.png)
|
Arhīva kalendārs
Daudzos partnerības dalībniekus pie sevis bija aicinājis Vides pētījumu institūts (Nīderlande), kompānija “Unive” un Hārlemas pilsēta. Trīs dienu tikšanās mērķis bija veidot ciešākas attiecības starp visu klātesošo valstu projektu partneriem, dalīties ar savu pieredzi jau reģionā paveiktajā politikas laboratoriju ietvarā un savstarpēji apmainīties ar idejām par ilgtspējīgu, noturīgu pārtikas sistēmu veidošanu un īso piegādes ķēžu stiprināšanu. Projekta CITIES2030 starptautisko partneru sanāksme Amsterdamā. Foto: CITIES2030 publicitātes Starptautisko partneru sanāksmes laikā tika pārrunāts, kā noritējusi četrus gadus garā projekta ieviešana līdz šim, kā arī kādas projekta aktivitātes plānotas turpmāk, lai tuvinātos stratēģiskajam mērķim par drošu, veselīgu un pieejamu pārtiku Eiropas pilsētu un reģionu iedzīvotājiem. Tā kā projektā darbojas pētnieki, uzņēmēji, eksperti, pilsoniskās sabiedrības līderi un pilsētu un reģionu pārstāvji, tad projekta gaitā tiek testēti dažādi rīki (blokķēdes tehnoloģija pārtikas piegādes ķēdes ilgtspējai, datu vizualizācija u.c.), metodes un pieejas sociālas ietekmes radīšanai un mērķtiecīgu pārmaiņu panākšanai projekta dalībvalstīs. Politikas laboratoriju (policy lab) festivāls Hārlemā. Foto: VPR Politikas laboratoriju (policy lab) festivāls deva iespēju VPR un Latvijas lauku forumam (LLF), vēl vienam projekta Latvijas partnerim, iepazīstināt ar līdz šim paveikto to pilotteritorijā - Vidzemes reģionā. Jau iepriekš darīts zināms, ka VPR un LLF šajā projektā strādā pie zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) mehānisma maiņas veicināšanas, vietējo iniciatīvu, kas veicina īsu pārtikas piegādes ķēžu attīstību, veidošanas, kā arī pozitīvu pārmaiņu sekmēšanas iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, vietējas pārtikas patēriņā. 15 politikas laboratoriju īstenotājiem Eiropā šeit bija iespēja satikties vienuviet, lai diskutētu un dalītos pieredzē, kā norit izmēģinājumu ieviešana konkrētās vietās. Dalībnieki meklēja interešu krustpunktus, kā arī veidoja jaunas sadarbības. Starptautisko partneru iniciatīvas ir saistītas gan ar jaunās paaudzes izglītošanu par veselīgu uzturu, gan pārtikas atkritumu mazināšanu, gan mēģinājumiem īstenot pieeju “Pārtika visiem” - labāks uzturs, labāka veselība, plašāka sociālā iekļaušana un vietējās ekonomikas attīstības sekmēšana, kā arī daudzas citas.
Hārlemas pilsētas pašvaldības pārstāvju uzruna CITIES2030 partnerības dalībniekiem. Foto: VPR ***
*** Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta "CITIES2030" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS
.
Turpinot projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros uzsākto video stāstu sēriju par Vidzemes pašvaldībās izveidoto atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ar Kārli Anitenu izzinām Valmieras novadā radītās iespējas – grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centrus Mazsalacā un Rūjienā, kā arī specializētās darbnīcas Naukšēnos.
Projekta "RurCultural" partneri pilsētas apskates ekskursijā. Foto: Anette Sofia Svejstrup Šai reizē bija svarīgi tuvāk iepazīt vienu no projekta izvēlētajām pilotvietām - Billundas pašvaldības muzeju MARK (Grindstedā). Tikšanās dalībniekiem bija vienreizēja iespēja aplūkot apkārtni, izpētīt tradicionālu dāņu lauku sētu un apskatīt tās dzīvniekus. Savukārt muzeja ēkā interesenti varēja iepazīt ekspozīciju par Otro pasaules karu un Grindstedas dzelzceļa staciju - kādreiz svarīgu transporta mezglu. Sava vieta apkārtnes vēsturē ir šeit esošajam farmācijas uzņēmumam ar tā radīto vides piesārņojumu. Muzeja darbiniekiem “RurCultural” projektā veiktā apkaimes kultūrkartēšana ir viens no soļiem muzeja ekspozīcijas izveidē jaunā ēkā. Dāņu kolēģi redz, ka muzejs būtu kā pārmaiņu veicinātājs vietējā kopienā. Tas nebūtu muzejs, kas tikai saglabā pagātni un stāsta, ko no vēstures varam mācīties. Tas rosinātu kopienu domāt par nākotni. Dāņi teica, ka Grindsteda nav Billunda. Billundas pilsēta ir pašvaldības centrs, bet ne kopienas “sirds”. Bērnu rotaļlietu ražotāja “Lego” dēļ, kurš tur atrodas, tai ir pievērsta starptautiska uzmanība. Vecā Grindsteda ir vēsturiska pilsēta, bet Billundas “DNS” caurcaurēm ir veidojies “Lego” iespaidā. Tā ir viena uzņēmuma pilsēta. Par to ikviens sanāksmes dalībnieks varēja pārliecināties arī pats, dodoties ekskursijā pa pilsētu gida pavadībā, kā arī apmeklējot iespaidīgo “Lego” māju.
Projekta "RurCultural" partneri pilsētas apskates ekskursijā. Foto: Anette Sofia Svejstrup Sanāksmē eksperti un partneri apmainījās katrs ar savu pieredzi un secinājumiem, kas gūti kultūrkartēšanā visās trīs projekta pilotvietās: Līgatnē (Latvija), Papilē (Lietuvā) un Grindstedā (Dānijā). Iezīmējās kopīgi “krustpunkti”, piemēram, fabrika, kas ir kļuvusi par “centrmezglu” kopienā, nepieciešamība kopienas dzīvē vairāk iesaistīt jauniešus, veidot ciešākus “savienojumus” dažādu kopienas dalībnieku, piemēram, uzņēmēju starpā. Kartēšanas process ir ļāvis noteikt gan galvenos kopienas “spēlētājus”, gan to savstarpējās saiknes, uzrādījis problēmsituācijas, riskus, parādījis vērtības. Savstarpējā domapmaiņā izkristalizējās atziņa, ka trīs pilotvietu – pilsētu gadījumā ir jārunā par “rurban” - hibrīda stāvokli starp “urban” (pilsētas) un “rural” (lauku) (dzīve pie dabas, esot ciešā saiknē ar pilsētas “labumiem”). Svarīgākās no sanāksmes dalībnieku paustajām domām - kultūrkartēšana sniedz daudz emocionālas informācijas, to izmantojot, teritorijas attīstību nākotnē var plānot gudrāk; kultūrplānošanas procesā ir svarīgi ņemt vērā kopienas dalībnieku “trigerus” - atgādinājumus par pagātnes traumām un pieredzēm; lauku teritorijās ir aktuāli citi jautājumi, nekā pilsētu kopienās; būtiski ir atrast “ieinteresētos”, kuriem ir svarīgas pārmaiņas teritorijā – ne vienmēr tās būs pašvaldības, tie var būt arī privātā sektora pārstāvji. Ņemot vērā to, ka projektā ir iesaistīti trīs valstu partneri, tas ir ieguvums visiem iesaistītajiem - iespēja mācīties vienam no otra, dalīties ar gūto pieredzi pilotvietās, pārņemt tur izmantotās pieejas.
Projekta "RurCultural" partneri Billundas pašvaldības muzejā MARK (Grindstedā). Foto: Zane Kaķe, VPR Eksperte Līva Kreislere, iepazīstinot klātesošos ar veikto kultūrkartēšanu Līgatnē un iedzīvotāju interviju rezultātu apkopojumu (publikācijai sagatavotā maketā), uzsvēra, ka ir iegūts nopietns materiāls. To tagad var izmantot dažādiem mērķiem, arī iepazīstināt vietvaru, likt tai ieklausīties cilvēku teiktajā, ieraudzīt savstarpējās saites, atklāt jaunas iespējas. Viņa uzsvēra: “Mēs nepārdodam, nelabojam “lietas”. Tā ir kā terapija, emocionāls process, kuru ir grūti pārdot.” Klātesošie eksperti vienojās, ka kultūrkartēšanas procesā ir svarīgi radīt uzticību un izveidot saiknes. Tāpat jābūt gataviem, ka vieta ir mainīga, mainās cilvēki, līdz ar to kartēšana jāveic atkārtoti un iepriekš sagatavotais materiāls jāpārraksta. Līgatnes gadījumā, kad privātajā sektorā viens uzņēmējs ar otru cīnās, bet kopiena klusē, ir jābūt kādam mediatoram, kādam ar “mandātu”, kurš var runāt visu vārdā, vadīt procesu. Svarīgi ir atrast organizāciju, kurai ir plāni saistībā ar pilsētu un tā saprot, ka kultūrkartēšanas rezultātā ir atklātas lietas, kas var “strādāt” viņu un kopienas labā. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar VPR sagatavoto kultūrplānošanas politikas vadlīniju projektu. Rekomendācijas iecerētas pašvaldību institūcijām, kultūras un vietējo kopienu organizācijām, lai īstenotu kultūrplānošanu pilsētām ar lauku teritorijām. Darbs pie vadlīniju sagatavošanas turpināsies vēl līdz jūnijam, kad projekts “RurCultural” noslēgsies. Projekta partneri sprieda arī par iespējām paveikto turpināt un attīstīt apjomīgākā, lielāka mēroga projektā, iesaistot vairākas Baltijas jūras reģiona valstis. ____________________________________________________________ Kontekstam – projekts “RurCultural” ir radies balstoties uz zināšanām, kas tika kultivētas un testētas INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā “UrbCulturalPlanning” (2019-2021) tādās pilsētās kā Rīga, Viļņa, Gdaņska, Ķīle, Pori u.c. Vairāk informācijas: www.urbcultural.eu. Projektā “RurCultural” trīs partnervalstis veido kultūras kartēšanas aktivitātes, lai pieteiktu ilgtermiņa projektu ES finansējumam. “RurCultural” ir saņēmis Baltijas jūras valstu padomes (CBSS) Sekretariāta Projektu atbalsta fonda (PSF) finanšu atbalstu. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta "RurCultural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aizvadītajā nedēļā, no 22. līdz 24. februārim, Amsterdamā un Hārlemā norisinājās Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” projektā “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai” (CITIES2030) organizētie pasākumi. Tajos piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji. Vērienīgā projekta starptautisko partneru sanāksme, tai sekojošais politikas laboratoriju (policy lab) festivāls un pieredzes apmaiņas darbnīcas pulcēja vairāk nekā 80 pārstāvjus no teju 40 organizācijām vairāk nekā 15 Eiropas valstīs. 
Tikšanās noslēguma dienā bija iespēja uzzināt vairāk par Hārlemas pilsētas pašvaldības īstenoto laboratoriju. Tajā cieši sadarbojas veselīgas un vietējās pārtikas lietošanas “vēstneši”, uzņēmēji un iedzīvotāji. Projekta partneri ciemojās Kweektuin, kas ir ne tikai skaists pastaigu parks, bet vieta ilgtspējīgai domāšanai un darīšanai gan veciem, gan jauniem. Tur notiek daudzas ar drošu un veselīgu pārtiku saistītas aktivitātes. Piemēram, parkā ir iespējams iepazīt vidē pārtikā izmantojamos savvaļas augus, piedalīties ēdienu gatavošanas meistarklasēs, pusdienot kafejnīcā “ar misiju”, piedalīties ražas novākšanā siltumnīcā utjpr. Dienas turpinājumā bija iespēja satikt dažādos “spēlētājus”, kas Hārlemā veido ilgtspējīgāku pilsētas un reģiona pārtikas sistēmu, apvienojot centienus, kuri saistīti ar pārtikas izšķērdēšanas novēršanu, veselīgas pārtikas izvēles veicināšanu un atbalstu vietējām lauksaimniecības iniciatīvām pilsētā.
Deinstitucionalizācijas process maina dzīvi - gan vidi apkārt, gan ļaujot saņemt ļoti nepieciešamus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, lai dzīvotu patstāvīgi un būtu sabiedrībā. Pirmie soļi lielu pārmaiņu virzienā var būt nedroši, tieši tādēļ arī šis stāsts - lai iedrošinātu tos, kuriem tas nepieciešams, un pastāstītu plašāk. Arī Sergejs šobrīd uzsāk jaunu posmu savā dzīvē un labprāt tajā dalās ar citiem, pastāstot, kā mainās viņa ikdiena, pārejot no dzīves sociālās aprūpes centrā uz dzīvi grupu dzīvoklī.
Viņš dzimis 1981. gada septembrī un izaudzis bērnu namā, jo vecāki nav uzņēmušies rūpes par dēla audzināšanu. Valsts sociālās aprūpes centra filiālē "Rūja" Sergejs nonāca 1999. gadā. Fizioterapeits, darbojoties ar puisi, panāca, ka Sergejs sāk staigāt un šobrīd spēj pārvietoties, izmantojot rollatoru. Kustību traucējumi Sergejam nerada škēršļus, lai rosītos un darbotos. "Rūjā" Sergejs iemācījās šūt krustdūrienā - viņā rokām tapuši neskaitāmi spilveni, gleznas un citi izšuvumi. Viņš labprāt piedalās arī kristīgās nometnēs. Kad deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Rūjienā bija tapuši jaunie sociālie pakalpojumi - grupu dzīvokļi un dienas aprūpes centrs, sociālās aprūpes centra darbinieki kopā ar Sergeju uzsāka ceļu uz jaunu posmu viņa dzīvē. Taču sākotnēji Sergeju biedēja tuvojošās pārmaiņas.
No 15.-17. martam Vidzemes plānošanas reģiona un projekta “Kultūrplānošana lauku reģionu attīstībai” (turpmāk - “RurCultural”) pārstāves Vidzemē devās uz Billundas pašvaldību Dānijā. Tā bija izvēlēta par tikšanās vietu projekta partneriem no trim valstīm: Latvijas, Lietuvas un Dānijas. Partneru sanāksmē un darbseminārā piedalījās pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Laimikis.LT (pilsētu spēļu un pētījumu laboratorija Lietuvā), Billundas pašvaldības muzeja MARK (Dānijā) un Dānijas Kultūras institūta. Ar savām atziņām saistībā ar šo projektu dalījās tā eksperti - Līva Kreislere (arhitekte un urbāniste) un Trevors Deiviss (pilsētplānotājs un teātra režisors). Trīs dienu tikšanās mērķis bija pārrunāt projekta “RurCultural” aktualitātes, dalīties redzējumā par turpmāk paveicamo šai projektā, kā arī par tālākām, nākotnes perspektīvām.
