūras programmas 2018. gada projektu konkursā atbalstīts Sēļu pagasta Tautas nama iesniegtais projekts “Meistardarbnīcas “Gadskārtas Sēļu muižā””. Pirmajā meistarklasē 22. jūnijā Sēļu muižas estrādē apmeklētāji iepazinās ar Jāņu rituāliem, pina vainagus, sēja sieru un mācījās Jāņu dziesmas. Otrajā meistardarbnīcā apguva cītaras spēli un iepazina Miķeļu – rudens saulgriežu - tradīcijas. Trešajā meistardarbnīcā apmeklētāji mācījās Mārtiņdienas tradicionālo ēdienu gatavošanu un mandolīnas spēli.