.png)
|
Arhīva kalendārs
Grupu dzīvokļi izveidoti, pateicoties deinstitucionalizācijas procesam, ko vienlaikus kopš 2016. gada īsteno plānošanas reģioni sadarbībā ar pašvaldībām. Tas paredz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tajā skaitā dzīvi ārpus sociālās aprūpes centriem.
“Grupu māju pakalpojumi ir domāti pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā,” skaidro Inguna Kaupuža, Sociālā darbiniece biedrības “Cerību spārni” nodrošinātajos pakalpojumos Cēsīs un Spārē. Cilvēki mācās pieņemt lēmumus un būt atbildīgi par lēmumiem un to sekām, jo gadās arī kļūdīties. Dzīvojot grupu dzīvokļos, cilvēki mācās komunicēt un sadzīvot gan ar mājas iedzīvotājiem, gan ar apkārtējiem. Grupu dzīvoklis ir mājoklis, kurā ir viss nepieciešamais cilvēka patstāvīgai dzīvei – katram ir pieejama dzīvojamā istaba, virtuve, duša, tualete, telpa veļas mazgāšanai. Papildus cilvēkiem tiek sniegts atbalsts sociālo problēmu risināšanā, nodrošināta sociālā rehabilitācija, kopīgi tiek strādāts pie jaunu darba iemaņu apgūšanas, kā arī nodrošināts atbalsts darba meklējumos. “Ikdiena grupu dzīvokļu mājā tiek organizēta kā jebkurā mājā – ir savs dienas režīms un darbi, neizpaliek mājas uzkopšana, ēst gatavošana. Kopā vai atsevišķi tiek svinēti svētki vai apmeklēti pasākumi. Tiek ievērotas arī pieklājības normas – pirms aiziešanas cilvēks pabrīdina, kur dodas un, kad varētu atgriezties,” papildina biedrības “Cerību spārni” Spāres un Cēsu sociālo pakalpojumu vadītāja Vineta Zariņa. Grupu dzīvokļu iedzīvotāji ir ļoti dažādi un katram ir atšķirīga līdzšinējā pieredze, kura nav tikai pēdējā vai iepriekšējā dzīves vieta,” stāsta V. Zariņa. “Kāds cilvēks nāk no pansionāta, bet pirms tam dzīvojis ģimenē, kāds nāk no pansionāta, bet nav dzīvojis ģimenē. Kāds nāk no ielas un nav pēdējās dzīvesvietas, ja neskaita patversmi. Kāds savukārt nāk no audžuģimenes. Cits – no mājām, kur bijis ļoti mīlēts, savukārt kāds nāk no mājām, kurās nav bijis saprasts. Kāds nāk no cita pakalpojuma, kuru uzskatījis par savām mājām un uztur kontaktus. Visus dzīve ir mētājusi un šobrīd mūs visus vieno, bet prieks, ka mājas iemītnieki lepojas ar savām pašreizējām mājām.” Sociālā darbiniece I. Kaupuža secina, ka cilvēki, kuri dzīvojuši aprūpes iestādē, ir vairāk raduši pie noteikta dienas režīma, labāk prot plānot savu laiku. Viņiem ir pieredze kopīgai sadzīvei ar citiem. Mēdz būt, ka tiem cilvēkiem, kuri iepriekš dzīvojuši mājās, ģimenē, sākumā ir grūtāk pierast pie noteikta režīma. Visgrūtāk mēdz būt cilvēkiem, kuri ir dzīvojuši kā bezpajumtnieki, jo viņi ir raduši pie “ brīvas” dzīves – bez dienas režīma, laika plānošanas, bez darba. Viņiem nav bijusi vai arī viņi ir zaudējuši prasmi rēķināties ar citiem.
Irēna pansionātā iemācījās budžeta plānošanu, drēbju mazgāšanu, ēst gatavošanu, mājas uzkopšanu. Savukārt šobrīd, dzīvojot grupu dzīvoklī, apmeklē daudzveidīgas nodarbības atbalsta centrā “Pērle” Cēsīs, un īpaši atzīst apgūto šūšanas prasmi. Savukārt Andris, kurš grupu dzīvoklī dzīvo deviņus mēnešus, novērtē klusumu, mieru, jo katram ir savs stūrītis. Jau sociālās aprūpes iestādē Andris darbojās kokapstrādes nodarbībās, savukārt šobrīd atbalsta centrā “Pērle” viņš ikdienā ada, auž un šuj ar elektrisko šujmašīnu. Izdevumi par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu tiek segti no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, taču jau 2023.gada beigās pakalpojumu finansēšana būs jāuzņemas pašvaldībām. Ņemot vērā iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu klāstu, pašvaldības cer arī uz valsts budžeta līdzfinansējumu pakalpojumu izdevumu segšanai. Paredzēts, ka līdz 2023. gada beigām katrā pašvaldībā tiek nodrošināt sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumi - grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu pakalpojumi. Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/ Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģions
Aktivitātes ietvaros tiks piedāvātas apmācības un praktiskas konsultācijas vidzemniekiem, vecumā no 18 līdz 40 gadiem, tehniski ekonomiskajā priekšizpētē, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādē, jauna produkta, procesa un stratēģijas izstrādē, biznesa modeļu un inovāciju vadības attīstībā uzņēmumā. Svarīgi, ka katrs pretendents var pieteikties vienai atbalsta aktivitātei. Iepazīsties ar aktivitātes nolikumu ŠEIT. Aktivitātes mērķis ir tieši jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā Vidzemē, kas ir viens no projekta uzdevumiem un tās ietvaros tiks nodrošināts atbalsts specifiskām apmācībām un praktiskām konsultācijām idejas attīstībai. Lai veicinātu izpratni par aktivitāti, jūnija noslēgumā tiks organizēts arī informatīvs tiešsaistes seminārs, kurā tiks runāts par biznesa ideju attīstību un dažādiem citiem jautājumiem, kas interesentiem radušies pieteikuma izstrādes procesā. Informācija par semināru sekos. Jāņem vērā, ka piesakoties dalībai faktiskā atbalsta uzsākšana notiks pēc līguma slēgšanas un VPR tirgus izpētes vai iepirkuma veikšanas. Provizoriskais aktivitātes atbalsta uzsākšanas termiņš ir 2023. gada septembris līdz oktobris. Apmācību un praktisko konsultāciju termiņš ir pieci mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 20. martam. Finansējumu šajā aktivitātē atbalstāmo darbību ietvaros piešķir kā de minimis atbalstu. Semināru un aktivitāti organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai! Papildu informācijai: Laima Engere-Levina, Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja, e-pasts: laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Iepriekšējās tikšanās laikā tika analizēti dažādi radoši un inovatīvi instrumenti, lai rastu labāko pieeju pilotapmācības kursam pārtikas un lauksaimniecības jomas profesionāļiem, studentiem, absolventiem, kas veicinātu lauksaimniecības un pārtikas jomas blakusproduktu un atlikumvielu efektīvāku izmantošanu. Šoreiz mērķis bija informēt partnerus par progresu un plānot nākamos soļus. Svarīgi, ka tika vērtēts arī apmācību satura integrācijas progress e-mācību platformā, kur tas tiks testēts, kā arī inovatīvu rīku izmantošana, piemēram, mākslīgā intelekta balss pielietošanas iespējas. Projekta ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona uzdevums ir politikas ieteikumu rokasgrāmatas izstrāde, lai pievērstu galveno politikas veidotāju un ieinteresēto pušu uzmanību projekta rezultātiem, kā arī veidotu atbalstu integrācijas procesā. Noslēdzošie jautājumi bija partneru iesaiste projekta rezultātu izplatīšanā un komunikācijas līdzekļu izmantošanā. Kad visas ar projekta vadību saistītās aktivitātes bija apspriestas, konsorcijs vienojās tikties tiešsaistē 2023. gada septembra beigās, lai atjaunotu komunikāciju par paveikto. Pēc tikšanās, kā labās prakses piemēru, partneri bija aicināti apmeklēt Vides risinājumu institūtu. Tā pārstāve dalījās institūta pieredzē par biorafinēšanas pieeju bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu audzēšanas blakusproduktiem. Vairāk par VRI: https://www.vri.lv/ Vairāk informācijas par projektu: http://byp4dev.eu/ Projekts “Profesionālā pilnveide pārtikas jomas blakusproduktu izmantošanā” (Byp4Dev) finansēts no Eiropas programmas "Erasmus+", kas atbalsta iniciatīvas, kas saistītas ar izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā. Tā īstenošanā iesaistījušies pieci partneri no Spānijas, Somijas, Grieķijas, Latvijas un Portugāles. ByP4Dev līdzfinansē ERASMUS+ sadarbības partnerības profesionālajā izglītībā un apmācībā. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli. Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jūlijā aprit gads kopš Cēsīs darbojas grupu dzīvokļi, kur tiek gādāts par atbalstošu vidi 16 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Katram grupu mājas iedzīvotājam ir savs dzīves stāsts un pieredze, bet kopā visiem tās ir mājas.
Par dzīvi grupu dzīvoklī savas sajūtas ir arī to iedzīvotājiem. Gan Irēna, gan Andris iepriekš dzīvoja sociālās aprūpes iestādē un teic, ka daudz guvuši, dzīvojot gan pansionātā, gan tagad – grupu dzīvoklī.
Jau ziņots, ka Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā projekta “Uzņēmējdarbība Vidzemē” ietvaros tiek īstenota aktivitāte “Produktu attīstības apmācību un veicināšanas pasākumi”. P
Projekta “Profesionālā pilnveide pārtikas jomas blakusproduktu izmantošanā” (ByP4Dev) partneri tikās Cēsīs, lai rīkotu jau piekto starptautisko tikšanos, kā arī izzinātu labās prakses piemērus, apciemojot Vides risinājumu institūtu.
