Arhīva kalendārs

Piedaloties pārstāvjiem no Vidzemes Augstskolas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona, decembrī norisinājās diskusija, kurā analizētas ārvalstu labās prakses, lai izprastu veiksmīgi strādājošus piemērus inovāciju vides uzlabošanai vairākās Vidzemes reģiona un nacionālā līmenī stratēģiski būtiskās jeb viedo specializāciju jomās.

Diskusija norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “ecoRIS3” ietvaros, kā viens no uzdevumiem ir sadarbības veicināšana starp galvenajām iesaistītajām pusēm ilgtspējīgas inovāciju ekosistēmas nodrošināšanā viedo specializāciju jomās, zināšanu pārnesē un komercializēšanā. Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Māris Ozols iepazīstināja klātesošos ar vairākiem veiksmīgiem piemēriem, kas iezīmē publiskā sektora lomu inovāciju attīstībā, zinātnes sadarbību ar biznesu inovāciju radīšanai, tāpat sabiedrības iesaisti dažādu piedāvāto instrumentu izmantošanā u.c.

Par nepieciešamību un iespējām pārnešanai reģiona ietvaros tika analizēts Helsinku universitātes kopdarba modelis. Koncepts paredz vienkopus pulcēt pētniekus un uzņēmējus, lai meklētu starpdisciplināras sadarbības iespējas kā komercializēt zinātnieku idejas. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka veiksmīgs modelis būtu arī to pavērst no uzņēmējdarbības perspektīvas, proti, ka uzņēmēji risina problēmas, veicina biznesa izaugsmi ar pētniecības metodēm, piesaistot zinātniekus.

Analizēta arī tepat kaimiņzemē Lietuvā sekmīgi ieviesta iniciatīva par micro: bits mikrodatoru nodrošināšanu katram 5. klases skolēnam ar mērķi iedvesmot bērnus, veicināt radošumu, attīstīt pamata prasmes zinātnē, tehnoloģijās. Kopumā sagādāti 19 tūkstoši mikrodatoru. Analizējot šo labās prakses piemēru, tika uzsvērts, ka sākotnēji nepieciešams saprast iespējas nodrošināt bērnu apmācību šo iekārtu lietošanā, piemēram, piesaistot skolotājus. Tāpat iekārtu iegādei konceptuāli būtu jābūt kontekstā ar skaidru plānu par to, kā šīs iekārtas, kas pēc būtības ir ar datoru savienojami mikročipi, integrēt mācību procesā turpmāk.

Plašāka diskusija izvērtās par Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) koledžu  Itālijā, kas piedāvā bezmaksas divu gadu izglītību IKT tajās profesijās, kas svarīgas reģiona attīstībai. Pēc apmācībām tiek izsniegts diploms, kas ir atzīts gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī (Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5.līmenis). Diskusijas dalībnieku vidū šī tika novērtēta kā augstvērtīga aktivitāte, bet iezīmēta arī nepieciešamība sakārtot atbalsta sistēmu, lai cilvēki spēj šādas apmācības ikdienā veikt, piemēram, pēc darba, kas daudziem ir problemātiski. Kā veiksmīga pieminēta pieeja, kad uzņēmumi mērķtiecīgi atbalsta savus darbiniekus apmācībām un jaunu prasmju apgūšanai. Uzsvērta arī biznesa, izglītības iestāžu sadarbība ar kompetenču centriem apmācību ieviešanā.

Koksnes klasteris un kompetenču centrs Woodpolis (Somijā) strādā ar mērķi radīt produktu augstāku pievienoto vērtību, fokusējoties uz būvniecības nozari. Organizācijas darbības virzieni ir pētniecība un attīstība, izglītība, piedāvājot arī mācību darbnīcu ar iekārtām un tehnoloģijām, kas pieejamas arī ārpakalpojumā. Darba grupas ietvaros diskutēts, ka arī Vidzemes reģiona un valsts mērogā jādomā par koksnes produktu pievienotās vērtības radīšanu, jo mums ir salīdzinoši daudz kokapstrādes uzņēmumu, kas ražo kokmateriālus eksportam uz ārvalstīm. No uzņēmējdarbības perspektīvas ir racionāla un skaidra finansiālā rentabilitāte, bet industrijas attīstībai ir nepieciešama domāšanas maiņa uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kur var palīdzēt profesionālo organizāciju un apvienību attīstīšana. Noderīgi būtu veikt apkopojumu par to, cik Latvijas uzņēmumu iesaistās jau esošajās klasteru un kompetenču programmās.

Diskusijas secinājumi būs daļa no rīcības plāna, ko izstrādā projekta “ecoRIS3” komanda. Tas tiek veidots, lai uzlabotu reģionālos politikas instrumentus vairākās prioritārās jomās un veicinātu privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā, attīstībā un pētniecības rezultātu komercializēšanā, tādejādi uzlabojot arī reģiona uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju. Projekta ietvaros sadarbojas partneri no Spānijas (vadošais partneris), Īrijas, Portugāles, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Francijas un Latvijas.  

Projekts “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (ecoRIS3)” īstenots Interreg Europe programmas 2014-2020. gadam ietvaros un tā mērķis ir analizēt iespējas un identificēt labākos piemērus, lai rezultātā izveidotu jaunus, efektīvākus atbalsta līdzekļus un vadlīnijas, kurus būtu iespējams ieviest starpnozaru inovāciju un pētniecības pārnesei un sadarbības veicināšanai starp zinātnes un tehnoloģiju centriem un reģionālo biznesa sektoru viedo specializāciju jomās. 

Papildu informācija: Māris Ozols, projekta ecoRIS3 vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 26449919, maris.ozols PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta ecoRIS3 sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.

Sniegotā janvāra dienā devāmies uz Smilteni pie ģimenes psihoterapeites, psiholoģes Daces Gailītes, kura projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sniedz  pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem.

Šoreiz Dacei jautājām par kādu visnotaļ jautru spēļu terapijas metodi- teraspēli (Theraplay metode), par kuru saņēmām labas atsauksmes no ģimenes, kura projekta "Vidzeme iekļauj" ietvaros ir izmantojusi šo  pakalpojumu.

Dace, kāds ir teraspēles mērķis un kādos gadījumos un kuram teraspēle būtu ieteicama?

Teraspēle palīdz veselīgas piesaistes veicināšanai starp vecāku un bērnu. Īpaši šī metode ir ieteicama bērniem ar autismu un bērniem ar traumatisku pieredzi. Ļoti iedarbīgi teraspēles elementi ir, strādājot ar audžuvecākiem un uzņemtajiem bērniņiem, kuriem nav veidojusies veselīga piesaiste ar pieaugušo. Šī ir fantastiska metode, kurā ar vienkāršām rotaļām uzlabojam savstarpējās attiecības.

Vai terapija ir piemērota bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem?

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros bija gadījums, kad mamma izmantoja piedāvāto psihologa pakalpojumu vecākiem un nāca uz konsultācijām viena. Konsultāciju laikā mamma saprata, ka arī bērnam ir nepieciešams psihologa atbalsts. Bērnam ir smagi funkcionāli traucējumi un bērns ir pilngadīgs. Bērnam ir ļoti liela iekšēja trauksme un liela jūtība uz smaržām, pieskārieniem, skaņām. Bērns nerunā un ir ļoti ierobežots kustībās, tāpēc izmantojām teraspēles elementus, kurus var veikt mamma. Izvēlējāmies dažādus materiālus-frotē dvieli, vati u.c. Mamma rotaļājoties masēja rociņas, pēdas, tādā veidā atrodot to materiālu, kurš bērnam ir patīkams. Mammai par pārsteigumu, ļoti iedarbīga bija aijāšana un dziedāšana. Ikdienas rūpes par bērnu, kurš ir guļošs, paņem ļoti daudz enerģijas un laika. Lai arī mamma bērnu ikdienā aprūpē, daudz ceļ un masē, lai nerastos izgulējumi, tomēr mamma neiedomājās, ka aijāšana klēpī un dziedāšana, fantastiski noņem trauksmi. Teraspēles metodi var izmantot darbā ar bērniņiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi – gan kustību ierobežojumi, gan intelektuālas attīstības traucējumi, jo nodarbības var pielāgot katram individuāli. .

Kā notiek pats process? Vai varat aprakstīt kādu no nodarbību seansiem?

Vispirms es izstāstu vecākiem ko darīsim, piemēram, ka būs vates piciņas uz grīdas un rāpojot ir jāsapūš visas vienā stūrī. Pēc izstāstīšanas, brīdi palīdzu vecākam strukturēt nodarbību un pēc tam atstāju telpu. Nodarbība tiek filmēta un nofilmēto pārrunājam ar vecāku divatā. Tādā veidā vecāks ļoti bieži no malas ierauga to, ko nav pamanījis ikdienā-gan labas lietas, gan to, ko vajadzētu darīt citādāk. Vecāki gan bieži baidās no filmēšanas, bet, skatoties ierakstus, vecāks ierauga cik bieži, patiesībā, viņš spēj uzmundrināt savu bērnu, ar kādu mīļu skatienu bērns skatās uz savu vecāku…

 Viens no teraspēles pamatiem ir struktūra. Vecāks terapijā ir vadošais, viņam ir jāmācās strukturēt aktivitāti, veidojot “nodarbības rāmīti”. Vecākam ir jāliek robežas. Mūsdienās ir daudz trauksmainu bērnu, jo vecāki neuzņemas atbildību vadīt savus bērnus. Un vadīt nav tas pats, kas valdīt pār bērnu. Otra teraspēles pamatvērtība ir gādība-tā ir tā čubināšanās, glāsti un pieskārieni, ko diemžēl mēs ikdienā skrienot aizmirstam. Noliekam ēst un saģērbjam. Un tad ir iesaistīšana - vecāks, vadot procesu, iesaista bērnu rotaļā vai veicamajā uzdevumā. Kopīga darbošanās ir daļa no veselīgas piesaistes veidošanas.

Tad mēs ar vēlmi nodrošināt saviem bērniem visu, kas nepieciešams  un ko viņiem sirds kāro, esam pazaudējuši pamatus veselīgai piesaistei?

Tieši tā! Skrienot esam pazaudējušies. Tā kopā būšana ir pamatu pamats. Pieskārieni, gādība. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nesaņēma gana daudz pieskārienu no saviem vecākiem un šiem vecākiem ir grūti nodot saviem bērniem to, ko paši bērnībā nav saņēmuši.

Vai teraspēles elementi palīdz piesaistes atjaunošanai, uzlabošanai starp pusaudžiem un vecākiem?

Pusaudži gan ir visdistancētākie, bet, ja vecāks vada un izrāda iniciatīvu, tad arī pusaudži atveras un iesaistās.

Vai ir vecāki, kuriem pašiem ir grūti nodoties šai kopīgajai rotaļai? Ir dažādas ģimenes un reizēm jau tāda kopīga rotaļāšanās “nav pieņemama” ģimenes attiecībās.

Ir daļa cilvēku, kuri ir izauguši bez pieskārieniem, samīļošanās un dauzīšanās ar vecākiem. Likumsakarīgi, ka šiem cilvēkiem ir grūti rotaļāties ar saviem bērniem, ja viņi paši bērnībā to nav saņēmuši. Ir bijuši vecāki, kuri saka:”Es te nemērkaķošos!”

Praksē ir bijis gadījums, kad teraspēles elementus izmantoju strādājot ar sievieti, kura ir cietusi no smagas vardarbības un viņai jebkuri pieskārieni bija trauksme. Bija no jauna jāmācās, kas ir “labie pieskārieni”, jāmāca savai psihei un ķermenim, kā uz tiem reaģēt.

Vai teraspēli var apmeklēt vecāks ar vairākiem bērniem vienlaicīgi?

Ideālā variantā būtu, ja nāk abi vecāki un bērns. Ir bijusi prakse, kad nāk abi vecāki un dvīnīši un vecāki terapijas seansa laikā mainās, bet pamatā ir nepieciešams kontakts “viens pret viens”, ko sniedz teraspēle, tāpēc ir svarīgi, lai bērnam ir nedalīta uzmanība.

Vai ir cilvēki, kuriem nav ieteicama teraspēle?

Bija mamma, kurai pašai ir autiskā spektra traucējumi un viņai pieskārieni ir nepatīkami un izraisa trauksmi, līdz ar to viņai šo teraspēles metodi nav iespējams izmantot, jo viņa nespēj strukturēt nodarbību un sniegt pieskārienus bērnam.

Vai vecākiem tiek uzdoti mājas darbi, kuri jāturpina praktizēt mājās?

Tas ir labi, ja vecāks terapijas seansa laikā gūto pieredzi “pārnes” uz mājām, piemēram, “tauriņu buča”, kad vecāks ar skropstām noglauda bērnam vaidziņu, vai masē pēdiņas un rociņas pirms miega. Pieskārieni ir teraspēles pamats. Un tas viss ir bez naudas, jo vecāks ir galvenā “rotaļlieta”, šīs metodes izmantošana ikdienā mājas neprasa finansiālu ieguldījumu vai speciālu vidi.

Kādos gadījumos vēl Jūs ieteiktu teraspēli?

Es savā praksē teraspēli modificēju, apvienojot ar citām terapijas metodēm. Strādājot bērnu dārzā esmu veidojusi palīdzības grupas ar teraspēles elementiem trauksmainiem un agresīviem bērniem. Strādājām uz agresivitātes mazināšanu un otra bērna sadzirdēšanu. Ļoti labi der hiperaktīviem bērniem. Un tā labā lieta, ka vecāki šo visu var darīt mājās.

Sanāk, ka teraspēles pamats ir kopīga rotaļāšanās un pieskārieni!

Jā, šīs terapijas metodes būtība ir priekpilna bērnība un jautrība ar savu bērnu. Vecāki, kuri atnāk ar vienu bērniņu un apgūst šo metodi, to izmanto arī ar pārējiem bērniem mājās, jo nereti tieši tas bērns,  kurš ģimenē nav ar īpašām vajadzībām vai uzvedības traucējumiem, tiek apdalīts. Gudri vecāki, lai uzlabotu piesaisti arī ar citiem bērniem ģimenē, šos uzdevumus ievieš kā mazos ikdienas rituālus. Bērna šūpošana segā, bučas uz deguna, šūpošana klēpī, kopīgu darbu darīšana- tas viss ir veselīgas piesaistes pamatā!

*Theraplay ir bērna un ģimenes terapija, kura izveido un uzlabo piesaisti, pašvērtējumu, uzticēšanos citiem un priekpilnu iesaistīšanos. Tā ir balstīta dabīgajos un veselīgajos bērna un vecāka mijiedarbības veidos, ir personiska, fiziska un jautra. Theraplay mijiedarbība koncentrējas uz četrām pamata kvalitātēm, kuras atrodamas vecāka-bērna attiecībās: Struktūra, Iesaistīšana, Gādība un Izaicinājums. Theraplay sesijas rada aktīvu un emocionālu saikni starp bērnu un vecāku vai aprūpētāju.

Terapijā terapeits vada vecāku un bērnu rotaļīgās, jautrās spēlēs, attīstību rosinošās aktivitātēs un maigās, gādīgās aktivitātēs. Jau pati mijiedarbības forma palīdz vecākam regulēt sava bērna uzvedību un paust bērnam mīlestību, prieku un drošību. Tas palīdz bērnam justies droši, aprūpētam, kontaktā, piederīgam un vērtīgam.

(*Informācija no http://www.wp.theraplay.org/latvia/ )

TERASPĒLE IETEICAMA:

* JA VECĀKIEM IR GRŪTĪBAS BĒRNA AUDZINĀŠANĀ UN NEPIECIEŠAMS VEICINĀT POZITĪVAS SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS;

* JA BĒRNAM IR IZVEIDOJUSIES NEDROŠA PIESAISTE – BĒRNS NETIC SEV, CITIEM, PASAULEI;

* JA BĒRNAM IR GRŪTĪBAS REGULĒT EMOCIJAS;

* JA BĒRNS IR AGRESĪVS, DUSMĪGS, GRŪTI KONTAKTĒJAS AR CITIEM, IR PĀRLIEKU AKTĪVS VAI ARĪ PRETOJAS VISAM JAUNAJAM;

* JA BĒRNAM IR AUTISMS VAI AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMI;

* BĒRNIEM, KURI ZAUDĒJUŠI EMOCIONĀLU SAIKNI AR VECĀKIEM;

* AUDŽUĢIMENĒM UN ADOPTĒTIEM BĒRNIEM;

* JA BĒRNS IR PĀRCIETIS TRAUMU.

Vairāk par Theraplay metodi un apmācītajiem praktiķiem:

Theraplay Latvia mājaslapā http://www.wp.theraplay.org/latvia/

 Latvijas radio raidījuma "Ģimenes studija." arhīvā- Audzini ar prieku! Spēļu terapija kā palīgs sapratnes veidošanā starp vecākiem un bērniem http://www.latvijasradio.lsm.lv

Vairāk informācijas: 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes uzņēmējiem rast atbildes uz virkni ar ārvalstu tirgiem saistītiem jautājumiem turpmāk palīdzēs inovāciju atbalsta speciālists - brokeris. Februārī Vidzemes reģionā darbu uzsāk uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta speciāliste jeb brokeris Ilona Platonova – pirmā no septiņiem šādiem speciālistiem Baltijas jūras reģionā projekta “GoSmart BSR” ietvaros.

Brokeris būs uzņēmēju atbalsta persona Vidzemes reģionā un var sniegt palīdzību attīstības jautājumos, bet galvenokārt palīdzēt partneru meklēšanā projekta sadarbības reģionos un piemērotu atbalsta mehānismu meklēšanā kapacitātes palielināšanā viedo specializāciju piemērošanai.

Ilona Platonova iepriekš strādājusi gan privātajā, gan publiskajā sektorā dažādās nozarēs. Ir pieredze auditorfirmā “KPMG”, no 2005. līdz 2006. gadam bijusi vadošā amatā multifunkcionālās halles “Arēna Rīga” projekta attīstībā pirms Pasaules hokeja čempionāta Rīgā, piecus gadus strādājusi pārdošanā un neliela uzņēmuma vadībā. Tāpat Ilonai ir pieredze publiskajā sektorā – Eiropas integrācijas birojā un  Ekonomikas ministra birojā, pildot Ekonomikas ministra parlamentārās sekretāres pienākumus. Ilonai ir maģistra grāds ekonomikā, gan papildus Singapūrā iegūtas zināšanas investīciju piesaistē. Ārpus profesionālās darbības, Ilona interesējas par biznesa attīstības jautājumiem un ir uzsākusi doktorantūras studijas par uzņēmumu izaugsmi, tādējādi plašā un dažādā pieredze ļauj paskatīties uz uzņēmuma attīstības iespējām no dažādiem skatu punktiem.

Sākot ar februāri pieejamas konsultācijas ar iepriekšēju pieteikšanos pa e-pastu ilona.platonova PIE vidzeme PUNKTS lv vai tālruni 29 282 826. Konsultācijas notiks bez maksas Vidzemes plānošanas reģiona telpās Cēsīs, Bērzaines ielā 5, un Vidzemes uzņēmējdarbības centrā Valmierā, Purva ielā 12A, B korpusā.

Pieņemšanas laiki maijā un jūnijā:

Cēsīs: 09.05., 30.05., 10.06.

Valmierā: 21.05., 06.06., 26.06.

Plašāka informācija par turpmākajiem tikšanās laikiem un obligāta pieteikšanās iespējama sazinoties iepriekš. Konsultācijas iespējamas arī ārpus minētajiem laikiem, atsevišķi par to vienojoties.

Izmantot brokera pakalpojumus aicināti īpaši tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas.   Brokera nolūks būs skatīties plašākā, pārrobežu kontekstā uz uzņēmuma iespējām, uz citām nišām ārpus tā loka, ar ko uzņēmums nodarbojas jau šobrīd, papildināt zināšanas un vest kopā ar citiem uzņēmējiem vai pētniecības sektoru no Vācijas, Dānijas, Igaunija, Lietuvas, Somijas vai Polijas, lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā.

“Mani galvenie uzdevumi būs ar biznesa attīstības profesionāļa acīm un savu uzkrāto pieredzi izzināt un paskatīties uz uzņēmumu, tā darbību ar skatu no malas un atrast piemērotus sadarbības partnerus uzņēmumam vēlamajā attīstības virzienā,” stāsta I. Platonova. “Situācijā, kad Latvijā uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir sadrumstalota, mans darbs būs kopīgi ar uzņēmuma pārstāvjiem ieraudzīt pieejamās iespējas šobrīd un tuvāko gadu laikā. Tāpat Vidzemes plānošanas reģions regulāri attīsta jaunus projektus un vēlas tos maksimāli pielāgot uzņēmēju vajadzībām. Jo precīzāk zināsim, kādas zināšanas vai kontakti nepieciešami tālākai attīstībai, jo labāk varēsim atrast piemērotus partnerus, finansējuma avotus un rīcības. Palīdzēšu meklēt atbildes uz virkni jautājumu – kur rast finansējumu idejām, kur meklēt jaunus noieta tirgus, vai kā tos apgūt, kā spēt paskatīties uz sava uzņēmuma procesiem no cita skatu punkta. Respektīvi, mana pieredze ļauj būt uzņēmuma attīstības ideju ģeneratoram,” rezumē Ilona.

Līdztekus brokera darbam septiņas valstis Baltijas jūras reģionā kopīgi veido pārrobežu sadarbības tīklu un tā pakalpojumu piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Tādējādi brokeris gan veidos datu bāzi, gan uzrunās konsultācijās uzņēmumus, kas vēlētos pārbaudīt jaunizveidotā sadarbības tīkla pakalpojumu piedāvājumus praksē. Pilotprogrammā paredzēts iesaistīt piecus līdz sešus Vidzemes reģiona uzņēmumus.

Foto: Vidzemes plānošanas reģions (Ilona Platonova fotogrāfijā pa labi)

Pārrobežu sadarbības tīkla veidošana un reģionos pieejamo uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu pētījums tiek veikti projekta “GoSmart BSR” ietvaros. Projektu “GoSmart BSR” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Par projekta "GoSmart BSR" aktivitātēm iespējams uzzināt arī sociālajos medijos Facebook un LinkedIn.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261.

Informāciju sagatavojusi: Liene Leonoviča, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, liene.leonovica PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 27724884.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

No 15. – 18. janvārim 15 uzņēmumu pārstāvji no Vidzemes izmantoja iespēju un kopīgi ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Koksne un mēbeles” komandu devās uz Vācijas pilsētu Ķelni, lai apmeklētu vienu no Eiropā un pasaulē vadošajām mēbeļu un dizaina izstādēm – IMM Cologne 2019.

Ik gadu izstāde pulcē vadošos Eiropas un pasaules spēcīgākos jomas pārstāvjus. Izstādes ietvaros organizētajā konferencē uzstājās pārstāvji no starptautiski un Vācijas mērogā atpazīstamām kompānijām, daloties pieredzē un prognozēs par jaunākajām tendencēm un inovācijām mēbeļu ražošanā un pārdošanā. Plaši tika runāts par digitalizāciju, kas jau maina ikdienu visās jomās, bet, ko tas nozīmē interjera dizaina un mēbeļu nozarei? Atbildēs dalījās pārstāvji no IKEA, eBay un citi.

Pieredzes apmaiņas nolūkā tika apmeklēts arī koka mēbeļu ražošanas uzņēmums, kas divas reizes ieguvis Vācijas Dizaina balvu 2019 – “Belfakto”. Uzņēmēji no Latvijas un Igaunijas novērtēja iespēju redzēt ražošanas procesus, iekārtas, kā arī gala produktu, daļa atzīstot, ka rodas idejas, ko būtu iespējams pārnest arī sava uzņēmuma ražošanā.

Uzņēmuma “Kampenuss furniture” vadītājs Inguss Kampenuss bija viens no izstādes apmeklētājiem un uzsver, ka redzēt šo vērienīgo nozares izstādi ir ieguvums vairākos aspektos: “Izstādē varēja rast daudz labu ideju gan jaunu materiālu izvēlei un pielietojumam mēbeļu un interjera priekšmetu ražošanā, gan dizainam kopumā. Tāpat, protams, izstādē lielo un spēcīgo pasaules līmeņa zīmolu stendos varēja novērot tendences, ar ko turpmāk nozarei jārēķinās. Ja ne šo lielo flagmaņu, Latvijā arī daudz lietu nebūtu tapušas.”

Papildus šai, arī iepriekš “Koksne un mēbeles” ietvaros jau īstenotas virkne aktivitāšu ar mērķi veicināt uzņēmēju kontaktu veidošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Viena no tādām ir aizvadītās tirdzniecības misijas, kur seši kokrūpniecības nozares uzņēmumi no Vidzemes uzņēma pārstāvjus no Skandināvijas, izmantojot iespēju atrast sadarbības partnerus savam biznesam. “Kampenuss furniture” uzņēma potenciālos partnerus no trīs uzņēmumiem, un, kā atklāj I. Kampenuss, ar pāris no tiem jau notiek sarunas par sadarbību un reāla produktu ražošana. “Iepazīstinājām pārstāvjus no Zviedrijas un Norvēģijas uzņēmumiem ar savu darbību, parādījām ražoto. Acīmredzami viņi novērtēja mūsu individuāli radītos dizaina produktus, un vēlāk no uzņēmumiem sekoja arī cenu pieprasījumi vairākiem pakalpojumiem. Viens no uzņēmumiem pavisam drīz arī pasūtīja pie mums izgatavot virtuves aksesuārus, par kuru kvalitāti saņēmām ļoti labas atsauksmes. Šobrīd strādājam pie viņu nākamā pasūtījuma.”

Izstādes IMM Cologne 2019 apmeklēšanu organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas centru Igaunijā (Tsenter - Puidutöötlemise ja mööblitootmise kompetentsikeskus) Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kokapstrādes un mēbeļu industrijas produktu inovācijas un eksports Veru apgabalā un Vidzemes plānošanas reģionā" (Koksne un mēbeles) ietvaros.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. 

No 18. līdz 27. janvārim Berlīnē risinājās pasaules lielākā un nozīmīgākā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde “Zaļā nedēļa”, kurā aktīvi līdzdarbojās arī projektā “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” iesaistītie Latvijas un Igaunijas uzņēmēji. Viņi iepazīstināja izstādes apmeklētājus ar abu valstu kopīgo gardēžu tūrisma piedāvājumu - zīmolu "Livonijas garša". Kopīgā stendā gardēžu pieturvietu saimnieki no Vidzemes, Kurzemes, Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas aicināja nobaudīt un iegādāties sev vai ciemakukulim dažādus labumus, kas atklāj Livonijas garšas – ar saknēm tīrā dabā, kulinārajā mantojumā un jaunradē.

Savas izlolotās gardumlietas un spirdzinājumus izstādes “Zaļā nedēļa” laikā apmeklētājiem piedāvāja trīs Kurzemes un trīs Vidzemes uzņēmēji. Ciemojoties stendā, varēja nogaršot gan vērtīgo "Stropa" medu no Aizputes, gan veselīgos augļu našķus no zīmola “Ābolu čipsi” (Talsu novada saimniecība "Kurzemnieki"), gan stiprināties ar saimniecības “Doles tējas” zāļu tējām. Ar Vidzemei raksturīgiem labumiem cienāja Madonas novada uzņēmums "55 mārītes", “Latvijas Ķiploks” no Raunas un Smiltenes novada bērzu sulu “BIRZĪ” ražotne.

Latvijas un Igaunijas gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" pieturvietu saimnieki izstādē "Zaļā nedēļa".

Darbojoties izstādē – gadatirgū, uzņēmēji novērtēja iespēju piedalīties tik vērienīgā izstādē, kur vienlaikus pulcējās ļoti liels skaits apmeklētāju, kāds Latvijā līdz šim nav pieredzēts. Tas bija nopietns izaicinājums mūsu uzņēmējiem, jo vajadzēja prast tik daudzus uzrunāt un ieinteresēt saimniecībās sarūpētajā. Saimnieki arī atzina, ka, ja mērķis ir apgūt jaunus tirgus Eiropā, tad šeit varēja noskaidrot, kas garšo un patīk izstādes daudznacionālajiem ciemiņiem. Zīmola „Birzī” īpašnieks Ervins Labanovskis, kurš izstādē piedāvāja dažnedažādo bērzu sulas produkciju – gan dzirkstošu un spirdzinošu, gan sīrupos ēdienu garšas papildināšanai teica: “Bija svarīgi un interesanti saprast, cik daudz izstādes apmeklētāji ārzemēs saprot tādu produktu kā bērzu sulu. Daudziem pirmais iespaids bija, ka tā domāta matu stiprināšanai. Bija tādi stenda viesi, kas kaut ko bija dzirdējuši par bērza sulu, gan tādi, kas nebija.”

Zīmola „Birzī” īpašnieks Ervins Labanovskis gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" stendā izstādē "Zaļā nedēļa".

Latvijas uzņēmēji arī sacīja, ka tā ir iespēja ne tikai pašiem iedvesmoties, uzzināt par sadarbības iespējām, redzēt gastronomijas tendences un saprast, kur latviešu garšas izpratne satiekas ar citu tautu garšām, bet arī parādīt sevi Eiropas tirgum gada laikā, ko paši uzņēmēji sauc par “kluso periodu”. Sintija Rude, “Latvijas Ķiploks” saimniece, secināja: “Vācieši bija pārsteigti par ķiploku šokolādi un medu. Pēc to pagaršošanas viņi pat smaržoja viens otru, vai ir jūtams spēcīgais ķiploku aromāts. Runas par mūsu ķiploku šokolādi ātri izplatījās izstādē un cilvēki nāca tieši pēc tās. Daudzi prasīja, vai būsim nākošgad. Vāciešiem ļoti svarīgi, no kurienes ir produkts, kas audzējis, vai ķiplokiem ir bioloģiska izcelsme. Varējām lepoties ar savu "Zaļo sertifikātu".”

Uzņēmums "Latvijas Ķiploks" gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" stendā izstādē "Zaļā nedēļa".

Ilgāk nekā nedēļu uzņēmēji iepazīstināja ne tikai ar savām gardumlietām, bet bija arī gardēžu tūrisma ceļa "Livonijas garša" vēstnieki, aicinot viesoties 249 gardēžu pieturvietās Latvijā un kaimiņos. Popularizējot jauno tūrisma piedāvājumu, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar projekta “Livonijas kulinārais ceļš” partneriem, tostarp Vidzemes plānošanas reģionu, bija izdevuši brošūru, kur apkopotas Livonijas senās garšas un produkti, kā arī ievietota tūrisma karte “Livonijas garša” vācu valodā. Abi izdevumi guva lielu izstādes apmeklētāju piekrišanu, tālab jācer, ka Latvija un Vidzeme šogad sagaidīs arī daudz izstādes laikā ieinteresētu ārvalstu ciemiņu.

Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.