.png)
|
Arhīva kalendārs
Plāno rakstīt programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” Stratēģiskās partnerības projektu un iesniegt 2017. gada 4. oktobra projektu konkursā, bet nezini, ar ko sākt? Atnāc uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru 25. augustā plkst. 13:00 un uzzini! Atgādinām, ka tuvojas 2017. gada 4. oktobra projektu konkurss, kurā var iesniegt Stratēģiskās partnerības projektus labās prakses apmaiņai, tai skaitā, Starptautiskās jauniešu iniciatīvas. Stratēģiskās partnerības labās prakses apmaiņai projektu mērķis ir ļaut organizācijām attīstīt un stiprināt sadarbības tīklu, paaugstināt savu darbības kapacitāti starptautiskā līmenī, kā arī apmainīties un salīdzināt idejas, prakses un metodes. Starptautisko jauniešu iniciatīvu projektu mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti, uzņēmīgumu un sociālo atbildību. Starptautiskos jauniešu iniciatīvas projektus ierosina, izplāno un īsteno paši jaunieši. Ja tevi interesē kāds no šiem projektu veidiem, bet trūkst pietiekamas informācijas, lai attīstītu savu ideju līdz galam un aizpildītu projekta pieteikumu, tad 2017. gada 25. augustā nāc uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras informatīvo pēcpusdienu par programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” 2. pamatdarbības Stratēģiskās partnerības labās prakses apmaiņai (t. sk. Starptautiskās jauniešu iniciatīvas) projektiem. Pasākuma laikā apskatīsim šādas tēmas: - Kas ir Stratēģiskās partnerības projektu labās prakses apmaiņai projekti un to būtiskākās iezīmes? - Kā kvalitatīvi aizpildīt projekta pieteikumu? - Kā veidojas projekta budžets? Pasākuma vieta: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Mūkusalas iela 41, Rīga, 1. stāvs. Pasākuma sākums: 2017. gada 25. augustā plkst.13:00. Dalība pasākumā bez maksas. Lai pieteiktos pasākumam, lūdzu aizpildīt elektronisko pieteikšanās anketu: http://ej.uz/y4cy līdz š.g. 22. augusta plkst. 17:00. Programma “Erasmus+: Jaunatne darbībā” sniedz iespēju darboties neformāli, veidot un īstenot projektus starptautiskā līmenī, sadarboties ar citu valstu jauniešiem, iegūt nozīmīgas prasmes un iemaņas, attīstot jaunatnes jomu Eiropā un Latvijā. Programmas mērķis ir veicināt Eiropas pilsonības apzināšanos un iesaistīt jauniešus Eiropas nākotnes veidošanā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Erasmus+” īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Erasmus+”. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā “Erasmus+”.
Informāciju sagatavoja: Juta Reķele, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Projektu vadības un uzraudzības daļas projektu koordinatore Tālr. nr.: 67358062, e-pasts: juta.rekele[at]jaunatne.gov.lv
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra izsludina trešo programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu konkursu, kurš noslēgsies šī gada 4. oktobrī plkst. 13:00 pēc vietējā laika. Kopējais plānotais finansējums 2017. gada trešajā projektu konkursā ir 983 340,76 eiro: 1. pamatdarbības “Personu mobilitāte mācību nolūkos” projektiem (kopā) – 824 495,16 eiro, no kuriem 235 689,31 eiro projektu īstenošanai sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm. 2. pamatdarbības “Stratēģiskās partnerības izglītības, apmācības un jaunatnes jomās” projektiem labās prakses apmaiņai, t.sk. Starptautisko jauniešu iniciatīvas projektiem – 105 627,60 eiro. 3. pamatdarbības “Atbalsts politikas reformai” projektiem - 53 218,00 eiro. Par pieteikšanos “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektiem Vēršam uzmanību, ka 1. pamatdarbības “Personu mobilitāte mācību nolūkos” (Jauniešu apmaiņas, Jaunatnes darbinieku mobilitāte, Eiropas Brīvprātīgā darba projekti) un 3. pamatdarbības “Atbalsts politikas reformai” projektu pieteikumus turpmāk būs jāiesniedz tiešsaistē tīmekļa vietnē https://webgate.ec.europa.eu/web-eforms/, un šo projektu iesniegšanai vairs nebūs jāizmanto pdf formāta projekta pieteikuma veidlapa. Aizpildot projekta pieteikumu tiešsaistē, sistēma ik pēc divām sekundēm automātiski saglabās veiktās izmaiņas, kā arī norādīs, ja nebūs ievadīta nepieciešamā informācija vai tā būs ievadīta nepareizi. Būtiski, ka lasīšanas režīmā projekta pieteikumu varēs apskatīt arī kolēģi un partneri, kā arī to būs iespējams saglabāt un izdrukāt pdf formātā. Svarīgi! Projekta pieteikums tiešsaistē šobrīd pieejams tikai angļu valodā, taču to var aizpildīt arī latviešu valodā. Informējam, ka tiem projektu iesniedzējiem, kas līdz šim nav iesnieguši projektus programmā “Erasmus+”, nepieciešams izveidot EU Login (iepriekš saukts ECAS) kontu. Par EU Login konta izveides soļiem lūdzam lasīt PIC koda iegūšanas un informācijas rediģēšanas vadlīnijās. Ja projekta iesniedzējam jau ir savs EU Login konts, projekta pieteikumu var aizpildīt uzreiz pēc reģistrēšanās sistēmā. Detalizēta informācija par projekta pieteikuma aizpildīšanu atrodama tiešsaistes projekta pieteikuma aizpildīšanas vadlīnijās angļu valodā. 2. pamatdarbības “Stratēģiskās partnerības izglītības, apmācības un jaunatnes jomās” projekta pieteikuma veidlapa pdf formātā pieejama http://jaunatne.gov.lv/lv/erasmus/dokumenti-2. Neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar Projektu vadības un uzraudzības daļas projektu koordinatoriem (http://jaunatne.gov.lv/lv/kontakti). Programma “Erasmus+” sniedz iespēju darboties neformāli, veidot un īstenot projektus starptautiskā līmenī, sadarboties ar citu valstu jauniešiem, iegūt nozīmīgas prasmes un iemaņas, attīstot jaunatnes jomu Eiropā un Latvijā. Programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem, jaunatnes darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbā ar jaunatni, sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, pašiem veidojot un īstenojot projektus. 2017. gads ir ceturtais gads programmas “Erasmus+” ciklā, kas kopumā ilgst no 2014. līdz 2020. gadam. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Erasmus+” īstenošanu Latvijā, savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu. Par projektu konkursiem jaunatnes jomā vairāk var uzzināt www.jaunatne.gov.lv sadaļā “Erasmus+”. Savukārt par izglītības un mācību jomas projektiem - www.viaa.gov.lv sadaļā “Erasmus+”.
Informāciju sagatavoja: Valsts izglītības attīstības aģentūras programmas “Apvārsnis 2020” Nacionālais kontaktpunkts aicina uzņēmējus iesniegt projekta pieteikumus programmas rudens uzsaukumā aktivitātē “Mazo un vidējo uzņēmumu instruments”. Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” Nacionālais kontaktpunkts aicina Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus sagatavot un iesniegt inovāciju un pētniecības projektu pieteikumus 2017. gada rudenī. Projektu iesniegšana ir atvērta gan projektu uzsaukumu 1. fāzes pieteikumiem, kā arī 2.fāzes pieteikumiem. Pirmās fāzes projektu ir paredzēti izpētes un priekš-izpētes nodrošināšana, savukārt otrās fāzes projekti ir paredzēti, lai praktiski ieviestu inovatīvās idejas. Programmas “Apvārsnis 2020” aktivitātes “Mazo un vidējo uzņēmumu instruments” ietvaros atbalsta intensitāte ir 70%, un projekta ieviesējiem ir jānodrošina 30% līdzfinansējums. Pirmās un otrās fāzes pieteikumus var iesniegt kā mono pieteikumu vai bez citu partneru līdzdalības, kā arī projektu partnerībās, piesaistot citus sadarbības partnerus. Pirmās fāzes projektu mērķis ir nodrošināt pilotpētījumus par inovatīvu ideju ieviešanu, piemēram, koncepcijas izveidei vai biznesa plāna izstrādei jaunam vai uzlabotam produktam. Pirmā fāze ļauj uzņēmējiem sagatavoties pieteikuma otrajai fāzei. Uzņēmumi iesniedz projekta pieteikumu un pretendē uz 50 000 EUR fiksēto grantu, kas sastāda 70% no kopējām atbalstāmām izmaksām, tāpēc maksimālā atbalstāmā projekta kopējā budžeta summa ir 71 429EUR. Pirmās fāzes projektu kopējās attiecināmās izmaksas veido visas pamatotās nepieciešamās darbības, lai ieviestu šo projektu. Savukārt, otrās fāzes projekti ir paredzēti, lai praktiski ieviestu inovatīvas idejas (piemēram, prototipēšana, testēšana, demonstrēšana, liela apjoma produktu validācija un ieviešana tirgū), kas balstās uz pierādītu biznesa plānu, izstrādātu pirmajā fāzē, vai ar citu līdzekļu palīdzību. Otrās fāzes projekta attiecināmās izmaksas ir tiešās personāla izmaksas, ārpakalpojumi, ceļa izdevumi, aprīkojuma izmaksas. Tuvākais projektu iesniegšanas termiņš tiešsaistē ir 2017.gada 6.septembris (1.fāzes projektu pieteikumiem), kuram sekos uzsaukuma noslēgšanās 18.oktobrī (2.fāzes projektu pieteikumiem) un 8.novembrī (1.fāzes projektu pieteikumiem). Plašāka informācija pieejama angļu valodā Eiropas Komisijas vietnē . Aicinām uzņēmējus izmantot Eiropas Savienības iespējas, kā arī savlaicīgi konsultēties ar programmas “Apvārsnis 2020” Nacionālo kontaktpunktu.
Informāciju sagatavoja: Iveta Cīrule, Valsts izglītības attīstības aģentūras programmas “Apvārsnis 2020” Nacionālā kontaktpunkta vecākā eksperte, Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts Epasts: iveta.cirule PIE viaa.gov PUNKTS lv">iveta.cirule PIE viaa.gov PUNKTS lv, tālr. 67359072 Kaut arī Livonijas robežas no kartēm sen izdzisušas, latviešu un igauņu tradicionālo ēdienkarti vēl joprojām pamatā veido tie paši ēdieni, ar kuriem mielojās mūsu senči. Mēs joprojām paši cepam maizi un brūvējam alu. Tāpat kā agrāk bagātīgi izmantojam dabas veltes – meža ogas, sēnes, zivis un medījumu. Izrādās, ka tieši Livonijas laikā pie mums sāka iepazīt piparus, ingveru, krustnagliņas un kanēli un pēc tā, cik daudz austrumzemju garšvielu bija ēdienā, noteica Hanzas pilsētu augstmaņu turību. Projektā “Livonijas garša”, kurš īstenots “Interreg Estonia-Latvia” programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, plānojam iesaistīt ap 250 mazo pārtikas ražotāju un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju no Latvijas un Igaunijas. Projekta mērķis ir ne tikai atraktīvi parādīt kulinārijas vēsturisko pusi, bet arī veicināt sadarbību starp abu valstu pārtikas audzētājiem, ražotājiem un visa veida ēdinātājiem – krodziņiem, viesu namiem un citiem, lai ceļotāji varētu baudīt gardus, daudzveidīgus, no vietējiem produktiem gatavotus ēdienus ar stāstu. Iesaistītie uzņēmēji piedalīsies semināros, apgūstot jaunas ēdienu receptes un tā pasniegšanas mākslu, uzzinās par šo ēdienu izcelsmi un vēsturi, un mācīsies savu ēdienu stāstu pasniegt kā garšu pastiprinošu piedevu ēdienam. Kulinārais ceļš „Livonijas garša” ir nākamais solis zīmola „Latviešu virtuve” un tūrisma maršruta „ViaHanseatica” attīstībā, kas palīdzēs veicināt tūrisma galamērķu pievilcību, popularizējot nacionālo virtuvi. Kulinārais tūrisma maršruts uzsvērs gan mūsu kopīgās virtuves iezīmes ar kaimiņiem igauņiem, gan arī atšķirības un unikalitāti, dodot ideju un motivāciju apceļot abas valstis. Projekta laikā žurnālisti un blogeri tiks aicināti izmēģināt kulināro maršrutu, baudīt ēdienus un popularizēt šo piedzīvojumu plašākai sabiedrībai. Tiks izdota arī Livonijas kulinārā ceļa karte un informācija būs atrodama LLTA „Lauku ceļotājs” , tūrisma maršruta “ViaHanseatica”un citu projekta partneru mājas lapās. Iespēja iepazīties ar kulinārā ceļa “Livonijas garša” ideju būs izstādē “Riga Food 2017” no 6.–9. septembrim, Ķīpsalas izstāžu hallē. Izstādes laikā 8. un 9. septembrī plkst. 11:00 “Lauku Ceļotāja” stendā (halle Nr. 1 , stends “Vieta, kur satiekas novadu garša”) notiks “Livonijas garšas” prezentācija. Esiet laipni aicināti izzināt Livonijas laika ietekmi mūsdienu latviešu un igauņu ēdienos un rast atbildes uz jautājumiem, ko ēda laikos, kad kartupelis vēl nebija šurp atceļojis, no kurienes ieveda sālītās siļķes un kāpēc svētkos cepa safrāna kliņģerus! No marinētām brētliņām līdz kausam pašbrūvēta alus – visa vēsture tepat uz galda! Uzziņai: Livonija ir vēsturisks reģions mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. Livonijas valsts izveidojās 13.gs, kad dažādu baltu un somu cilšu teritorijas iekaroja Livonijas jeb Zobenbrāļu ordenis. Tā sabruka 16.gs. Livonijas kara rezultātā. Livonijas laikā uzplauka tirdzniecība starp valstīm. Vecā Eiropa un vēlāk arī Livonija iepazina garšvielas – piparus, kanēli, muskatriekstu, sinepes...jo turīgāks bija kungs, jo vairāk garšvielu tika lietotas viņa virtuvē. Nabagie dzēra alu, miestiņu vai sidru, kamēr turīgie slāpes veldzēja ar dažādiem vīniem. Ūdeni tolaik dzēra maz, jo tīrs ūdens bija grūti pieejams. Livonijas laikā pamazām izzuda krasās atšķirības starp vienkāršo ļaužu un kungu ēdienkartēm. Arī zemnieki un kalpotāji iemācījās gatavot un novērtēt garšīgus ēdienus. Informāciju sagatavoja: Inese Riekstiņa, “Livonijas kulinārais ceļš” projekta vadītāja Tel. +371 29 462 024 lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lvI Augstākminētā publikācija atspoguļo autora viedokli, un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
