Arhīva kalendārs

« October 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 

Smiltenes pilsētas Kultūras centrā apskatāms fotoprojekts “Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos”, kurā iekļauti 14 Latvijas privāto muižu likteņstāsti par ēku ziedu laikiem, padomju okupācijas gadiem un mūsdienām. Visus stāstus vieno apņēmīgu cilvēku paveiktais muižu atjaunošanā un izglābšanā no bojāejas.

Fotoprojekta mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar privāto vēsturisko ēku arhitektūras un kultūrvēsturisko bagātību, vēsturiskajām izmaiņām un īpašnieku spēju ēkām un to ansambļiem piešķirt jaunu elpu. Vienlaikus projekts mudina Latvijas muižu apskati iekļaut tūrisma braucienos, apceļojot Latviju. Idejas autors ir Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš projekta realizācijā ir konsultējies ar Latvijas Privāto un vēsturisko ēku asociāciju, kā arī biedrību Latvijas Piļu un muižu asociācija.

Par izstādi stāsta tās idejas autors Artis Pabriks: “Esmu pārliecināts, ka viena no mūsu valsts bagātībām ir kultūrvēsturiskais mantojums, un tā saglabāšana nākamajām paaudzēm ir mūsu pienākums. Aiz katra muižas stāsta atrodami laikmeta, vēstures, politiskās situācijas nospiedumi, bet pāri visam – uzņēmīgu cilvēku neatlaidība šīs vēsturiskās pērles atjaunot, saglabāt un pārvērst par būtiskiem katra novada un tās apkārtnes kultūras centriem.”

Fotoprojektā apskatāmi tādi privāto muižu stāsti kā Ārendoles muižas, Berķenes muižas, Bīriņu pils, Blankenfeldes muižas, Dikļu pils, Igates pils, Mazmežotnes muižas, Mālpils muižas, Padures muižas,  Piena muižas – Berghof, Rūmenes muižas, Skrundas muižas, Smuku muižas un Sventes muižas.

Apkopojot projektā pieteiktos muižu stāstus, jāsecina, ka daudzu muižu likteņi ir bijuši visnotaļ līdzīgi. Pēc ziedu laikiem, kad baroni un hercogi rūpējās par muižu greznību,  diemžēl vairums no tām nonāca aizmirstībā vai padomju laikos kalpoja kā kolhoza kantori, pansionāti un skolas. Tas atsaucās ne tikai uz ēku tehnisko, bet arī vizuālo stāvokli, muižām liekot zaudēt daļu no to arhitektūras unikalitātes. Vairums muižās atjaunošanas darbi sākās pēc 2000.gada. Atjaunošanas process vērtējams kā visnotaļ laikietilpīgs un sarežģīts gan laika zoba radīto postījumu, gan finansiālo šķēršļu dēļ. Tagad lielākā daļa muižu ir vērušas savas durvis kā viesu mājas un viesnīcas, ļaujot no jauna sajust īpašo gaisotni, kas ziedu laikos mājoja katras muižas sienās.

Latvija Eiropas mērogā ir unikāla ar savu atrašanās vietu, kas dažādu kultūru ietekmē ir piešķīrusi neatkārtojamu kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir kuplākais muižu, pusmuižu un lauku māju skaits, veidojot kopskaitu ar vairāk nekā 2000 kultūrceltnēm.

Fotoprojekts Smiltenes pilsētas Kultūras centrā (Smiltene, Gaujas iela 1) būs apskatāms līdz 14. oktobrim.

 

Papildus informācijai:
“Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos”
info PIE latvijasmuizas PUNKTS lv
T.: 29328043

Sestdien, 1. decembrī, koncertzālē “Cēsis”, ciklā Ambiente skatuve gaidāms muzikālās apvienības Penguin Cafe pirmais koncerts Baltijā. Šis ir britu komponista un mūziķa Saimona Džefsa pasaulslavenās grupas Penguin Cafe Orchestra tradīciju turpinājums Saimona dēla Artura Džefsa interpretācijā.

 

Saimons Džefss bija viens no, iespējams, izcilākajiem postmodernisma laikmeta angļu komponistiem, kuru nereti pieskaita pasaules mūzikas aizsācējiem vēl pirms Stinga un Pītera Geibriela. Viņš izveidoja pasaulslavenu apvienību Penguin Cafe Orchestra, kuras atskaņoto mūziku pats Saimons dēvēja par “moderno pusakustisko kamermūziku”. 1980-tajos un 90-tajos gados grupa devās daudzās pasaules turnejās un guva ievērojamu popularitāti.

Pēc Saimona Džefsa nāves viņa dēls Arturs Džefss izveidoja pēctecīgu apvienību, nosaucot to par Penguin Cafe. Tās repertuārā ir gan tēva radītie skaņdarbi, gan paša Artura rakstīta mūzika, kas balstās Penguin Cafe Orchestra filozofijā. A. Džefsa melodijās ieskanas afrikāņu, venecuēliešu, brazīļu, avangarda, minimālisma un klasiskās mūzikas elementi, izmantojot visplašāko mūzikas instrumentu klāstu – stīgas, klavieres, ermoņikas, ģitāras, kalimbas, kā arī elektroniskās mūzikas skaņu cilpas.

Penguin Cafe apvienojušies mūziķi, kas spēlējuši tādās grupās kā “Gorillaz”, “Suede”, “Florence and the Machine” un “Razolight”. Apvienības jaunākais mūzikas albums “The imperfect sea” iznācis 2017. gadā “Erased Tapes” paspārnē.

Kontaktiem:
Egija Saļņikova
Koncertzāles “Cēsis”
Mārketinga un komunikācijas vadītāja
E-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv
Tālr.: +371 26171151