Arhīva kalendārs
Sestdien, 27. jūlijā:
Jāzepa Vītola muzejā "Anniņas" – vizuālās mākslas konkursa "Jāzepa Vītola mūzika" IZSTĀDE "MEŽEZERS". Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma", Vidzemes plānošanas reģions un Smiltenes novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja: Ilze Dāve, nometnes "Vītolēni" vadītāja un Gaujienas mūzikas skolas direktore Ilze Dāve.
Šī gada tēma ir zīme, nozīme un rakstīšana ar alfabētam nepazīstamiem burtiem. Tēmu atklāt, izgaršot un sevi tajā atrasts jauniešiem palīdzēs mākslinieces Ieva Viese un Anda Lāce. Ieva Viese ir starpdisciplināra autore, kas izstādēs un performancēs apvieno audiovizuālas projekcijas, dzeju un tēlniecības objektus. Pētniecībā un praksē pievēršas attiecībām starp vārdiem un attēliem, tekstu un adaptāciju, mediju un vēstījumu, aplūkojot vienu domu no dažādiem mākslinieciskiem izejas punktiem. Anda Lāce ir ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2003. gada. Kopš 2010. gada notiek neatkarīgas Andas Lāces performances, visbiežāk, ciešā sadarbībā ar laikmetīgās akadēmiskās mūzikas komponistiem. Mākslinieces gleznas, performances, eksperimentālas instalācijas, skulpturāli veidojumi u.c. darbi ir savstarpēji saistīti, papildinoši mākslas prakses veidi. Kopš 2019. gada Anda Lāce ir sociāli atbildīgās Sansusī labklājības rezidenču programmas kuratore, kā arī vada meistardarbnīcas, gan sadarbojoties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, gan dažādu projektu ietvaros. Rezidencēs plāno piedalīties 24 jaunieši un tās notiks trijās jūlija nedēļas nogalēs, savukārt rezidenču laikā radīto plašāka publika varēs iepazīt Veidenfestā – 17. augustā. Informāciju sagatavoja: Baiba Roze
Lai rosinātu bērnus lasīt un attīstīt savu radošo domāšanu, papildinot Valmieras muzeja Maršnera namā visas vasaras garumā skatāmo izstādi “Anetes kiosks”, Valmieras muzejā norisināsies radošās darbnīcas bērniem kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi. Anete Melece (1983) ir Šveicē dzīvojoša latviešu māksliniece. Pazīstamākās Anetes filmas ir ”Analīzes paralīze” (Analysis Paralysis, 2016) un “Kiosks” (The Kiosk, 2013), kas radīta Šveicē, guvusi panākumus dažādos festivālos visā pasaulē un 2014. gadā saņēmusi balvu kā labākā Šveices animācijas filma. Sarakstījusi un ilustrējusi grāmatas „Kiosks“ (izdevējs liels un mazs, 2019) un „Pazudušais miedziņš“ (izdevējs liels un mazs, 2022). Radījusi ilustrācijas daudziem latviešu autoriem, tai skaitā Laura Gundara stāstu triloģijai “Sveiks, Vali!”, “Vaļa balss”, “Valis ir atpakaļ“, Jura Kronberga dzejoļu krājumam bērniem “Laika bikses”. Veidojusi ilustrācijas un komiksus dažādiem periodikas izdevumiem. 2021. gadā saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Izcilības balvu. Anetei ir divi bērni: Stella un Mariss. Anetes vīrs Luidži arī ir ilustrators, un viņi viens otram palīdz ar padomiem. Stella, Luidži un arī Anete pati redzami grāmatā „Pazudušais miedziņš”. Visi kopā viņi dzīvo, strādā un lasa grāmatas Šveicē, bet vasarās ciemojas Mālpilī. Izstāde “Anetes kiosks” pirmizrādi piedzīvoja pērn, Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Nu tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus. Izstādē aplūkojami Anetes Meleces oriģināldarbi, kā arī iespējams skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus un radoši izpausties dažādās aktivitātēs. Tāpat izstādē skatāma starptautiski godalgotā animācijas filma “Kiosks”. * Tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Vietu skaits ierobežots. ! Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. PIETEIKUMA ANKETA uz darbnīcu plkst. 10.00 PIETEIKUMA ANKETA uz darbnīcu plkst. 14.00 Atbalstītāji: Informāciju sagatavoja: Iveta Blūma, Valmieras muzeja direktore.
Lai rosinātu bērnus lasīt un attīstīt savu radošo domāšanu, papildinot Valmieras muzeja Maršnera namā visas vasaras garumā skatāmo izstādi “Anetes kiosks”, Valmieras muzejā norisināsies radošās darbnīcas bērniem kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi. Izstāde “Anetes kiosks” ir Latvijas laikmetīgās ilustrācijas mākslinieces Anetes Meleces izstāde bērniem, kas pirmizrādi piedzīvoja pērn, Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Nu tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus. Izstādē aplūkojami Anetes Meleces oriģināldarbi, kā arī iespējams skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus un radoši izpausties dažādās aktivitātēs. Tāpat izstādē skatāma starptautiski godalgotā animācijas filma “Kiosks”. * Tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Vietu skaits ierobežots. ! Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts. Video un foto materiāli var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos. PIETEIKUMA ANKETA uz darbnīcu plkst. 12.00 PIETEIKUMA ANKETA uz darbnīcu plkst. 16.00 Atbalstītāji: Informāciju sagatavoja: Iveta Blūma, Valmieras muzeja direktore.
No plkst. 13:00 visiem interesentiem būs atvērts Ērģemes pilsdrupu tornis, lai kādā no tā stāviem iepazītos ar Elgas Kagaines ieguldījumu valodas pētniecībā, izveidojot 3 Ērģemes izlokšņu vārdnīcu sējumus, viņas biogrāfiju, kur stāstos dalīsies Elgai tuvs Ērģemes pagasta cilvēks – Rūta Lūse. Izstādes laikā būs iespēja klausīties Rūtas Lūses pieredzes stāstos, uzdot interesējošus jautājumus, kā arī pašiem savā runā izmēģināt Ērģemes izloksnei raksturīgo vārdu lietojumu. Pēc stundas, plkst. 14:00 pilsdrupu zemākajā un tumšākajā stāvā valodniece Anete Daina prezentēs zinātnisko informāciju par Ērģemes izloksni “Ieskats izlokšņu pētniecībā: Ērģemes izloksne.” Lai bagātinātu un veidotu dziļāku izpratni par vērtību, ko var nest katrs Ērģemes pagasta cilvēks, draugs un viesis – Ērģemes izloksne. Vēlāk dienas otrajā daļā no plkst. 16:30, kas apmeklētājiem būs pieejama par maksu, savos iespaidos par Ērģemi, Ērģemes izloksni dalīsies dziesminieks Kārlis Kazāks, kurš piedalījies raidījumu ciklā “Dzirdi Balsis”, radot oriģināldziesmas vietējās izloksnēs Latvijā, arī Ērģemē. Kārlis uzstāsies plkst. 17:30. Pārējā svinību daļa plānota, lai izceltu Ērģemes pagastam svarīgus, radošus cilvēkus, tajā skaitā arī pašu Kārli Kazāku, jo kā zināms, viņa dzimtas saknes arī rodamas Ērģemes pusē. Plkst. 16:30 kā īpašais viesis Ērģemes pilsdrupās un Ērģemē uz skatuves kāps komiķis, fizioterapeits Maksims Trivaškēvics ar stund-up izrādi “Stāstīšu jokus”, bet pēc Kārļa Kazāka uzstāšanās visus apmeklētājus iepriecinās DJ Toms Polakens, kurš savas bērnības takas izstaigājis Ērģemes pagastā, dzīvojot ciematā Omuļi un mācoties Ērģemes pamatskolā, bet tagad ir zināms kā atpazīstams radio dīdžejs, kura balss dzirdama “Radio TEV” frekvencēs. Plkst. 22:00 uz skatuves kāps grupa “Savējie”, kur grupā savijušās personības no Ērģemes un blakus esošā Kārķu pagasta. Mums ir nozīmīgi mūsu cilvēki, gan tie, kas devuši savu ieguldījumu un aizgājuši mūžībā, kā Elga Kagaine, gan tie, kas Ērģemes un pagasta vārdu vēl var nest un nest plašumā. Aicinām sekot līdzi informācijai Valkas novada pašvaldības mājaslapā www.valka.lv, kā arī Turnas tautas nama un Ērģemes pagasta Facebook kontos. Informāciju sagatavoja: .
1224. gadā Rīgas bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadala savā starpā Tālavu un dalīšanas dokumentā pirmo reizi parādās Piebalgas vārds. Vēlākos gadsimtos Piebalgas slava izplatās tuvu un tālu. Līdz pat šai dienai. 2023. gadā Piebalgas kultūrtelpa kā vērtība iekļauta Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Taču arvien no jauna rodas jautājumi par to, kādēļ Piebalga ir tik īpaša. Vai tas ir kāds īpašs Piebalgas kods, vai tā ir lielā vēstures nejaušība jeb likumsakarība. Lai plašākai sabiedrībai atklātu, atgādinātu Piebalgas unikalitātes cēloņsakarības un rosinātu tās izprast, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” š.g. 26. jūlijā Vecpiebalgā organizē kultūrvēsturisku konferenci “Piebalgas žurme.” Žurme ir Piebalgas izloksnes vārds, ko mūsdienās lieto vien retais. Īsi skaidrojot vārda nozīmi, tā ir vienkārša - enerģija, mundrums. Taču konferences kontekstā tas ir viens no t.s. “Piebalgas brīnuma” noslēpumu stūrakmeņiem. Ikvienam latvietim ir pazīstams Brāļu Kaudzīšu, Kārļa Skalbes, Emīla Dārziņa un daudzu citu Piebalgas personību vārds un devums. Tāpat vairāk vai mazāk, tomēr katrs ir kaut ko dzirdējis par zemes mērīšanu Piebalgā. Taču ne jau šie dižgari un populāri notikumi vien ir Piebalgas slavas kaldinātāji. Līdzīgi kā dārgu (un nereti slepenu) recepšu sastāvā ir daudz būtisku komponentu, kuri tikai zināmos savienojumos un kombinācijās rada vajadzīgo efektu, tā arī Piebalgas zemes sāls ir procesu un personību kopumā. Konferences referenti- Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Dr.hist. Tālis Vigo Pumpuriņš, Mg.paed. Jānis Polis, Mg.hist. Edgars Žīgurs, Mg.hist. Gints Skutāns, novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju speciālisti pievērsīsies kā dažādu mītu interpretācijām, tā vēstīs par plašākai publikai mazāk zināmiem, taču būtiskiem vēstures notikumiem, procesiem, personībām. Diskusijās mēģinās atrast Piebalgas noslēpuma atminējumu. Konferences izstādē PMA “Orisāre” eksponēs krājuma jaunieguvumus un citas vērtības. To vidū vecākā zināmā karte latviešu valodā- 1831. gada Piebalg-Orisare Pastorat zemju plāns. Konference notiks 26. jūlijā Vecpiebalgas kultūras namā. Sākums plkst.10:00 Laipni aicināts ikviens interesents! Tālrunis sīkākai informācijai: 26131784. Konferenci finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Sagatavoja: Līva Grudule, PMA “Orisāre” vadītāja, liva.grudule PIE cesunovads PUNKTS lv . |
|