Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros šovasar notika noslēdzošās integrējošās nometnes ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016. gadā organizētas pavisam 15 nometnes, veltot šim mērķim vairāk nekā 141 tūkstoti eiro.

Šogad aizvadītās vasaras nometnes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem kopā ar ģimenēm Skangaļu muižā un vēlāk tūrisma un atpūtas centrā “Ezernieki” pulcēja 77 dalībniekus. Projektā “Vidzeme iekļauj” rasta iespēja tajās iesaistīt arī bērnus no Valsts sociālās aprūpes centriem, sekmējot to, ka arī bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, var pavadīt laiku ģimeniskā vidē, iegūt jaunus draugus, piedalīties interesantās un noderīgās aktivitātēs.

Nometņu aktivitātes paredz jaunu prasmju attīstīšanu bērniem, kā arī ne mazāk nozīmīgi – atbalstu un iedrošinājumu vecākiem vai aprūpes personām. Kā ierasts, arī šogad katra nometne ilga četras dienas, kuru laikā notika virkne dažādu aktivitāšu – gan  individuālas, gan grupu nodarbības, diskusijas, atbalsta grupas vecākiem, fizioterapeita, socializācijas nodarbības, kā arī dažādas radošās nodarbības bērniem, deju terapija un spēles.

Nometņu organizatori aicināja sagatavoties parādīt savas ģimenes “superspēju” vai iesaistīt citus kādā kopīgā aktivitātē. Tika nospēlēta pirmizrāde pašas ģimenes izdomātai lugai, tāpat dalībnieki dziedāja, vadīja spēles, rotaļas, kas ģimenēs iegājušās paaudžu paaudzēs, mazākie nometnes dalībnieki rādīja savas iecienītākās deju kustības.

Līdz šim vecāki visvairāk nometnēs novērtējuši sniegto iespēju izrauties no ierastā, pabūt citā – brīvā un nepiespiestā vidē, kā arī iepazīties ar citām ģimenēm, dalīties pieredzē un atbalstā, padomos. Vecāki izceļ nometnē saņemto iedrošinājumu attīstīties un darboties. Tāpat arī novērtētas dažādas speciālistu konsultācijas un terapijas. Savukārt nometņu organizatori atzīst, ka tās ir iedvesmojošas abās pusēs – ik reizi tas ir jauns piedzīvojums gan dalībniekiem, gan komandai.

“Nometņu laikā ģimenes sadraudzējušās un daudzi turpina sazināties arī pēc tām. Milzīgs gandarījums radīt ikvienam nometnes dalībniekam iespēju atpūsties un draudzēties, palīdzēt pieņemt situāciju un doties tālāk, stiprināt attiecības brāļu un māsu starpā. Neizsakāms prieks dzirdēt smieklus un līdz sirds dziļumiem sāpīgi redzēt raudam, kaut arī šīs asaras ir dziedējošas. Kopā būšana ārpus ierastās ikdienas ir tas, kas nepieciešams šīm ģimenēm arī turpmāk, tāpēc ļoti ceru, ka arī pēc projekta beigām būs iespēja organizēt līdzīgas nometnes,” uzsver projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone.

 “Vidzeme iekļauj” komanda pateicas visām ģimenēm – ikvienam bērnam un vecākam par ieinteresētību, gaidām, uzticēšanos, piedalīšanos, būšanu kopā, kas padarīja iespējamu šādu nometņu organizēšanu gadu no gada.

Nometnes organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekts_vidzeme_ieklauj 

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions

Augusts Vidzemē nu jau vairāk kā 10 gadus nav iedomājams bez kopīgiem darbīgu uzņēmēju svētkiem – Vidzemnieku dārza svētkiem. Šodien Ungurmuižas dārzā Vidzemes plānošanas reģions godināja 11 uzņēmējus, kurus par veiksmīgu un iedvesmojošu darbošanos Vidzemē nominējušas pašvaldības. Vidzemnieku dārza svētki notika jau divpadsmito reizi un pa šiem gadiem izstāstīti jau 297 Vidzemes uzņēmēju stāsti, kas iedvesmo un motivē darīt.

Šajā gadā, izvēloties no pašvaldību un reģiona uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju pieteiktajiem "Vidzemes stāsti 2023" 32 pretendentiem, ņēmām vērā "Jaunā Eiropas BAUHAUS" principus – skaisti, ilgtspējīgi, iekļaujoši. Katrs šī gada uzņēmēja stāsts ir arī lieliska novada vizītkarte un reģiona pērle.

Šogad Vidzemes uzņēmēju iedvesmas stāstu pulkam pievienojās 11 uzņēmēji.

Smiltenes novads | SIA “Janlo” – Ilvas un Jāņa Lodziņu ģimene saimnieko Latvijas vienā no skaistākajām ainavu vietām – Raunas Staburaga krastā. Ģimenes uzņēmums SIA “Janlo” izveidots 2011. gadā. Uz to pamudināja 2008./2009. gada ekonomiskā krīze. Novērtējot savas izglītības, prasmes un situāciju tirgū, tika nolemts sākt strādāt pašiem sev – izveidot uzņēmumu, kas nodarbojas ar mežistrādi pēc klienta vēlmēm un iespējām.

“Augi arī nesteidzas, viņi plaukst, kad jāplaukst, zied, kad jāzied. Mums ir vairāk jāmācās no tiem – darīt visu, kad pienāk laiks, nevis skriet notikumiem pa priekšu,” tā Ilva.

Ogres novads | ZS “Mētras” – Ulda un Ivetas ģimene savu nišu uzņēmējdarbībā ir atraduši, hobiju pārvēršot par saimniecisko darbību. Dzimtas īpašumā Daugavas krastā ģimene bioloģiskām lauksaimniecības metodēm kopj un apstrādā 2 hektāru lielu cidoniju lauku, kas ir galvenais resurss, lai taptu “Mētru gardumi”.

“Tā ir uzņēmuma veiksmes formula – klientiem pieejama audzēšanas un ražošanas procesa caurskatāmība,” saka saimnieks Uldis.

Limbažu novads | SIA “Kokļu mežs” piedāvā īpaši izstrādātu kokles spēles apmācības programmu, kurā reģistrējoties, pieejami mācību materiāli, lai katrs interesents tos varētu izmantot sev ērtā laikā un vietā. Programma izstrādāta ļoti veiksmīgi, jo nav nepieciešama pedagoga klātbūtne kokļu spēles apguvei un mācību materiāli paredzēti dažādiem kokles spēles prasmju līmeņiem.

“Lai uzņemtos atbildību veidot uzņēmumu, ir jāspēj degt par to, kas tiks darīts. Tikai tas var ļaut celties rītu no rīta, brīvdienās un vakaros, lai paceltu gaisā kaut ko nebijušu, kaut ko brīnumainu, kas tad arī ir uzņēmums,” iesaka uzņēmuma dibinātājs Ansis Jansons.

Cēsu novads | SIA “Rakši” ir tūrisma uzņēmums, kas piesaista ceļotājus no visas Latvijas un ārvalstīm un savā attīstībā neapstājas pie sasniegtā. Tas ieņem nozīmīgu nišu Latvijas un arī Baltijas tūrisma tirgū. “Rakši” atrodas netālu no Cēsīm un te mīt vairāk kā 200 dzīvnieku – kamieļi, lamas, alpakas, lemuri, Austrālijas ķenguri, zebras, Puatu ēzeļi, Vale melnkakla kazas, Vale melndeguna aitas, Hailandes govis, krāsainie papagaiļi Aras, emu, strausi, surikāti, jūrascūciņas un truši.

“Svarīgi ir ticēt tam, ko esi iecerējis darīt un ticēt vairāk kā tam tic visi pārējie. Tad kad kaut kas padomā, nevajag gaidīt citu vērtējumu, jo negatīvais var nobremzēt. Vajag iet un darīt,” tā saimnieks Kristaps Blaus. 

Gulbenes novads | SIA “Leff” darbojas kokapstrādes nozarē. Uzņēmums ražo plūdenu un organisku līniju grīdas segumu – līklīniju parketu no ozola, kur katrs dēlis ir unikāls – ar saglabātu koka dabisko formu. Neatkārtojamo izskatu parketa grīdai piešķir dēļu sākotnējās formas. Katram dēlim tiek atrasta īstā vieta grīdā tā, lai samazinātu atgriezumus un izceltu dabisko skaistumu, tādējādi rūpējoties par dabu un reizē padarot unikālu katru grīdu, kas izgatavota.

“Esmu gribējis darīt visu un visiem, bet tad ir viss jāmāk, jāpazīst. Tas nav iespējams. Kad to saproti, nofokusējies uz to vienu, ko zini vislabāk, dari vislabāk, un to tad arī dari,” saka īpašnieks Edgars Birže. 

Valkas novads | ZS “Purmaļi” ir viena no lielākajām lauka dārzeņu audzētāju saimniecībām Vidzemē. Tā atrodas Valkas novada Ērģemes pagastā. Grūti atrast tādu dārzeni, kuru ZS Purmaļi neaudzē, jo Vilnis Vehi savā saimniecībā audzē sākot no siltumnīcu dārzeņiem – tomātiem, gurķiem un paprikai līdz pat zaļumiem, kabačiem un ķiplokiem. Vislielākās platības saimniecībā aizņem tradicionālās dārza kultūras – kartupeļi, kāposti, burkāni, bietes un sīpoli.

“Galvenais lai pietiek spēka! Lai būtu par uzņēmēju laukos nepieciešama liela apņemšanās, vēlme darīt un ļoti daudz spēka darīt,” norāda saimnieks Vilnis.

Alūksnes novads | ZS “Igaunīši” – šajā ģimenes saimniecībā čaklums ir tas, ar ko aizsākās uzņēmējdarbība. Ģimenes uzņēmuma nodibināšanā vislielākais nopelns ir Sintijai Ilsjānei, kura, sekojot gan mātes ierādītam darbam – zemeņu audzēšana, gan tēva aizsāktam darbam – biškopība, nu ir izveidojusi savu piemājas saimniecību, kas ir viena no Vidzemes zemeņaudzētāju tirgus ievērojamiem dalībniekiem. “Igaunīšu zemenes” atpazīst daudzi.

“Strādājot laukos, viens Tu neesi darītājs,” atzīst Sintija, “svarīgi ir atrast komandā cilvēkus, kas domā līdzīgi un spēj strādāt vienā tempā”.

Varakļānu novads | Piemājas saimniecība “Cinīši” ir ģimenes uzņēmums, kas audzē un kopj kazas, nodarbojas ar kazas piena produktu pārstrādi, gatavojot kazas piena mājas saldējumu, sieru. Produkciju ražo no pašu gatavotām izejvielām, nodrošinot videi draudzīgu ražošanas procesu. Produkcija ir pieejama tirgos un publiskos pasākumos Varakļānu novadā un ārpus novada robežām.

“Ar labākajām idejām ir tā – vieni saka, ka tās rodas garāžā, es saku tās rodas nakts vidū. Lauki mēdz aizaugt, cilvēki mēdz pārcelties projām. Mēs tā negribējām. Te ir mūsu dzimtas mājas. Mēs piecirtām kāju pie zemes un teicām – mēs te paliksim, mēs te strādāsim!” tā saimniece Jolanta Nagle.

Valmieras novads | SIA “LIVO” ir veselīgo dzērienu darītava, kas savos gatavotajos dzērienos apvieno vitamīniem un aktīvajām vielām bagātos augļus un ogas, tiem pievienojot garšaugus un garšvielas, lai radītu neatkārtojamu garšu dzērienus.

“Citreiz produkti rodas tik neparedzami brīnumainā kārtā, pat neieguldot tik lielu darbu kā varētu domāt. Tas ir kā māksliniekam – uznāk entuziasms, pamostos no rīta un hops, sanāk. Citreiz vienu dzērienu taisi trīs mēnešus, bet tā arī nesanāk,” atklāj uzņēmējs Kristiāns Rūdolfs Indrāns.

Saulkrastu novads | SIA “ASK Enterprise” ar alumīnija kuģu korpusu, motorlaivu, katamarānu korpusu būvi nodarbojas no 2010. gada, bet pats uzņēmums dibināts 1991. gadā un sākotnēji Rīgā nodarbojās ar tērauda kuģu korpusu būvi un remontu.

“Lai strādātu kuģu būves nozarē, jāizveido spēcīga komanda, uz kuru var paļauties un kura strādā ar augstu precizitāti un atbildību. Tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības nozarē – arī pašam uzņēmējam jābūt mērķtiecīgam un čaklam,” norāda uzņēmuma direktore.

Madonas novads | A/S “Lazdonas piensaimnieks” veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu un realizāciju. Ražoto produktu klāsts ir ļoti daudzveidīgs – piens, krējums, biezpiens un biezpiena izstrādājumi, jogurti, deserti. Visa produkcija tiek pagatavota no augstas kvalitātes izejvielām – piena, kas tiek iepirkts no vietējām zemnieku saimniecībām un kooperatīvām sabiedrībām. Ražojot produkciju tiek ievēroti un uzlaboti visi tehnoloģiskie procesi, lai produkts pārstrādes laikā ne tikai saglabātu savu vērtību, bet pat uzlabotos tā garša un uzturvērtības.

“Veiksmes atslēga? Tāda var būt tikai veiksmīgas pārdošanas gadījumā, bet uzņēmuma attīstība, lai varētu tik ilgus gadus pastāvēt, ir ļoti rūpīgs darbs, liela atbildība pret cilvēkiem, ar ko sastrādāties, precizitāte, godīgums,” norāda vadītāja Elvīra Utināne.

Ar šī gada uzņēmumu detalizētākiem aprakstiem iespējams iepazīties digitālajā brošūrā.

Pasākuma laikā, projekta EUROPE DIRECT Vidzeme ietvaros, aicinājām Kārli Potu, jauno tehnoloģiju entuziastu, iepazīstināt klātesošos ar mākslīgā intelekta jeb AI iespējām šodienas un nākotnes Eiropā. Noskaidrojām – kas ir mākslīgais intelekts, kādā valodā ar to runāt un kā tas var palīdzēt uzņēmējiem? Katram no nominantiem bija iespēja ielūkoties arī AI veidotā video, kas parādīja uzņēmuma nākotnes iespējas. Kā vienots elements izcēlās tieši digitalizācija, jaunu prasmju apgūšana un izaugsme.

Par Vidzemes stāstiem

Vidzemes stāstu ideja radās 2012. gadā kā atbildes reakcija tam, ka visā pasaulē un arī Vidzemē bija vērojama tendence iedzīvotājiem aizplūst uz lielpilsētām, citiem novadiem un citām valstīm, atstājot lauku teritorijas mazāk apdzīvotas. Lai parādītu, ka reģionā joprojām ir uzņēmīgi cilvēki, kas tic Vidzemes nākotnei, Vidzemes plānošanas reģions aizsāka tradīciju lepoties ar tiem, kuri dara un kuriem izdodas. Šis svinīgais augusta notikums ir iespēja vienam otru iepazīt, varbūt atrast domubiedrus vai sadarbības partnerus, bet pilnīgi noteikti iedvesmoties no rosīgiem vidzemniekiem. Kopā šajos 12 gados ir sumināti 297 stāsti – no maziem uzņēmējiem, mājražotājiem un amatniekiem līdz lielām saimniecībām, ražotājiem, inovatoriem un eksportējošiem uzņēmumiem.

Vidzemnieku dārza svētkus 2023 organizēja Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” un projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” aktivitāšu ietvaros.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” tiek īstenots Vietējās attīstības, nabadzības mazināšanas un kultūras sadarbības programmā, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Projektu “EUROPE DIRECT Vidzeme” finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt Vidzemes iedzīvotājiem savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Vairāk informācijas: Jolanta Sausiņa, Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības eksperte, vidzemes.stasti PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansētā projekta "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem" (turpmāk – “BSR Cultural Pearls”) partneri projekta ietvaros ir uzsākuši programmas pilotaktivitātes un izsludinājuši pieteikumu pieņemšanu “BSR Cultural Pearls” 2024. gada titulam. Pieteikumus pilotprojektam var iesniegt līdz 8. septembrim. Vairāk informācijas: www.culturalpearls.eu.

“BSR Cultural Pearls” (tulkojumā - Baltijas jūras reģiona Kultūras pērles) mērķis ir sekmēt pilsētu sociālo noturību ar kultūras instrumentu un aktivitāšu palīdzību, kā arī palīdzēt pilsētām un pašvaldībām sadarboties ar savām kopienām. Tādā veidā tajās tiktu uzlabota dzīves kvalitāte, labklājība, reputācija un starptautiskā atpazīstamība. 

Katru gadu četriem kandidātiem – katram no citas Baltijas jūras reģiona valsts – starptautiska žūrija piešķirs “BSR Cultural Pearl” titulu. 

Pilsētas, novadi un citas apdzīvotās vietas tiek aicināti piedalīties pilotprojektā, lai kļūtu par pirmajiemm “BSR Cultural Pearls” titula pretendentiem, vienlaikus palīdzot projekta partneriem attīstīt šo jauno iniciatīvu. 

Pieteikšanās process, lai kļūtu par “BSR Cultural Pearl” titula saņēmēju, tika uzsākts 10. augustā. Tam ir divi posmi. Vispirms ir jāsagatavo priekšatlases anketa, pēc kuras,  izvērtējot atbilstību pamatkritērijiem, motivāciju dalībai un potenciālu, tiks atlasīti kandidāti otrajai konkursa kārtai. Nākamais solis ir pilns pieteikums, kurā  kandidāti tiks aicināti izstrādāt detalizētāku redzējumu un programmu savai pilsētai, novadam vai apdzīvotajai vietai, balstoties uz programmas piedāvātu kultūras un noturības rīcības plāna paraugu. Tiem, kas iesniegs pārliecinošākos rīcības plānus, tiks piešķirts “BSR Cultural Pearls” tituls. 

Četri veiksmīgākie “BSR Cultural Pearl” titula saņēmēji tiks paziņoti 2023. gada 1. decembrī pēc atlases procesa pilotprojekta noslēguma. 

Vairāk informācijas par projektu var atrast: www.culturalpearls.eu.

__________ 

Kontekstam: Projektā “BSR Cultural Pearls” apvienoti 12 partneri, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, no 8 valstīm. Projektu finansē INTERREG Baltijas jūras reģiona programma 2021. -2027. gadam.

Jautājumiem par projektu “BSR Cultural Pearls”: Lelde Ābele, projekta vadītāja VPR, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Egija Saļņikova, ARS BALTICA (“BSR Cultural Pearls” projekta asistente)

CITAS PROJEKTA BSR CULTURAL PEARLS ZIŅAS

.

Vidzemes plānošanas reģions nodod interesentu ieskatam un lietošanai projekta “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (Rural Cultural Planning (RurCultural)) ietvaros izstrādātās kultūrplānošanas politikas vadlīnijas. Tās veidotas tādām mērķgrupām kā pašvaldību institūcijas, kultūras un vietējās kopienas organizācijas lauku un pilsētu-lauku teritorijās.

Kultūrplānošana ir metode, kuras būtība ir sniegt palīdzību pilsētplānošanas procesā, izmantojot kultūras un mākslas aktivitātes. Tā tika veiksmīgi iedzīvināta projektā Urb Cultural Planning (2019 – 2021). Tajā iegūtās zināšanas vēlāk tika testētas vidēja un maza izmēra pilsētās projektā RurCultural (2022 – 2023), izmēģinot metodi Papilē (Lietuva), Līgatnē (Latvija) un Grindstedā (Dānija).

Projektā sagatavotās kultūrplānošanas politikas vadlīnijas kalpos kā palīgs un piemērs pašvaldībām urbānos centros lauku teritorijās savu vadlīniju izstrādāšanai. Tās palīdzēs stiprināt kopienu kultūras daudzveidību un vērtības, vienlaikus apliecinot, ka kultūrplānošana ir izmantojama arī kā ekonomiskās attīstības un kopienu aktivizēšanas instruments. Tādējādi tiks arī veicināta sadarbība starp pašvaldībām, kultūras organizācijām un vietējām kopienām.

Vadlīnijas iepazīstina ar kultūrplānošanas jēdzienu. Tās parāda to, kā notiek kultūrplānošanas process un kādas ir metodes, kā arī kādi ir kultūrplānošanas ieguvumi lauku un pilsētu-lauku teritorijās. Savukārt pieminētie piemēri no Papiles, Līgatnes un Grindstedas palīdzēs labāk izprast šīs pieejas izmantošanas iespējas praksē. Materiālu papildina plašs izmantotās literatūras un avotu saraksts. Vadlīnijas veidotas ciešā sadarbībā ar arhitekti un urbānisti, projekta RurCultural eksperti Līvu Kreisleri.

Aicinām vadlīnijas lasīt un lejuplādēt, spiežot >> KULTŪRPLĀNOŠANAS POLITIKAS VADLĪNIJAS.

_____

Kontekstam – projektā RurCultural trīs partneri - Dānijas Kultūras institūts (vadošais partneris), Vidzemes plānošanas reģions un Laimikis.LT (pilsētu spēļu un pētījumu laboratorija Lietuvā) – veidoja kultūrkartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. RurCultural ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu.

Jautājumiem: Eva Meijere, projekta RurCultural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

CITAS PROJEKTA ZIŅAS

.

No 9. - 11. augustam Vidzemes plānošanas reģiona un koprades telpu speciālisti projekta SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kurzemi. Trīs dienu laikā, kopā ar citiem Latvijas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālistiem tika iepazīta uzņēmējdarbības vides attīstība, tās izaicinājumi, sadarbības un atbalsta mehānismi, kā arī digitalizācijas ieviešanas iespējas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs Saldus, Kuldīgas, Ventspils un Talsu novados.

Apmaiņas brauciens tika uzsākts ar viesošanos Kurzemes reģiona Uzņēmējdarbības centrā, kur tā vadītāja Baiba Kūma iepazīstināja ar centra galvenajiem darbības virzieniem, aktivitātēm, uzņēmējdarbības atbalsta veiksmes stāstiem, kā arī īstenotajiem un aktīvajiem projektiem. Dienai turpinoties, tika iepazītas pagājušajā gadā izveidotās koprades telpas “Saldus KOPtelpa”, kas kalpo kā vieta, kur rosināt satikšanos un īstenot idejas starp pašvaldību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Šeit Saldus novada pašvaldības starptautisko sadarbības projektu vadītāja Lana Radčenko iepazīstināja ar īstenotajām idejām, kā arī pastāstīja par sadarbību ar Liepājas biznesa inkubatora atbalsta vienību, kā rezultātā izveidota Saldus uzņēmējdarbības atbalsta filiāle.

Kuldīgā reģionu speciālisti apmeklēja kokapstrādes uzņēmuma SIA “Stiga RM” rūpnīcas telpas, izzinot un pieredzot bērza saplākšņa ražošanas ciklus. Uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Kuldīgas novadā un, kā uzsvēra tā valdes loceklis Jānis Osis, arī viens no sociāli atbildīgākajiem. Sadarbībā ar pašvaldību īstenoti dažādi sociālie projekti bērnu interešu izglītības atbalstam, no uzņēmuma līdzekļiem veikts 2 miljonu eiro ziedojums Ukrainas atbalstam, kā arī ziedots Jaunpils pils atjaunošanai pēc postošā negaisa. Šobrīd uzņēmums investē līdzekļus jaunas rūpnīcas būvniecībai Tukumā un jaunu iekārtu uzstādīšanai rūpnīcā Kuldīgā. Nākotnē plānota īres nama būvniecība jauna darbaspēka piesaistīšanai no citiem reģioniem.

No industriālas uz pavisam radošu un modernu vidi Kuldīgas vecpilsētā, viesošanās turpinājās koprades mājā - “Kuldīgas Adatu fabrika”, kas 2022. gadā atjaunota no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma līdzekļiem. Koprades telpas savu nosaukumu saglabājušas no cara laikiem, kad šeit darbojusies īsta adatu fabrika, bet šobrīd šeit mājo Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskā maģistra studiju programma “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” studentiem no visas pasaules, Kuldīgas mākslinieku rezidence, 3D prototipēšanas darbnīcas, Kuldīgas digitālais centrs un LIAA Kuldīgas biznesa inkubators.

Dienas noslēgumā tika iepazīta viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm ar iespaidīgu stāvkrastu Jūrkalnē. Te izveidojusies tūrisma un atpūtas vieta, kur nesteidzīgi baudīt neskarto dabas skaistumu.

Apmaiņas braucienam turpinoties, inovatīvi risinājumi un mūsdienu tehnoloģijās balstīta vide patīkami pārsteidza Ventspilī, zinātnes cetrā “Vizium”. Centrs darbojas nedaudz vairāk kā gadu un drīzumā sagaidīs savu 200 000 apmeklētāju. Zinātnes centrs radīts gan kā izzināšanas vieta ģimenēm ar bērniem, gan kā izglītības iestāde, jo tajā tiek pasniegtas 25 interešu izglītības programmas ar uzsvaru uz zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un STEM pētījumu jomu bērniem no 6 gadu vecuma.

Ventspilī iedvesmojoša pietura reģiona speciālistiem šķita arī uzņēmējdarbības atbalsta organizācija “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). Nodibinājums kopš 2005. gada radījis infrastruktūru, kuru apsaimnieko un veido kā modernu, 21. gadsimtam atbilstošu, uzņēmējdarbības vidi. Pateicoties izveidotajai videi, dažādu progresīvo nozaru uzņēmumi šeit var saņemt atbalsta pakalpojumus uzņēmumu attīstībai Ventspils pilsētā un reģionā. Kā viena no atbalsta vienībām uzņēmējdarbības attīstībai izveidota dizaina darbnīca RADE, kur iespējams iznomāt dažādas iekārtas, lai pēc paša radīta dizaina apstrādātu apģērbu, plastmasu, metālu, koku, akrilu un citus materiālus. VATP darbojas ne tikai kā biznesa atbalsta centrs, bet arī kā digitālo inovāciju un izglītības tehnoloģiju centrs, organizējot izglītības un karjeras atbalsta pasākumus STEM jomās un tehnoloģiju demonstrēšanu Kurzemes Democentrā.

Neatņemama sastāvdaļa Kurzemes piekrastes uzņēmējdarbības potenciāla iepazīšanas laikā bija tās pērles – Kolkasraga -,  apmeklējums. Šeit ar pašceptiem sklandraušiem, lībiešu valodas demonstrējumu un stāstiem par Kolku, sagaidīja kempinga un brīvdienu mājas “Ūši” saimniece Dženeta Marinska. Vietā, kur satiekas Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņi, mīt sena vēsture, nedaudz mistikas un tradīcijas, kas saglabājušās arī mūsdienās.

Tālāk ceļš veda uz atpūtas un sporta kompleksu „Dzintarkrasts”, kur tiek novērtētas Kurzemes lauku tūrisma iespējas un burvība, atrodoties pie jūras.

Gluži kā Kolkā, kur pateicoties Krišjāņa Valdemāra pienesumam jūrniecības tradīcijas ir saglabājušās vēl šodien, arī Rojā viena no galvenajām nodarbēm ir zvejniecība un zivju pārstrāde. Tāpēc šeit kā noslēdzošais pieredzes apmaiņas brauciena galamērķis – zivju un jūras velšu produkcijas ražotājs, uzņēmums SIA “Banga Ltd”. Kā pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Veckāgans, rūpnīca apvieno tradīcijas un garšu ar mūsdienīgu pārstrādi, jo veiktas investīcijas robotizētos risinājumos darbam pie līnijām, kā arī pašu uzstādītais saules paneļu parks apgādā ar "zaļo" elektroenerģiju, nodrošinot 20% no ražotnes elektrības vajadzībām. Uzņēmuma saražotā produkcija tiek realizēta 36 pasaules valstīs, tostarp Japānā, Kanādā un Austrālijā.

Pozitīvo pieredzi Kurzemes reģionā un apmaiņas brauciena nozīmīgumu uzsvēra Inguna Kucina, Projekta SMEPRO REG vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā: “Šī ir otrā šāda veida pieredzes apmaiņas vizīte projekta ietvaros un šoreiz mums bija lieliska iespēja redzēt, ka Kurzemē  inovācijas, radošums un nemitīga vēlme attīstīties ir sinomīni uzņēmējdarbībai. Reģionam ir izaicinājums izaugsmes līdzsvara atrašanai starp lielajiem "vaļiem", Ventspili un Liepāju, kā arī mazākām pilsētām. Es domāju, ka uzņēmējdarbības atbalsta un koprades telpu speciālistiem, kas dodas vizītēs, ir vērtīgi redzēt kādus risinājumus ir atraduši citu reģionu kolēģi, kā tiek veidota sadarbība ar uzņēmējiem un kas ir tās atslēgas, kas ļauj atrast kopīgu valodu. Vienmēr ir vērtīgi apmeklēt ražotnes un uzņēmumus, kurus ikdienā, iespējams, redzam tikai ejot garām, aprunāties ar cilvēkiem, kas šajos uzņēmumos strādā, saprast izaicinājumus un diskutēt par iespējām.”

Kā vērtīgu un iedvesmojošu pieredzes apmaiņas braucienu vērtē arī Marita Bernāre, Skola6 Projektu vadītāja: “Pasākumu noteikti vērtēju ar lielu plus zīmi, īpaši patika apmeklēt un klausīties uzņēmējos, kuru darbības sfēra saistīta ar manu ikdienas darbu - koprades telpām, piemēram, “KOPtelpa” Saldū un “Adatu fabrika” Kuldīgā. Bija vērtīgi un iedvesmojoši ieskatīties dažādu uzņēmumu aizkulisēs, dzirdēt pieredzes stāstus par veiksmēm un izaicinājumiem, arī izaugsmi. Ar prieku dalījos gūtajos iespaidos ar saviem kolēģiem no “Skola6”.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Plašāka informācija: Projekta SMEPRO REG vadītāja Inguna Kucina, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Krista Blūma, krista.bluma PIE vidzeme PUNKTS lv