Arhīva kalendārs

Šī gada 10. decembrī Valsts izglītības attīstības aģentūra rīko praktisku konferenci "Programma Apvārsnis 2020 Latvijā – sasniegtais un iespējas”.

Konferences pirmajā daļā tiks sniegta informācija par Latvijas dalībnieku sekmēm Apvārsnis 2020 programmas pirmo divu gadu projektu konkursos, kā arī iezīmēs izaicinājumus, kas jāpārvar, lai turpmākā dalība būtu veiksmīgāka. Eiropas Komisijas Pētniecības un attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis informēs par jaunām Eiropas Komisijas iniciatīvām kvalitatīvu projektu atbalstam un atbalsta instrumentiem, kas izveidoti, lai veicinātu Latvijas un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu dalību un celtu to konkurētspēju Eiropas Kopējā pētniecības telpā.

Pasākuma otrās daļas darbs tiks organizēts trīs paralēlo sesiju veidā, kur katrā no tām tiks sniegtas īsas prezentācijas ar sekojošu diskusiju, lai identificētu problēmas un šķēršļus, kas kavē Latvijas aktīvu dalību Apvārsnis 2020 programmas konkursos. Diskusiju centrā jautājumi par atbalsta pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai aktivizētu dalību projektu konkursos, par uzņēmēju motivāciju un iespējām piedalīties konkursos, kā arī Latvijas pārstāvju darbu Eiropas Komisijas izveidotajās programmu komitejās un darba grupās.    

Pasākuma norises vieta: Latvijas Universitātes Akadēmiskā dabaszinātņu centra Magnum auditorija (Jelgavas iela 1, Rīga)
Laiks: plkst. 10:00

Konferencē aicināti piedalīties zinātnieki, uzņēmēji, starptautisku projektu vadītāji un īstenotāji, nozaru ministriju pārstāvji, Apvārsnis 2020 programmu komiteju locekļi, eksperti, projektu konsultanti un citi interesenti.

Lūdzam pieteikt savu dalību konferencē līdz š.g. 7. decembrim, reģistrējoties tiešsaistē šeit.

Pasākuma laikā būs atvērta šobrīd īstenoto Apvārsnis 2020 un Septītās Ietvara programmas projektu prezentāciju izstāde, kuru īstenošanā piedalās Latvijas zinātnieki un nozares speciālisti. 

Informācijas avots: Valsts izglītības attīstības aģentūra

Noslēgumam tuvojas darbs pie profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādes projekta “BUILD UP Skills FORCE” ietvaros. Projekta ietvaros izstrādātas programmas “Ēku siltināšanas darbi un energoefektīva renovācija” un “Inženierkomunikāciju izolēšanas darbi”, kas sniegs padziļinātas un praktiski pielietojamas zināšanas par mūsdienīgiem energoefektivitātes risinājumiem. Novembrī kārtējā projekta sanāksmē partneri pārrunāja izglītības programmu saturu un plānotās apmācības. Nākamā gada sākumā plānots pēc šīm programmām veikt pilotapmācības divām grupām – potenciālajiem programmu pasniedzējiem un strādājošajiem.

“BUILD UP Skills FORCE” profesionālās pilnveides izglītības programmas būs paredzētas būvniecībā strādājošajiem un profesionālo izglītības iestāžu un mācību centru skolotājiem. Strādnieki un tehniķi, kuri iepriekš apguvuši kādu no būvniecības profesijām (I, II, III kvalifikācijas līmenis) vai kuriem ir vidējā izglītība ar darba devēja apliecinājumu par praktisko darbu pieredzi, noslēdzot 160 stundu mācību programmu, iegūs valsts atzītu apliecību par profesionālās pilnveides programmas apguvi, kas apliecinās viņu zināšanas un prasmes zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībā un renovācijā.

Programmu ietvaros dalībnieki iegūs kā teorētiskas, tā arī praktiskas zināšanas par energoefektīvu jaunu ēku būvniecību un esošo ēku atjaunošanu. Viņi iepazīsies ar dažādiem siltumizolācijas materiāliem, to īpašībām, logu un jumtu siltināšanas principiem un metodēm, ventilācijas sistēmu, efektīvu apkures un karstā ūdens sistēmu izbūves principiem, kā arī ar dažādu atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējām apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Kursu ietvaros paredzētas praktiskās nodarbības, kuru ietvaros dalībnieki strādās pie praktisku uzdevumu veikšanās, kas saistīti ar pareizu logu iebūvi, pašlīmējošo lentu izmantošanu, mansarda jumtu un jumta renovāciju, savukārt inženierkomunikāciju grupa praktiski apgūs termoregulatoru darbību, apkures sistēmas regulēšanu, karstā ūdens sistēmas, siltummezglu siltināšanu un cauruļvadu montāžas paņēmienus. Apmācību laikā vērtēsim biežāk pieļautās kļūdas ēku renovācijā un to ietekmi uz ēkas enerģijas patēriņu un komfortu telpās.

Par iespēju pieteikties strādnieku pilotkursam ziņosim jau tuvākajā laikā, tāpēc sekojiet aktuālajai informācijai projekta mājaslapā http://www.rpr.gov.lv/bus-force/.

Ar Rīgas plānošanas reģiona vadību tiek ieviests projekts „Profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde energoefektīvu ēku būvniecības prasmju pilnveidei Latvijā” (BUILD UP Skills FORCE). Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības „Saprātīga enerģija Eiropai” programmas ietvaros. Projekta mērķis ir sekmēt kvalificētu strādnieku, kuriem ir zināšanas un prasmes zema energopatēriņa ēku būvniecībā un renovācijā, pieejamību būvniecības nozarei. Projekta partneri: Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Būvinženieru savienība, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Latvijas Vides investīciju fonds.

Vairāk par projektu: http://www.rpr.gov.lv/bus-force/

Papildu informācija: Henrijs Rūsis, projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: henrijs.rusis PIE vidzeme PUNKTS lv.

Šogad aprit divi gadi kopš Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020 darbības uzsākšanas, un līdzšinējais Latvijas dalībnieku sniegums liecina, ka Latvijai ir potenciāls veiksmīgākai dalībai šajā programmā. Šāda atziņa izskanēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētajā konferencē “Programma Apvārsnis 2020 Latvijā – sasniegtais un iespējas”.

“Zinātnes institucionālā vide Latvijā mainās, notiek pārorientācija uz ciešāku sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un to apvienošanās. Darbojoties savstarpēji saskaņoti, ģenerējot starptautiski nozīmīgas inovāciju idejas un aktīvi iesaistoties starptautiskajā apritē var ievērojami palielināt iespējas tikt iekļautiem spēcīgos pētnieku konsorcijos, kā arī panākt labākus rezultātus gan programmā Apvārsnis 2020, gan citos zinātnes atbalsta instrumentos” atzina VIAA direktore Dita Traidās.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa iezīmēja izaicinājumus, ar kuriem jārēķinās programmas Apvārsnis 2020 dalībniekiem. Šo izaicinājumu vidū ir, piemēram, aktīvāka Latvijas zinātnieku piedalīšanās starptautiskajos sadarbības tīklos, mērķtiecīgi ieguldījumi pamatresursos – infrastruktūrā un cilvēkkapitālā, kā arī efektīva programmas Apvārsnis 2020 stratēģiskā vadība Nacionālā kontaktpunkta un programmu komiteju līmenī.

Eiropas Komisijas (EK) Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta pārstāvis Gžegožs Ambrozevičs (Grzegorz Ambroziewicz) informēja par EK jauno aktivitāti – Izcilības zīmoga sertifikātiem, ko piešķir programmas Apvārsnis 2020 projektiem, kas saņēmuši augstu vērtējumu projektu konkursā, tomēr ierobežotā finansējuma dēļ nav saņēmuši atbalstu. Sertifikāts apliecina projektu kvalitāti, un ES dalībvalstis ir aicinātas novērtēt šo atzinības zīmi un finansēt to ieguvušos projektus no citiem avotiem, piemēram, ES struktūrfondiem. Tāpat G. Ambrozevičs vērsa uzmanību uz EK ieceri ieviest jaunas atbalsta aktivitātes tieši ES Centrālās un Austrumeiropas valstīm, lai mazinātu “veco” ES dalībvalstu dominējošo lomu iegūto finanšu sadalījumā.

Notika diskusijas par Nacionālā kontaktpunkta īstenotajiem atbalsta pasākumiem, lai uzlabotu Latvijas dalībnieku sekmes projektu konkursos, kā arī par klientu vajadzībām. Pozitīvi tika novērtēta Baltic Bonus programma un ES struktūrfondu piešķirtais finansējums projektu pieteikumu izstrādei. Izskanēja aicinājums meklēt iespējas atbalstīt projektu vadītāju grupu izveidi zinātniskajās institūcijās. Diskusiju dalībnieki norādīja, ka būtu nepieciešama Nacionālā kontaktpunkta palīdzība projektu partneru meklēšanā starptautiskā vidē.

Paralēlajā sesijā “Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Apvārsnis 2020 – kā aktivizēt dalību?” tika prezentēts pārskats par mazo un vidējo uzņēmumu iespējām programmā Apvārsnis 2020 un apakšprogrammā “Mazo un vidējo uzņēmumu instruments”. Tā radīta, lai atbalstītu inovatīvu izstrāžu komercializēšanu mazos un vidējos uzņēmumos. Diskusijas dalībnieki atzina, ka aktīvāku uzņēmumu iesaisti veicinātu informatīvais atbalsts. Pieredzē dalījās tādi sekmīgi projektu konkursu dalībnieki kā SIA “Tilde”, SIA “Baltic Scientific Instruments” un SIA “Rubber Products”.

Diskutējot par programmas Apvārsnis 2020 programmu komiteju lomu, dalībnieki atzina, ka būtu jāveido Latvijas viedoklis, to plānojot laicīgi, iespējams, pat saskaņojot ar Baltijas kaimiņvalstīm un Ziemeļvalstīm, tā veidojot interešu blokus. Klātesošie vienbalsīgi piekrita, ka būtu jāveido atbalsta darba grupas programmkomiteju pārstāvjiem, kuru ietvaros nozares eksperti tiktos, diskutētu un formulētu kopējo viedokli.

Konferenci 10. decembrī VIAA organizēja, lai apkopotu Latvijas dalībnieku sekmes ES programmā Apvārsnis 2020 un iezīmētu turpmākās iespējas un uzdevumus konkrēstpējīgu pieteikumu veidošanā. Dalībnieku vidū bija zinātnieki, uzņēmēji, starptautisko projektu vadītāji un īstenotāji, nozaru ministriju pārstāvji, Apvārsnis 2020 programmu komiteju locekļi, eksperti, projektu konsultanti un citi interesenti.

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Keiča
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67785461

Mob.: 28628088
e-pasts: kristine.keica PIE viaa.gov PUNKTS lv

Zemkopības ministrija izsludina pieteikšanos uz Medību saimniecības attīstības fonda finansējumu 2016. gadam. Kopējais pieejamais finansējums ir 137372,00 EUR. Projektu īstenošanas laiks – no līguma par projekta izpildi noslēgšanas līdz 2016. gada 15. novembrim.

Iesniegumus (elektroniski un izdrukas formā) fonda finansējuma saņemšanai pieņem Zemkopības ministrijas (Republikas laukums 2, Rīga, LV-1981) Meža departamentā, 1118. kabinetā, tālr.6702755467027554 , e-pasts – msaf PIE zm.gov PUNKTS lv 14 kalendāro dienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Iesnieguma veidlapas un informācija par projektu iesniegšanas kārtību pieejama Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumos Nr.1455 „Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”.

Medību saimniecības attīstības fonda finansējumu 2015. gadā saņēmuši šādi projekti:

1.    Medību trofeju vērtēšana un izstāžu organizēšana (Biedrība „Latvijas Mednieku savienība”) - 10790,00 euro;
2.    Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava”) - 25651,00 euro;
3.    Latvijas jauno mednieku nometne „Vanaga acs” (Straupes mednieku un makšķernieku biedrība „Mārkulīči”) – 5943,00 euro;
4.    Mednieku, medību vadītāju un medību koordinācijas komisiju pārstāvju izglītošana (Biedrība „Latvijas Mednieku savienība”) – 9960,00 euro;
5.    Starptautiskā pārstāvniecība un sadarbība (Biedrība „Latvijas Mednieku savienība”) - 3505,00 euro;
6.    Ikmēneša televīzijas raidījumu cikls „ UZ MEŽA TAKAS“ (SIA“ UZ MEŽA TAKAS“) – 22454,00 euro;
7.    Gada balva medniecībā (Biedrība „Latvijas Mednieku savienība”) – 7900,00 euro;
8.    Latvijas mednieku interešu pārstāvniecība starptautiskajās nevalstiskajās medību organizācijās (Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija”) – 14285,00 euro;
9.    Mednieku izglītošana mednieku festivāla „Minhauzens 2015” ietvaros (Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija”) – 8560,00 euro;
10.    Mednieku izglītošana un medību popularizēšana (Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija”) – 8600,00 euro;
11.    Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte (Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts) – 18585,00 euro;
12.    Mednieku izglītošana AS "Lauku Avīze" preses izdevumos un interneta portālā (AS "Lauku Avīze") – 2775,00 euro;
13.    Izglītojošu un zinātnisku materiālu par medību saimniecībā būtiskām tēmām tulkošana un publicēšana žurnālā MMD (SIA "Dumpis") – 1760,00 euro;
14.    Iknedēļas televīzijas raidījums „Būt medniekam” (SIA „DK Media”) – 853,00 euro.

2015. gadā atbalstīto projektu Noslēguma pārskati un Finanšu pārskati ŠEIT.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija 

Ziemeļvalstu ministru padome un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina izglītības iestādes un organizācijas, kas darbojas izglītības jomā, iesniegt pieteikumus Nordplus Jauniešu, Pieaugušo, Augstākās izglītības, kā arī Horizontālajā un Ziemeļvalstu valodu programmā, lai īstenotu studentu, skolēnu un pasniedzēju mobilitāšu, kā arī sadarbības tīklu un projektu aktivitātes izglītībā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Nordplus programmas kopējais budžets 2016. gadam ir aptuveni 9,1 miljons eiro. Programmā piedalās Baltijas valstis un Ziemeļvalstis: Dānija (arī Grenlande un Fēru salas), Somija, (arī Ālandu salas), Islande, Norvēģija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Nordplus projekti veicina starpkultūru sadarbību, uzlabo un ievieš jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās.

Līdz 2016. gada 1. martam pieteikumus var iesniegt šādās Nordplus apakšprogrammās:

• Jauniešu programma – paredzēta pirmsskolas izglītības iestādēm, sākumskolām un vidusskolām, un tās ietvaros ir iespēja īstenot skolēnu klašu braucienus pie saviem vienaudžiem, skolēnu prakses, skolotāju apmaiņu un citas aktivitātes, kuras uzlabo izglītības kvalitāti, attīsta starpkultūru dialogu, veicina Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodu apguvi;
• Augstākās izglītības programma – paredzēta augstākās izglītības sektoram un atbalsta Ziemeļu un Baltijas reģiona izglītības iestāžu pieredzes apmaiņu, inovatīvu ideju pārņemšanu un kopīgu radīšanu, sadarbības veidošanu ar darba devējiem, vairāku augstskolu kopēju programmu attīstīšanu, kā arī individuālās studentu un pasniedzēju mobilitātes projektus;
• Pieaugušo izglītības programma – paredzēta pieaugušo izglītības sektoram un tās ietvaros iespējams attīstīt sadarbību starp pieaugušo izglītības iestādēm un ieviest jauninājumus pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai, stiprināt pieaugošo pamatkompetences, veidot ciešāku saiti starp pieaugušo izglītību un darba dzīvi;
• Horizontālā programma - starpnozaru programma, kas nodrošina jaunas un paplašinātas sadarbības iespējas mūžizglītībā, paredzot tādas aktivitātes kā seminārus, konferences, inovatīvus kursus u.tml.
• Ziemeļvalstu valodu programma – starpnozaru programma, kas veicina Ziemeļvalstu valodu (primāri dāņu, norvēģu un zviedru) apguvi bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, kā arī atbalsta šo valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu izglītības sistēmās. Tāpat šī programma veicina starpvalstu un starpnozaru sadarbību Ziemeļvalstu valodu apguvē.

Visi interesenti 2016. gada 12. un 14. janvārī aicināti uz VIAA organizētajiem informatīvajiem semināriempar Nordplus projektu konkursa nosacījumiem. Semināru norises vieta un laiks tiks precizēts, pieteikšanās semināriem notiks tiešsaistē.

Vairāk par projektu konkursu, katras programmas mērķiem, projektu īstenotāju pieredzi un līdzfinansējuma apjomu lasiet VIAA mājaslapā vai Nordplus oficiālajā vietnē internetā www.nordplusonline.org.

Noderīgas saites projektu sagatavošanā:

• Pieteikumu sagatavošanas process soli pa solim (angļu valodā);
• Programmas rokasgrāmata 2016.gadam (angļu valodā);
• Pieteikumu iesniegšanas elektroniskā sistēma Espresso;
• Partneru meklēšanas datu bāze.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar VIAA Starptautiskās sadarbības programmu nodaļas Vecāko projektu vadītāju Lieni Gailīti, Tālr. 67785424, e-pasts: liene.gailite PIE viaa.gov PUNKTS lv vainordplus PIE viaa.gov PUNKTS lv.

Informācijas avots: Valsts izglītības attīstības aģentūra

Aizvadītajā nedēļā Zviedrijas pilsētā Linčepingā, tiekoties partneriem no Zviedrijas, Somijas un Latvijas, kopīgi tika uzsākts darbs pie Centrālā Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas projekta “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE). Projekta uzsākšanas konferencē tika likti pamati 4 gadus ilgam darbam, lai veicinātu inovatīvas un ilgtspējīgas piesārņotu vietu attīrīšanas izplatību Centrālbaltijas reģionā. 

Projekta INSURE galvenais mērķis ir samazināt bīstamo vielu un piesārņoto vietu ietekmi uz vidi. Samazinot šādu vielu nokļuvi gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, tiek mazināta arī kaitīgo vielu ieplūde Baltijas jūrā, kas ir aktuāla problēma visām projekta dalībvalstīm. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiks testētas un attīstītas izmaksu efektīvas un ilgtspējīgas piesārņoto vietu attīrīšanas metodes. Uzsvars šeit tiks likts uz in situ attīrīšanu, kas nozīmē, ka attīrīšana tiek veikta piesārņojuma vietā, izmantojot dažādas bioloģiskās metodes, aizstājot ierasto piesārņojuma izrakšanas un aizvešanas metodi, kas daudzos gadījumos ir ne vien ļoti dārga, bet arī videi nedraudzīga.

Vidzemes plānošanas reģions projektā piedalās ar pilotteritorijām Vecpiebalgas un Burtnieku novados, kur tiks veikta izpēte bijušo pesticīdu noliktavu teritorijās, analizēts piesārņojums un veikta tā attīrīšana. Latvijā ir identificētas ap 3000 piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas, taču it īpaši pašvaldībām trūkst zināšanu un pieredzes, kā tās pārvaldīt. Izpēte un attīrīšana projekta pilotteritorijās varēs kalpot kā piemērs tam, kā turpmāk pašvaldībām vai citiem piesārņoto teritoriju īpašniekiem rīkoties, lai efektīvi pārvaldītu un attīrītu piesārņotās teritorijas. Uz pētījumu pamata tiks izstrādātas stratēģijas, ietverot būtiskākos aspektus, kas būtu jāņem vērā, lai izvēlētos atbilstošu piesārņojuma attīrīšanas metodi, kas būtu vienlaikus gan izmaksu efektīva, gan arī videi draudzīga.

No Latvijas projektā kā partneris iesaistījusies arī Valmieras pilsētas pašvaldība, kas veiks bijušās SIA "Valmieras Siltums" mazuta saimniecības Dzelzceļa ielā attīrīšanu. Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) projektā iesaistīsies datubāzes, mobilās aplikācijas un GIS darbam ar piesārņotajām vietām izstrādē. Šobrīd LVĢMC pārraudzībā esošā potenciāli piesārņoto vietu reģistra datu bāze ir novecojusi un neefektīva, lai to varētu izmantot kā efektīvu rīku piesārņoto vietu pārvaldīšanā.

Latvijas partneriem šāda starptautiskā sadarbība ar partneriem no Austrumgotlandes apgabala administrācijas un Motalas municipalitātes (Zviedrija), kā arī no Helsinku universitātes un Populus Grupas (Somija) ir īpaši vērtīga, ņemot vērā viņu līdzšinējo pieredzi un labās prakses piemērus darbā ar piesārņotājām vietām. Vairāk par projektu lasiet šeit.

Papildus informācija:

Maija Rieksta, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 26099521, E-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv 

29. decembrī Cēsīs "Via Hanseatica" Latvijas partneru pārstāvji atskatījās uz aizvadītā gada aktualitātēm un diskutēja par nākamajā gadā veicamajiem uzdevumiem.  2016. gadā Latvijas pārstāvji intensīvāk strādās pie uzņēmēju piesaistes, tāpat centīsies izveidot jaunu projektu, lai piesaistītu papildus finansējumu.

Sanāksmes ievadā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) tūrisma eksperte Ilze Liepa iepazīstināja klātesošos ar "Via Hanseatica" padomes sēdē (27. novembrī) pārrunātajām aktualitātēm. Aizvadītajā gadā, kas bija pirmais kopš projekta aktīvā laika beigām, turpinājās darbs visās trīs projektā iesaistītajās valstīs (Latvijā, Igaunijā un Krievijā). Latvijā uzsvars tika likts uz "Via Hanseatica" informatīvo materiālu izplatīšanu, mājaslapas pilnveidošanu, publicitātes veicināšanu un sadarbību ar tūrisma aģentūrām un uzņēmumiem.

"Būtiskākais nākamā gada uzdevums ir turpināt uzturēt "Via Hanseatica" projekta laikā izveidotos produktus, sadarbojoties tūrisma informācijas centru un biroju speciālistiem. Tāpat svarīgi būs arī kopā ar igauņiem strādāt pie jaunā projekta, lai tālāk attīstītu mūsu kultūrvēsturisko mantojumu," runājot par 2016. gada galvenajiem uzdevumiem, atzina Valkas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunta Smane.

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros šobrīd notiek sagatavošanās darbi, lai jau nākamā gada sākumā varētu izsludināt projektu konkursu, un "Via Hanseatica" pārstāvji saredz labu iespēju attīstīt savus līdzšinējos panākumus. "Tā ir būtiska iespēja. Lai piesaistītu finansējumu, ir nepieciešams rūpīgi strādāt. Projekta idejai ir jābūt labākajai, lai mēs turpinātu attīstīt "Via Hanseatica" esošos produktus un veidotu arī jaunus," norādīja G. Smane.

VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne informēja klātesošos par citu projektu sniegtajām iespējām "Via Hanseatica" atbalstīšanā. Iespējams, Latvijas pārstāvji varēs piedalīties Igaunijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmā (tiesa, nepretendējot uz investīcijām infrastruktūrā), tāpat "Via Hanseatica" var saņemt netiešus ieguvumus no atsevišķiem jau ieplānotiem projektiem tūrisma un transporta nozarēs.

Nākamgad lielāka uzmanība tiks pievērsta sadarbībai ar uzņēmējiem, kas varētu izpausties, piemēram, kā uzņēmēju tikšanās organizēšana. Latvijas pārstāvji atzina, ka šajā ziņā vērtīga varētu būt Igaunijas pieredze. Tāpat kā 2015. gadā, arī nākamgad aktuāls būs finansējuma jautājums. Klātesošie atzina, ka nelielu ieguldījumu spēs sniegt paši, taču ir jādomā arī par papildus iespējām. Viena no tādām varētu būt Eiropas Savienības struktūrfondu iespējamais finansējums uzņēmēju apmācībām. "Via Hanseatica" Latvijas partneri arī vienojās, ka nākamgad jāturpina informatīvo materiālu klāsta atjaunošana un izplatīšana jaunās vietās (interese par "Via Hanseatica" ir, piemēram, Daugavpilī), tāpat arī jādomā par iespēju izveidot dažus informatīvus stendus "Via Hanseatica" maršrutā.

"Via Hanseatica" ir starptautisks tūrisma maršruts, kas no Sanktpēterburgas līdz Rīgai savieno vairākas pilsētas Krievijā, Igaunijā un Latvijā. "Via Hanseatica" uzdevums ir veicināt attālo Igaunijas, Latvijas un Krievijas projekta teritoriju ilgtspējīgu attīstību, izmantojot pārrobežu tūrisma maršrutu potenciālu. Projekta finansējuma lielāko daļu nodrošināja Latvijas-Igaunijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007-2013 ietvaros.

Aktīvais projekta ieviešanas laiks bija no 2012. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim. Pēc projekta beigām "Via Hanseatica” turpina darbu, balstoties uz noslēgto sadarbības līgumu.

Papildus informācija:

Ilze Liepa

Vidzemes plānošanas reģions

Tūrisma eksperte

+371 64219021

+371 29335677

Ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja:

Jānis Rubulis

Vidzemes plānošanas reģions

Sabiedrisko attiecību speciālists

+371 64116007

+371 28735705

janis.rubulis PIE vidzeme PUNKTS lv