.png)
|
Arhīva kalendārs
Lai noteiktu potenciālā piesārņojuma ar naftas ogļūdeņražiem jeb mazuta izplatību un veiktu iespējamo risku izvērtēšanu, trešdien, 7.jūnijā, bijušajā Valmieras mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 plānots uzsākt teritorijas izpēti. Balstoties uz 2016.gada pavasarī veiktās priekšizpētes rezultātiem, augsnes un grunts slāņi, kā arī virszemes un gruntsūdens horizonti tiek prognozēti kā galvenās potenciālā piesārņojuma izplatības vides. Izpētes darbu laikā paredzēts veikt teritorijas ģeoloģisko izpēti, ekoloģiskā stāvokļa novērtējumu, kā arī sagatavot potenciālā piesārņojuma riska novērtējumu. 7. un 8.jūnijā sāksies izpētes lauka darbu posms. Izvērtējot datus par objektā esošajiem faktiskajiem ģeoloģiskajiem apstākļiem, tiks plānota arī nepieciešamā papildu urbumu ierīkošana pamatiežos un grunts paraugu ņemšana. Bijusī mazuta saimniecība Valmierā šobrīd ir degradēta teritorija, kas netiek izmantota. Tā ir uzskatāma par potenciāli piesārņotu ar mazutu un tā apstrādes produktiem. Šis piesārņojums pazemina augsnes, grunts un gruntsūdens funkcionālās īpašības, turklāt atbilstoši likumā “Par piesārņojumu” noteiktajam piesārņotas teritorijas tālāka izmantošana nav iespējama bez tās attīrīšanas. Pēc teritorijas sanācijas veikšanas to paredzēts izmantot uzņēmējdarbības attīstīšanai un investoru piesaistes vajadzībām. Pilotvietas izpēti un risku izvērtēšanu Dzelzceļa ielā 9 paredzēts pabeigt piecu mēnešu laikā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem darbus veiks SIA “Vides konsultāciju birojs” par kopējo līgumsummu 21 058,80 eiro bez PVN. Izpēte tiek veikta projekta “Inovatīva ilgtspējīga attīrīšana” ietvaros. Sadarbībā ar Somijas pētniecības organizāciju “Populus Group Oy” un Helsinku Universitāti bijušās mazuta saimniecības teritorijā paredzēts veikt papildu izpēti un testēt inovatīvas un ilgtspējīgas attīrīšanas metodes. Lai pilnvērtīgi analizētu metožu piemērotību, nepieciešams veikt plānoto teritorijas izpēti. Izmantojot Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālo atbalstu, kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašvaldības aktivitātēm ir 130 000,00 eiro, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums 13 000,00 eiro. Viens no projekta partneriem ir Vidzemes plānošanas reģions.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību par 423 000 eiro atjaunos vairākas dabas takas, kuru izmaksas 85% apmērā segs Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, bet 3,75% valsts budžeta dotācijas, vēsta Cēsu pašvaldības informācija. Cēsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par līdzfinansējumu projektam. Projekta vadošais partneris ir Cēsu novada pašvaldība, bet projekts tiks ieviests sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību. Projekta ietvaros Cēsu novada pašvaldības teritorijā tiks atjaunota Cīrulīšu dabas taku infrastruktūra un papildināta ar jauniem maršrutiem Zvanu klinšu apskatei un virs Spoguļklints, izvietoti informācijas stendi, atpūtas soliņi. Cīrulīšu dabas takās tiks izveidots arī jauns veselības maršruts. Pārgaujas novadā projekta ietvaros tiks atjaunota gājēju taka gar Sarkanajām klintīm, izvietoti informācijas stendi, atpūtas soliņi, atkritumu urnas, kā arī sakārtota piebrauktuve un stāvlaukums. Projekta mērķis ir mazināt antropogēnās slodzes, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām Gaujas nacionālā parka teritorijā Cīrulīšu dabas takās un ar to saistītajā teritorijā un Sarkano klinšu dabas takās, un ar to saistītajā teritorijā, izbūvējot atbilstošu antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru, tai skaitā izvietojot informatīvus objektus.
Informāciju sagatavoja:
Cēsu (Wenden) pils un pilsētas vēsture pētnieku uzmanību saistījusi vienmēr. Iespējams tas tāpēc, ka Cēsu vecpilsētas ieliņas joprojām piesaista ar savu šarmu un Cēsu viduslaiku pils ar vērienīgo apbūvi. Cēsu pilij un pilsētai ir bagāta vēsture vairāk kā 800 gadu garumā. Tieši viduslaiku periodā pilsēta piedzīvoja savu lielāko izaugsmi un, salīdzinoši ar vēlāko laiku, tādu attīstību vairs nesasniedza. Pētījumā pievērsta uzmanība Cēsu pilsētas vēsturei no laika, kad Riekstu kalnu apdzīvoja vendi un pie viņiem apmetās krusta karotāji līdz pat būtisku pārmaiņu laikam 16. gs. Šoreiz pētījuma mērķis ir apkopot dažāda veida vēstures liecības par Cēsu pilsētas vēsturi no 13. līdz 16. gs. Pētījumā izmantotas gan nepublicētas, gan publicētas rakstītās liecības, gan arheoloģisko ekspedīciju materiāli. Hanza un Cēsu dalība šajā tam laikam starptautiskajā sistēmā ir viens no pētījuma svarīgākajiem jautājumiem. Cēsu pilsētas piederību šai sistēmai noteica tas, ka Cēsu tirgotāji nodarbojās ar tāltirdzniecību un pilsētas pārstāvji piedalījās Livonijas pilsētu sanāksmēs. Cēsis, lai neapvainojas cēsnieki, viduslaikos bija savam laikam tipiska mazpilsēta, kas līdz ar citām mazpilsētām atbalstīja lielo pilsētu lēmumus un finansiāli atbalstīja to došanos uz dažādu Hanzas pilsētu sanāksmēm, piemēram, Lībekā. Taču ar 15. gs. otro pusi mazās pilsētas, iespējams dēļ nespējas vairs finansiāli atbalstīt lielo pilsētu braucienus, uz Livonijas iekšējām sanāksmēm vairs netika aicinātas. Tā rezultātā pilsētas tirgotāji, šķiet, vairāk sāka nodarboties ar iekšējo tirdzniecību un to piesaiste Hanzas sistēmai zuda. Vēl pētījumā aplūkota gan pilsētas pārvalde, kas atradās rātes un ordeņa amatpersonas rokās, gan ekonomika, kuras stūrakmens bija tuva un tāla tirdzniecība. Interesantākais, ka Cēsu tirgotāji veica darījumus Lībekā, turklāt šajā tolaik tik nozīmīgajā Hanzas pilsētā Cēsu tirgotājiem bija radinieki. Atsevišķi aplūkota arī pilsētas apbūve un plānojums. Lai gan pilsētas pirmie plāni saglabājušies tikai no 17. gs., tomēr pilsētas struktūrā redzams, ka tā iekļāvusi Rīgas- Tērbatas tirdzniecības ceļu, kas pilsētas iekšienē tika dēvēts par Rīgas ielu. Tāpat zināms, ka tā, tuvojoties Raunas vārtiem, tika dēvēta par Raunas ielu. Tāpat atsevišķi aplūkots reliģiskais jautājums. Interesanti, ka pilsētas iekšienē bija divas baznīcas. Pilī savukārt bija pils kapella. Taču ārpusē, netālu no pilsētas mūriem atradās vēl trīs baznīcas. Līdz ar to sanāk, ka Cēsīs un to tuvumā agrāk bijuši seši katoļu dievnami. Un vēl pētījumā bez jau minētā var lasīt par mums zināmajiem pilsētas iedzīvotājiem un to nodarbošanos ar amatniecību un lauksaimniecību. Pētījums ir domāts ikvienam cēsiniekam. Tāpat pētījums ir pieteikoši nopietns, lai to lasītu pieredzējis pētnieks un veidotu tālāk savus pētījumus. Daudzas lietas, kas minētas par Cēsīm, attiecas arī uz citām mazpilsētām Livonijā, līdz ar to tās būs interesantas arī citu pilsētu pētniekiem. Lai lasot darbu rodas iedvesma tālākiem pētījumiem un idejām. Pētījums pieejams Cēsu Vēstures un mākslas muzeja mājas lapā (http://www.muzejs.cesis.lv/lv/publikacijas/), kā arī tiks nodots muzeja bibliotēkai un Cēsu Centrālajai bibliotēkai. Pētījums tika izstrādāts projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros, kas norisinās no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 atbalstu, un tā mērķis ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās.
Attēls: Hanzas telpa un tirdzniecības ceļi (No: Seibt, F. (Hg.) Transit. Brügge- Novgorod. Eine Straße durch die europäische Geschichte. Bottrop- Essen: Pomp Verlag. S. 261.)
Informāciju sagatavoja: Laila Skujiņa
Sagatavotajā programmā pilsētas piedāvāja riteņbraukšanas maršrutus, ekskursijas un iepazīšanos ar pilsētu Hanzas mantojumu un apkārtējo dabu. Viesi slavēja sakopto vidi projekta pilsētās un izteikto dabas klātbūtni, piemēram, Valmierā, kur pazīstamais tūrisma objekts “Sajūtu parks” ir tuvu pilsētas centram. Kuldīgā īpašu iespaidu atstāja Riežupes smilšu alas, savukārt Visbijā ceļotājiem bija iespēja apskatīt iespaidīgos piejūras klintsakmeņus, pirms tam baudot autentisku Hanzas laika arhitektūru, kas iekļauta arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Tūrisma zinātāji atzīmēja arī labo servisu un pilsētu centienus saglabāt vēstures objektu autentiskumu, tajā pašā laikā iekļaujot pilsētu aktīvajā dzīvē. Viesi apbrīnoja atjaunoto Straupes Zirgu Pasta kompleksu, tāpat ceļotājiem bija iespēja aplūkot, kā senākas ēkas organiski iekļaujas mūsdienīgas pilsētas uzņēmējdarbībā.
Šis bija jau otrais izmēģinājuma brauciens HANSA projekta ietvaros. Pirmais notika no 8. līdz 13. maijam. Abu braucienu dalībnieku izteiktie ieteikumi tiks apkopoti un palīdzēs uzlabot projekta pilsētu tūrisma piedāvājumu. Pēc uzlabojumu veikšanas HANSA projekta ietvaros tiks organizēti iepazīšanās braucieni nozares mediju pārstāvjiem un tūroperatoriem, lai popularizētu tūrisma piedāvājumu citu valstu tirgos. Ilgtermiņā šie braucieni veicinās tūristu skaita pieaugumu projekta pilsētās.
Par projektu: Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris.
Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 64116007, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv
Jūnijā pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Gaujas nacionālā parka tūrisma klastera Enter Gauja devās uz Aostas ielejas reģionu Itālijā, lai iepazītos ar reģiona labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā. Kopā ar projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) partneriem no Francijas, Itālijas, Maltas, Somijas un Slovēnijas iegūta vērtīga pieredze, iepazīstot veiksmīgus dabas un kultūras mantojuma resursu izmantošanas piemērus tūrisma produktu veidošanā, galamērķu pārvaldībā, kā arī reģionālo sadarbības tīklu veidošanā.
Dabas aizsardzība un ilgtspējīgs tūrisms Aostas ielejas reģions ir iecienīts Itālijas tūrisma galamērķis, kas ir unikāls ar savām kultūras un dabas vērtībām, šeit atrodas Eiropas augstākā virsotne Monblāns un senākais Itālijas nacionālais parks Grand Paradis. Nacionālā parka tūrisma galamērķa pārvaldības funkciju veic Fonds Grand Paradis, kas pārstāv 2 reģionu, 7 pašvaldību un Grand Paradis nacionālā parka intereses. Privātā-publiskā partnerība tiek nodrošināta, ieviešot Europarc ilgtspējīga tūrisma attīstības stratēģiju nacionālajā parkā. Parka teritorijai raksturīga ilgtspējīga tūrisma pieeja, nodrošinot dabas vērtību aizsardzību un inovatīvu, videi draudzīgu tehnoloģiju lietošanu tūrisma objektu apsaimniekošanā un transporta pakalpojumu nodrošināšanā. Atšķirībā no daudziem tūrisma galamērķiem Latvijā, Grand Paradis nacionālā parka, kā tūrisma galamērķa pārvaldības funkcija uzticēta vienai organizācijai, nodrošinot stratēģiski vienotu tūrisma jomas attīstību teritorijā, tā stiprinot galamērķa konkurētspēju. Fonds Grand Paradis veiksmīgi īstenojis vairākus ES fondu finansētus ar videi draudzīgas mobilitātes attīstību saistītus projektus. Nacionālā parka teritorijā tūristiem ir pieejami elektro-velosipēdi, ko iespējams iznomāt nacionālā parka apmeklētāju centros vai naktsmītnēs. Nomas maksa par elektro-velosipēdu izmantošanu ir čeks 10 EUR vērtībā par pakalpojumiem, kas izmantoti jebkurā no parka teritorijā esošiem objektiem, piemēram, iztērēti par maltīti restorānā. Lai velo tūristus nodrošinātu ar ērtiem transporta pakalpojumiem, pārvietojoties starp vairākām kalnu ielejām, fonds Grand Paradis ES fonda finansēta projekta ietvaros, iegādājies elektro-mikroautobusu, kas kursē pēc tūristu pieprasījuma. Šie pakalpojumi tiek augstu novērtēti nacionālā parka viesu vidū, tāpēc šobrīd tie kļuvuši par neatņemamu tūristu piesaistes instrumentu.
Sadarbība konkurences apstākļos – sadarbence (no angļu val. co-opetition) Interesantu pieredzi projekta partneri guva viesojoties vienā no septiņām Aostas ielejas reģiona pašvaldībām - Introd pilsētā, ko dēvē par Grand Paradis nacionālā parka vārtiem. Kaut arī pilsētas ģeogrāfiskais novietojums ir stratēģiski piemērots tūrisma attīstībai un tuvumā atrodas populārākie Itālijas kalnu slēpošanas kūrorti, tūristu piesaiste līdz šim nav bijusi pilsētas prioritāte. Pateicoties pilsētas aktīvajiem uzņēmējiem, izveidots neformāls sadarbības tīkls starp Introd naktsmītņu īpašniekiem un citiem tūrisma jomas uzņēmējiem, ar mērķi veicināt tūrisma attīstību teritorijā. Uzņēmēji par savas sadarbības galveno vadmotīvu ir izvirzījuši labvēlīgu apstākļu radīšanu tūristu skaita pieaugumam teritorijā, piemēram, mazo viesnīcu īpašnieki savā starpā regulāri sazinās, lai spētu nodrošināt naktsmītnes lielākām tūristu grupām. Tāpat arī viņi strādā pie tūrisma piedāvājuma dažādošanas.
Tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumi un labā prakse tika apspriesta, apmeklējot veiksmīgus publiskā un privātā sektora partnerības piemērus tūrisma jomā. Interesantu pieredzi partneri guva, apmeklējot Maison Bruil muzeju Introdā, kur publiskā sektora finansējums ieguldīts infrastruktūras un ekspozīcijas izveidē, nododot to pārvaldīt privātajam uzņēmējam. Muzejā izveidota ekspozīcija par Itālijas kalnu reģionu iedzīvotāju dzīves veidu no 17.-19. gadsimtam, galveno uzmanību veltot ēdienu gatavošanas tradīcijām. Līdzās šai ekspozīcijai, muzejā atrodas arī vietējo pārtikas ražotāju un amatnieku veikals, kas produkciju tūristiem piedāvā, izmantojot vienotu preču zīmi – Tascapan. Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Aostas ielejas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.
Itālijas pieredze ilgtspējīga tūrisma attīstībā un inovatīvu, videi draudzīgu mobilitātes risinājumu ieviešanā ir labs piemērs tūrisma plūsmas veicināšanai Gaujas nacionālajā parkā (GNP). Vienotas ieejas biļetes izveide vairākiem GNP tūristu piesaistes objektiem stiprinātu galamērķa konkurētspēju un ciešāku iesaistīto uzņēmēju sadarbību. Fonds Grand Paradis kā vienota institūcija demonstrē veiksmīgu piemēru tūrisma galamērķu pārvaldībā. Šāda pieeja Vidzemē tiek īstenota GNP teritorijā, kur Enter Gauja klasteris veic līdzīgas funkcijas, tomēr ir vairāki citi Vidzemes tūrisma galamērķi, kur šī pieredze tūrisma pārvaldības funkciju nodošanai publiskās-privātās partnerības pārziņā būtu veicināma. Itālijas labo prakšu piemēri gastronomiskā tūrisma piedāvājumu veidošanā, kas balstās uz autentiska pieredzējuma sniegšanu, izmantojot reģiona tradicionālās ēdienu gatavošanas receptes, ir vērtīga pieredze, kas būtu pārņemama arī Vidzemes reģionā. Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Papildu informācija par projektu: šeit. Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/destinationsmes/ Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 64116007, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv
Seminārā izskanēja daudz labu ideju un priekšlikumu. Izteikties varēja ikviens dalībnieks. Viktors Šidarovskis (Wiktor Szydarowski), TENTacle projekta vadītājs no Blekinges reģiona Zviedrijā, uzsvēra reģionālo iniciatīvu nozīmi un pievienoto vērtību TEN-T koridora attīstībā, kā arī uzņēmēju lomu un iesaisti transporta plānošanas procesos. Malla Pajanena (Malla Paajanen) no Somijas izteica nepieciešamību veidot kopīgu transnacionālo vīziju reģionu attīstībai transporta koridoru tuvumā. Savukārt, Vācijas pārstāvja Horta Sauera (Horst Sauer) skatījums ir izmantot vairāk funkcionālu nevis administratīvu pieeju pilsētu transporta mezglu attīstībā.
Diskusijā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģions kā TENTacle projekta partneris, paužot viedokli par reģiona ekonomiskajiem ieguvumiem, uzlabojot piekļuvi TEN-T koridoram no attālākiem Vidzemes novadiem un reģiona attīstības centriem. Ļoti svarīgi ir ņemt vērā pašvaldību un uzņēmēju intereses, lai attīstītu ne tikai pašu TEN-T koridoru, bet arī sekundāros savienojumus un pierobežas infrastruktūru. Semināra vadītāja Silke Broksa (Silke Brocks), Baltijas-Adrijas pamattīkla koridora Eiropas koordinatora padomniece, noslēgumā teica, ka Eiropas Komisija ļoti nopietni un pozitīvi uztver reģionu vajadzības, nepieciešama labāka finansēšanas instrumentu saskaņotība, nākotnē liela uzmanība tiks pievērsta pilsētu transporta mezglu risinājumiem un ,protams, videi draudzīgas degvielas izmantošanai. Aizsākto domu apmaiņu ar visām iesaistītajām pusēm jāturpina. Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvju dalība Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas forumā notika Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 TENTacle projekta (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) ietvaros.
Papildu informācija: Rita Merca, projekta vadītāja, tālr. +371 29476373, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un partneriem Igaunijā ir uzsācis darbu pie jauna kulinārā tūrisma piedāvājuma “Livonijas kulinārais ceļš” izveides un apzina pārtikas ražotāju un ēdināšanas uzņēmēju interesi iesaistīties "Livonijas kulinārā ceļa" tūrisma maršrutos.
Esam izveidojuši anketu, ar kuras palīdzību veidosim „Livonijas kulinārā ceļa” tūrisma maršrutu potenciālo dalībnieku sarakstu. Tāpēc aicinām pārtikas ražotājus un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus izvērtēt savu interesi un iespējas iesaistīties projektā, aizpildot anketu līdz 3. jūlijam. PIETEIKUMA ANKETA ATRODAMA ŠEIT. Projekts “Livonijas kulinārais ceļš” īstenots "Interreg Estonia - Latvia Programme" ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Projekta mērķis ir popularizēt nacionālo virtuvi, iepazīt tās izcelsmi, veicināt sadarbību starp vietējiem pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem. Papildu informācija par projektu: šeit. Lienīte Priedāja-Klepere, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 64116007, E-pasts: lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv ; www.vidzeme.lv Augstākminētā informācija, šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Enerģijas pulciņu aprīkojums un metodika No 2017. gada rudens trīs Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) skolās – Lizuma vidusskolā un Valmieras Viestura vidusskolā (VPR), kā arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, kas projektā piedalās kā atsevišķs partneris (Alūksnes pašvaldība) – uzsāksies jauni, aizraujoši un praktiski bezmaksas “Enerģijas pulciņi”. Pateicoties neatlaidīgam projekta komandas darbam, iesaistoties “Enerģijas pulciņu” vadītājiem skolās – Valmieras Viestura vidusskolas skolotājai Zigitai Baldonei un Lizuma vidusskolas skolotājam Jurim Ločmelim – kā arī projekta partneriem no Alūksnes un Rouges (Igaunija) pašvaldībām un Tartu Reģionalās enerģijas aģentūras, “Enerģijas pulciņu” metodika un katras skolas vajadzīgais aprīkojums ir apzināts. Ņemot vērā, ka pulciņus aicināti apmeklēt pamatskolēni, taču durvis būs atvērtas arī jaunāko un vecāko klašu skolēniem, svarīgi bija “Enerģijas pulciņu” nodarbības veidot pēc iespējas mūsdienīgākas, radošākas un pārsteigumiem bagātākas. Papildu klasiskajiem energo monitoringa veidiem, skolēniem būs iespēja praktiski dzīvē pārbaudīt, vai tiešām enerģijas patēriņi tik krasi mainās atšķirībā no paradumiem, kā to sludina mediji ik dienas. Pulciņu saturs veidots tā, lai iepriekšējais zināšanu līmenis netraucētu jaunai izziņai. Tikšanās skolās un Enerģijas nedēļas plānošana Skolēna apmierinātība iespējama, ja nodrošinām viņam radošu, ērtu un patīkamu apkārtējo vidi. Lai visi trīs faktori veiksmīgi darbotos, maija beigās un jūnija sākumā projekta komanda viesojās abās pilotskolās – Lizuma vidusskolā un Valmieras Viestura vidusskolā. Kopā ar skolas vadību tika pārrunāti projekta mērķi un galvenās aktivitātes, kuras skolā uzsāksies jau vasaras vidū. Projekta ietvaros skolām būs iespējams uzlabot savu energoefektivitāti. Tā kā mācību iestādēs, īpaši tumšajā gada periodā, būtisks ir apgaismojums, ar projekta atbalstu abās pilotskolās tiks nomainīts vecais apgaismojums uz LED spuldzēm. Drīz pēc tam skolās uzsāksies Enerģiju pulciņi, uz kuriem aicinājums izskanēs skolu “Enerģijas nedēļā”, kad ar radošām un praktiskām nodarbībām, kā arī aizraujošiem tehnoloģiskiem risinājumiem skolēni tiks uzrunāti pievērst uzmanību energoefektivitātes jautājumiem, īpaši akcentējot iespēju apmeklēt jaunos pulciņus. Zili brīnumi: Skolēns ir ieinteresēts visā. Tikai atrast pareizos vārdus! Skolēns kā mērķauditorija, ko ieinteresēt ik gadu kļūst arvien sarežģītāks, jo informācijas laikmetā, kur ik sekundi parādās jaunumi un mainās tendences, interesantu faktu un nodarbošanos ir atliku likām. Diemžēl, visbiežāk pie elektroierīcēm. Meklējot atslēgu uz veiksmīgu sadarbību ar skolēniem, Vidzemes plānošanas uzsācis apzināt radošās personības, kuras aktīvi darbojas ar pamatskolas vecuma bērniem, lai sarežģītākas lietas izstāstītu interesanti un parādītu radoši. Viens no tādiem Latvijā ir labi zināmais Aldis Kalniņš ar “Zili brīnumi”. Projekta tikšanās laikā kopā ar Kalniņa kungu meklējam atbildes uz jautājumu: “Kas ir enerģija?” Lai labāk saprastu fiziku, jāsaprot, ka tā ir tepat – ik uz soļa. Tāpat arī ir ar enerģiju – to radām mēs paši un, darot to saprātīgi, mēs veidojam vēl lielāku enerģijas “lādiņu”, kas rezultējas priekā. Enerģija esi Tu pats, tie ir Tavi paradumi un Tas ir Tavs prieks. Sarunas nonāca pat pie Latviešu tautas ticējumiem, kas mūsdienās veiksmīgi var tikt attiecināti arī uz energoefektivitāti “Ko sēsi, to pļausi”. Elektrum energoefektivitātes centrs – iespēja atrast atbildes uz jautājumiem Savukārt, lai izprastu, kāda loma ir mūsdienu enerģijas ražotājam, lai sabiedrība būtu saprātīga savos paradumos, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji devās uz Elektrum energoefektivitātes centru. Kopā ar Elektrum energoefektivitātes centra pārstāvjiem pārrunāja sabiedrības paradumus, iespējas pārmaiņām, kā arī iespējamos sadarbības ceļus starp Elektrum un projektu “SEC”. Tā kā Elektrum ir ievērojams tirgus spēlētājs enerģētikas jomā, būtiski ir meklēt kopīgus ceļus, lai sabiedrība, tai skaitā skolēni, izprastu energoefektivitātes nozīmi, ieguvumus sev un arī apkārtējai videi. Ceļš uz ilgtspējīgas enerģijas sabiedrību izaicinājumiem pilns, taču aizraujošs. Lai arī Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam projekts “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” jeb SEC ir tikai savā pašā sākumā, izdarīts daudz un vēl vairāk plānots paveikt. Projekta komandas uzstādījums “Par enerģiju mācīties ar prieku un radoši” Vidzemes plānošanas reģionā būs kā atslēga uz energoefektīvu un ilgtspējīgu reģionu. Augstākminētā informācija, šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jaunā pētījumā
Jūnija sākumā ceļotāji no Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas viesojās piecās HANSA projekta pilsētās, piedaloties otrajā izmēģinājuma braucienā. Četri tūrisma nozares pazinēji apmeklēja Pērnavu (Igaunijā), pēc tam Latvijā ciemojās Valmierā, Straupē un Kuldīgā, bet savu ceļojumu noslēdza Gotlandes lielākajā pilsētā Visbijā (Zviedrija).
14. jūnijā Berlīnē 8. ikgadējā Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas foruma ietvaros trīs transporta vadošie projekti TENTacle, NSB CoRe un Scandria®2Act sadarbībā ar prioritārās jomas koordinatoru Tomasu Erlandsonu (Thomas Erlandson) seminārā pulcēja reģionālās attīstības politikas veidotājus un transporta ekspertus, lai diskutētu par starpreģionu sadarbību, teritoriju labāku sasaisti ar TEN-T koridoriem, daudzlīmeņa pārvaldību, telpisko plānošanu Eiropas transporta politikas kontekstā. 
Balstoties uz vēsturisko mantojumu un tradīcijām Livonijas teritorijā, projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros tiks stiprināta vienota kulinārā mantojuma identitāte un attīstīts kulinārā tūrisma piedāvājums Latvijas un Igaunija teritorijā, radot priekšnosacījumus teritorijai kļūt par pievilcīgu kulinārā tūrisma galamērķi ārvalstu un vietējiem apmeklētājiem. “Livonijas kulinārais ceļš” turpinās iesākto tūrisma maršruta “ViaHanseatica” zīmola attīstības ceļu, papildinot to ar “Taste Hanseatica” piedāvājumu.
Lai gan darbīgākais laiks projektā “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” jeb “SEC” gaidāms tikai rudenī, projekta komanda jau aktīvi gatavojas nākamajam mācību gadam. Līdz ar 2017./2018. mācību gada sākumu projekts “SEC” aizvien redzamāk uzsāks arī savas skolas gaitas. Lai rūpīgi sagatavotos Enerģijas pulciņiem, aprīkojuma iegādei, kā arī padarītu projektā iesaistīto skolu ikdienu vēl energoefektīvāku, priekšdarbi tiek veikti jau no agra pavasara. Tiekoties ar potenciālajiem sadarbības partneriem, skolu pārstāvjiem, kā arī projekta komandu no Latvijas un Igaunijas, rasti vairāki risinājumi, kā pierādīt, ka vārdi “energoefektīvs”, “enerģija”, un “ilgtspējīgs” ir radošuma un aizraujošu mirkļu pilni kā skolēniem tā arī viņu vecākiem.