.png)
|
Arhīva kalendārs
Piecās septembra un oktobra nedēļas nogalēs notiks industriālā mantojuma tūres. Tā būs unikāla iespēja apskatīt industriālā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā. No 14.–16. septembrim pirmie ciemos aicinās vidzemnieki – 10 industriālā mantojuma objekti Vidzemes plānošanas reģionā piedāvās apmeklētājiem no dažādiem aspektiem iepazīt industriālās vēstures liecības. Notiks gan izklaidējošas, gan izglītojošas aktivitātes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību industriālajam mantojumam Vidzemē un iepazīstinātu ar tūrisma piedāvājumu tajos. Programma būs krāsaina un dažāda. Mazliet neierastāka tā būs ”Ķoņu dzirnavās”, kur jau piektdien pēc ekskursijas pa dzirnavām un to apkārtni un dalības radošajā meistardarbnīcā ”Tekstildarbi un tēlniecību radīšana" vakarpusē varēs piedzīvot mākslas performanci-industriālo operu "Ainava ar dūmiem". Tas būs metālmākslinieka Andra Dukura redzējums, pausts muzikāli vizuālā priekšnesumā, kura detaļas lai paliek noslēpumā. Jābrauc un jāizbauda pašiem! Ja Ķoņu dzirnavas piektdienā šķiet pārāk tāls galamērķis, tad var doties uz Līgatni, kur papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī varēs uzraut zolīti un pamieloties ar pankūkām. Savukārt sestdien tiem, kas nepaguva paciemoties Gulbenes–Alūksnes Bānīša svētkos 1. septembrī, būs lieliska iespēja izbraukt "Plezīrtūrē" ar vienīgo joprojām regulāri kursējošo šaursliežu dzelzceļa bānīti Latvijā, baudīt vietējos gardumus un izbraukt ar divām dažādām drezīnām Gulbenes stacijas depo. Tāpat ar dažādām aktivitātēm ciemos gaidīs arī Zilākalna ūdenstornis, Vijciema čiekurkalte, Āraišu vējdzirnavas, Rūjienas pienotava, Piebalgas porcelāna fabrika, Krīgaļu dzirnavas un Kalnvēveru vējdzirnavas. Pilnu pasākumu programmu var aplūkot šeit: TŪRES PROGRAMMA. “Latvija ir bijusi bagāta ar industriālo mantojumu, bet laika gaitā tas ir gājis zudumā. Taču mēs noteikti esam bagātāki kā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, jo Latvija un, īpaši, Rīga bija industriāli attīstītāka vieta saistībā ar ostas un dzelzceļu pieejamību, kā arī fabrikām, ko te būvēja 19. un 20. gadsimta vidū. Rīga bija viena no lielākajām Krievijas impērijas rūpniecības pilsētām,” saka Latvijas Industriālā mantojuma fonda priekšsēdētājs Andris Biedriņš. Taču gan tehnoloģiju, gan dažādu nozaru attīstības dēļ daudzas ēkas, kas agrāk pildīja ļoti svarīgas funkcijas, tagad tās vairs nepilda. Ēkas ir aizstājuši datorizēti risinājumi vai vienkārši šādu funkciju veikšana mūsdienu sabiedrībā vairs nav nepieciešama. Šīs būves otro elpu bieži rod tūrismā un kļūst par tūrisma objektiem. Projekts “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”, kas tiek īstenots ar Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu, ļauj izcelt industriālā mantojuma objektus un maršrutos vienkopus piedāvāt interesentiem tos apskatīt. Šīs 5 nedēļu tūres būs pirmā reize, kad Latvijā un Igaunijā ar tik visaptverošiem pasākumiem tiks pievērsta uzmanība industriālajai kultūrvēstures lappusei. Ceram ar šo pasākumu kopumu parādīt, ka arī šie objekti ir tā vērti, lai tos iekļautu maršrutā, apceļojot Latviju un Igauniju. Pēc Vidzemes tūres 4 nedēļas nogalēs durvis vērs industriālā mantojuma objekti Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionos, kā arī Rietumigaunijā un Dienvidigaunijā.
Vairāk informācijas par industriālajās tūrēs plānotajiem pasākumiem pieejama arī Facebook lapā Industrial Heritage for Tourism. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, projekta ”Industriālais mantojums” sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Apceļo Vidzemi un laimē “Impro ceļojumi” dāvanu karti: ceļošanas akcija turpinās vēl tikai septembrī
Ceļošanas akcija “Apceļo Via Hanseatica!” aizsākās 1.jūnijā. Tā piedāvā akcijas dalībniekiem, viesojoties tūrisma objektos, uzņemt fotogrāfijas un ievietot tās savā sociālā tīkla Facebook kontā, aprakstam pievienojot tēmturi #ViaHanseatica. Ceļošanas akcijas objektu saraksts un noteikumi ir pieejami ej.uz/VHakcijasobjekti ej.uz/apceloVHnolikums un Via Hanseatica Facebook kontā (www.facebook.com/ViaHanseaticaLatvija). Līdz šim akcijas dalībniekiem bijusi iespēja uzņemt fotogrāfijas ne tikai pie akcijas objektiem, bet arī iesaistīto pašvaldību organizētajos pasākumos: Zaubes savvaļas kulinārajā festivālā, festivālā “Rodam Raunas novadā” un Tomātu svētkos Brenguļos. Svinību vietās atradās īpašs ceļošanas akcijas foto rāmis, ar kuru fotografējās akcijas dalībnieki. Apkopojot sociālā tīkla Facebook kontos ar tēmturi #ViaHanseatica publicētās fotogrāfijas, var secināt, ka populārākie apskates un fotografēšanas objekti līdz šim ir bijuši: Beverīnas koka skulptūru labirinti, Valmiermuižas pils tornītis un Vīsraga dabas vērošanas tornis.
Ceļošanas akcijas “Apceļo Via Hanseatica!” foto rāmis Tomātu svētkos Brenguļos. Akcijas noslēgums plānots 19. oktobrī, kad tie dalībnieki, kuri būs piedalījušies akcijā un izpildījuši visus akcijas noteikumus, piedalīsies balvu izlozē. Galvenajā balvā – dāvanu karte 300 eiro vērtībā ceļojuma iegādei tūrisma aģentūrā “Impro ceļojumi”. Balvu fondā arī dāvanu kartes ceļojumam 100 eiro apmērā, kuras tiks izlozētas papildus trīs nominācijās. Vairāki akcijas dalībnieki iegūs arī pašvaldību un to uzņēmumu sarūpētās balvas. Aicinām Jūs piedalīties ceļošanas akcijā “Apceļo Via Hanseatica!” Ceļojiet, fotografējiet un paildziniet vasaras sajūtas rudenī! Ceļošanas akciju organizē Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Kocēnu, Pārgaujas, Raunas, Strenču novadu un Valmieras pilsētas pašvaldībām un ceļošanas akcijā iesaistītajiem tūrisma uzņēmējiem. Via Hanseatica ir pārrobežu tūrisma maršruts, kas savieno vairāku valstu pilsētas – Sanktpēterburgu, Narvu un Ivanovogorodu, Tartu, Valku un Valgu, Valmieru un Siguldu. 580 km garais ceļš starp Rīgu un Sanktpēterburgu aicina ceļot vienatnē, kopā ar draugiem vai ģimeni, sekojot savām interesēm un vaļaspriekiem – dabas vērošanai, piedzīvojumu meklēšanai vai kultūras baudīšanai. Informāciju sagatavojusi:
Vidzemes plānošanas reģions 12. septembrī E. Dārziņa un J. Sudrabkalna memoriālajā muzejā “Jāņaskola” uz reģionālu diskusiju “Dabas un kultūras mantojums sastopas ainavā” pulcināja pašvaldību pārstāvjus un citus interesentus, lai rosinātu diskutēt par Latvijas un Vidzemes ainavas kultūrvēsturisko nozīmību, ilgtspēju un daudzveidības saglabāšanu. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, atklājot pasākumu, uzsvēra: “Izsenis esam kopuši savu zemi un darījuši to skaistu. Ainaviskā vidē ir dzīvojuši mūsu senči, un mums jādzīvo tā, lai atstātu nākamajām paaudzēm ainavu ar pievienoto vērtību.” “Ainava ir kā spogulis, kurā redzam izmaiņas vēstures lappusēs. Cilvēka darbošanās ainavā padara to par kultūrvēsturisku pieminekli. Būtiski ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, lai uzturētu dzīvas prasmes, kas nepieciešamas tradicionālās ainavas saglabāšanai,” atzīmēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca. Mums jāmeklē risinājumi, kā to, kas mums ir, saudzēt, taču vienlaikus neturēt aiz slēgtām durvīm, tieši otrādi – rādīt un stāstīt, lai stiprinātu vietējo iedzīvotāju piederības sajūtu un identitāti, lai izmantotu to kā potenciālu resursu attīstības plānošanai, kā arī piedāvātu kā pievilcīgu galamērķi ciemiņiem.
Lai stiprinātu attieksmi par novadu rīcībā esošā mantojuma vērtību un ilgtspējīgas izmantošanas iespējām, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā “SWARE (Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos)” tapis rīcības plāns dabas un kultūras mantojuma integrētas pārvaldības jomā. Tā izstrādē tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā radīt labāku līdzsvaru starp dabas resursu un kultūras mantojuma aizsardzību, vienlaikus nodrošinot šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu tūrisma piedāvājuma veidošanā. Projekta “SWARE” vadītāja Lelde Ābele iepazīstināja klātesošos ar dokumenta galvenajiem secinājumiem, kā arī akcentēja, ka ar šo dokumentu ir sperts pirmais solis vienota skatījuma virzienā. To papildināja Ievas Švarcas stāstījums par integrētas pārvaldības nozīmi sabiedrības labklājības sekmēšanā, kurā tika uzsvērta vienotas vīzijas loma: “Integrēta pārvaldība ir skaidra un vienota izpratne par to, kādas vērtības gribam saglabāt. Jāmeklē atbildes, kas sabiedrībai ir svarīgāks, un jāveido skaidra vīzija. Pēcāk jāsekmē katras iesaistītās puses izpratne par rīcībām, kā šo vīziju īstenot no savas perspektīvas.” Akcentējot sabiedrības iesaisti ainavas saglabāšanā un vērtības izpratnes veicināšanā, reģionālo pasākumu bagātināja Latvijas simtgades aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”, kuras īstenošanā iesaistījās arī Vidzemes plānošanas reģions, noslēdzošās ceļojošās izstādes atklāšana. Tajā skatāmi 10 raksturīgākie Vidzemes ainavu dārgumi, kas tika izvēlēti dialogā ar sabiedrību.
Diskusijas dalībnieki noklausījās arī vairākus pieredzes stāstus – Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule iepazīstināja ar apvienības pieredzi kultūras mantojuma kopējā pārvaldībā un apsaimniekošanā Piebalgas ainavā, Oleru muižas saimniece Ieva Zemīte dalījās ar muižas un dārza iedvesmas stāstu, savukārt Kocēnu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle pastāstīja par Neikenkalna dabas koncertzāles Dikļos tapšanu un pieteikumu Eiropas Padomes Ainavas balvai. Ainava, kurā sastopas dabas un kultūras mantojums, ir Vidzemes vērtība. Tā vēsta iepriekšējo paaudžu stāstu un nodod mūsējo nākamajām paaudzēm, tāpēc esam atbildīgi par to, kāda būs ainava rīt. Vai tā būs vienveidīga darbības vai pasivitātes dēļ, vai tieši otrādāk – rūpīgi un pārdomāti veidota, saglabājot daudzveidību. Oleru muižas saimniece I. Zemīte atklāja savu pieredzi: “Sakopt ainavu var arī iznīcinot. Jābūt zināšanām un jāprot saglabāt kultūrvēsturisko, neizdabājot mūsdienu vajadzībām un atrodot balansu un estētiku.”
DISKUSIJAS PREZENTĀCIJAS Dabas un kultūras mantojuma vienotā pārvaldība un apsaimniekošana Vecpiebalgas muzeju apvienībā “ORISĀRE”, Līva Grudule, apvienības “Orisāre” vadītāja Projekta SWARE rezultāti. Rīcības plāns dabas un kultūras mantojuma pārvaldībai un tālākai ilgtspējīgai attīstībai Vidzemes reģionā, Lelde Ābele, projekta SWARE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Integrēta kultūras un dabas mantojuma pārvaldība sabiedrības labklājībai, Ieva Švarca, UNESCO LNK Kultūras sektora vadītāja Latvijas valsts simtgades pasākuma “Reģionu dienas” aktivitāte “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt”, Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Latvijas kultūras tradīciju pirmsākumi, Latvijas Dziesmu svētku pirmsākumu vieta – Dikļi. Pieteikums Eiropas Padomes Ainavas balvai, Evija Nagle, Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Oleru muižas un dārza iedvesmas stāsts. Par izpratni un vērtībām, dzīvojot un strādājot kultūrvēsturiskā ainavā un izmantojot kultūrvēsturisku objektu tūrismā un vietējās kopienas saliedēšanā, Ieva Zemīte, Oleru muižas saimniece Projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
Informatīvajā izdevumā lasiet: - Viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē - otrais Garage48 Wood koksnes hakatons jau pavisam drīz; - piedaloties 12 nozares uzņēmumiem, izstrādāti video kokrūpniecības nozares Vidzemē un Veru popularizēšanai; - SISUKO - ekskluzīvu mēbeļu ražotājs no Igaunijas par ieguvumiem no dalības “Koksne un mēbeles”; - turpmākie pasākumi uzņēmējiem;
Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Šī problēma tika aktualizēta pagājušās nedēļas diskusijā, Vidzemes plānošanas reģionam tiekoties ar pašvaldību attīstības un uzņēmējdarbības speciālistiem, lēmējinstitūcijām, biznesa atbalsta, izglītības un nevalstiskajām organizācijām. Diskusijā klātesošie eksperti, kā arī paši uzņēmēji ir atzinuši, ka skaidri definēta sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sāktu veidot šādu sistēmu Vidzemē. Baltijas jūras reģionā šobrīd ir apzinātas 7 viedās specializācijas jomas, kuru ietvaros tiks veidots pārrobežu sadarbības tīkls uzņēmumu internacionalizācijas veicināšanai, tostarp minētas arī tādas nozares kā IKT, augstvērtīgas un funkcionālas pārtikas ražošana, kas ir Vidzemes reģiona eksportējošo uzņēmumu darbības jomas. Diskusiju procesā pašvaldību speciālisti identificēja gan jomas, kurās būtu iespējams sadarboties ar ārvalstīm, gan jomas, kur ciešāka sadarbība nepieciešama reģiona ietvaros, kā spilgtāko no tiem minot piemēru par konkrēta pārtikas produkta ražošanu. Tas pierāda, cik svarīgi ir pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārzina vietējās uzņēmējdarbības izaicinājumus, sanākt kopā un pārrunāt kopīgas sadarbības iespējas.
Uzņēmēju interviju un anketēšanas laikā, ko veicis Vidzemes plānošanas reģions, ir apzināti galvenie šķēršļi, kā nepietiekamas zināšanas par sadarbības iespējām, uzņēmumi nav gatavi internacionalizēties, tiem nepietiek finanšu resursu un tie uzskata, ka pastāv pārāk liels risks. Tas vēlreiz apliecina, ka ir jārod veids atbalsta un izpratnes stiprināšanai. Vidzemes uzņēmējdarbības centra pārstāvji norāda, ka šobrīd atbalstu sniedz virkne iestāžu. Piemēram, pašvaldību speciālisti nodrošina pamata informāciju biznesa uzsācējiem vai informē sektorā jau ilgāk strādājošus uzņēmumus par iespējām saņemt atbalstu tālākai uzņēmuma attīstībai. Tik un tā ir jomas un jautājumi, kur pastāv informācijas un sadarbības trūkumi, piemēram, ne visās pašvaldībās ir pieejams uzņēmējdarbības speciālists, kuram ir pietiekami resursi, lai apzinātu savas pašvaldības uzņēmēju vajadzības un ieteiktu, kur meklēt atbalstu. Tāpat sistēmas organizatorisko pārmaiņu dēļ uzņēmējiem nav saprotams, kur meklēt nepieciešamo ekspertīzi jaunu produktu izstrādei. Ideju apmaiņā iesaistītie atzina, ka projekta “GoSmart BSR” ietvaros plānotajam pārrobežu sadarbības tīklam un tā pārstāvim – brokerim, jākļūst par spēcīgu atbalsta punktu apzināto trūkumu mazināšanai un sadarbības stiprināšanai gan ar pašvaldībām, atbalsta organizācijām, izglītības iestādēm, gan pētniecības institūtiem un nozares uzņēmumiem.
Jau oktobrī projekta “GoSmart BSR” partneri, par pamatu ņemot uzņēmēju vajadzības, kā arī diskusiju laikā gūtās idejas un atziņas, sāks veidot pārrobežu sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumu, lai jau nākamajā gadā kopā ar uzņēmējiem to varētu pārbaudīt praksē, pilotprogrammā iesaistot 5-6 uzņēmumus Vidzemē. Prezentācijas pieejamas zemāk. Jana Simanovska “Aprites ekonomikas iespējas uzņēmējdarbībā” Ilona Platonova “Atbalsts EKO inovāciju virzībai starptautiskajos tirgos” Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju. Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261. Informāciju sagatavojusi: Liene Sarapova, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.sarapova PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 22307826. Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tikai līdz 1. oktobrim ikvienam iespējams viesoties Vidzemē svētku norises vietās un tūrisma objektos un iesaistīties ceļošanas akcijā “Apceļo Via Hanseatica!”. Akcija piedāvā izzināt pārrobežu tūrisma maršruta Via Hanseatica piedāvājumu, kā arī laimēt vērtīgas balvas, tai skaitā dāvanu kartes no tūrisma aģentūras ‘’Impro ceļojumi’’.
Teju pusotru gadu atpakaļ uzsākās projekta “Koksne un mēbeles” aktivitātes ar mērķi stiprināt sadarbību kokapstrādes un mēbeļu sektorā starp Veru apgabala un Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējiem, veicināt inovācijām bagātas industrijas attīstību un pievienotās vērtības radīšanu koksnes produktiem, kā arī veicināt eksporta iespējas nozarē. Līdz šim īstenota virkne pasākumu uzņēmējiem, tāpat daļa vēl priekšā. Šobrīd esam apkopojuši un piedāvājam Jums atskatīties uz nesenākām projekta aktivitātēm un ielūkoties vēl tuvojošās.
Uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā, t.sk. Vidzemē, pieejama virkne programmu un instrumentu, taču trūkst vienotas, sakārtotas un saprotamas sistēmas, kā šo atbalstu saņemt. Vidzemes plānošanas reģions kā vienu no svarīgiem darba uzdevumiem ir izvirzījis reģionāla līmeņa uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas modeļa pilnveidi, sadarbībā ar atbildīgajām lēmējinstitūcijām un esošajiem atbalsta sniedzējiem. 
