Arhīva kalendārs

Viņnedēļ, 28. novembrī, īpašā Vidzemes plānošanas reģiona rīkotā tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākumā Dikļu pils klētī satikās Vidzemes novada uzņēmēji: pārtikas ražotāji un viesmīlības pakalpojumu sniedzēji. Lai arī pasākums notika projekta “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” ietvaros, šeit varēja satikt ne tikvien projekta dalībniekus Vidzemē, bet arī citus interesentus no tuvākas un tālākas apkārtnes – ar tūrisma nozari saistītos uzņēmējus un ražotājus pat no Zemgales. Daži uzņēmēji pauda interesi turpmāk iesaistīties gastronomijas projektā.

Tīklošanās pasākuma mērķis bija vienkopus pulcināt ražotājus un restorānu, krodziņu, viesu namu pārstāvjus, lai abas puses klātienē tiktos un iepazītos, kā arī gūtu ierosmes jaunām produktu idejām un kopīgai sadarbībai. Tas savukārt atbalsotos gardēžu pieturvietu gatavotajos ēdienos, kuros būtu vairāk izmantoti vietējo ražotāju produkti.

Tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākums Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Pasākuma laikā dalībnieki tikās ar divu augstu vērtētu restorānu, kuru virtuvēs tiek lolotas Latvijas garšas, šefpavāriem – Mārtiņu Sirmo (3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”) un Jāni Siliņu (Dikļu pils restorāns). Katrs no viņiem stāstīja savu pieredzes stāstu par sadarbību ar ražotājiem, mājražotājiem un zemnieku saimniecībām. Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš uzsvēra, ka, veidojot Dikļu pils restorāna piedāvājumu, viņam ir svarīgi dot iespēju viesiem baudīt Vidzemes lauku labumus, meža un upju veltes, to, kas audzēts netālos dārzos, tapis vietējās saimniecībās. J. Siliņš uzteica sanākušos ražotājus, novērtēja viņu degustācijā pasniegtos un kopīgai maltītei sarūpētos gardumus, kā arī sniedza savus ieteikumus, kā pasniegt konkrētus produktus, uzlabot tos, kā arī sniedza ierosmes jaunām biznesa idejām.

Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Kā vienmēr tiešs un atklāts, daloties savā pieredzē par sadarbību ar vietējiem produktu ražotājiem, bija populārais šefpavārs Mārtiņš Sirmais. 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” ēdienu buķete, Mārtiņa Sirmā vārdiem runājot, ir “ziemeļvalstiski postsovjetiski kontinentāla”. Viņš uzsvēra, ka nevar ignorēt globalizācijas ietekmi arī pārtikas nozarē. Jāpērk vislabākais, bet par adekvātu cenu, un jāizmanto viss plašā tirgus piedāvājums. M. Sirmais rosināja domāt par to, kā noturēt kvalitāti, spēt piedāvāt nemainīgu cenu, apjomu, kā arī pauda, ka restorāni ir specifiska lieta, kur ražotāji nopelnīt nevar, tālab jāmeklē citas vietas, nišas tirgi produkcijas noietam.

3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” šefpavārs Mārtiņš Sirmais. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Savukārt Valts Grasbergs no zemnieku saimniecības “Zilūži” un zīmola “Grasbergs” teica: “Restorāni nebūs mājražotāju galvenais tirgus, protams, ar izņēmumiem. Galvenokārt - tie būs kā piedeva. Jo tu vairāk vietās būsi, jo tavs apgrozījums būs lielāks.” Sanākušie vienojās, ka katram laiks augt un attīstīties, bet tas jādara arī, domājot par loģistiku, kvalitāti un iepakojumu.

Ražotāju rīkotās degustācijas tīklošanās pasākumā Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Pasākumā augsti tika novērtēta iespēja kopā satikties ražotājiem un viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodot jaunas idejas un iespējamus partnerus nākotnē. Pasākumā organizētajās degustācijās viesmīlības pakalpojumu sniedzēji nepiespiestā gaisotnē varēja iepazīt dažādus ražotājus - uzņēmumus “Siera ražotne”, "Zeltlejas" ar zīmolu "ZELT", “Veselības Laboratorija”, “Vīna darītava Matilde”, "J-parks", “Latvijas Ķiploks”, “Gusts Apinis”, zemnieku saimniecība “Zilūži” ar zīmolu “Grasbergs”, “Kaņepītes”, "Pilsgravas", „Adzelvieši”, “Mežvijas” un mājražotājus “pesto.lv”, “Sandriņas ievārījumi” un nogaršot dažādus meistarstiķus. Ražotāji iepazīstināja ar sevi īsās prezentācijās arī pasākuma viesus, stāstot par sortimentu, saražotajiem apjomiem, piegādes iespējām.

Ražotāju rīkotās degustācijas tīklošanās pasākumā Dikļu pils klētī. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Turklāt šefpavāri M. Sirmais un J. Siliņš bija izveidojuši īpašu ēdienkarti pasākumam, izmantojot šai notikumā iesaistīto ražotāju produkciju, pārvēršot to gardā trīs kārtu ēdiena maltītē un komplimentā no šefpavāriem. Pasākuma dalībnieki atzinīgi vērtēja ideju šādā veidā iepazīt ražotājus un iespējas izmantot dažādus produktus, kā arī dibināt jaunas attiecības un pazīšanās.

Tīklošanās pasākuma dalībnieki. Fotogrāfs - Jānis Balodis.

Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.

Laikā, kad aktīvā darba sezona tūrisma uzņēmējiem jau ir aiz muguras, projekta “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” dalībnieki no dažādiem Vidzemes novadiem tikās ar savas jomas ekspertiem vairākos semināros un konsultācijās. Viņi krāja zināšanas un pilnveidoja prasmes, lai kļūtu sekmīgāki savu pakalpojumu un produktu piedāvāšanā. Bet novembrī, kad tika svinēta Latvijas valsts simtā dzimšanas diena, projektā iesaistītie Igaunijas uzņēmēji tika iepazīstināti ar tām Vidzemes viesmīlības pieturvietām - krodziņiem, restorāniem un mazajām pārtikas ražotnēm, ar kurām varam lepoties.

Projekta mērķis ir ne vien popularizēt plašai publikai tūrisma zīmolu “Livonijas garša”, piedāvājot kulinārās meistarklases un gardēžu tirdziņus vasaras festivālu un svētku sezonā, bet arī nodrošināt praktisku palīdzību uzņēmējiem. Projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros tiek rīkoti izglītojoši semināri un konsultācijas, kas dod iespēju uzņēmējiem - ražotājiem un viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem augt, attīstīties un sasniegt vairāk. Līdz šim organizētajos semināros un konsultācijās uzņēmēji ir ieguvuši noderīgu informāciju un vērtīgas zināšanas par aktuālām tēmām: iepakojums, digitālais mārketings, vietas tēls, pakalpojuma dizains, viesmīlība.

Oktobrī un novembrī tika organizēti divi semināri. Vienā no tiem, 19. oktobrī, projekta dalībnieki - Vidzemes pārtikas ražotāji pulcējās seminārā ar nosaukumu "Iepakojums kā būtisks kvalitātes saglabāšanas un mārketinga elements". Uzņēmēji uzklausīja lektores - Sanitu Sazanovu un Sandru Muižnieci-Brasavu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kuras dalījās savās zināšanās par to, kā iepakojumu veidot pircējiem pamanāmu, atšķirīgu un vienlaikus drošu. Uzņēmēji atzina, ka seminārs par iepakojumu deva viņiem iespēju uzzināt par jaunākajiem iepakojumu materiāliem un iekārtām, kā arī par jaunākajām iepakojumu tendencēm, kas noteikti noderēs, ja tie plānos attīstīt ražošanu un meklēs jaunus produktu pārdošanas tirgus.

Lietišķās etiķetes un protokola eksperte Kristīnes Sprūdža seminārā “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”.

Otrs seminārs, kur kopā pulcējās tūrisma maršruta "Via Hanseatica" un projekta “Livonijas kulinārais ceļš” dalībnieki, tika organizēts par tēmu - “Vietas tēls un pakalpojuma dizains”. Tas notika 30. novembrī. Viesmīlības pieturvietu saimniekiem un pārstāvjiem tika atgādināts, cik svarīga, sniedzot tūrisma pakalpojumu, ir etiķetes un saskarsmes prasme. Par to klātesošie varēja uzzināt no lietišķās etiķetes un protokola ekspertes Kristīnes Sprūdžas. Savukārt Andris Klepers, pētnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, rosināja domāt par zīmola "Livonijas garša" iesaisti viesmīlības pakalpojumu dizainā. Bet muzeoloģe Ineta Zelča – Sīmansone dalījās savās zināšanās un mudināja semināra dalībniekus domāt, kā padarīt kādu vietu īpašu, atklājot vai izveidojot tās unikālo stāstu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis konsultācijā par digitālo mārketingu.

Novembrī un decembrī gan ražotājiem, gan viesmīlības uzņēmējiem bija iespēja apspriest sev svarīgus jautājumus un saņemt vērtīgus padomus divās tematiski atšķirīgās konsultācijās. 12. novembrī Valmierā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis konsultēja projekta "Livonijas kulinārais ceļš" dalībniekus par digitālā mārketinga tendencēm, iepazīstināja ar instrumentiem jaunu klientu iegūšanai un rosināja aktīvāk izmantot digitālās vides sniegtās priekšrocības.

Par šo konsultāciju projekta dalībniece Ivita Gusta, Alūksnes kulinārijas veikala - kafejnīcas “Gustiņš” un kafejnīcas “Pajumte” reklāmas speciāliste teica: “Konsultācija par digitālo mārketingu bija ļoti noderīga, jo sniegtā informācija par populārākajiem digitālā mārketinga kanāliem un pasniedzēja ieteikumi lika paskatīties "no malas" uz to, ko mēs, kā mazie uzņēmēji, darām nepietiekoši vai nepareizi. Bieži vien mazais uzņēmējs ir gan produkta ražotājs, gan mārketinga speciālists, gan pārdevējs vienā personā, tādēļ tas ir pašsaprotami, ka viņš nevar/nespēj būt perfekts visās iepriekšminētajās jomās. Un šāda konsultācija, tikšanās ar digitālā mārketinga profesionāli lieti noder, lai kaut nedaudz uzlabotu savu mārketinga pieeju".

Bet 18. decembrī Valmiermuižā ieradās deviņu restorānu un krodziņu pārstāvji, lai satiktos ar viesmīlības eksperti un Valmiermuižas "viesmīlības diriģenti" Inetu Litti un piedalītos konsultācijā "Kā kvalitatīvi organizēt viesu uzņemšanas un apkalpošanas darba procesu". Viņa uzsvēra, ka viesmīlības būtība ir savu viesu mīlēšana. Tas tad arī veido vietas atmosfēru ne mazāk par garšu salikumiem ēdienkartē un interjera smalkumiem.

Semināru un konsultāciju dalībnieki novērtēja ne tikai iegūtās zināšanas un iemaņas, bet kā nozīmīgu pasākumu ieguvumu atzina to, ka šādi semināri un konsultācijas dod lielisku iespēju satikties arī ar citiem mazajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tikšanās laikā ir iespēja apmainīties ar savu darbošanās pieredzi, kā arī, uzklausot citu pieredzes stāstus, uzzināt jaunus "knifiņus" - kā atvieglot saimniekošanu vai padarīt to vēl efektīvāku.

Savukārt, realizējot pieredzes braucienu Igaunijas uzņēmējiem, bija iespēja palūkoties uz mūsu mazajiem pārtikas ražotājiem un viesmīlības pieturvietām kaimiņu acīm. Tad varēja vērtēt vidzemnieku uzņēmības labos piemērus. Igauņu uzņēmēji atzina, ka ir prieks redzēt un gūt iedvesmu mazajās tūristu piesaistes vietās. Viņi novērtēja viesošanos Raunā pie “Latvijas Ķiploka” saimniecēm un “Latnature” čipsu ražotnē, ciemošanos alus darītavā “Raiskumietis”, šokolādes gardumu ražotnē “R Chocolate”, Ķoņu dzirnavās un Naukšēnu vīna darītavā. Svarīgs ir produkta un vietas stāsts, kā arī veids, kā to izstāsta. Mīļi gaidīti ciemos Vidzemē!

Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.