.png)
|
Arhīva kalendārs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina pieteikties trešajā projektu pieteikumu konkursā finansējuma saņemšanai pārrobežu sadarbības projektiem, kas tiek īstenoti Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un kuri tiek ieviesti kopā ar partneriem no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, tai skaitā Ālandu salām. Projektu pieteikumu iesniegšanas laiks ir no 2017.gada 2. janvāra līdz 27. februāra plkst. 15:00 EET (pēc Somijas laika). Projektam jāatbilst vienai no programmas prioritātēm – konkurētspējīga ekonomika, ilgtspējīga kopīgu resursu izmantošana, labi savienots reģions vai kvalificēts un sociāli iekļaujošs reģions, kā arī jābūt skaidrai pārrobežu sadarbības pievienotajai vērtībai kopīgas Baltijas jūras reģiona problēmas risināšanai. Trešajā konkursā programmas finansējumam var pieteikties visās prioritātēs un specifiskajos mērķos. Detalizētu informāciju var atrast programmas mājaslapā: http://centralbaltic.eu/content/what-kind-projects-are-needed. Aktuālāko informāciju par programmas statusu un projektu pieteikumu sagatavošanu var apskatīties video no projektu sagatavošanas semināra, kas notika 2016.gada 6.decembrī Tallinā, https://www.youtube.com/watch?v=8-iysQ0dbpQ&t Regulārajiem projektiem (projekta budžets virs 200 000 eiro no ERAF) šis ir projektu pieteikumu iesniegšanas pirmais etaps. Tās projektu idejas, kas tiks atbalstītas pēc pirmā etapa, turpinās konkursu, iesniedzot detalizētāku projekta pieteikuma veidlapu. Mazajiem projektiem (projekta budžets līdz 200 000 eiro no ERAF) ir tikai viens atlases etaps augstāk minēto datumu ietvaros. Projektu pieteikumu jāiesniedz elektroniski, izmantojot „eMonitoring” sistēmu. Vadlīnijas projektu pieteikumu iesniedzējiem, programmas rokasgrāmata un citi saistītie dokumenti ir pieejami programmas mājaslapā www.centralbaltic.eu. Papildus informācijai lūgums sazināties ar Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 kontaktpersonu Latvijā Līgu Djačenko, e-pasts: liga.djacenko PIE varam.gov PUNKTS lv; tālr: +37167026588.
Informāciju sagatavoja: Laura Jansone Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel.67026418 E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv, www.varam.gov.lv Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) sākusies projektu pieņemšana 2017. gada konkursos. Līdz 2017. gada 20. janvārim pulksten 12.00 (vai sūtot pa pastu - līdz 2017. gada 16. janvārim (pasta zīmogs)) VKKF pieņem pieteikumus mērķprogrammā "Muzeju nozares attīstības programma un muzejisko priekšmetu iepirkumu programma". Līdz 2017. gada 27. janvārim pulksten 12.00 (vai sūtot pa pastu - līdz 2017. gada 23. janvārim (pasta zīmogs)) VKKF pieņem pieteikumus šā gada 1. kultūras projektu konkursā Literatūras, Mūzikas un dejas mākslas, Teātra mākslas, Filmu mākslas, Vizuālās mākslas, Kultūras mantojuma, Tradicionālās kultūras, Dizaina un arhitektūras un Starpdisciplināru projektu nozarēs. Aicinām projektu pieteicējus uzmanīgi iepazīties ar nolikuma prasībām un sagatavot pieteikumus konkursam atbilstoši tām! Līdz 2017. gada 27. janvārim pulksten 12.00 (vai sūtot pa pastu - līdz 2017. gada 23. janvārim (pasta zīmogs)) VKKF pieņem pieteikumus mērķprogrammu konkursos - "Viesizrādes Latvijā", "Latvijas valsts mežu atbalsts kultūras programmām reģionos" un "Vizuālās mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana". Līdz 2017. gada 27. janvārim pulksten 12.00 (vai sūtot pa pastu - līdz 2017. gada 23. janvārim (pasta zīmogs)) VKKF pieņem pieteikumus mērķprogrammas "Latvijai - 100" . konkursā. Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un VKKF organizē semināru par mērķprogrammu „Latvijai - 100”. Seminārs norisināsies 2017. gada 5. janvārī pulksten 11.00 Eiropas mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. Seminārā VKKF pārstāvji informēs un atbildēs uz jautājumiem par projektu noformēšanu un iesniegšanas kārtību, savukārt Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvji pastāstīs par mērķprogrammas mērķi un uzdevumiem. Ņemot vērā to, ka vietu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikt dalību seminārā līdz 4. janvāra plkst.11.00, reģistrācija semināram šeit http://mlgn.to/39cd Gatavojot projektu pieteikumus, lūdzam pārliecināties, vai savlaicīgi nokārtotas līdzšinējās saistības ar VKKF!
Informāciju sagatavoja: VKKF
Reģionālā tūrisma stratēģija un zīmolvedība Ar mērķi stiprināt Overņas reģiona kopējo pievilcību, ir radīts reģionālais zīmols - Auvergne Nouveau Monde (“Overņa Jaunā Pasaule”). Reģiona asociācija ar šādu pašu nosaukumu Auvergne Nouveau Monde ir izstrādājusi un ievieš teritorijas kopējo mārketinga stratēģiju, kur tūrisma galamērķu pārdomātai pārvaldībai ir nozīmīga loma. Šī teritorijas mārketinga pieeja, kas vērsta uz kopēju mērķi, nodrošina saskaņotību darbībās, pastiprinot vienotību teritorijā, veicina Overņas kā tūrisma galamērķa konkurētspēju. Vērtējot veiksmīgo Francijas Auvergne Nouveau Monde reģiona līmeņa tūrisma galamērķa stratēģijas un zīmola darbību - šādu praksi konkurētspējas veicināšanai gan vietējā, gan starptautiskā tirgū būtu vēlams pārņemt arī Latvijas reģioniem. Vidzemē līdz šim spēcīgākais tūrisma galamērķa zīmols ir Enter Gauja, kura stratēģija aptver Gaujas nacionālo parku un tā apkārtni un ir izstrādāta līdz 2019. gadam. Tomēr neeksistē visaptveroša Vidzemes tūrisma attīstības un tirgvedības stratēģija, kas iekļautu esošo Vidzemes tūrisma galamērķu savstarpējo mijiedarbību, nodefinētu galveno iesaistīto pušu, citu starpā arī VPR, Vidzemes tūrisma asociācijas un pašvaldību, lomu. Līdz ar to ieguldījumi reģiona tūrisma attīstībā ir sadrumstaloti un tiem trūkst mērķtiecīgas savstarpējas mijiedarbības un papildinātības.
Publiskā un privātā sektora partnerība Tūrisma galamērķu pārvaldības izaicinājumi un labā prakse tika apspriesta, apmeklējot vairākus veiksmīgus publiskā un privātā sektora partnerības piemērus tūrisma jomā. Interesants piemērs bija Pessade āra sporta veidu aktivitāšu kūrorts, kur publiskā sektora finansējums ieguldīts infrastruktūras izveidē, nododot to pārvaldīt pašvaldības tūrisma aģentūrai, kura kūrorta aktivitāšu īstenošanā veiksmīgi piesaista uzņēmējus, nodrošinot tos gan ar nepieciešamo inventāru, gan telpām. Līdzīgs publiskās un privātās partnerības piemērs - Cap Guery āra aktivitāšu kūrorts. Vairākām tūrisma galamērķa pašvaldībām vienojoties, izstrādāts un īstenots projekts, kur ieguldīts publiskais finansējums, izveidojot āra aktivitāšu kūrortu, kurš uz 7 gadiem nodots privātam uzņēmējam apsaimniekošanā. Uzņēmējs kūrortā attīsta dabas tūrismu - izveidota dabas taka, izglītojoša programma zvēru un putnu sugu iepazīšanai, mežā uzbūvētas vairākas guļbūves bez elektrības un ūdens, kas tiek piedāvātas, kā naktsmītnes tūristiem.
Interesantu pieredzi projekta partneri guva, apmeklējot Praboure āra sporta aktivitāšu kūrortu, iepazīstot šī kūrorta pieredzi āra aktivitāšu dažādošanā mainīgos laikapstākļos, kad sniega esamība ir grūti prognozējama, mudinot pēdējos bezsniega gados attīstīt jaunus pakalpojumus. Kūrorta pārvaldība balstās uz vietējo pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju sadarbību, finansēšanas principam līdzinoties akciju sabiedrības modelim. Kūrorta peļņa tiek investēta kūrorta attīstībā un pakalpojumu dažādošanā. Vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji ir ieinteresēti kūrorta veiksmīgā darbībā, jo saskata tā kopējo pozitīvo ietekmi uz teritorijas ekonomiku. Palielinoties tūristu plūsmai, pieaug vietējo veikalu, naktsmītņu un citu tūrisma pakalpojumu sniedzēju apgrozījums un ienākumi. Overņā plaši īstenotais modelis, kur publiskais finansējums tiek ieguldīts tūrisma objekta vai tā infrastruktūras izveidē, pēc tam to ar iepirkuma starpniecību par īres tiesībām nododot privātā partnera apsaimniekošanā un pārvaldībā, ir Latvijā reti īstenota prakse. Overņas reģiona pieredze, veidojot publiskās un privātās partnerības sadarbību gan nacionālā, gan reģionālā līmenī būtu pārņemama arī Latvijā, īpaši īstenojot liela mēroga investīciju projektus.
Zilā karoga pludmales statuss ezeram Viens no nozīmīgiem Overņas reģiona dabas resursiem, kas piesaista tūristus, ir ūdens. Reģionā atrodas 109 minerālūdens avoti, kas ļāvis attīstīties tādiem starptautiski atpazīstamiem minerālūdens ražotāju zīmoliem, kā Vichy un Volvic. Reģionā ir daudz upju un ezeru, kā arī attīstīts ir SPA tūrisms. Projekta partneri apmeklēja Aydat ezeru, kura pludmale nesen ieguvusi zilā karoga statusu un iepazinās ar ezera attīstības stratēģiskajiem plāniem un tā pārvaldības formu. Ezers un tam pieguļošā teritorija nodota publiskā tūrisma informācijas centra pārraudzībā, kurš ir spējis šo objektu veiksmīgi attīstīt, sadarbojoties arī ar privāto sektoru. Starptautiski atpazīstamā Zilā karoga pludmales statusa iegūšana šim ezeram ļāvusi kļūt par mērķtiecīgu tūrisma galamērķa izvēli starp ārzemju tūristiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, kas augstu vērtē tīru un dabisku vidi. Vidzemes reģionā ir vairāki apmeklētāju iecienīti ezeri ar attīstītu infrastruktūru to pludmalēs un labu brīvā laika pavadīšanas iespēju klāstu atpūtai pie ūdens. Zilā karoga pludmales statusa iegūšana kalpotu par veiksmīgu vietas mārketingu, sekmējot šo ezeru atpazīstamību un tūristu plūsmas pieaugumu. Pieredzes apmaiņas vizītes noslēgumā projekta partneri tikās ar vietējā biznesa inkubatora uzņēmuma WOOM pārstāvjiem, kas pastāstīja par savu pieredzi, izstrādājot mobilo aplikāciju tūrisma piedāvājuma popularizēšanai. Uzņēmums veiksmīgi sadarbojas un saņem atbalstu uzņēmuma attīstībai no reģionālās attīstības aģentūras, kas darbojas arī reģiona tūrisma konkurētspējas veicināšanā. Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Overņas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.
Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība. Plašāka informācija par projektu: šeit. Papildu informācija: Rūta Vasermane, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26513351, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv
Gatavojoties 2. projektu ideju konkursam, Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma organizē tematisku semināru, lai informētu par iespējām veidot kopīgas sabiedrības informēšanas kampaņas atkritumu šķirošanas, energoresursu taupīšanas un lietu otrreizējas izmantošanas veicināšanai. 2. projektu konkurss varētu tikt izsludināts 2017. gada janvāra beigās vai februāri, bet, lai izveidotu veiksmīgas partnerības un kopīgi attīstītu projektu idejas, mēs informāciju par atbalsta iespējām no savas puses vēlamies Jums nodot vēl pirms konkursa izsludināšanas. Tāpēc esiet laipni aicināti uz tematisko semināru Valkā, šā gada 19. janvārī. Seminārs notiks angļu valodā un esam uzaicinājuši vieslektorus no Latvijas un Igaunijas, lai iepazīstinātu ar jau ieviešanā esošu starptautisku projektu, gan, lai ar piemēriem demonstrētu, kādai būtu jābūt atraktīvai kampaņai. Sekretariāta darbinieki savukārt iepazīstinās ar visbiežāk pieļautām kļudām 1. projektu konkursā un nosacījumiem 2. projektu konkursam. Semināra darba kārtības projekts ir pievienots pielikumā. Ja partneris kopīga projekta idejai vēl nav atrasts, tad, reģistrējoties uz semināru, lūdzam norādīt Jūs interesējošo jomu - atkritumu šķirošanu, energoresursu taupīšanu un/vai lietu otrreizēju izmantošanu, kā arī norādīt vai kādā no šīm jomām esiet specializējušies vēl dziļāk. Ja no Igaunijas būs pieteicies dalībnieks ar līdzīgām interesēm, tad semināra pusdienas laikā būs iespējams viņu satikt.
Informāciju sagatavoja:
Smiltenes novadu veido Smiltenes pilsēta un 8 apkārtējie pagasti. Novadā ir gan pilsētas centralizēta siltumapgādes sistēma, gan autonomi apkures katli daudzdzīvokļu un vienģimeņu mājās. Lielākoties kā kurināmais materiāls tiek izmantota dabasgāze, malka, šķelda, vietām arī dīzeļdegviela. Vienā no Smiltenes katlumājām papildus uzstādīti arī saules kolektori. Smiltenes novadā kopumā ir nedaudz virs 13 tūkstošiem iedzīvotāju, var teikt, ka 25-30 % no tiem ir pieslēgums pilsētas centralizētai siltumapgādes sistēmai. Kā atzīst speciālists, siltināto ēku īpatsvars nav liels. Tas tamdēļ, ka pašvaldībai pieder salīdzinoši neliels dzīvojamo ēku fonds. Iepriekšējos gados pašvaldība ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu nosiltinājusi izglītības ēkas - skolas un bērnudārzus. Pašvaldības komunālais uzņēmums mudina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties daudzdzīvokļu namu siltināšanā, izmantojot ES fondu līdzekļus un savu līdzfinansējumu. Kas Smiltenes novadā bija vispirms – energoplāns vai energopārvaldnieks? Vispirms bija plāns, jo bez plāna nevar – pie kaut kā tomēr jāturas, tas sistematizē ikdienas darbu. Uzsākot energopārvaldības sistēmas izstrādi un ieviešanu, tika izveidota gan pašvaldības darba grupa, gan vienlaikus tika iecelts energopārvaldnieks. Darba grupas sastāvā ir gan darbinieki no Attīstības plānošanas nodaļas, gan Saimnieciskās darbības nodaļas, Finanšu nodaļas un Juridiskās nodaļas pārstāvji. Ar plānu var iepazīties jebkurš, tas brīvi pieejams Smiltenes novada pašvaldības mājaslapā. Vai energopārvaldnieks spēj sevi “atpelnīt” – reizēm pašvaldībās valda uzskats, ka papildu amats būs tikai lieki izdevumi? Ilgtermiņā protams, ka spēj. Īstermiņā daudz labu lietu nespēj sevi atpelnīt – tas ir ļoti virspusīgs skatījums. Arī LED spuldzes neatmaksājas uzreiz pēc to iegādes. Daudzās pašvaldībās joprojām nav energopārvaldnieka vai kāda, kas pilda tā pienākumus, jo nav īsti izpratnes, kāpēc tādu vajag. Ir bijuši piedāvājumi no blakus novadiem, ka varbūt uz diviem novadiem varētu būt viens energopārvaldnieks, taču uzskatu, ka tas arī nav īsti risinājums. Varbūt vienīgi mazās pašvaldībās. Darba ir tik daudz un katras pašvaldības gadījums specifisks – jāpiemeklē labākais risinājums katrai situācijai. Katrā ziņā Eiropas Savienības uzliktie mērķi arī būs tie, kas liks pašvaldībām rosīties un sākt domāt, kā to izdarīt, un gribot negribot katra pašvaldība nonāks pie secinājuma, ka energopārvaldnieks ir nepieciešams. Tāpat kā energoplāns. Kas ietilpst energopārvaldnieka pienākumos? Šobrīd galvenokārt tiek ievākti dati par Smiltenes novadā esošajām ēkām. Dati tiek apkopoti un analizēti. Tas ir ļoti laikietilpīgs process – daudzviet datu ievākšana ir ļoti apgrūtinoša, gan cilvēku neizpratnes un neatsaucības, gan arī tehnisku iemeslu dēļ. Pusgada laikā esam apsekojuši un datus apkopojuši par apmēram 80 ēkām. Ja ēkā nav uzstādīti siltumskaitītāji, nav nedz datu, nedz īsti priekšstata, cik daudz patiesībā tiek tērēts un cik daudz varētu ietaupīt. Pirms darbu uzsāka energopārvaldnieks, patēriņa datus apkopoja Finanšu nodaļā, balstoties pamatā uz rēķinos atspoguļotajām summām. Pēc rēķinu summām var vērot tendenci – vai patēriņš pieaug vai samazinās, taču ar to ir nepietiekami, lai saprastu iemeslus un meklētu veidus, kā regulēt patēriņu un līdz ar to arī izmaksas. Un jāatzīst, ka līdz tam datus neviens tā īsti neanalizēja. Taču tagad, jau drīzākajā laikā plānojam izveidot paši savu datu platformu, kurā būtu iespējams brīvi pārraudzīt kopējo situāciju, kā arī katras pašvaldības ēkas par enerģijas patēriņu atbildīgais pats varētu sekot līdzi situācijai. Protams, vienlaikus cilvēkiem arī jāizskaidro, ko tie varētu darīt, lai esošos rādītājus uzlabotu. Vai iedzīvotāji, Jūsuprāt, izprot, kādas ir siltinātas ēkas priekšrocības un ko tas viņiem nesīs ilgtermiņā? Piemēram, daudzdzīvokļu namā svarīgu lomu spēlē mājas vecākais – ar viņu arī jāsāk. Ja izpratne būs viņam, tad ir cerība, ka arī mājas iedzīvotājiem tiks izskaidrota lietderība un ilgtermiņa ieguvums. Reizēm sākumā šķiet, ka nekas īsti nemainās, jo rēķins pēc ēkas nosiltināšanas nesamazinās, dažkārt pat nedaudz pieaug, kamēr tiek nomaksāts kredītmaksājums. Iedzīvotājiem vēlme rīkoties energoefektīvi ir tikai tad, ja ir saredzams taustāms labums, piemēram, rēķina summas samazinājums. Cilvēkam ir skaidrs – jo es mazāk tērēju, jo mazāki ir mani rēķini. Ja katram dzīvoklim rēķins būtu atbilstoši individuālajam enerģijas patēriņam – cilvēkiem tā būtu lieliska motivācija dzīvot energoefektīvi. Taču joprojām ikdienišķa ir situācija, kad telpās ir ļoti karsts un logi stāv vaļā. Diemžēl. Un nav jau tikai runa par iedzīvotāju ikdienas paradumiem, bet arī par pagastu pārvaldnieku, ēku apsaimniekotāju kā arī katlumāju kurinātāju zināšanām un motivāciju rīkoties ekonomiski pārdomāti. Kāds taču maksā par patērēto kurināmo materiālu, un tie esam mēs paši – mūsu nodokļos maksātā nauda tiek izlietota nepārdomātu rīcību dēļ. Nav jau jāsalst, bet saražotais siltums vienkārši jāizmanto efektīvi. Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko esat pieredzējis siltumapgādē? Absurda ir situācija, kad malka, ar kuru kurina katlumāju, vairākus gadus stāv zem klajas debess. Kurināmais ir slapjš – siltumatdeve ļoti maza, tāpēc, lai sasniegtu nepieciešamo temperatūru, tiek nokurināts ievērojami vairāk nekā tad, ja malka būtu vismaz zem nojumes. Tepat jāpiebilst, ka reizēm ir grūti pat saprast, cik konkrētajā vietā tiek patērēts kurināmais, jo nenotiek nekāda uzskaite. Skaidrs, ka tā ir nezināšana, es pat teiktu, arī vieglprātīga rīkošanās ar pašvaldības līdzekļiem. Ir gadījumi, kad uzskaite par patērēto siltumenerģiju vispār netiek veikta, rēķinu piestāda pēc telpas kvadrātmetriem, un netiek ņemts vērā, ir siltināta ēka vai nav – visi maksā vienādi. Normālā gadījumā taču būtu jāmaksā tik, cik reāli patērē. Bet vai nav arī tā, ka reizēm paši iedzīvotāji īsti nezina, kā pareizi ekspluatēt, piemēram, tikko siltinātu ēku? Jā, tieši tā arī ir! Jāparedz, ka pēc ēkas siltināšanas, iedzīvotājiem būtu jāizstāsta, kā pareizi regulēt radiatorus, kā pareizi vēdināt telpas – uz loga atvēršanas brīdi, radiatoru termostati jānogriež uz nulli. It kā sīka darbība, taču ļoti būtiska siltumpatēriņa taupīšanai. Tas pats attiecas arī uz izglītības iestādēm – ēkas ir pilnībā renovētas, nosiltinātas, un tām vajadzētu patērēt daudz mazāk siltumenerģijas, taču tā nav. Cik braucu garām, skatos – logi stāv vaļā. Protams, ka klases telpas ir jāvēdina, nav šaubu – tomēr daudz var ietekmēt vienkārši darot lietas pareizi. Un cilvēki nezina, kā, vai arī vienkārši neaizdomājas. Ar ko sākt, lai situācija mainītos? Liela nozīme ir valsts politikai – cik prioritārs šis jautājums ir. Pēdējos gados Eiropas Savienībā energoefektivitāte ir viena no prioritārajām jomām, uzstādīti konkrēti mērķi, kas katrai no valstīm jāsasniedz un tie skar arī pašvaldības, iedzīvotājus. Otra lieta – nav jau īsti jēgas taupīt un ekonomēt, domāt dažādus risinājumus, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu resursu patēriņu, ja beigās tāpat jāmaksā vairāk. Piemēram, mazinoties elektroenerģijas patēriņam, elektroenerģiju ražojošais uzņēmums kompensē peļņas zudumu un ceļ tarifa cenas – tas nu nekādi nemotivē. Šāda situācija principā jebkuru motivāciju sagrauj – dati apkopoti, analizēti, veikti aprēķini un konkrētas aktivitātes īstenotas, taču rezultāta kā nav, tā nav. Kopumā jau sabiedriskā doma veidojas pareizā virzienā, cilvēki aizdomājas, kāpēc jātaupa. Un domā ne tikai par savu individuālo materiālo labklājību, bet par cilvēces atbildību dabas priekšā. Ļoti prātā palicis piemērs no Zviedrijas, kur speciālos rezervuāros tiek uzkrāts lietusūdens, lai to pēc tam izmantotu mājsaimniecībā, piemēram, trauku mašīnā, veļasmašīnā vai tualetē. Un šāda risinājuma izmantošanai piemēro nodokļu atlaides – tā ir ļoti pārdomāta valsts politika, kas arī efektīvi darbojas. Smiltenē nākamajā gadā plānojam uzstādīt apmēram 15 jaunus skaitītājus, lai varētu precizēt cik mWh siltumenerģijas tiek saražots un cik patērēts. Tas tad arī varētu padziļināt izpratni, saprast katra paša liekās darbības un meklēt iespējas, kā situāciju uzlabot. Jāņem vērā, ka informācijai jāsasniedz ikvienu – sākot ar pagasta pārvaldnieku un visbeidzot ar kurinātāju, lai būtu rezultāts. Jāstrādā pie iedzīvotāju izglītošanas. Nepieciešams iegādāties arī dažādus mērinstrumentus ēku apsekošanai. Pašvaldībai ir jāpārzina savu ēku stāvoklis – reizēm ieguldām lielas naudas ar domu, ka tas palīdzēs atrisināt problēmu, bet ne vienmēr ieguldījums atmaksājas, kā plānots. Cilvēkus bieži iedvesmo pozitīvi piemēri, tad nu mēs esam iesaistījušies EnergoKomandu jeb enerģijas taupīšanas sacensībās pašvaldību darbiniekiem projekta save@work ietvaros, kuru līdzfinansē ES programma “Horizon 2020”. Sacensību galvenā ideja ir panākt enerģijas patēriņa samazinājumu biroja tipa pašvaldības ēkās, tikai mainot darbinieku ikdienas paradumus. Savā pašvaldības ēkā taupām elektroenerģiju un siltumenerģiju, esam uzrakstījuši rīcības plānu, kā arī īstenojam dažādas kampaņas, aicinām savus kolēģus mainīt ikdienas paradumus, gan darbā, gan arī savās mājās. Piemēram, bijām pārsteigti uzzinot, cik daudz vairāk gaismas ir telpā, kur no sniega atbrīvoti telpā esošie jumta logi – nav jāslēdz gaisma un elektroenerģijas ietaupījums rokā! Sacensību 9 mēnešu rezultāti ir pārsteidzoši – elektroenerģijas patēriņš visās 3 ēkās, kas no mūsu pašvaldības piedalās šajā projektā, vidēji ir samazinājies par 22%. Pārrēķinot naudas izteiksmē vienai no ēkām tie ir 1727 euro. Tas taču nav maz. Savukārt, ja mājās iztīra elektrisko boileri un to atvieno no elektrības, kad to nelieto, lieliski var pamanīt apmēram 60 kwh ietaupījumu mēnesī – šie cipari motivē un rodas papildu izpratne par energoefektīvas dzīvošanas jēgu. To atgādinām arī saviem iedzīvotājiem, drukājot uz apkures rēķiniem informāciju par to, cik liels enerģijas patēriņš ir siltinātai mājai, cik nesiltinātai. Jo atšķirība ir būtiska, ja māk dzīvot energoefektīvi.
Plašāka informācija: Aija Rūse, projekta PANEL2050 vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26400288 Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29454752
Nominācija: Atvērtākā iestāde
Nominācija: Izcilākais tehnoloģiju risinājums biznesā
Nominācija: Būtiskākais ieguldījums tehnoloģiju popularizēšanā
Nominācija: Izcilākais tehnoloģiju risinājums biznesāNominācija: Būtiskākais ieguldījums tehnoloģiju popularizēšanāGalvenās balvas ieguvēji tiks nosaukti un apbalvoti 2017. gada 2. februārī LATA gadskārtējā konferencē “Atvērtās tehnoloģijas izaugsmei” (http://lata.org.lv/konference2017/) Par LATA gada balvu LATA gada balvas mērķis ir izcelt un godināt Latvijas privātā un publiskā sektora, akadēmiskās vides pārstāvju un privātpersonu ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā, popularizēšanā. 2016. gads ir jau ceturtais gads, kad tiek izsludināts konkurss par LATA gada balvu.
Par LATA LATA apvieno organizācijas un privātpersonas, tajā skaitā IT piegādātājus un lietotājus, kuri saskata ekonomiskus ieguvumus no atvērtu tehnoloģiju plašākas izmantošanas Latvijā. LATA biedri un asociētie biedri ir gatavi sniegt savu ieguldījumu, lai kopīgi veidotu labvēlīgu vidi tiem Latvijas IT lietotājiem un piegādātājiem, kuri savā darbā izmanto atvērtas tehnoloģijas, tādējādi veicinot IT vajadzībām patērējamo līdzekļu ekonomiju un to atgriešanos Latvijas tautsaimniecībā.
Informāciju sagatavoja: Ieva Vītoliņa LATA ieva.vitolina PIE gmail PUNKTS com Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā 1.projektu konkursa rezultātā 10.-11. janvārī, Tartu (Igaunijā) Uzraudzības komiteja finansēšanai no ERAF, par kopējo summu aptuveni 15 miljoni eiro, atlasīja 28 projektus. 11 projektos vadošo lomu ir uzņēmušās partnerorganizācijas no Latvijas, piemēram, tādas kā Kurzemes plānošanas reģions, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes tūrisma asociācija un citi. 17 finansētajos projektos, sadarbojoties Igaunijas un Latvijas partneriem, tiks sniegts atbalsts uzņēmējdarbību veicinošām iniciatīvām programmas teritorijā. Uzņēmēji veidos kopīgus produktus un ieviesīs mārketinga pasākumus medicīnas, IT, pārtikas rūpniecības, ģeodatu risinājumu, izglītības un radiācijas mērīšanas tehnoloģiju nozarēs. Programmas finansējums tiks piešķirts arī kopīgiem apmācību un pieredzes apmaiņas projektiem, kas ir vērsti uz sadarbības attīstīšanu tādās jomās kā pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, kosmosa tehnoloģiju izstrāde, tūrisms, amatniecība un sociālā uzņēmējdarbība. Šie projekti tiks kopīgi ieviesti, sastrādājoties Igaunijas un Latvijas pašvaldībām, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt sadarbības projektos, kas tika atlasīti tūrisma atbalsta jomā, tiks izveidoti jauni pārrobežu tūrisma maršruti – pārgājieni gar Baltijas jūras piekrasti, Livonijas kulinārijas ceļš, “Zaļais dzelzceļš”, “Industriālais mantojums”, kā arī plānots attīstīt kopīgu UNESCO tūrisma piedāvājumu. Ne mazāk nozīmīgi ir arī projekti, kas savas aktivitātes ieviesīs tādās jomās kā zināšanu padziļināšana par efektīvu resursu izmantošanu, nodarbinātības veicināšana pierobežā un kopīgās pārvaldības iniciatīvas Rīgas jūras līcī. Programmas Uzraudzības komitejas atbalstu saņēma arī vērienīgs sadarbības projekts, kura ietvaros plānots izveidot kopīgu dvīņu pilsētu Valgas un Valkas centru. Pirmos projektu ieviešanas rezultātus varētu sagaidīt 2019. gadā. Plašāka informācija par atlasītiem projektiem pieejama Igaunijas-Latvijas programmas mājas lapā. Šeit pieejams Igaunijas-Latvijas sadarbības dienas video. Lai uzzinātu aktuālāko, aicinām sekot programmas Facebook lapai.
Informāciju sagatavoja: |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai iepazītos ar Overņas reģiona labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā, aizvadītā gada nogalē projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) ietvaros pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Ekonomikas ministrijas devās uz Overņas reģionu Francijā. Kopā ar projekta partneriem no Francijas, Itālijas, Maltas, Somijas un Slovēnijas iegūta vērtīga pieredze, iepazīstot veiksmīgus publiskās un privātās partnerības piemērus tūrisma produktu veidošanā un pārvaldībā, teritorijas vienotas tūrisma/mārketinga stratēģijas īstenošanā, kā arī reģionālo klasteru darbībā.
2016. gada nogalē viesojāmies Smiltenes novada pašvaldībā, uz sarunu aicinot energopārvaldnieku Andri Jaunpetroviču. Sarunā tiek atklāts, cik būtiska loma prasmīgā energopārvaldībā ir gan namu apsaimniekotājiem, gan pašiem namu iedzīvotājiem. Turklāt sarunā skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc labi pārdomāta un ilgtspējīga energo pasākumu rīcības plāna un atbildīgā par šāda plāna ieviešanu, proti, energopārvadnieka.
2017. gada 16. janvārī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ir noteikusi konkursa “Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas balva 2016″ katrai kategorijai 3 nominantus. Kategorijā "Atvērtākā iestāde" ir nominēts Vidzemes plānošanas reģions par projekta "SDI4Apps" ieviešanu.