.png)
|
Arhīva kalendārs
Stipendijas apmērs pilna laika augstākās izglītības programmā studējošajam ir 300 eiro mēnesī, savukārt nepilna laika augstākās izglītības programmā studējošajam – 200 eiro mēnesī. Pašvaldība stipendiātam maksās stipendiju 10 mēnešus gadā, un to iespējams saņemt no 2. studiju gada uz visu atlikušo studiju programmas apguves laiku, ja students pilda saistošo noteikumu un līguma par stipendijas izmaksu nosacījumus. Pašvaldības stipendiju ir tiesības saņemt pretendentam, kurš ir pilna laika augstākās izglītības profesionālās vai akadēmiskās akreditētas programmas students vai ir nepilna laika augstākās izglītības profesionālās vai akadēmiskās akreditētas programmas students. Stipendijas pretendentam noteiktajā termiņā ir sekmīgi jānokārto nepieciešamie pārbaudījumi un pilnībā jāiegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzētais kredītpunktu skaits, un nevar atrasties akadēmiskajā atvaļinājumā. Sekmju vidējais vērtējums nevar būt zemāks par astoņām ballēm. Lai pieteiktos stipendijas saņemšanai, pretendentiem līdz 2023. gada 10. martam Valmieras novada Izglītības pārvaldē jāiesniedz šādi dokumenti:
Dokumentus iespējams iesniegt klātienē Valmieras novada pašvaldībā Lāčplēša ielā 2, Valmierā, Valmieras novadā; nosūtīt pa pastu pašvaldībai uz adresi Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201 (adresētu Valmieras novada Izglītības pārvaldei) vai elektroniski parakstītu iesniegumu un apliecinājumu, kam pievienota izziņa no augstskolas par studijām, nosūtīt uz e-pastu pasts PIE valmierasnovads PUNKTS lv. Iesnieguma un apliecinājuma veidlapas publicētas šeit. Valmieras novada pašvaldības saistošie noteikumi “Par pašvaldības stipendijas piešķiršanu studējošiem, kuri apgūst pedagoģiskās izglītības programmu” publicēti šeit. Informāciju sagatavoja
.
Konsultācijas un palīdzība noderēs gadījumos, kad:
Konsultācijas notiek: attālināti - pirmdienās no plkst. 14:00 līdz 17:00, mobilais tālrunis 29118421 vai e-pasts: natalija.kokare PIE inbox PUNKTS lv
PIAA ir lielākā Latvijas patērētāju aizsardzības nevalstiskā organizācija, kura apvieno patērētāju organizācijas no dažādiem reģioniem. PIAA ir arī ilggadējs Ekonomiskas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra sadarbības partneris, kā arī Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) biedrs. Detalizētāku informāciju par biedrību "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju" var iegūt mājaslapā www.pateretajs.lv
.
Pavasara saulgrieži iekrīt laikā, kad daba mostas un ir laiks smelties enerģiju un uzņemt dabas dotos vitamīnus. Valmiermuižā būs sabraukuši tirgotāji no visas Latvijas ar kvalitatīviem un latviskiem produktiem, lai pavasari ikkatrs varētu sagaidīt godam. Mājražotāji būs saveduši kārumus, svaigu sieru, gardu maizi un smeķīgu gaļu, savukārt amatnieki būs sarūpējuši pavasarīgus mājas dekorus, glaunas rotas un drānas. Šiem saulainajiem svētkiem par godu Valmiermuižas alus saimnieks galdā cels gan īpašu veltījumu Lielai dienai, gan Kokmuižas pasaulīgās alus garšas, gan „Gardu muti” zelterus. Latviešu tautas ticējums vēsta: „Ja lielās dienas rītā agri piecelsies, vasarā nekad neaizgulēsies!” Un kurš gan grib nogulēt vasaru? Pavasara saulgriežu svinības un tirdziņš mudinās rausties un steigties pretī saulei, lai no plkst. 10.00 Valmiermuižas alus virtuvē baudītu pavasara saulgriežu svētku pusdienu maltīti, kas nesteidzīgi gatavota no vietējo saimniecību labumiem pēc „Slow Food” vērtībām. Tirdziņa andele no plkst. 11.00 līdz 15.00, bet no plkst. 12.00 līdz 13.00 Valmiermuižā sauksim putnus un sauli, dziedāsim pavasara un arī kādu Lielās dienas dziesmu, aprunāsimies par pavasara gaidīšanu un tradīcijām kopā ar pasaules mūzikas grupu „Ududu”. Šie svētki būs darbīgi arī Valmiermuižas staļļa saimei, kura priecēs apmeklētājus ar zirgu izjādēm Valmiermuižas parkā no plkst. 12.00 līdz 15.00. Pavasarī, kad mostas auglības spēki, īpašu rūpi turam par dabu. Notiek gatavošanās zemes un lauku darbiem, tālab šajos svētkos dārzkope un seno sēklu lolotāja Sandra Stabinge vadīs sēklu atpazīšanas rotaļu ģimenēm un „For My Plants” darbnīcā būs iespēja sasēt mikrozaļumus līdzņemšanai un kopīgi apspriest veiksmīgas telpaugu kopšanas nosacījumus ikvienās augumīļu mājās. Neiztiksim arī bez olu krāsošanas, lai celtu godā sauli, kas arvien vairāk mūs silda. Savukārt tiem, kas kārtīgi izšūposies Valmiermuižas parka šūpolēs, solās būt ražīgs jaunais ritums. Lai svētku sajūtu turpinātu, 19. martā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Valmiermuižas alus virtuvē aicina baudīt Latvijas garšu vēlās brokastis. Piedāvājumā būs silti brokastu ēdieni, dažādu veidu salāti un aukstam uzkodas, pašu cepta alus maize un saldēdieni, kā arī Valmiermuižas alus darītavas brūvējumu degustācija. Rezervāciju pieteikšana: +371 28664424 vai alusvirtuve PIE valmiermuiza PUNKTS lv. Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valmiermuižas alus darītava, Valmieras novada pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs un ZAAO. Plašākai informācijai: Valmiermuižas kultūras biedrība, kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv">kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv, tālr. nr.: 27337798, http://kultura.valmiermuiza.lv/.
.
Ministre Līga Meņģelsone klātienē tikās ar klīnikas ārstniecības un aprūpes personālu un tā vadību, uzklausot speciālistu atsauksmes par ikdienas darba plānošanu, labās prakses piemēriem un problēmām, kā arī ierosinājumus par nepieciešamajiem sistēmiskajiem uzlabojumiem. Atzinīgi tika novērtēts klīnikas mērķtiecīgais darbs, atzīstot savas kompetences robežas un attīstot Bērnu veselības centru un diennakts pediatrisko palīdzību, kā arī nodrošinot diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību un veicinot mazinvazīvās ķirurģijas iespējas. Ministre uzsvēra pacientu pieredzes lomu, kas ir būtiska veiksmīgas sadarbības un uzticēšanās veidošanai ikvienā ārstniecības iestādē, kā arī pašvaldības lomu slimnīcas saimniecisko jautājumu risināšanā, jo kvalitatīva veselības aprūpe ir viens no būtiskiem argumentiem iedzīvotājiem, izvēloties dzīvesvietu. “Cēsu klīnika ir drošības sala visiem Cēsu novada iedzīvotājiem un ne tikai. Turklāt tā ir piemērs, kad racionāli izvērtēts, ko slimnīca spēj nodrošināt un to arī kvalitatīvi veic. Godīga attieksme vairo uzticēšanos,” pauda Līga Meņģelsone. Tikšanās laikā ar klīnikas valdi un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniekiem Ati Egliņu-Eglīti un Inesi Suiju-Markovu tika pārrunāta situācija primārās veselības aprūpē Cēsu novadā un Cēsu klīnikas attīstības jautājumi. Atis Egliņš-Eglītis apliecināja, ka novada pašvaldība atbalsta Cēsu klīnikas izvēlēto attīstības ceļu, un tas saskan ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kur aptuveni 90% respondentu uzskata Cēsu novadu par drošu dzīvesvietu ar atbilstošām veselības aprūpes iespējām. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa savukārt uzsvēra: “Ja mēs domājam par sistēmiskiem uzlabojumiem valstiskā līmenī diagnostikā un ārstniecībā, ir būtiski izstrādāt vienotas vadlīnijas un pieeju valstī, kas ļautu pacientam nodrošināt garantētu pēctecību jebkurā veselības aprūpes iestādē gan ārstniecībā, gan aprūpē. Un vienlaicīgi, tās ieviešot, jābūt nodrošinātam faktiskajām izmaksām atbilstošu finansējumu”. Vizītes noslēgumā Veselības ministrijas pārstāvjiem bija iespēja apskatīt Cēsu klīnikas NMP un uzņemšanas nodaļu, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļu, Vidzemes Mazinvazīvās ķirurģijas dienas centru, Bērnu veselības centru un iekšķīgo slimību nodaļu, kas jau gadu darbojas pēc pārbūves modernizētajās telpās. Vizītes noslēgumā ministre atzina, ka satiktajos darbiniekos redzējusi degsmi un motivāciju veikt savu darbu profesionāli, tas iedvesmo un rada drošības sajūtu par veselības aprūpi Cēsu novadā.
Informāciju sagatavoja:
.
11. martā Mazsalacas vidusskolas stadionā, Mazsalacā notiks ikgadējās slēpošanas sacensības “Mazsalacas aplis 2023”. Starts bērnu slēpojumam plkst.11.30, bet uz kopīgu startu plkst. 12.00 aicināti visi slēpošanas entuziasti. Tautas slēpojums “Mazsalacas aplis” ir sporta notikums ar senu vēsturi, kas šobrīd kļuvis jau par ikgadēju tradīciju. Sacensību pirmsākumi meklējami 1994. gadā, kad Skaņākalna dabas parkā pirmo reizi pulcējās ap 100 dalībnieku. Sacensību dibinātājs ir Ivars Slotiņš, kurš, entuziasma vadīts, nolēma uzsākt šo slēpojuma tradīciju - sākumā vietējo sportistu izklaidēšanai, vēlāk kļūstot jau par iecienītu notikumu Vidzemē un iemantojot atpazīstamību visā Latvijā. Sacensības ir piemērotas ne tikai profesionāliem slēpotājiem un sportistiem, bet arī sporta entuziastiem un dabas mīļotājiem, kuri tiecas pēc jauniem piedzīvojumiem. Slēpojums tradicionāli notiek Skaņākalna dabas parkā un Salacas ielejas takās, kur slēpojuma laikā ir iespēja apskatīt brīnišķīgās Skaņākalna klintis. Starta un finiša vieta nemainīgi ir Mazsalacas vidusskolas stadions. Arī šogad dalībnieki sacentīsies vairākās vecuma grupās, 60 minūtes slēpojot brīvajā stilā ar kopīgu startu. Par uzvarētāju kļūst tas dalībnieks, kurš stundas laikā noslēpojis visvairāk apļu. Savukārt, ja apļu skaits ir vienāds, uzvar tas, kurš pirmais šķērsojis finiša līniju. Katra apļa aptuvenais garums ir 4 km. Pēc sacensībām dalībniekiem būs iespēja mieloties ar zupu, pie kuras varēs pārrunāt piedzīvoto un atgūt spēkus. No plkst. 11.30 līdz 14.30 Mazsalacas vidusskolas stadionā viesosies arī mobilā darbnīca “Bērnam droša māja”, kur varēs uzzināt biežāko riska faktoru novēršanu mājās. Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar biedrības “Mazsalacas aplis” pārstāvi Ivaru Slotiņu, zvanot pa tālruni 2914611. Sacensības organizē biedrība “Mazsalacas aplis” sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību, SIA "Miks", SIA "Vidovska serviss", SIA “Ābeles”, SIA "Lauksalaca", SIA "X Centrs", AAS “BTA Vienna Insurance Group”.
Informāciju sagatavoja:
.
Vīri platmalēs vēro koku pludināšanu Gaujā, trīs jaunieši ar sunīti klēpī, aptieka, kur plauktos rindojas iespaidīgs skaits tinktūru pudelīšu, bet uz letes – kases aparāts ar greznu metāla apdari, ieskats karnevālā, kas notika pirms apmēram 90 gadiem, divi priecīga paskata jauni vīrieši ar iespaidīgu lomu – zivi gandrīz pašu augumā, aita un suns, satikušies kādas mājas pagalmā, melnā stārķa ligzda, Strenču galvenās ielas bruģēšana, slimnīcas un tilta būvniecība, pat Saules aptumsums. Fotogrāfs Dāvis Spunde (1878–1960) atstājis unikālu mantojumu un vēstures liecības ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, fotogrāfijās, iesaistoties iedzīvotājiem, dokumentējot mazpilsētas dzīvi un iemūžinot neskaitāmus stāstus. Šī gada 8. martā apritēs fotogrāfa 145. gadskārta. “Dāvis Spunde mēdza teikt, ka fotografē Strenčus, lai saglabātu liecības vēsturei. Mana ģimene Strenčos dzīvo jau trešajā paaudzē, kopš bērnības atceros skaistās bildes. Viņš fotografēja ne tikai portretus, bet arī saviesīgo dzīvi, dabu, cilvēkus darbos, dažāda veida būvniecību, ir pat skati no augšas. Lai tie taptu, Dāvis Spunde diezgan bieži bija redzams, kāpelējam pa jumtiem, jo tolaik jau droni fotografēšanai nebija. Un arī fotoaparāts nemaz nebija tik viegli pārvietojams izmēra dēļ,” stāsta Strenču pamatskolas vēstures skolotāja Sarmīte Krūze. Viņas klases telpā ir divi balti koka krēsli. Tie apskatāmi arī senajās fotogrāfijās – šajos krēslos sēdējuši daudzi cilvēki, pozēdami Dāvim Spundem. “Bērniem saku, ka drīkst pasēdēt krēslos, tad būs sazobīte ar Dāvi Spundi. Viņa bildes runā pašas par sevi. Tāds pieprasījums bija, ka cilvēki pat pasūtīja lielformāta fotogrāfijas rāmī un lika mājās pie sienas kā skaistu gleznojumu. Viņš gatavoja arī fotokartītes ar brīnišķīgiem skatiem, ko cilvēki sūtīja pa pastu kā sveicienu. Dāvja Spundes fotogrāfijas ir ar odziņu, viņam bija svarīgi ne tikai dokumentēt, bet fotogrāfijām bija jābūt skaistām, interesantām, tāpēc viņš tam veltīja daudz laika. Piemēram, lai nofotografētu melnā stārķa ligzdu, Dāvis Spunde esot sēdējis kokā vairākas dienas.” Dāvis Spunde dzimis Vijciema pagastā. Kā liecina atmiņu stāsti, tēvs mazo Dāvi paņēmis līdzi uz tirgu Smiltenē, kur viņš redzējis, kā strādā fotogrāfs. Interese bijusi tik liela, ka jaunekļa gados Dāvis Spunde devies mācīties uz Rīgu pie kāda baltvācu fotogrāfa, kurš ieteicis jauneklim atvērt savu darbnīcu. “Viņam bija jau 30 gadi, kad pārcēlās uz Strenčiem un atvēra savu darbnīcu. Ar milzīgu azartu metās visos notikumos. Ne tikai fotografēja, bet arī iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Mēdza teikt, ka Dāvja Spundes darbnīcai darbalaika neesot. Un cilvēki labprāt viņu aicināja gan savos īpašajos, gan ikdienas notikumos. Piemēram, kad meitenes sadomāja iet uz Gaujmalu fotografēties, teica, ka saukšot Spundīti līdzi. Nevis Dāvi vai Spundi, bet Spundīti.” Sarmīte Krūze stāsta, ka viņai arī profesionālajā ziņā, esot vēstures skolotājai, ir ļoti interesanti pētīt fotogrāfijas. “Var redzēt modi, infrastruktūru, varu, svētkus, ikdienu. Uzskaitot fotogrāfijas tematiski, varam redzēt, ka tur atainoti cilvēki formastērpos, armija, daba, pilsētvide, fiziskais darbs, Gauja, ģimenes foto, iekštelpas, kopbildes, svētki, pašdarbība, portreti, Saules aptumsums. Šķiet neticami tā laika tehniskajām iespējām, bet te ir šī fotogrāfija. Viņš fotografējis aptumsumu posmos, norādot konkrētu laiku. Interesanti, ka daudzās fotogrāfijās ir arī dzīvnieki – suņi, govis, zirgi, aitas u.c., tas nemaz nebija tik viegli nobildēt kustīgu dzīvnieku, lai fotogrāfija nebūtu miglaina, jo fotografēšanas brīdis ilga vairākas sekundes. Fotokameras bija gan pārnēsājamas, gan uz statīva, tajās varēja ievietot 6–12 stikla plates.” Fotogrāfijas un ievērojamais skaits stikla plāksnītēs iemūžinātie negatīvi fotodarbnīcas, ko Dāvis Spunde Strenčos sāka būvēt ap 1910. gadu un kurai bija stikla jumts, bēniņos glabājās līdz 2004. gadam, līdz unikālā laika liecība nonāca Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Muzejam sadarbojoties ar grāmatu izdevēju “Orbīta”, daļa arhīva apskatāma fotogrāmatā “Stikla Strenči”. Tā nominēta konkursā Paris Photo–Aperture Foundation PhotoBook Awards 2020, kā arī fotofestivālā Rencontres d’Arles, abos konkursos grāmatai iekļūstot finālistu sarakstā starp pasaules desmit labākajām fotogrāmatām. Fotogrāmatā ”Stikla Strenči” iekļautas fotogrāfijas, kas tapušas no Strenču fotodarbnīcas arhīva stikla fotoplatēm. Tie ir starpkaru perioda attēli, atainojot Strenču iedzīvotāju ikdienas un svētku mirkļus. Fotogrāfs Dāvis Spunde atdusas Strenču kapsētā, kur uzstādīts īpašs piemineklis, atainojot fotoaparātu, un iemūžināts viņa teiktais: “Es fotografēju Strenčus un saglabāju liecības vēsturei.” Jāpiemin, ka arī šogad ikviens aicināts piedalīties foto akcijā, iemūžinot vietas, notikumus un cilvēkus starp diviem saullēktiem no 8.marta rīta līdz 9.marta rītam. Fiksētās fotogrāfijas lūgums iesūtīt elektroniski: strencu.biblioteka PIE vb.valmierasnovads PUNKTS lv līdz 14. martam. Plašāk šeit. Fotogrāfijas apkopotas, rakstot projektu “Starp diviem kariem” (pieejams Strenču bibliotēkā), kā arī no personīgā arhīva, fotogrāfijas ir Latvijas Fotogrāfijas muzeja arhīvā
Informāciju sagatavoja:
. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Valmieras novada pašvaldība aicina pedagoģiskās izglītības programmu studentus, kuri pēc studiju pabeigšanas plāno palikt strādāt Valmieras novada pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, pieteikties stipendijas saņemšanai. Stipendiju piešķiršanas mērķis ir veicināt jauno speciālistu piesaisti, lai nodrošinātu pašvaldības izglītības iestāžu sekmīgu darbību.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru tupina piedāvāt bezmaksas konsultācijas un palīdzību patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos Gulbenē.
Cieši ejot pa saules iemīto taku, tā rāda, ka drīz būs pavasara saulgrieži un 18. martā līdzās Valmiermuižas alus darītavai tiks ieskandinātas pavasara saulgriežu svinības un tirdziņš GARDU MUTI. Pavasara saulgriežos te satiekas tuvi un tāli kaimiņi, lai viens otram vēlētu labu un svinētu gaismas uzvaru pār tumsu ar andelēšanos, dziesmām, rotaļām un gardu mielošanos.
Lai iepazītos ar praksi un secinājumiem veselības aprūpes darbinieku atalgojuma sistēmas pilotprojektā, piektdien, 3. martā, pirmajā reģionālajā vizītē veselības ministre Līga Meņģelsone viesojās Cēsu klīnikā.
Vairāk nekā 13 tūkstoši stikla plāksnītes apmēram plaukstas lielumā. Paceļot pret gaismu, tās atklāj aptuveni pusgadsimta laikā iemūžināto Strenčos, Vijciemā, Trikātā, Ēvelē un citās tuvākajās vietās, sākot no 20. gadsimta sākuma.