Arhīva kalendārs

 Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar personu apvienību SIA “Ardenis”, “Konsorts”, “AC Konsultācijas” un “Reģionālie projekti” ir uzsācis Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāna 2030 izstrādi. Pirmā diskusija tika organizēta 23. martā, Cēsīs, lai kopā ar pašvaldību speciālistiem, ekspertiem un Vidzemes plānošanas reģiona speciālistiem runātu par galvenajām Vidzemes priekšrocībām, trūkumiem un iespējām transporta infrastruktūras, kravu pārvadājumu, pasažieru pārvadājumu un transporta pārvaldības jomā.

Ņemot vērā, ka transporta un ceļu jautājums Latvijā un arī mūsu reģionā vienmēr ir bijis ļoti aktuāls, bija ļoti vērtīgi uzklausīt dalībnieku viedokli par mūsu priekšrocībām jeb stiprajām pusēm, transporta infrastruktūras nākotnes attīstības scenārijiem un iespējām. Ar prieku jāatzīst, ka visas iesaistītās puses aktīvi piedalījās sarunā un iepazīstināja ar saviem priekšlikumiem transporta jomas sakārtošanai, nebaidoties piedāvāt gan nelielus uzlabojumus (piemēram, vienots pieturu, satiksmes sarakstu un maršrutu shēmu noformējums pasažieru pārvadājumiem), gan ambiciozākām idejām, kas saistītas ar mūsu valstī vēl salīdzinoši reti pielietotu tehnisko risinājumu ieviešanu (piemēram, jauni ceļu segumu veidi vai transports pēc pieprasījuma).

Otrs būtisks kvalitatīvo datu iegūšanas stūrakmens esošās situācijas analīzē ir intervijas ar ekspertiem, lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem, atbildīgo institūciju un organizāciju pārstāvjiem. Kopumā tika veiktas 50 intervijas klātienē, telefoniski un elektroniski. Interviju galvenais mērķis - iegūt padziļinātus SVID (Stiprās puses, Vājās puses, Iespējas un Draudi) analīzes rezultātus. Tika izvēlēts plašs iesaistīto pušu loks no dažādiem līmeņiem (pasažieru pārvadātāji, uzņēmēji, pašvaldību vadītāji un speciālisti, Latvijas valsts ceļu, Autotransporta direkcijas pārstāvji un Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī Igaunijas eksperti).

Turpmākais Mobilitātes plāna izstrādes darbs būs saistīts ar plāna stratēģiskās daļas izstrādi Vidzemes reģiona transporta ilgtermiņa attīstības vīzijai, stratēģiskajiem mērķiem un attīstības prioritātēm.

Diskusijas un tikšanās ar pašvaldību speciālistiem, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām pusēm tiks organizētas arī turpmāk, lai informētu par plāna izstrādes gaitu, analizētu esošos rezultātus, pārrunātu transporta jomas aktualitātes reģionā, kā arī diskutētu par to, kādu mēs redzam Vidzemes reģiona transporta infrastruktūras un transporta sistēmas lomu plašākā Eiropas ceļu tīkla kopainā šobrīd un nākotnē.

Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāna 2030 izstrāde noris Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 TENTacle projekta (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) ietvaros.

Papildu informācija:

Rita Merca, projekta vadītāja, tālr. +371 29476373, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv

Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv

Pagājušajā nedēļā Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā notika pirmais no trim izmēģinājuma braucieniem HANSA projekta pilsētās. Četriem tūrisma zinātājiem no Vācijas un Nīderlandes bija iespēja izmēģināt Cēsu, Limbažu, Kokneses, Pērnavas (Igaunija) un Visbijas (Zviedrija) kopīgi sagatavoto maršrutu.

Sagatavotajā piedāvājumā uzsvars tika likts uz pilsētu ekskursijām un riteņbraukšanas maršrutiem pilsētu tuvākajā apkārtnē, lai iepazītos ar to Hanzas laika mantojumu un apkārtējo dabu. Ceļotāji ar entuziasmu pētīja šos autentiskos galamērķus. Viņi uzzināja, kā Pērnava izskatījās Hanzas laikā, baudīja riteņbraucienu Limbažu dabas takās, dzirdēja Cēsu kā viduslaiku Livonijas ordeņa pilsētas stāstu un devās izbraucienā ar velosipēdiem pa Gaujas nacionālo parku. Ceļotāji apmeklēja Koknesi, uzzināja par tās amatniecības tradīcijām un apskatīja Kokneses pilsdrupas, lai pēc tam dotos uz Visbiju Zviedrijā, kur devās ekskursijā pa pilsētu un riteņbraucienā pa salas austrumu krastu.

Šis un abi nākamie izmēģinājuma braucieni palīdzēs uzlabot tūrisma piedāvājumu HANSA projekta pilsētās, jo ceļotāju ieteikumi maršrutu un tūrisma pakalpojumu pilnveidē ļaus uzlabot HANSA maršruta kvalitāti. Otrais brauciens notiks jau pavisam drīz – no 4. līdz 9. jūnijam Pērnavā, Valmierā, Straupē, Kuldīgā un Visbijā. Pēc veiktajiem uzlabojumiem HANSA projekts organizēs iepazīšanās braucienus nozares profesionāļiem pilsētu piedāvājumu popularizēšanas nolūkos. Ilgtermiņā šie braucieni sekmēs tūristu skaita pieaugumu projekta pilsētās.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris.

Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 64116007, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv

Partneri no 8 Eiropas reģioniem no Itālijas, Nīderlandes, Beļģijas, Vācijas, Latvijas, Igaunijas, Čehijas un Zviedrijas, visi ar līdzīgām viedās specializācijas prioritātēm, ir apņēmušies kopīgi uzlabot pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūras pieejamību un izmantošanu mazajiem un vidējiem komersantiem (MVK), ieviešot Interreg Europe programmas 2014.-2020. gadam projektu “Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai” (INNO INFRA SHARE).

P&I infrastruktūrām ir būtisks potenciāls būt par vietējo un ārvalstu uzņēmumu konkurētspējas un reģionu ekonomiskās izaugsmes sekmētājiem, it īpaši atslēgtehnoloģiju (Key Enabling Technologies – KETs) jomās. Lai veicinātu šī potenciāla labāku izmantošanu un P&I infrastruktūru ietekmējošo politiku un atbalsta instrumentu (Latvijas gadījumā - Rīcības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”) pilnveidi, projekta partneri īstenos kopīgu P&I infrastruktūru analīzes, sadarbības un labo prakšu apguves procesu, kurā piedalīsies arī katra reģiona projekta tematikai būtiskas iesaistītās puses - organizāciju un institūciju pārstāvji.

Šo procesu rezultātā tiks veikta reģionu P&I vides analīze un izstrādāti un īstenoti reģionālie rīcības plāni tās pilnveidei, lai uzlabotu reģionu P&I infrastruktūru sniegumu, MVK konkurētspēju un inovāciju kapacitāti.

Pirmās tikšanās laikā Boloņā, Itālijā INNO INFRA SHARE partneri iepazīstināja viens otru ar savām organizācijām, nacionāliem un reģionāliem atbalsta politikas instrumentiem, apsprieda projekta ieviešanas plānu un lēma par turpmākajiem soļiem projekta īstenošanā. Nozīmīga projekta sastāvdaļa ir reģionālo situāciju analīze, kas ļaus katram partnerim apzināt tā teritorijā esošās P&I infrastruktūras, lai pēc tam partneri savstarpēji varētu identificēt kopīgos elementus un labās prakses, kas sniegtu idejas P&I infrastruktūras atvēršanai uzņēmējiem un būtu ieviešamas arī partneru reģionos.

Jūnijā notiks pirmais pieredzes apmaiņas brauciens, kurā no Vidzemes dosies arī Vides risinājumu institūta un Vidzemes Augstskolas pārstāvji, lai iepazītos ar Nīderlandes un Beļģijas partneru P&I infrastruktūru un piemēriem tās pieejamības sekmēšanai uzņēmējiem.

Plašāk par projektu lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Amatas novada pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldības aģentūras "ALJA" pārstāvji nākamās nedēļas sākumā (22.-24. maijā) Īrijā piedalīsies pieredzes apmaiņas pasākumā VPR īstenotā projekta SWARE ietvaros. Pirmajā no trim projektā organizētajiem zināšanu pārneses pasākumiem centrālais temats būs laba pārvaldība dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

Pasākuma ietvaros dalībniekiem - projekta partneriem, iesaistīto pušu pārstāvjiem un nacionālā līmeņa institūcijām - būs iespēja iepazīt Tiperarī apgabala labos piemērus pārvaldības struktūru organizēšanā un vietējo organizāciju pieredzi.  Viesi no pieciem SWARE partnerreģioniem iepazīs, kā Derga ezera mārketinga grupa veicinājusi tūrisma galamērķa attīstību un kā ar Tiperarī sabiedrības līdzdalības tīkla starpniecību lēmumu pieņemšanā piedalās vietējie iedzīvotāji.

Zināšanu pārneses pasākumi izpaudīsies kā vizītes labo prakšu objektos, nelielu un vairāku darba grupu paralēlās diskusijas, konsultācijas ar projekta ekspertiem un plenārsesijas ar visu dalībnieku iesaisti. Iegūtās atziņas no šī brauciena un nākamajiem diviem, kas paredzēti šī gada rudenī, palīdzēs izstrādāt reģionālos rīcības plānus politikas instrumentu uzlabošanai pie iekšzemes ūdensceļiem esošā dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā.

Par projektu:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Plašāk par SWARE projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un SWARE oficiālajā mājaslapā angļu valodā (šeit).

Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

Papildu informācija:

Lelde Ābele

Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +371 29266757

lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Veicinot industriālās vēstures liecības saglabāšanu Vidzemē, četri tūrisma objekti no Vidzemes plānošanas reģiona iesaistījušies pārrobežu projektā “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”. Kopā ar  vēl citiem objektiem Latvijā un Igaunijā, Gulbenes – Alūksnes bānītis, Ķoņu dzirnavas, Līgatnes papīrfabrikas ciemata strādnieku dzīvoklis un Zilākalna ciemā esošais ūdenstornis būs tie Vidzemes tūrisma objekti, kuros projekta ietvaros notiks ievērojami uzlabojumi.  Tūrisma piedāvājums tiks papildināts ar pavisam jauniem objektiem, kā arī tiks uzlabota infrastruktūra līdz šim jau labi pazīstamos objektos.

Vienlaikus  sabiedrība tiks aicināta pievērst uzmanību industriālā mantojuma saglabāšanas nozīmīgumam. Kopumā projektā piedalīsies 25 Latvijas un Igaunijas industriālā mantojuma objekti.

17. un 18.maijā trīsdesmit projektā iesaistītie partneri tikās vienkopus Dundagā, Latvijā, lai uzsāktu vērienīgā projekta ieviešanu: veicinot izpratni par rūpnieciskā mantojuma vērtību un pilnveidojot tūrisma piedāvājumu reģionos. Projekts ļaus nostiprināt savstarpējo sadarbību starp līdzīgiem iesaistītajiem objektiem Igaunijā un Latvijā un veidot saikni ar Eiropas industriālā mantojuma maršrutiem. Atbilstoši mūsdienu apmeklētāja vajadzībām un vēlmēm tiks attīstītas un uzlabotas ēkas, iekārtas un atraktivitāte – veidojot gan izklaidējošu, gan izzinošu piedāvājumu. Gala rezultātā tiks izstrādāts arī vienots industriālā mantojuma maršruts, popularizējot to gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem.

Mūsdienu tehnoloģiju strauja attīstība ir ietekmējusi daudzas vēsturiskās ražotnes un ar tām saistīto infrastruktūru pamešanu. Daudzi Eiropas piemēri apliecina, ka industriālā mantojuma uzņēmumi otro elpu gūst tūrismā, ko novērtē apmeklētāji un eksperti, pat iekļaujot tos UNESCO mantojuma sarakstā.

Projekts  „Industriālais mantojums” aptvers piecu dažādu tematisko grupu apskates objektus kā dzirnavas un hidroelektrostacijas, vecās ražošanas vietas, dzelzceļa mantojums, bākas un ūdenstorņi.

Projekta „Industriālais mantojums” ilgums ir divi gadi. Projekta īstenošana ir uzsākta ar šī gada maiju, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioniem, tūrisma  objektiem sadarbojoties ar Rietumigaunijas un Dienvidigaunijas tūrisma asociācijām un apskates vietām. Kopējais projektā plānotais ieguldījums ir 1 143 135 EUR, kas tiek finansēti no INTERREG Igaunijas - Latvijas programmas līdzekļiem, piesaistot arī pašvaldību, pašu objektu un valsts līdzfinansējumu.

Vairāk informācijas: Ilze Liepa, Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 29335677  

Vakar, 24. maijā, Rīgā starptautiskā konferencē "Sadarbība klasteru izaugsmei, inovāciju radīšanai un konkurētspējas veicināšanai” diskutējām par to, kā nodrošināt klasteru attīstības ilgtspēju, pilnveidot to atbalsta politiku, sekmēt uzņēmumu dalību klasteros, kā arī kā stratēģiski attīstīt klasterus un starp-nozaru sadarbību.
Konferencē ar prezentācijām par klasteru lomu uzņēmumu inovāciju un konkurētspējas veicināšanā uzstājās industriju pārstāvji no klasteriem Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, kā arī starptautiski atzīti klasteru stratēģiskās attīstības eksperti no Austrijas, Zviedrijas, Vācijas un Spānijas.

Visas konferences prezentācijas atrodamas zemāk.

Vidzemes plānošanas reģions projekta “5FOREXCELLENCE” vadītājs, Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns iepazīstina ar projekta partneriem un projektā paveikto.

K.Ročāns stāsta par projekta “5FOREXCELLENCE” īstenošanas laikā gūtajām atziņām klasteru stratēģiskai attīstībai.

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā (NORDEN) padomniece Maija Kāle stāsta par NORDEN atbalstu klasteru attīstībai Baltijas Jūras reģionā un “BSR Innovation express” programmas iespējām.

Paneļdiskusija par klasteru nozīmi inovāciju un uzņēmumu konkurētspējas attīstīšanā. No kreisās:

Zviedrijas "NetPort" zinātnes parka projektu vadītāja Katarina Hansell; 
Latvijas loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš; 
Latvijas IT klastera valdes loceklis, “SQUALIO” valdes loceklis Gatis Ošs; 
"Business Upper Austria" nacionālo un starptautisko projektu koordinators Christoph Matthias Reiss-Schmidt; 
Projekta “5FOREXCELLENCE” vadītājs, Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns; 
Igaunijas IKT klastera vadītāja Doris Põld;
LR Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs. 

Moderē: Inese Suija-Markova (Vides Risinājumu institūta direktore)

Projekta “CLUSTERS3” klasteru internacionalizācijas ekspertes Emily Wise (Zviedrija) vadītais interaktīvais seminārs par klasteru steikholderu iesaisti.

Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera biedra “SIA Aloja-Starkelsen” Valdes loceklis Andrejs Hansons stāsta, kādēļ uzņēmumi saka “JĀ” dalībai klasterī. 

Viens no priekšnoteikumiem labai pārvaldībai ir plašākas sabiedrības iesaiste un līdzdalība publiskās pārvaldes darbībā. Pagājušajā nedēļā (22.-24. maijā) projekta SWARE ietvaros pārstāvji no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Amatas novada pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” viesojās Īrijā, Tiperarī apgabalā, kur iepazina dažādas iniciatīvas un pieejas sabiedrības līdzdalības veicināšanā.

Trīs dienu vizītes laikā dalībnieki – projekta partneri, iesaistīto pušu un nacionālā līmeņa institūciju pārstāvji – uzklausīja virkni prezentāciju un piedalījās diskusijās gan šaurāku grupu ietvaros, gan plenārsesijā. Tiperarī apgabala organizāciju pārstāvji sniedza vairākus interesantus piemērus sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesā.

Tiperarī apgabalā aktīvi darbojas plašs sabiedrības līdzdalības tīkls, kurā ietilpst vairāk nekā 1200 organizācijas. Šis sadarbības tīkls ne tikai izvirza pārstāvjus dažādām pašvaldību darba grupām, tādējādi tieši ietekmējot pieņemto lēmumu kvalitāti, bet arī kalpo visai sabiedrībai par informācijas avotu saistībā ar vietējās nozīmes jautājumiem un piedāvā iespējas pilnveidot kvalifikāciju, saņemt informāciju par finansējuma piesaisti vai citā veidā stiprināt atsevišķu sabiedrības indivīdu vai organizāciju kapacitāti.

Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja uzzināt, kā Derga ezers (Lough Derg), kas ir viens no lielākajiem Īrijā un robežojas ar trim apgabaliem, pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp pašvaldībām un sadarbībai starp publisko un privāto sektoru, ir kļuvis  par nozīmīgu tūrisma objektu. “Man kā Alūksnes novada pašvaldības pārstāvim tas bija saistošs temats – uzzināt, kā notiek tūrisma procesu organizēšana un kopējas infrastruktūras izveide starp trīs pašvaldībām, kur pastarpināti tiek atbalstīti arī uzņēmēji. Derga ezera kopējā projektā šīs trīs pašvaldības katru gadu investē ap trim miljoniem eiro, savukārt kopējais apgrozījums (publiskā un privātā sektora finansējums) sasniedz pat 10 -11 miljonus. Tas parāda to, ka, nebaidoties investēt un pielietojot pareizus politiskos un organizatoriskos lēmumus, iespējams veiksmīgi attīstīt publiski pieejamos ūdeņus un ar privātā sektora palīdzību tos apsaimniekot,” norādīja Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors Māris Lietuvietis.

Tāpat tika sniegtas prezentācijas par to, kā sabiedrības līdzdalība pozitīvi ietekmē attīstības plānošanu, palīdz saglabāt dabas daudzveidību un atbalsta informācijas apkopošanu par dažādiem tematiem. Programmā tika iekļauti arī ar sabiedrības līdzdalības rezultātiem saistītu apskates objektu apmeklējumi, piemēram, Derga ezera apkārtne vai kanoe slaloma trase Šīras upē (River Suir). Visas prezentācijas vienoja kopīgā atziņa, ka sabiedrības līdzdalība var radīt papildu pievienoto vērtību dabas un kultūras mantojumam objektiem. Dažādu sabiedrības grupu iesaiste arī sekmē līdzsvara saglabāšanu starp šo objektu aizsardzību un ekonomisko lietderīgumu.

Ļoti nozīmīga daļa no pasākuma bija tieši praktiskie risinājumi, kā sekmēt sabiedrības līdzdalību. Piemēram, iesaistes formāti var būt ļoti dažādi – no publiskiem forumiem un aptaujām līdz pat individuālām pārrunām. Tikšanās dalībnieki atzina, ka ļoti būtiski ir arī patiešām ņemt vērā ieteikumus un iespēju robežās tos ieviest, nevis tikai formāli uzklausīt. Tikai tādā gadījumā sabiedrības līdzdalība un iesaiste var sekmēt vēlamos ilgtermiņa efektus. “Nevar teikt, ka tas bija pilnīgs jaunums, tomēr bija interesanti redzēt, cik lielā mērā vietējās politikas veidošanā un caurspīdīguma nodrošināšanā iesaistās sabiedrība un nevalstiskās organizācijas. Varēja redzēt, ka politiķi ir sapratuši, ka ar sabiedrības viedokli ir jārēķinās un ka to iespējams veiksmīgi izmantot kopēju mērķu sasniegšanai, piemēram, labklājības veicināšanai,” sacīja M. Lietuvietis.

Kā vēl viens būtisks ieguvums no pieredzes apmaiņas brauciena tika minēts Kabras (Cabragh) mitrāju apmeklējums, kur bija redzams, kā ar vienkāršām lietām var piesaistīt sabiedrības uzmanību dabas procesu izzināšanai. “Šis dabas objekts ir salīdzinoši neliels, kur finanšu līdzekļu ieguldījums arī nav pārspīlēts, savukārt tiek iegūts maksimāls efekts - izveidota infrastruktūra mācību procesu nodrošināšanai, maz ietekmēta aplūkojamā mitrāja teritorija un sakārtota vide gan mācību, gan rekreācijas vajadzībām,” piebilda Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” direktors.

Iegūtās atziņas no šī brauciena un nākamajiem diviem, kas paredzēti šī gada rudenī, palīdzēs izstrādāt reģionālos rīcības plānus politikas instrumentu uzlabošanai pie iekšzemes ūdensceļiem esošā dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā. Atlikušo braucienu centrālie temati būs infrastruktūra tūrisma un mantojuma objektos un mārketinga un publicitātes aktivitātes.

Par projektu:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Plašāk par SWARE projektu lasiet attiecīgajā sadaļā VPR mājaslapā (šeit) un SWARE oficiālajā mājaslapā angļu valodā (šeit). Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.

Papildu informācija:

Lelde Ābele

Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālrunis: +371 29266757

lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv