Arhīva kalendārs

« October 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 

Svētdien, 7. oktobrī, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Pārgaujas novada Straupes zirgu pastā pulcēsies gan tirgotāji, gan gardēži, lai lauku labumu tirdziņā ne tikai pārdotu un pirktu, bet arī kopā svinētu Dzērveņu svētkus. Šajos svētkos tiks cildināta rudens ogu karaliene Dzērvene. To, dažādi pagatavotu, cels galdā gan tirgotāji, gan krāsainā un gardā maltītē degustācijai piedāvās Zirgu pasta virtuves šefpavāre Baiba Smilga. Ar šo svētku tirdziņu noslēgsies četru pasākumu cikls Vidzemes novadā. Lai sekmētu jaunā Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmola “Livonijas garša” atpazīstamību, pārstāvot zīmolu un gardēžu tūrisma ceļu, vasaras festivālu tirdziņos ar saviem gardumiem un veltēm tirgojās kupls skaits jaunā tūrisma ceļa pieturvietu saimnieku.

Atklājuma priekā par to, cik garda ēdienos var būt dzērvene, ar svētku dalībniekiem dalīsies Zirgu pasta šefpavāre Baiba Smilga. Brīvā dabā, stilizētā Livonijas laika kroga gaisotnē, viņa veidos garšā bagātu maltīti, kuru piedāvās degustēt ciemiņiem. Katrā ēdienā, vai tā būtu grūbu zupa, cūkas stilbs, saldā pūpolputra, vai karstais dzērveņu dzēriens, viņa aicinās izgaršot labi zināmo dzērveni. Svinību dalībnieki varēs iegūt savā īpašumā īpašu dzērveņu ēdienu recepšu brošūru, kuru varēs likt lietā, gatavojot maltītes mājās, tādējādi padarot tās vēl bagātīgākas, daudzveidīgākas un garšīgākas.

Dzērveņu svētku publicitātes fotogrāfija.

Dzērveņu svētku tirgus laukumā gardēžu ceļa “Livonijas garša” un tā ceļa posma “Taste HansEATica” uzņēmēji aicinās vērīgi palūkoties, lai atrastu gardumus, kuri ļaus izgaršot labi zināmo dzērveni jaunās, neparastās variācijās – ievārījumos, mērcēs, "štengrākos" dzērienos. Tāpat tirgū būs nopērkami gan jau iecienīti labumi: maize, medus, Latvijas ķiploku gardumi, veselīgi sēkliņu maisījumi, spēcinošie smiltsērkšķi, alus, vīni un uzlējumi, gan pārsteidzošāki “atradumi”.

Dzērveņu svētku publicitātes fotogrāfija.

Dzērveņu svētkos Livonijas garšu ar saviem gardumiem un rudenīgajām veltēm ļaus iepazīt šādas gardēžu pieturvietas: Rūjienas amatnieku biedrība ”Rūzele”, zemnieku saimniecība “Jaunkalēji”, uzņēmēji no „Lienas Medus”, “Latvijas ķiploka”, “Dabas spēka”, “Vīna darītavas Matilde”, “Veselības laboratorijas”, “Raiskuma labumu darītavas", kā arī mājražotāja Ingūna Zukure un citi. Īpašus meistarstiķus būs atveduši svētku ciemiņi - igauņu uzņēmēji "Akaatsia Talu" un "A-Orbu", piedāvājot nogaršot un iegādāties sev vai ciemakukulim, piemēram, ābolu sinepes vai kadiķu sīrupu.

Savukārt rudenīgo vēsumu svinībās kliedēs seši metālmākslinieka Jāņa Martinsona gaismas objekti, kuros kursies dzīva uguns. Tā šie svētki iekļausies festivālā “Latvijas Goda aplis”, kas jau gandrīz gadu apceļo un godina Latvijas pilsētas un laukus.

Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, www.vidzeme.lv.

No š.g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim ikviens interesents tika aicināts piedalīties ceļošanas akcijā ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ un izzināt pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica piedāvājumu.  Ceļošanas akcija rosināja viesoties tūrisma objektos un pasākumos Vidzemē, uzņemt fotogrāfijas un ievietot tās savā Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Ceļošanas akcijas fotogrāfiju iesniegšana ir noslēgusies un no š.g. 3. oktobra līdz 15. oktobrim Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā norisināsies iesniegto fotogrāfiju vērtēšana.

Akcijas noslēgums būs 19. oktobrī, kad tie dalībnieki, kuri būs piedalījušies akcijā un izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies tiešraides balvu izlozē, kas būs vērojama Via Hanseatica Facebook un Instagram kontos. Galvenajā balvā – dāvanu karte 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu fondā arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā, kuras tiks izlozētas papildus trīs nominācijās. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas. Aicinām Jūs aplūkot visas akcijā iesniegtās fotogrāfijas un nobalsot par tām, spiežot ‘’like’’ vai kādu citu emociju ikonu.

Balsot par ceļošanas akcijas ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ iesniegtajām fotogrāfijām iespējams https://ej.uz/balsoparfoto 

Ceļošanas akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem. Ceļošanas akcijā ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ ir piedalījušies 38 dalībnieki, iesniedzot 168 fotogrāfijas. Populārākie apskates un fotografēšanas objekti ir bijuši: Beverīnas koka skulptūru labirinti, Valmiermuižas pils tornītis un Ģīmes dabas taka.

        

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja:
Zane Krūmiņa
Akcijas “Apceļo Via Hanseatica!” organizatore
Tālr. 26367732
E-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com

Šobrīd septiņas valstis Baltijas jūras reģionā, tostarp Latvija, kā intereses pārstāv Vidzemes plānošanas reģions, kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tā funkcionalitāte tiks arī pārbaudīta praksē līdz 2020.gada septembrim, pilot-programmā iesaistot Vidzemes uzņēmējus.

 

Kā viens no tīkla izveides stūrakmeņiem kalpos reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu apskats, kas sniedz kvalitatīvu esošā atbalsta pieejamības, lietojamības un vadības apskatu. Veidojot sadarbības tīkla pakalpojumus, ir svarīgi uzsvērt, ka netiks veidota jauna vai konkurējoša atbalsta struktūra jau esošajām. Sadarbības tīkls, ņemot vērā jau esošo atbalstu, meklēs iespējas, kā instrumentus ir iespējams savstarpēji papildināt un savietot, veidojot pārrobežu atbalstu  uzņēmumiem.

Pārrobežu partnerībā iesaistītie eksperti, balstoties uz instrumentu apskatu, jau izstrādājuši tīkla darbības un potenciālo pakalpojumu ietvaru, un apkopojuši rekomendācijas tīkla izveidei. Rekomendācijas ietver tīkla struktūras, vadības, pakalpojumu, lietojamības, sadarbības un izplatīšanas apskatu.

Kā arī ziņots iepriekš, tīkla struktūra veidosies pēc bottom-up principa, iesaistot vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa ieinteresētās puses – uzņēmējus, augstskolas, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, pašvaldības, valsts iestādes un NVO. Jāpiebilst, ka jau šobrīd Vidzemē notiek aktīva uzņēmēju iesaiste to vajadzību izzināšanai un uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju iesaiste sistēmas apskatam. Nozīmīgam tīkla elementam ir jābūt kritēriju tabulai, kas tiktu izstrādāta atbalsta saņēmēju identificēšanai. Tādējādi tiktu nodrošināta cilvēkresursu un finanšu līdzekļu izlietošana to uzņēmumu vajadzībām, kuri ir gatavi veicināt savas uzņēmējdarbības un arī reģiona konkurētspēju Baltijas jūras reģionā. Prioritārai būtu jābūt arī uzņēmuma vēlmei ne tikai stiprināt eksporta spējas, bet arī apmainīties ar zināšanām, strādāt pie jaunu produktu vai procesu izstrādes. Atbalsta tīkls kopumā tiks veidots, lai būtu saskaņā ar rādītājiem un mērķiem, kas noteikti viedās specializācijas stratēģijās katrā no partneru reģioniem un/vai valstīm.

Tīkla vadība plānota centralizēta Baltijas jūras reģionu perspektīvā, taču decentralizēta no satura un atbalsta sniegšanas perspektīvas sākotnēji katrā no septiņu valstu reģioniem. Katra reģiona pārstāvis jeb brokeris būs atbalsta persona, kas stiprinās vietējo ekosistēmu, piemēram, vedot kopā ekspertus ar start-up uzņēmumiem, privātās organizācijas ar valsts pārstāvjiem, pētniecības institūcijas ar pētniekiem, tādējādi veidojot augsni jaunu, inovatīvu risinājumu un ideju radīšanai. Jau pašā sākuma posmā tiks veicināta arī spēcīga sadarbība un informācijas plūsma starp visiem septiņiem tīkla brokeriem, un nodrošinātas mācības un kompetenču pilnveidošana.

Ir skaidrs, ka atbalsta aktivitātes uzņēmumam ir nepieciešamas katrā tā produkta vai pakalpojuma attīstības un izstrādes fāzē. Lai formulētu, kādos uzņēmuma attīstības posmos būs pieejams tieši iepriekš minētā tīkla atbalsts, jau turpmākajos mēnešos tiks definēti tīkla pakalpojumi. Galvenās sadarbības tīkla pakalpojumu priekšrocības plānotas starpvalstu ekspertīze, klasteru veidošana, pieeja datiem, tirgus pētījumiem, tehnoloģiju attīstības apskatiem, finanšu piesaistei un mārketinga rīkiem. Tikpat svarīgi būs nodrošināt konsultācijas par inovāciju procesiem un stratēģijām.

Tikpat svarīga kā kvalitāte, ir arī tīkla lietojamība. Apskatot jau esošo atbalsta instrumentu lietojamību, secināts, ka uzņēmējam būtiska ir birokrātiskā sloga mazināšana un skaidri definētu kritēriju un seku uzskaitīšana. Savukārt iekšējai tīkla lietošanai risinājums būtu datu bāzes izveidošana un administrēšana piemērotu sadarbības partneru meklēšanai ikvienā Baltijas jūras reģiona valstī. 

Tīkla sadarbība ar citām atbalsta programmām un instrumentiem ir obligāta, lai piekļūtu plašākiem tīkliem ārpus katras valsts robežām, lai stiprinātu jau pastāvošo atbalsta sistēmu, stiprinātu vietējās, reģionālās un valsts mēroga ekosistēmas un nodrošinātu informācijas plūsmu. Tīklam jāstiprina ne tikai pārrobežu un starpnozaru sadarbība, bet arī vērtību ķēdes Baltijas jūras reģionā, kur iesaistīti MVU no dažādām valstīm un nozarēm. Potenciālās sadarbības ar jau esošiem atbalsta instrumentiem ir ieskicētas arī Vidzemē, tostarp, papildinot LIAA tehnoloģiju skautu sadarbības un ekspertīzes tīklu.

Esošo atbalsta instrumentu apskatā bieži ieskicējas nepilnības informācijas izplatīšanā, kā rezultātā informācija par vērtīgu atbalstu uzņēmēju bieži nemaz nesasniedz. Tādēļ pārrobežu sadarbības tīkls plāno meklēt citus risinājumus un kanālus, lai nokļūtu tuvāk uzņēmējiem, stāstītu par tīkla iespējām un iespējamiem ieguvumiem uzņēmējiem, veicinot uzticamību un parādot tīkla pievienoto vērtību.

Visvairāk vājo pušu saskatītas tieši instrumentu vadības jautājumos, lietojamībā un pieejamībā – neskaidri saņemšanas kritēriji, atkarība no cilvēkfaktora, birokrātiskais slogs, kas aizņem ievērojamu daļu uzņēmēju laika un cilvēkresursu. To apliecina Vidzemes piemērs – kaut arī uzņēmumiem reģionos ir tiesības pieteikties atbalstam, programmas galvenokārt tiek popularizētas galvaspilsētā, norādot uz ne visai veiksmīgu pieejamību un lietojamību no reģionālas perspektīvas.

Projekta ietvaros veiktais atbalsta instrumentu apskats norāda, ka nepilnības gan attīstītajās, gan mazāk attīstītajās Baltijas jūras reģiona valstīs ir lielākoties vienas un tās pašas. Interesanti, ka pētījums atklāj arī citu tendenci, proti, vieni un tie paši atbalsta instrumenti ar starptautisku raksturu dažādās valstīs var darboties atšķirīgi. Piemēram, viena programma var uzrādīt mainīgu uzņēmumu iesaisti starp partneru valstīm, citviet sasniegtie rezultāti uzrāda atšķirīgu ilgtspējas faktoru. Ir valstis, kur viens un tas pats atbalsta instruments tiek piedāvāts krietni plašākam pretendentu lokam kā citviet. Tādēļ ir svarīgi dalīties pieredzē un labajās praksēs Baltijas jūras reģionā, kā ar esošajiem līdzekļiem maksimāli atbalstīt uzņēmējus un radot ilgtspējīgus rezultātus.

Lai veidotu pārrobežu sadarbības tīkla kontekstu pilnīgi skaidru un praktisku, tika veikta arī uzņēmēju intervēšana un anketēšana, kuru rezultāts būs tikpat vērtīgs papildinājums sadarbības tīkla pakalpojumu veidošanai, proti, apzinoties uzņēmēju patiesās vajadzības un pašreizējās internacionalizācijas barjeras. Informācija par galvenajiem secinājumiem no uzņēmēju vajadzību pētījumā vēl sekos.

Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Par projekta "GoSmart BSR" aktivitātēm iespējams uzzināt arī sociālajos medijos Facebook un LinkedIn.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261.

Informāciju sagatavojusi: Liene Sarapova, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 22307826.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

Nākamās nedēļas sākumā Latvijā viesosies starptautiska līmeņa eksperti no Francijas, lai ar politikas veidotājiem, kā arī Latvijas pētniecības un augstākās izglītības iestādēm pārrunātu jaunākās pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) attīstības tendences Eiropā un iepazīstinātu ar labās prakses piemēriem šo infrastruktūru pārvaldībā un atvēršanā uzņēmumiem. 9. oktobrī Rīgā un 10. oktobrī Cēsīs eksperti vadīs seminārus, ko rīko Vidzemes plānošanas reģions Interreg Europe programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros.

Eksperti Dr. Pjērs Padilla (Pierre Padilla) un Dr. Emanuēls Budārs (Emmanuel Boudard) ir ar plašu pieredzi pētniecības un inovāciju organizāciju attīstības konsultēšanā, strādājuši gan kā eksperti Eiropas Komisijā, gan OECD, konsultējuši valsts pārvaldes organizācijas un uzņēmumus vairākās Eiropas valstīs. Semināros Rīgā un Cēsīs starptautiskie eksperti stāstīs par PII efektīvas pārvaldības modeļiem, iepazīstinās ar ārvalstu labās prakses piemēriem šo infrastruktūru atvēršanā un sadarbībā ar uzņēmumiem. Tāpat arī iesaistītajām pusēm būs iespēja sniegt pienesumu INNO INFRA SHARE ietvaros gatavotā Rīcības plāna izstrādē par PII pieejamību uzņēmumiem, kā arī vienoties par plāna īstenošanas iespējām Vidzemes reģionā.

Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Lai veicinātu Vidzemes plānošanas reģiona un Veru apgabala kokrūpniecības nozaru atpazīstamību, parādītu reģionu iespējas uzņēmējdarbības attīstībā, veicinātu investīciju piesaisti kokrūpniecības nozarei, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā TSENTER projekta “Koksne un mēbeles” ietvaros radījis reģionu tēlu veidojošu videoklipu sēriju. Tie tiks izmantoti, lai prezentētu abus reģionus arī projekta turpmākajās aktivitātēs - uzņēmēju tirdzniecības misijās un starptautiskā mēbeļu dizaina izstādē potenciālajiem sadarbības partneriem. 

Reģionus prezentējošie video satur informāciju par kokrūpniecības nozares svarīgākajiem rādītājiem – nodarbināto skaitu nozarē reģionos, uzņēmumu sadalījumu pa konkrētām nozarēm (koka komponentes, mēbeles, koka ēkas u.c.), informāciju par reģionu infrastruktūras priekšrocībām, izglītības iespējām.

 

Video tapšanas procesā piedalījās arī Latvijas un Igaunijas uzņēmumi, lai prezentētu reģionu stiprās puses un iespējas nozares uzņēmumu attīstībā, kas rezultējies ar augstvērtīgiem un interesantiem video stāstiem.

Ar kādu misijas apziņu top koka mājas SIA “Dores Fabrika”?

SIA “Dores Fabrika” ir inovatīvs koka māju ražotājs ar daudzu gadu pieredzi industrijā. Mūsdienīgi risinājumi un modernās tehnoloģijas ir uzņēmuma virzītājspēks.

Kāda ir SIA “Wenden Furniture”  panākumu atslēga?

SIA “Wenden Furniture” ir lielākā masīvkoka krēslu ražotne Latvijā un otrā lielākā Baltijā. Uzņēmumā ražotie krēsli ceļo ārpus Latvijas uz vismaz 10 dažādām valstīm.

Iepazīstieties ar visiem unikālajiem stāstiem par mēbeļu, dažādu koka komponenšu un koka māju ražotāju ceļu uz panākumiem, izaicinājumiem, kā arī reģionu priekšrocību izmantošanu savā darbībā >> SIA Kampenuss Furniture, SIA WoodHeart, SIA Wega, Besters Grupp OÜ, Ensoform OÜ, Kapa Puit OÜ, Okka OÜ, Sisustuskoda OÜ, SIA Akords U, Barrus AS.

Video veidoti projektā "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā", Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, sadarbojotoes projekta partneriem no Vidzemes plānošanas reģiona un Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centra Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus).

Informācija šajā video atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Vidzemē notikušie pasākumi, neparastie un unikālie kultūrvēstures un dabas objekti šovasar iemūžināti visdažādākajās fotogrāfijās, kuras ikviens ir aicināts novērtēt pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā vai ej.uz/balsoparfoto līdz 15. oktobrim.

Ceļošanas akcijas ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ dalībnieki šobrīd cīnās par 300 eiro vērta ceļojuma iegūšanu no “IMPRO ceļojumi”. Ikviens ir aicināts iesaistīties akcijas fotogrāfiju vērtēšanā un balsošanā, tā palīdzot kādam no akcijas dalībniekiem izcīnīt uzvaru un iegūt galveno balvu. Novērtēt fotogrāfijas un iedvesmoties Vidzemes apceļošanai var līdz 15. oktobrim, apmeklējot Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontu vai ej.uz/balsoparfoto un spiežot ‘’like’’ vai kādu citu emociju ikonu fotogrāfijām, kuras patīk vislabāk.

Ceļošanas akcija ‘’Apceļo Via Hanseatica!’’ norisinājās no š.g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim, un tajā varēja iesaistīties ikviens ceļot gribētājs. Akcija aicināja iepazīties ar pārrobežu tūrisma maršrutu Via Hanseatica, pēc savas izvēles viesoties dažādos apskates objektos (kopumā 27 akcijas objekti), fotografēt tos un fotogrāfijas ievietot savā sociālā tīkla Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica.

Ceļošanas akcijas fotorāmis Jērcēnu dienā "Ne pūku, ne spalvu!". Fotogrāfijas autori: Mārtiņš Taube, Annija Ence.

Ceļošanas akcija norisinājās vairākos posmos, tādā veidā katra mēneša beigās nodrošinot pārsteiguma balvu kādam akcijas dalībniekam pēc nejaušības principa. Pirmais akcijas posms jūnijā noslēdzās ar 20 iesniegtām fotogrāfijām, otrais posms jūlijā ar 58, trešais posms augustā ar 34, bet pēdējais posms septembrī ar 56 publicētām ceļošanas akcijas fotogrāfijām.  Fotogrāfiju vērtēšana Via Hanseatica sociālā tīkla Facebook kontā sākās 3. oktobrī un ilgs līdz 15. oktobrim, tāpēc aicinām aktīvi balsot par sev tīkamākajām fotogrāfijām un palīdzēt kādam no 38 dalībniekiem būt par soli tuvāk uzvarai un kārotajam ‘’IMPRO’’ ceļojumam.

Kā informējām iepriekš, akcijas noslēgums būs 19. oktobrī, kad norisināsies uzvarētāju noteikšana tiešraidē. Tā būs vērojama Via Hanseatica Facebook un Instagram kontos. Bez galvenās balvas – dāvanu kartes 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “IMPRO ceļojumi”, balvu fondā būs arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā. Tās tiks izlozētas papildus trīs nominācijās – pēc nobalsotu emociju ("mīlu", "Haha" un "Pārsteidzoši!") ikonu skaita. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas.

Ceļošanas akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem.  

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja:
Zane Krūmiņa
Akcijas “Apceļo Via Hanseatica!” organizatore
Tālr. 26367732
E-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com

Kopš oktobra sākuma Valmieras bijušajā mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 ir uzsākta grunts eksperimentālā attīrīšana jeb sanācija ar inovatīvo un ilgtspējīgo elektrokinēzes metodi. Tās pielietošana tiks izmēģināta turpmākos sešus mēnešus, lai izvērtētu metodes efektivitāti un pielietojamību visas ar mazutu piesārņotās bijušās mazuta saimniecības grunts sanācijai.

Elektrokinēzes metode gruntī veicina mazutu noārdošu baktēriju kustību, vairošanos un aktivizēšanos. Metodi izstrādājuši Helsinku Universitātes zinātnieki, un tā veiksmīgi pielietota Zviedrijā. Valmierā atrastajam mazutam ir molekulāras atšķirības, tādēļ eksperimentālās attīrīšanas laikā tiks pārbaudīta metodes efektivitāte šī tipa naftas produktiem. Pielietotā sanācijas metode uzskatāma par ilgtspējīgu. Atšķirībā no tradicionālajām sanācijas metodēm, ar šo metodi piesārņotā grunts netiek izrakta un noglabāta poligonā kā bīstamie atkritumi, bet tiek attīrīta no piesārņojuma tās atrašanās vietā.

Atbilstoši iepirkuma rezultātiem eksperimentālo grunts sanāciju bijušās mazuta saimniecības teritorijā nodrošina SIA “Vides Konsultāciju Birojs”. Tās komercdirektors Pēteris Birzgalis uzsver: “Seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, vai metode ir pietiekami efektīva, lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos grunts piesārņojuma rādītājus. Rezultātus var ekstrapolēt uz lielākām platībām un dziļumiem. Mūsu un Valmieras pilsētas pašvaldības uzdevums būs arī saprast, cik maksā viens kubikmetrs attīrītās grunts. Ir pietiekami daudz metožu, kas jau šobrīd valstī tiek izmantotas, un ir zināms, cik izmaksā piesārņoto objektu attīrīšana”.

Ja metode izrādīsies sekmīga, pilsētas pašvaldība varēs domāt par tālāku šīs teritorijas sakārtošanu. Perspektīvā tiek plānots šo gandrīz četrus hektārus lielo SIA “Valmieras Siltums” bijušo mazuta saimniecības teritoriju nodot uzņēmējdarbības attīstībai. Tādēļ Valmieras pilsētas pašvaldība ir ieinteresēta, lai teritorijas attīrīšana notiktu ne tikai finansiāli par visizdevīgāko risinājumu, bet arī lai laika ziņā tā nebūtu pārāk ietilpīga. Kā informē Helsinku Universitātes profesors Martins Romantšuks (Martin Romantschuk): “Ja mēs gaidītu ilgāku laiku, visticamāk, šī vieta attīrītos pati no sevis. Metodes izmantošana jebkurā gadījumā paātrinās attīrīšanas procesu. Taču šobrīd ir grūti prognozēt, cik ātri tas notiks”. Bez sanācijas grunts pašattīrīšanās varētu notikt 250–300 gadu laikā. 

Brīdinājums. Ieeja šajā teritorijā ir aizliegta!  Atrašanās eksperimenta teritorijā un pieskaršanās iekārtām var būt bīstama dzīvībai! Eksperimentālās attīrīšanas laikā teritorija tiek apsargāta.

Bijušās mazuta saimniecības teritorijas izpēte un teritorijas eksperimentālā attīrīšana tiek organizēta projekta “Inovatīva ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE) ietvaros. Projekts tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros. Kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašvaldības aktivitātēm ir 130 000,00 EUR, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 13 000,00 EUR apmērā.

Informāciju sagatavoja:
Līga Bieziņa
Valmieras pilsētas pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā
Tālr.: 64210682; 26495997

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Latvijas, Somijas un Zviedrijas jau 3 gadus strādā pie piesārņoto vietu attīrīšanas jautājumiem projektā “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Partneri oktobra sākumā tikās Valmierā, kur galvenie sanāksmes temati bija izstrādātās attīrīšanas metodes un to testēšana, zemesgabalu īpašumtiesību jautājumi, kā arī tapušās lietotnes, kurās vienkopus kartē apskatāmas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas.

Bijušajā mazuta saimniecībā testē grunts piesārņojuma attīrīšanas metodi 


Projekta partneris Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrs (LVĢMC), analizējot vairākus iespējamos scenārijus par piesārņojuma virzību caur gruntsūdeņiem uz Gauju, ir izstrādājis gruntsūdens plūsmas modelēšanu Valmieras pilsētas pašvaldības pilotvietai – bijušajai mazuta saimniecībai Dzelzceļa ielā 9. Secinājums – gadījumā, ja teritorijā netiktu veikta piesārņojuma attīrīšana, mazuts ar gruntsūdeņiem Gaujā nonāktu pēc 60 gadiem, taču tā apjoms būtu tik niecīgs, ka tas neradītu draudus ne cilvēkiem, ne videi. Līdzīgu modelēšanu prezentēja arī zviedru partneri no Esterjetlandes reģiona, vienlaikus uzsverot, ka latviešu veiktā modelēšana ir daudz detalizētāka. Viens no šīs sanāksmes gaidītākajiem brīžiem bija Valmieras Dzelzceļa ielas 9 pilotvietas apmeklēšana, kur septembrī tika uzsākti pilottesti, lai pārbaudītu, kā ar mazuta piesārņojumu cīnās viena no bioloģiskajām attīrīšanas metodēm – elektrokinēze, un izdarītu secinājumus, kas varētu noderēt citu līdzīgu vietu attīrīšanai. 

ĢIS darbā ar piesārņotām vietām

Tāpat sanāksmes laikā norisinājās darbseminārs par ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) izmantošanu darbā ar piesārņotajām vietām. Pārstāvji no Motalas pašvaldības Zviedrijā prezentēja risinājumus, kādus viņi izmanto, kā arī demonstrēja ĢIS sniegtās iespējas piesārņoto vietu pārvaldībā. Diskusijās partneri secināja, ka pārstāvētajās organizācijās šobrīd ĢIS netiek ļoti aktīvi izmantotas, atzīstot tās par diezgan sarežģītām, tomēr tika identificēti virzieni, piemēram, jau iepriekš minētā modelēšana, kurā ĢIS būtu ļoti vērtīgi izmantot. 

Mobilā lietotne un reģistrs par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām Latvijā 

Projekta INSURE ietvaros LVĢMC pārstrādāja Latvijas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistru, uzlabojot gan šī reģistra funkcionalitāti, gan arī precizējot visu reģistrā iekļauto vietu koordinātes. Vienlaikus ir izstrādāta arī mobilā lietotne ar PPPV atrašanās vietām, ko sanāksmes laikā LVĢMC pārstāvji prezentēja partneriem. PPPV reģistrs, kā arī informācija par mobilo lietotni pieejama LVĢMC mājas lapā.

Rekomendācijas un semināri par piesārņoto vietu pārvaldību

Ne visu piesārņoto vietu attīrīšanā būtiska tikai metodes izvēle – procesu apgrūtinošs faktors var būt arī zemesgabalu un ēku īpašumtiesības. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions veic intensīvu pārrunu darbu ar kādas piesārņotas vietas īpašniekiem, lai panāktu vienošanos par teritorijas izpēti un ieteikumu izstrādi teritorijas iespējamai sanācijai un apsaimniekošanai. Līdztekus notiek rekomendāciju izstrāde piesārņoto vietu pārvaldībai un komunikācijai ar piesārņoto vietu īpašniekiem/pārvaldniekiem. Tiks rīkoti arī semināri pašvaldībām un citiem interesentiem, aktualizējot piesārņoto vietu pārvaldības problemātiku reģionā. 

 

Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicina pašvaldības līdz šī gada 31. oktobrim pieteikt skolas programmai "Efektīvs enerģijas patēriņš skolās". Programmas laikā tās dalībnieki tiks aicināti mainīt paradumus un ieviest nelielus, bet regulārus pasākumus ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu, nesamazinot komforta apstākļus telpās. Sasniegtais izmaksu ietaupījums tiks izmantots pašvaldības un skolas vajadzībām. Dalība programmā ir bezmaksas.

Programmas mērķis:

  • veicināt pārdomātu un racionālu enerģijas patēriņu VPR pašvaldībās;
  • motivēt izglītības iestādes sekot līdzi savam enerģijas patēriņam;
  • iesaistīt skolēnus enerģijas patēriņa samazināšanā savā izglītības iestādē;
  • samazināt nelietderīgas enerģijas izmaksas VPR skolās.

MērķauditorijaSkolas Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā.

Enerģijas ietaupījuma mērķis: vismaz 10% pret bāzes gadu.

Programmas ilgums: 01.01.2019. – 31.12.2019.

Programmas nolikums pieejams ŠEIT.

Pieteikšanās termiņš: līdz 31.10.2018., sūtot e-pastu janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv" target="_blank">janis.ikaunieks PIE vidzeme PUNKTS lv

Par "EFFECT4buildings" projektu:

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv

Piektdien, 2018. gada 2. novembrī, Vidzemes plānošanas reģions aicina piedalīties pirmajā "WasteArt" atvērtajā darbseminārā, kas norisināsies Dabas un tehnoloģiju parkā "URDA" Daibē. Seminārā  izglītojošās darbnīcās un lekcijās varēs attīstīt ideju par atkritumu audita ieviešanu skolās un bērnudārzos, uzzināt par mākslas un komunikācijas kampaņu par atkritumu samazināšanu un atkārtotu izmantošanu, kā arī piedalīties ekskursijā jaunatklātajā kompleksā "URDA".

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kā vienu no reģiona attīstības prioritātēm ir noteicis dabas kapitāla ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas ietver arī atkritumu pārstrādes un atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu izvirzīto, VPR kopā ar Latvijas un Igaunijas partneriem šoruden sāk īstenot projektu “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” jeb  “WasteArt”, kura mērķis ir veicināt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, izpratni par pieaugošā sadzīves atkritumu daudzuma problemātiku.

Projektā plānota mākslas kampaņa par šo tēmu, kā arī 12 Vidzemes izglītības iestādēs, iesaistoties bērniem un skolotājiem, tiks veikti atkritumu auditi un izstrādāti rīcību plāni atkritumu daudzuma samazināšanai, pārstrādei un/vai atkārtotai izmantošanai. Akcentējot atkritumu samazināšanas aktivitāšu un resursu efektīvas izmantošanas nozīmi, projekta rezultātā iecerēts mainīt cilvēku ieradumus, lai tie kļūtu videi draudzīgāki. No Latvijas projektā kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu strādā arī Vides risinājumu insitūts un atkritumu apsaimniekotājs "ZAAO".

2. novembra darbseminārs būs ideju apmaiņa starp projekta partneriem un vides un izglītības jautājumu interesentiem pirms projekta "WasteArt" aktivitāšu uzsākšanas.

Pasākuma darba valoda – angļu. Darba kārtība atrodama šeit

Dabas un tehnoloģiju parka "URDA" adrese:  "Stūrīši", Daibe, Pārgaujas novads.

Pieteikšanās dalībai pasākumā līdz š.g. 26. oktobra plkst. 17.00, rakstot uz guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv

 

Vairāk informācijas par Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektu "WasteArt": Maija Rieksta, projekta "WasteArt" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, tel. +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

 

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.


Lai pārrunātu tūrisma galamērķu pārvaldības pilnveides iespējas Vidzemes reģionā, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicināja uz tikšanos tūrisma nozares pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Vidzemes augstskolas, Gaujas Nacionālā parka (NP) tūrisma klastera “Enter Gauja”, kā arī vairākām Vidzemes pašvaldībām un tūrisma uzņēmumiem. Sanāksme tika rīkota VPR īstenotā Interreg Europe programmas 2014.-2020. gadam projekta “Destination SMEs” ietvaros, kas ļāvis vairākiem tūrisma nozares pārstāvjiem Latvijā iepazīt citu Eiropas valstu labās prakses tūrisma galamērķu pārvaldībā.

Sanāksmes laikā viņiem bija iespēja dalīties savos iespaidos par citur redzēto un apspriest šīs labās prakses ar kolēģiem. Īpaši tika izcelts Slovēnijas tūrisma zīmols un darbs pie tā ieviešanas un ilgtermiņa attīstības. Tāpat Vidzemes pašvaldību tūrisma speciālisti novērtēja Maltas pieredzi un spēju sabalansēt tūristu iecienītāko galamērķu, kultūrvēsturisko objektu atšķirīgās funkcijas priekš dažādām iedzīvotāju grupām. Proti, lai tās nezaudējot to sākotnējo funkcionalitāti spētu uzņemt arī lielu skaitu tūristu. Vairāku valstu pozitīvajā pieredzē iezīmējās vienoti, fundamentāli atslēgas elementi sekmīgai tūrisma galamērķu attīstībai – cieša mazo un vidējo uzņēmēju savstarpējā komunikācija un sadarbība, spēja kaimiņā saskatīt sadarbības partneri, kā arī nacionālā līmenī koordinēta un vienota reģionālā tūrisma mārketinga stratēģija.

Ideju darbnīcas laikā tūrisma nozares pārstāvji diskusijās vērtēja tūrisma attīstību veicinošos un kavējošos faktorus Vidzemes reģionā, analizēja atbalsta politikas stiprās un vājās puses tūrisma uzņēmējdarbībai, jaunu un inovatīvu tūrisma produktu izveidei un izteica priekšlikumus reģionālās tūrisma politikas uzlabošanai.

Klātesošie dalībnieki iezīmēja pie mums esošās sekmīgās tūrisma galamērķu pārvaldības prakses un darba grupās izstrādāja ieteikumus to tālākai attīstībai. Kā viens no pozitīvajiem piemēriem tika novērtēts Gaujas NP tūrisma klasteris “Enter Gauja” un tā darbība, kas kalpo par  piemēru citiem uzņēmējiem, veicinot izpratni par sadarbības ieguvumiem vienotā tūrisma galamērķī. Savukārt, kā galvenais izaicinājums pilnvērtīgākai tūrisma galamērķu darbībai tika minēts pārvaldības jautājums, atsaucoties uz šobrīd pastāvošajiem dažādajiem teritoriālajiem iedalījumiem atšķirīgos pārvaldības līmeņos. Nozares pārstāvji norādīja uz reģionālās tūrisma pārvaldes līmeņa neesamību un uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešams pilnveidot hierarhisku tūrisma pārvaldības sistēmu valsts, reģionu un pašvaldību līmenī ar katram noteiktām funkcijām, atbildību un finansējumu, nodrošinot efektīvu un saskaņotu tūrisma galamērķu pārvaldību. Papildus tam, saskaņotība tūrisma komunikācijā uz vietējiem un ārvalstu tirgiem Latvijā, kas tiek realizēta caur Tūrisma mārketinga stratēģiju 2018. – 2023. gadam, tika minēts kā būtisks faktors Latvijas tūrisma attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanā, kas, kā atzīmēja nozares pārstāvji, var tikt uzlabots ar reģionālā līmeņa aktīvu iesaistīšanos, taču tam nepieciešamas praktiskas vadlīnijas nacionālā zīmola izmantošanā un reģionālā līmeņa pozicionējums tajā.

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Papildu informācija par projektu: šeit.

Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/destinationsmes/

Informāciju sagatavojuši projekta eksperti Lienīte Priedāja-Klepere, e-pasts: lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv un Ģirts Broks girts.broks PIE vidzeme PUNKTS lv.

Piektdien, 19.oktobrī, plkst. 14:00 ikviens tika aicināts pieslēgties Via Hanseatica Facebook vai Instagram kontiem, lai tiešraidē vērotu ceļošanas akcijas "Apceļo Via Hanseatica!" noslēguma pasākumu, kura laikā tika noskaidroti galvenās balvas un papildu nomināciju ieguvēji, kā arī pašvaldību sarūpēto pārsteiguma balvu ieguvēji.

Kopumā ceļošanas akcijā tika iesniegtas 168 fotogrāfijas no 38 akcijas dalībniekiem. Visbiežāk apmeklētie un fotografētie objekti bija Beverīnas koka skulptūru labirinti, Valmiermuižas pils tornītis un Ģīmes dabas taka.           

19.oktobrī plkst. 14:00 tiešraidē norisinājās akcijas noslēgums, kas bija vērojams gan Via Hanseatica Facebook, gan Instagram kontos. Bez galvenās balvas – dāvanu kartes 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā "IMPRO ceļojumi", balvu fondā bija arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā. Tās tika izlozētas papildus trīs nominācijās – pēc nobalsotu emociju ("mīlu", "Haha" un "Pārsteidzoši!") ikonu skaita. Vairāki akcijas dalībnieki ieguva arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas.

Ar lielu balsu pārsvaru galveno balvu, 300 eiro dāvanu karti ceļojumam no tūrisma aģentūras "IMPRO ceļojumi" ieguva Astra Kalve (Valmiermuižas pils tornīša fotogrāfija), kas bija ceļošanas akcijas viena no aktīvākajām dalībniecēm, apceļojot un uzņemot fotogrāfijas 26 no 27 akcijas objektiem. Papildu nominācijā visvairāk "mīlu" dāvanu karti ceļojumam ieguva Karīna Meinarte ar Sedas purva putnu vērošanas torņa fotogrāfiju, papildu nominācijā "Haha" dāvanu karti ceļojumam ieguva Boriss Smirnovs ar fotogrāfiju no Cīrulīšu dabas takām un dāvanu karti ceļojumam papildu nominācijā "Pārsteidzoši!" ieguva Jana Smirnova arī ar fotogrāfiju no Cīrulīšu dabas takām.

Viens no ceļošanas akcijas "Apceļo Via Hanseatica!" visbiežāk apmeklētajiem un fotogrāfētajiem objektiem - Valmiermuižas pils tornītis.

Pēc nejaušības principa noteiktie ceļošanas akcijas dalībnieki, kas savā īpašumā iegūst kādu no pašvaldību sarūpētajām balvām:

  • Spēli "Latvijai 100" no Cēsu novada ieguva Valdis Slūka ar fotogrāfiju no Ieriķu dzirnavu dabas takas, Ieva Zakarīte ar fotogrāfiju no Sietiņieža un Santa Esmeralda Vilne ar Raunas Pilsdrupu fotogrāfiju;
  • Dāvanu karti "Āraišu Arheoloģiskais parks" apmeklējumu ģimenei no Amatas novada ieguva Edgars Jānis Plēģeris ar Mākslas soliņu pie Gaujas Pilskalna ielā fotogrāfiju;
  • Krūzīti "Rauna" ar dabas gardumu "Jāņogu rullīši" un Ronnenburgas Dālderi no Raunas novada ieguva Rudīte Ortlova ar Valmiermuižas pils tornīša fotogrāfiju, Liene Medisone ar fotogrāfiju no Koka skulptūru parka "Beverīnas labirinti" un Laura Daugaviete ar Mākslas soliņu pie Gaujas Pilskalna ielā fotogrāfiju;
  • Mugursomu "Valmiera" no Valmieras pilsētas ieguva Oksana Prihodjko ar fotogrāfiju no Koka skulptūru parka "Beverīnas labirinti";
  • Gaujas plostnieka krūzīti ar karotīti un pildspalvu no Strenču novada ieguva Krista Ezeriņa Sedas purva dabas vērošanas torņa fotogrāfiju un Gunta Gunča ar fotogrāfiju no Sietiņieža;
  • CD "Laika vīra piezīmes", piezīmju bloknotu, magnētiņu un pildspalvu izšūtā maisiņā no Beverīnas novada ieguva Jānis Eglītis ar fotogrāfiju no Kokmuižas svētkiem;
  • Dāvanu karti "Ceļojums caur mazāko Hanzas pilsētu pasaulē - Straupi" stāstnieka pavadībā grupai līdz 10 cilvēkiem no Pārgaujas novada ieguva Jānis Eglītis ar fotogrāfiju no Koka skulptūru parka Strenču Gaujmalā un Laura Osetrova ar fotogrāfiju no Sietiņieža;
  • Termokrūzi, lukturīti, pildspalvu un vērtīgu informāciju no Burtnieku novada ieguva Gunta Gunča ar Valmiermuižas pils tornīša fotogrāfiju un Astra Kalve ar fotogrāfiju no laukakmens izstrādājumu bodītes "Ezeriņi";
  • Vīna darītavas "Matilde" dāvanu un suvenīrus no Kocēnu novada ieguva Laima Ludvigsone ar fotogrāfiju no Vīsraga dabas vērošanas torņa;
  • Ūdens pudeli "Valmiera" no Valmieras pilsētas ieguva Ralfs Strads ar fotogrāfiju no Ģīmes dabas takas;
  • Meža ziedu medu no "Medus kāres", krūzīti, sveci un karameles no Kocēnu novada ieguva Rudīte Ortlova ar fotogrāfiju no Ģīmes dabas takas;
  • Šokolādes ražotnes "R Chocolate" gardumu grozu no Beverīnas novada ieguva Evija Vilmane ar fotogrāfiju no Koka skulptūru parka "Beverīnas labirinti";
  • Dāvanu karti Ieriķu dzirnavu dabas parka apmeklējumam līdz 5 personām no Amatas novada ieguva Inga Buša ar fotogrāfiju no Koka skulptūru parka Strenču Gaujmalā;

Ceļošanas akcija "Apceļo Via Hanseatica!" norisinājās no š.g. 1. jūnija līdz 1. oktobrim, un tajā varēja iesaistīties ikviens ceļot gribētājs. Akcija aicināja iepazīties ar pārrobežu tūrisma maršrutu Via Hanseatica, pēc savas izvēles viesoties dažādos apskates objektos (kopumā 27 akcijas objekti), fotografēt tos un fotogrāfijas ievietot savā sociālā tīkla Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica.

Ceļošanas akciju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem.  

Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai.

Informāciju sagatavoja:
Zane Krūmiņa
Akcijas “Apceļo Via Hanseatica!” organizatore
Tālr. 26367732
E-pasts: via.hanseatica PIE gmail PUNKTS com

Oktobra sākumā Rīgā un Cēsīs norisinājās divi Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkoti semināri par pētniecības un inovāciju infrastruktūras (PII) pieejamības uzlabošanu uzņēmumiem. Seminārus vadīja augsta līmeņa eksperti no Francijas Dr. Pjērs Padilla (Pierre Padilla) un Dr. Emanuēls Budārs (Emmanuel Boudard) (N-ABLE). Abu semināru laikā P. Padilla uzsvēra, ka Latvijas un Vidzemes PII ir jādomā nevis tikai par to, kā labāk sadarboties savā starpā un padarīt savas infrastruktūras un pakalpojumus pieejamus vietējiem uzņēmumiem, bet arī par to, kā sadarboties ar citām PII Eiropā un uzņēmumiem ārvalstīs, jo vairākos gadījumos reģionā attīstītās zinātniskās kompetences nav lietderīgi fokusēt tikai uz ļoti ierobežotu vietējo pieprasījumu, bet ir jāmeklē sadarbības iespējas arī citur Eiropā. Lai tas notiktu, PII ir ne vien jāiesaistās dažādās ES līmeņa inovāciju platformās, bet arī jāveic reālistisks savu stipro pušu, resursu un PII piedāvājuma izvērtējums – ir jākoncentrē resursi un jāattīsta nišas specializācijas jomas, kurās ir ekselences potenciāls.

9. oktobrī Rīgā, Ziemeļvalstu ministru padomes birojā Latvijā norisinājās VPR rīkots seminārs politikas veidotājiem, Latvijas pētniecības un augstākās izglītības iestādēm un Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Tehnoloģiju skautiem par jaunākajām pētniecības un inovāciju infrastruktūras attīstības tendencēm Eiropā un galvenajiem izaicinājumiem un iespējamajiem risinājumiem zinātnes un uzņēmējdarbības jomu sadarbībā Latvijā. Ārvalstu ekspertu vadībā klātesošie iepazinās ar ārvalstu labajām praksēm un praktiskiem piemēriem dalītās pētniecības infrastruktūras pārvaldībā un ieguvumiem no integrēšanās Eiropas sadarbības tīklos, kas var palīdzēt attīstīt nopietnu sadarbību ar citām PII Eiropā, piekļūt jaunākajām tehnoloģijām, kā arī īstenot sadarbības projektus gan ar pētniecības institūtiem, gan uzņēmumiem. Klātesošie secināja, ka Latvijā pastāv dažādi birokrātiski ierobežojumi un pieredzes, zināšanu un kontaktu trūkums, kas kavē PII sadarbību ar uzņēmumiem. Tāpat arī ir svarīgi attīstīt sadarbību starp PII turētājiem nacionālā un reģionālā līmenī, veicināt izpratni par pieejamo infrastruktūru, kompetencēm un iespējām, ko tās paver sadarbībai starp pētniecības institūtiem un uzņēmumiem.

Savukārt nākamajā dienā sekoja semināra turpinājums Cēsīs, kurā piedalījās Vidzemes reģiona pētniecības un augstākās izglītības iestāžu pārstāvji, lai reģionālā līmenī meklētu iespējamos risinājumus, kā efektīvi sadarboties savā starpā un ar uzņēmumiem, kā arī iesaistīties starptautiskajos pētniecības un inovāciju sadarbības tīklos Eiropas līmenī. Klātesošie pārrunāja iespēju izveidot reģionāli koordinētu  pētniecības un inovāciju sadarbības platformu, diskutēja par tās darbības mērķiem un reģionālo spēlētāju lomu tajā. Pārstāvji vienojās, ka nepieciešams veikt detalizētu reģionā esošās infrastruktūras kartēšanu, izvirzīt reģiona specializācijas jomas un plašāk integrēties starptautiskos sadarbības tīklos, piedāvājot pētniecības pakalpojumus un veicot pētījumus ne tikai vietējā tirgū un ar vietējām iespējām, bet arī starptautiskā līmenī.

Eksperti Dr. Pjērs Padilla un Dr. Emanuēls Budārs ir ar plašu pieredzi pētniecības un inovāciju organizāciju attīstības konsultēšanā, strādā gan kā eksperti Eiropas Komisijā, gan OECD, konsultē valsts pārvaldes organizācijas, PII organizācijas un uzņēmumus vairākās Eiropas valstīs. Eksperti atzinīgi novērtēja VPR līdz šim paveikto INNO INFRA SHARE starptautiskajā partnerībā un norādīja, ka VPR arī turpmāk ir jāveicina ne vien reģiona PII sadarbība vietējā mērogā, bet arī ar partneriem ārvalstīs.

Ekspertu vadīto diskusiju rezultāti tiks integrēti VPR rīcības plānā, kurš sniegs pozitīvu pienesumu pētniecības un inovāciju politikai Latvijā. Rīcības plāns tiks prezentēts INNO INFRA SHARE 1. fāzes noslēguma konferencē Briselē 2018. gada 22. novembrī.

Semināri tika rīkoti Interreg Europe 2014.- 2020. programmas projekta INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai) ietvaros. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Vides risinājumu institūts sadarbībā ar partneriem no Igaunijas un Latvijas, tostarp Vidzemes plānošanas reģionu, izsludina mākslas projektu konkursu “NOT out of sight, NOT out of mind” māksliniekiem, dizaineriem, arhitektiem un citiem radošo industriju pārstāvjiem. Lai vēstītu par patērētāju sabiedrības radīto atkritumu apjomu, to izraisītajām problēmām un atkārtotas izmantošanas iespējām, mākslinieki līdz 15. novembrim aicināti pieteikt projektus dažādās disciplīnās – vizuālā, audio-vizuālā māksla, tēlniecība, fotogrāfija, grafiskais dizains, arhitektūra, performanču māksla u. c.

Kampaņas “NOT out of sight, NOT out of mind” ("NE prom no acīm, NE prom no prāta") mērķis ir veicināt dažādu sabiedrības grupu izpratni par radīto atkritumu apjomu, pārstrādes potenciālu un resursu izmantošanas efektivitāti mūsdienu sabiedrībā. Kā vēsta konkursa rīkotāji: “Ņemot vērā pēdējās desmitgadēs saradīto atkritumu daudzumu, arvien lielāku uzmanību nepieciešams pievērst to atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Būtiski, lai ikviens spētu apzināties savu atkritumu “pēdu”, kas radusies plastmasas, papīra, metāla, stikla iepakojumu u. c. materiālu pārmērīga patēriņa rezultātā. Tikai nedaudz izmainot savu attieksmi un ikdienas paradumus, varam šo situāciju mainīt.”

Konkursa rezultātā mākslas un vides ekspertu žūrija atlasīs 14 mākslas projektus, kas tiks iekļauti kopējā ceļojošajā izstādē. No 2019. – 2020. gadam tā apceļos 6 dažādas mākslas, kultūras un publiskās telpas Latvijā un Igaunijā un rosinās cilvēkus uz videi draudzīgāku rīcību. Pirmā izstādes atklāšana paredzēta 2019. gada maijā.

Mākslas projektus var iesniegt individuāli vai mazās komandās mākslinieki un citi radošo industriju pārstāvji no Latvijas, Igaunijas un citām valstīm. Žūrija vērtēs projektos akcentēto “NOT out of sight, NOT out of mind” vēstījumu par materiālo atkritumu apjomu, atkārtotas izmantošanas potenciālu un resursu efektīvāku izmantošanu nākotnē; mākslas darbu spēju kairināt dažādas cilvēku maņas – redzi, dzirdi, ožu, tausti; darbu atbilstību ceļojošās izstādes formātam; kā arī novitāti – svaigas pieejas no atkritumiem radītiem darbiem, to spēju piesaistīt dažādu sabiedrības grupu uzmanību.

Izvēlēto mākslas projektu autoriem tiks nodrošināta 1 mēneša rezidence Latvijā vai Igaunijā, piešķirta 3000 EUR stipendija, ceļošanas un uzturēšanās budžets. Mākslas darbu izstrādei autoriem būs pieejami SIA “ZAAO” atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma materiālo atkritumu resursi un objekti, kā arī tehniskais atbalsts mākslas darbu uzstādīšanai dažādās vietās.

Visu par pieteikšanos un kritērijiem iespējams atrast šeit.

Papildu jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar moks PIE moks PUNKTS ee (igauņu, angļu val.) vai lidlauks PIE videsisntituts PUNKTS lv (latviešu, angļu val.).

 

Mākslas projektu konkurss ir daļa no projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) Nr.Est-Lat65. Projektu finansiāli atbalsta ERAF Igaunijas–Latvijas pārrobežu programma Interreg V-A un līdzfinansē projekta partneri. Šī konkursa apraksts atspoguļo tikai tā autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi:

Guna Dātava

Vides risinājumu institūta

Projektu vadītāja

guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv

+371 26568947

www.videsinstituts.lv