Arhīva kalendārs

« November 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930 

"Industriālajam mantojumam Latvijā un Igaunijā ir lielas attīstības iespējas, un tā objekti iegūst arvien nozīmīgāku lomu tūrisma piedāvājumā," pēc septembrī un oktobrī notikušajām industriālā mantojuma nedēļas nogalēm secinājuši organizētāji un objektu saimnieki. Industriālā mantojuma tūrē piedalījās arī 10 objekti Vidzemes plānošanas reģionā.

“Esam spēruši pirmos soļus, lai industriālā mantojuma celtnes un objekti, kas savas funkcijas zaudējuši, pārtop par jauniem tūrisma objektiem, aizraujoši iepazīstinot ar savu vēsturi. Igaunijā mūsu piedāvājumu – doties nedēļas nogaļu tūrēs – izmantoja aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, savukārt Latvijā industriālā mantojuma objektos uzņēmām vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. Lielā iedzīvotāju interese apliecina, ka mums jāturpina industriālā tūrisma objektu sakārtošana un maršrutu pilnveide, tāpēc strādājam pie ceļveža izveides gan vietējiem, gan ārvalstu ceļotājiem,” stāsta Jana Kalve, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja (Kurzemes plānošanas reģions).

    

Āraišu vējdzirnavas un Gulbenes–Alūksnes bānītis ar tvaika lokomotīvi "Ferdinands", VPR foto

Šī tūre bija pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tika pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Apmeklētājiem bija pieejami unikāli industriālā mantojuma objekti, no kuriem daži ikdienā nemaz nav pieejami, piemēram, Liepājas ūdenstornis un Valdgales vējdzirnavas. Ērtības labad visi objekti bija apvienoti piecos reģionālos maršrutos, kuros bija iekļautas bākas, dzirnavas, hidroelektrostacijas, ūdenstorņi, senu ražotņu ēkas, muzeji un dzelzceļa mantojuma objekti.

   

Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis (VPR foto); Baložu kūdras bānītis (RPR foto)

Vidzemnieki atklāja piecu secīgo nedēļas nogaļu tūri, objektos uzņemot teju 1700 viesu. Visapmeklētākie objekti bija Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, Gulbenes–Alūksnes bānītis un Gulbenes depo.  Rietumigaunijas trumpis bija bākas, Rīgas reģionā apmeklētāji deva priekšroku virknei ražotņu un to muzejiem, savukārt Dienvidigaunijā vislielāko interesi ceļotāji izrādīja par dzirnavām. Kurzeme bija viens no visapmeklētākajiem reģioniem, kur paviesojās gandrīz 6400 viesu, un priekšroka tika dota bāku un ūdenstorņu iepazīšanai.

Šī tūre tika rīkota projektā "Industriālais mantojums", ko īsteno ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas atbalstu. Šajā projektā nepilnu divu gadu laikā būs atjaunoti, uzlaboti vai no jauna izveidoti 25 industriālā mantojuma tūrisma objekti Latvijā un Igaunijā, no kuriem 4 atrodas Vidzemes plānošanas reģionā.

Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenēta sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto.

Ķoņu dzirnavas  papildinājušas savu tūrisma piedāvājumu ar ekspozīcijas telpu, kur tiek izrādīti vilnas izstrādājumi un apmeklētāji var iesaistīties interaktīvās izzinošās spēlēs par vilnas apstrādes procesu un dzirnavām.

Unikālais dzelzceļa objekts “Gulbenes–Alūksnes bānītis” Gulbenes depo ēkas pirmā stāva koridorā izveidojis tematisku ekspozīciju par šaursliežu dzelzceļa vēsturi, kā arī piedāvā viesiem pavizināties ar nule uzbūvēto 20. gadsimta sākuma retas ozolkoka konstrukcijas šaursliežu drezīnu.

Zilākalna ūdenstornī vēl noris darbi –  tur top ekspozīcija, kurā interesenti ar virtuālo briļļu palīdzību varēs doties ekspozīcijas lidojumā virs Zilākalna un iepazīties ar seno tautu sadzīvi, kalna nostāstiem un teikām, nonākot Zilākalna stacijā, no kurienes ceļojums turpināsies, traucoties senajā dzelzceļa bānīša vagonā.

Ar visiem projekta objektiem un aktualitātēm var iepazīties:

mājas lapā industrialheritage.travel un

Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism

 

Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta „Industriālais mantojums” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālrunis: +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lvZiņu sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

Rakstā izmantota Kurzemes plānošanas reģiona sniegtā informācija.

 

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


Vidzemē ir unikālas kultūras un dabas mantojuma vērtības, un reģiona sociālekonomiskā attīstība lielā mērā ir atkarīga no šī mantojuma potenciāla apzināšanās un ilgtspējīgas izmantošanas. Lai stiprinātu attieksmi par novadu rīcībā esošā mantojuma vērtību un ilgtspējīgas izmantošanas iespējām, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) projektā “SWARE” izstrādājis rīcības plānu dabas un kultūras mantojuma pārvaldībai un ilgtspējīgai attīstībai Vidzemes reģionā. Tā izstrādē tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā radīt labāku līdzsvaru starp Vidzemes dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu tūrismā. Plāna galvenais nosacījums ir virzīties uz dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību, kuras pamatā ir skaidra un vienota izpratne, kādas vērtības jāsaglabā un kā jārīkojas katrai iesaistītajai pusei.

 Prioritārie aspekti, ko aptver rīcības plānā iekļautās aktivitātes, ir lejupēja un augšupēja iesaiste pārvaldībā un tūrisma galamērķu attīstība un mārketings, kuru labo prakšu piemērus VPR eksperti iepazina trīs projekta “SWARE” partnerreģionos. Pēc šo prakšu pārneses iespēju izvērtēšanas, kā arī situācijas analīzes par dabas un kultūras mantojuma pārvaldību Latvijā un Vidzemē, rīcības plānā noteiktas četras aktivitātes, kas vērstas uz

  • lielāku SAM 5.5.1. (“Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”) rezultatīvo rādītāju sasniegšanu,
  • iesaistīto pušu sadarbības stiprināšanu,
  • sabiedrības iesaisti un
  • vietējo rīcības grupu uzmanības pievēršanu dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgai izmantošanai un attīstībai.

Rīcības plāna izstrādē ņemti vērā secinājumi pēc vairākām tematiskām diskusijām, kurās projekta “SWARE” ieinteresēto pušu pārstāvji aktualizēja ar nozari saistītos problēmjautājumus, un trīs darba grupām, kurās dokumenta saturu apsprieda VPR administrācijas eksperti kopā ar VPR pašvaldību pārstāvjiem, kā arī valsts institūciju (Kultūras ministrija, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija), Latvijas Lauku foruma, Vidzemes Augstskolas un ārējo konsultantu SIA “Civitta Latvija” pārstāvjiem.

Viens no darba grupu secinājumiem bija, ka ainava ir vienojošais elements, kurā sastopas dabas un kultūras mantojums. “Ainava ir kā spogulis, kurā redzam izmaiņas vēstures lappusēs. Cilvēka darbošanās ainavā padara to par kultūrvēsturisku pieminekli. Būtiski ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, lai uzturētu dzīvas prasmes, kas nepieciešamas tradicionālās ainavas saglabāšanai,” atzīmēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca. Būtiski arī veidot vienotu vīziju sabiedrībā un starp visām iesaistītajām pusēm, kas ir tā tradicionālā ainava, ko uzskatām par Vidzemes vērtību. Politikas veidotājiem un īstenotājiem jāmeklē risinājumi, kā to, kas mums ir, saudzēt, taču vienlaikus neturēt aiz slēgtām durvīm, tieši otrādi – rādīt un stāstīt, lai stiprinātu vietējo iedzīvotāju piederības sajūtu un identitāti, lai izmantotu to kā resursu attīstības plānošanai, kā arī piedāvātu kā pievilcīgu galamērķi ciemiņiem.

Plānā iekļautās prioritārās rīcības paredzēts ieviest 2 gadu laikā līdz 2020. gada septembrim.

Rīcības plāna pilnā teksta versija latviešu valodā ir lasāma ŠEIT.

Rīcības plāna pilnā teksta versija angļu valodā ir lasāma ŠEIT.

Projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

Vairāk informācijas: Lelde Ābele, projekta SWARE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv

No 2019. gada 14. līdz 20. janvārim Vācijas pilsētā Ķelnē norisināsies starptautiska mēbeļu un interjera izstāde IMM Cologne, kurā Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros kā apmeklētājiem iespējams piedalīties arī uzņēmējiem no Latvijas un Igaunijas.

Apmeklētājiem tiek segti ceļa izdevumi (biļete lidojumam uz Vāciju un atpakaļ), nakšņošanas izmaksas, kā arī izstādes ieejas biļešu izmaksas (netiek apmaksāta dalībnieku dienas nauda un ēšanas izdevumi). 

Izstādes apmeklējuma kārtība:

  • Otrdiena, 15.01.2019. - lidojums uz Diseldorfu (Düsseldorf), ierašanās viesnīcā. Tīklošanās pasākums ar vakariņām viesnīcā.
  • Trešdiena, 16.01.2019. - pilnas dienas izstādes apmeklējums.
  • Ceturtdiena, 17.01.2019. - pilnas dienas izstādes apmeklējums.
  • Piektdiena, 18.01.2019. - lidojums uz Rīgu un ceļš mājup.

Aicinām izstādes apmeklētājus sagatavot īsu (5 min.) prezentāciju par pārstāvēto uzņēmumu ar ieskatu uzņēmuma ikdienas izaicinājumos, attīstot savu biznesu, ko prezentēt plānotajā tīklošanas pasākumā ar projekta komandu un pārējiem izstādes apmeklētājiem šīs aktivitātes ietvaros.

Pieteikšanās informācija un veidlapa: ŠEIT! (nospiežot, lejupielādēsies automātiski).

Viens no būtiskākajiem projekta “Koksne un mēbeles” mērķiem ir veicināt Latvijas un Igaunijas koka ēku būvniecības un koka mēbeļu ražošanas uzņēmumu sadarbību, radot jomas pārstāvjiem iespēju piedalīties kopīgos pasākumos, apmācībās, izpētes vizītēs dažādos nozares uzņēmumos. Kā noslēguma aktivitāte projekta ietvaros plānota izstādes IMM Cologne apmeklējums.

Izstādes apmeklēšanu organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā" ietvaros.  

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) kā vienu no reģiona attīstības prioritātēm ir noteicis dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ietver arī atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu izvirzīto, VPR kopā ar Latvijas un Igaunijas partneriem šoruden sāk īstenot projektu “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” jeb  “WasteArt”, kurā ar mākslas un citu radošu aktivitāšu palīdzību iecerēts pievērst uzmanību pieaugošā atkritumu daudzuma problēmai un izglītot sabiedrību, jo īpaši bērnus un jauniešus, par atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

Prom no acīm, prom no prāta?

Izmetot nevajadzīgas lietas, gūstam šķietamu sajūtu, ka tās vairs neeksistē, jo ikdienā neredzam un neaizdomājamies par atkritumu apjomu, ko kopā radām. Projektā “WasteArt” iecerētas divas galvenās aktivitātes – atkritumu audits 24 izglītības iestādēs un publiska mākslas kampaņa – ar mērķi rosināt sabiedrību domāt un aizdomāties, gūt izpratni par radīto atkritumu apjomu, pārstrādes potenciālu un resursu izmantošanas efektivitāti, un rezultātā arī mainīt savus paradumus.

Bērnu izglītošana ir nozīmīga, domājot par nākotnes sabiedrības apziņas un ieradumu veidošanu, tāpēc Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nozares ekspertu izstrādās atkritumu audita metodiku, ar kuras palīdzību 24 izglītības iestādēs (12 Vidzemē un 12 Dienvidigaunijā) audzēkņi kopā ar skolotājiem novērtēs skolās un bērnudārzos radīto sadzīves atkritumu daudzumu un veidu un izvirzīs rīcības situācijas uzlabošanai.

Savukārt, mākslas kampaņā “NOT out of sight, NOT out of mind” ("NE prom no acīm, NE prom no prāta") no atkritumiem tiks veidoti mākslas darbi, kurus ceļojošā izstādē no 2019.–2020. gadam izrādīs 6 dažādās mākslas, kultūras un publiskajās telpās Latvijā un Igaunijā. Pirmā izstādes atklāšana paredzēta 2019. gada maijā.

“Māksla palīdz veidot dialogu, uzdot jautājumus un rast atbildes,” ar šādu domu dabas un tehnoloģiju parkā URDA novembra sākumā aizritēja pirmais atvērtais darbseminārs projektā “WasteArt” un tika dots starts plānotajām aktivitātēm. 

    

Projekta partneri bija aicinājuši izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvjus, kā arī māksliniekus, lai radošās, bet konstruktīvās “prāta vētrās” apspriestu idejas, kā sasniegt projekta mērķus un kā uzrunāt dažādas mērķauditorijas, un palūkotos plašāk uz atkritumu problemātiku un ikdienā ieviešamiem paradumiem vai risinājumiem.

Projektu “WasteArt” finansiāli atbalsta Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma un līdzfinansē projekta partneri. No Latvijas projektā piedalās arī Vides risinājumu institūts un atkritumu apsaimniekotājs SIA ZAAO.

Šis raksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv