Arhīva kalendārs

Ik rudeni Ziemeļvalstu vēstniecības, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs un Dānijas Kultūras institūts organizē Ziemeļvalstu dienas kādā no Latvijas reģioniem. Šī gada septembrī tās notiks Cēsīs, un visa mēneša garumā Kino CĒSIS novada iedzīvotājiem un viesiem bez maksas būs iespēja noskatīties norvēģu, zviedru, dāņu, kino lentes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ar īpaši plašu programmu izceļama ir Zviedru kino nedēļa, kas tiek rīkota ar Zviedru institūta atbalstu.

Zviedru kino nedēļa Kino CĒSIS tiek rīkota ar mērķi iepazīstināt skatītājus ar zviedru kultūru, kino un tādām šīs ziemeļvalstij nozīmīgām vērtībām kā demokrātija, vienlīdzība, vārda brīvība un iekļaujoša sabiedrība. Pateicoties Zviedru institūta atbalstam, visi kino seansi ir bez maksas, dodot iespēju piedāvātās filmas noskatīties ikvienam interesentam.

Zviedru kino dienas Kino CĒSIS iesāksies trešdien, 21. septembrī ar biogrāfisko drāmu “Astrīdas Lindgrēnas jaunība” (Becoming Astrid, 2018) un dokumentālo filmu “Pasaulē skaistākais zēns” (The most beautiful boy in the world, 2021)

Filma “Astrīdas Lingrēnas jaunība” vēsta par pasaulslaveno zviedru bērnu grāmatu autori, kura, neskatoties uz viņas jaunībā valdošajām gaidām attiecībā uz sievietēm un reliģisko audzināšanu, nolēma atbrīvoties no sabiedrības normām un sekot savai sirdij. Astrīdai mazai esot, bija kāds notikums, kas viņu dziļi ietekmēja un noteica tālāko dzīvi; notikums, kas viņu pārvērta par vienu no mūsu laikmeta iedvesmojošākajām sievietēm - stāstnieci, kuru pazīst un mīl visā pasaulē.

Savukārt “Pasaulē skaistākais zēns”, kurā 50 gadus pēc slavenās itāļu režisora Lukīno Viskonti filmas "Nāve Venēcijā" tapšanas zviedrs Bjerns Andersens ved mūs ceļojumā, ko veido personīgas atmiņas, kino vēsture, zvaigžņu putekļi un traģiski notikumi, kas varētu būt Andresena pēdējais mēģinājums beidzot atgūt savu dzīvi.

1970. gadā Viskonti ceļoja pa Eiropu, meklējot zēnu, kas iemiesotu absolūto skaistumu Tomasa Manna “Nāve Venēcijā” adaptācijai uz ekrāna. Stokholmā viņš sastop Bjernu Andresenu, kautrīgu 15 gadus vecu pusaudzi, kuru viņš vienas nakts laikā padarīja slavenu, liekot pavadīt īsu, bet intensīvu savas nemierīgās jaunības daļu starp Venēciju, Londonu, Kannu kinofestivālu un tālo Japānu. Filmas "Nāve Venēcijā" pasaules pirmizrādē Viskonti savu Tadzio pasludināja par pasaulē skaistāko zēnu, un šī ēna joprojām skar Bjerna Andresena dzīvi.

Abas filmas būs skatāmas atkārtoti  - katra vēl vienā seansā nedēļas izskaņā.

22. septembrī pirmo reizi Latvijā tiks demonstrēta uz patiesiem notikumiem balstītā drāma “438 dienas” (438 days, 2019). Filma ir patiess stāsts par žurnālistiem Martinu Šibiju un Johanu Pērsonu, kuri, šķērsojot Somālijas un Etiopijas robežu, liek visu uz spēles. Viņi vēlas atklāt patiesību par to, kā naftas atradņu meklējumi ietekmē iedzīvotājus Ogadenas reģionā. Pēc piecām dienām tuksnesī uz viņiem šauj

un ievaino, un sākas cits stāsts. “438 dienas” skar vārda un tiesību brīvības tēmu, kad patiesības medības pārvēršas starptautiski politiskā dzīvības un nāves spēlē, cīņā par izdzīvošanu.

Zviedru kino nedēļas centrālais notikums gaidāms piektdien, 23. septembrī, ar režisores Natālijas Alvaresas Mesenas (Nathalie Álvarez Mesén) drāmu “Klāra Sola” (Clara Sola, 2021), kas pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada Kannu kinofestivālā. Filma vēsta par četrdesmit gadīgo Klārai, kurai piemītot īpaša saikne ar Dievu, un kā dziedniece viņa uztur ģimeni un ciematu. Pēc gadiem ilgas un represīvas savas mātes kontroles Klāras seksuālo pasauli satricina alkas pēc brāļameitas jaunā un pievilcīgā drauga. Šis pamodinātais spēks ieved Klāru neizpētītā teritorijā, ļaujot viņai šķērsot gan fiziskas, gan mistiskas robežas. Patiesās būtības atklāšanas iedvesmota, Klāra pakāpeniski atbrīvojas no “svētās” lomas un dziedē sevi.

Pirms seansa skatītāji aicināti uz tikšanos un sarunu ar filmas režisori Kostarikas un zviedru izcelsmes režisori Natāliju Alvaresu Mesenu, kino teorētiķi Ditu Rietumu un latvieši kino režisorēm Lieni Lindi un Kristu Burāni.

Sestdiena, 24. septembris, un svētdiena, 25 septembris atvēlētas ģimenēm, kad mazākie skatītāji un viņu vecāki aicināti noskatīties divas zviedru animācijas filmas

Sestdien tiks izrādīta filmiņa par kaķēnu, kurš zaudējis asti “Palle bez astes”. Kādu dienu pēkšņa vētra aizved Palli no drošajiem laukiem uz piedzīvojumu pilno un dīvaino pilsētu. Tur Palle satiek jauko un laipno Maiju, un drīz vien uzplaukst patiesa draudzība. Tomēr ne vienmēr ir viegli būt jaunam kaķim pilsētā. Ne visiem kaķiem ir labi nodomi, un pēc neilga laika Palle vēlas atgriezties mājās, laukos.

Svētdien uz lielā ekrāna būs skatāms slavenais stāsts “Karlsons uz jumta” par septiņgadīgo Brālīti, kurš jūtas ļoti vientuļš, līdz kādu dienu pie viņa pa logu ielido vīriņš ar propelleri uz muguras, kas dēvē sevi par Karlsonu. Visa ģimene domā, ka brālītis izdomā stāstu par Karlsonu. Par sodu tam viņu atstāj mājās vienu pašu. Tad Karlsons neliek sevi gaidīt...

Zviedru filmu nedēļa noslēgsies 26. septembrī, ar dokumentālo filmu “Modes skate”(Catwalk, 2020). Filma atklāj stāstu par Emmu, kas vēlas kļūt par modeli, un lūdz palīdzību pazīstamajam Zviedrijā vada "Glada Hudig" teātri. režisoram Pēram Jūhansonam, kurš Modeļa karjera ir nepiepildāms sapnis lielākajai daļai cilvēku, bet vēl jo vairāk tiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Kopā ar neparastu modeļu grupu sākas Emmas aizraujošais ceļojums, kas apliecina, ka tiesības mirdzēt ir ikvienam!

Visas filmas tiks demonstrētas orģinālvalodā ar titriem latviešu valodā. Dažas filmas būs arī dublētas latviešu valodā.

Bezmaksas ieejas kartes uz seansiem ir iespējams izņemt Koncertzāles “Cēsis” kasē vai internetā www.bilesuparadize.lv.

Plašāka informācija gan par Zviedru kino nedēļas, gan norvēģu un dāņu filmām, kā arī visiem seansiem atrodama Koncertzāles “Cēsis” mājaslapā, sadaļā Kino CĒSIS: https://www.cesukoncertzale.lv/kino-cesis.

Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova, Koncertzāles “Cēsis”, e-pasts: egija.salnikova PIE cesukoncertzale PUNKTS lv; tālr.: +371 26171151

Biedrība "Latvijas Lauku forums" aicina uz pasākumu Jaunienācēju salidojums “KUR UGUNS KURAS VIDZEMES LAUKOS?” un fotoizstādes atklāšanu. Aicinām piedalīties pirmajā jaunienācēju salidojumā Vidzemē, lai satiktos ar citiem līdzīgi domājošiem, kā arī dalītos ar savu pieredzi izaicinājumu pārvarēšanā, dzīvojot laukos. Šajā pasākumā neformālā gaisotnē tiks iepazīti vienam otra stāsti, radītas kopīgas idejas vēl skaistākiem laukiem un prātots par atbalsta iespējām to ieviešanai.

Reģistrācija līdz 18. septembrim ŠEIT!

Tikšanās norisināsies Dzērbenē pie jaunienācējiem Ilzes un Bruno Andersoniem viņu lauku sētā 24. septembrī plkst. 10.00. Pusdienās būs iespēja baudīt siltu zupu un tēju. Aicinām līdzi ņemt kādu gardumu no rudens veltēm kopējam uzkodu galdam.

Ja esat mājražotāji, piedāvāta iespēja padižoties ar saviem darinājumiem. Neaizmirstiet par saviem darinājumiem pastāstīt reģistrācijas anketā ŠEIT!

Šogad aprit 85 gadi, kopš “Iedzēnos” tika izveidota dārzniecība. Atzīmējot šo notikumu, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs sadarbībā ar šī brīža “Iedzēnu” saimniekiem aicina uz dārzniecībai un tās selekcionāriem veltītu pasākumu, kas notiks 10. septembrī no plkst. 14:00, Bērzaunes pagasta “Iedzēnos”.

Augļu koki ir neatņemama Latvijas dārzu sastāvdaļa un nereti tajos ir sastopamas ābeles ‘Agra’, ‘Alro’, ‘Atvasara’, ‘Forele’, bumbieres ‘Sēlija’, ‘Vidzeme’, ‘Suvenīrs’ vai saldie ķirši  ‘Iedzēnu dzeltenais’. Šo, tāpat kā daudzu citu augļu koku šķirņu izcelsme ir Madonas novada “Iedzēnu” dārzniecība, kur tika radītas desmitiem tūkstoši jaunu, Latvijā vēl nebijušu ābeļu, bumbieru, saldo ķiršu un Kaukāza plūmju. Par milzīgo ieguldījumu atzinība pienākas izciliem latviešu selekcionāriem - Aleksandram Maizītim, Robertam Āboliņam un Rūdolfam Dumbravam. Pateicoties savam entuziasmam, viņi spēja izveidot dārzniecību, kas atpazīstama ārpus valsts robežām, paralēli radot īpašu pasauli ap sevi.

Lai runātu par dārzniecības vēsturi, dažādiem pētījumiem, kā arī “Iedzēnu” nozīmi un devumu Latvijas augļkopībā, aicinām uz pasākumu ““Iedzēniem” 85: Stādīt dārzu – ticēt rītdienai”, lai  aplūkotu “Iedzēniem” veltītu izstādi un piedalītos un klausītos diskusiju ar Latvijā pazīstamu dārzkopības nozares pārstāvju dalību, kā arī kopā noskatīsimies dokumentālo filmu. Par muzikālo noskaņu parūpēsies Madonas pilsētas kultūras nama koklētāju ansamblis “Rasa” un Latvijas Nacionālās operas un baleta tenors Guntars Ruņģis.

Kontaktinformācija: Reinis Auziņš, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītājs, Tālr. 64822483, e-pasts: reinis.auzins PIE madona PUNKTS lv 

Fantāzija ir cilvēka iztēles auglis, kas ieved citādā pārdomu pasaulē, ļauj aizmirsties no ikdienas steigas, mudina sapņot un rosina paveikt brīnumainas lietas. Tam tikai nepieciešama atbilstoša vide. Šādu vietu Valmierā – Fantāziju zemi “Neonija” –  pirms nepilniem četriem gadiem ir radījuši Indra un Ivars Ceriņi.

Fantāziju zeme “Neonija” ir unikāla apskates ekspozīcija Valmierā (Stacijas iela 49), kas pārsteidz ar putnu dziesmām, ūdens čaloņu, ūdenskritumiem un pilošām gleznām, savukārt tās sienu raksti glabā gadsimtu ilgu mīlas stāstu, kas ietērpts neparastā mākslas un krāsu maģijas burvībā, ko aicināts izbaudīt ikviens apmeklētājs. Šajā vasarā piedāvājums tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem paplašināts, jo šeit durvis vērusi arī konditoreja un vietējo Valmieras novada mājražotāju un amatnieku darinājumu veikaliņš.

Fantāziju zeme “Neonija” ir tās saimnieku lolojums, kur katra detaļa un nianse ir pašu rokām veidota un izsapņota. Kādā karstā augusta pēcpusdienā, kad gaisā vēl virmo saldā kūku smarža, Indra un Ivars dalās pieredzes stāstā.

 2013.gadā, kad Indras un Ivara pamata nodarbošanās bija dažādu foto tapešu izgatavošanas bizness, no kādreizējā Kocēnu novada viņus uzaicināja sarūpēt kādu interesantu mākslas darbu izstādi Muzeju nakts ietvaros. Radās doma, ka varētu izstādīt glezniņas neona gaismās. Tolaik sortimentā tieši bijusi neona preču līnija. Pašiem par lielu pārsteigumu, izstāde bijusi tik ļoti apmeklēta, ka to lūgts vairākas reizes pagarināt. Pēc tam izstāde bija apskatāma arī Zilākalnā, kur ir Indras un Ivara mājas, kā arī citos Valmieras novada pagastos. Jau tolaik tas raisījis pārdomas, bet ideja, par pašiem savas, unikālas mākslas telpas radīšanu un darbību tūrisma lauciņā, nāca  pāris gadus vēlāk. Tik ļoti gribējies radīt vietu, kas pārsteidz, ļauj aizmirsties no ikdienas satraukumiem un raisa patīkamas emocijas, gan pašiem, gan arī apkārtējiem.

Saimnieki atzīst, ka, sākot būvēt Neoniju, nebija nojausmas, kā viss izdosies. Pašiem par lielu prieku, gala rezultāts ir labāks nekā cerēts. Ivars atzīst, lielākoties pie kaut kā radīšanas, vispirms rodas stāsts un pēc tam tā vizualizēšana. Tomēr viņiem bijis pavisam otrādi – vispirms radās vizuālais redzējums un izpildījums, tikai pēc tam stāsts. Indra ar smaidu atceras, kā naktī pirms Neonijas atklāšanas vēl rakstīja tekstuālo informāciju. Iesākumā bija ideja veidot krāsu istabas un tikai daļu telpu neona stilā, bet ātri vien nonāca pie kopīga viedokļa - visu veidot tikai neona stilā. Indra bilst, ka visu veidošanas procesu varētu dēvēt par tādu kā lietu plūdumu, kaut gan ne vienmēr domas ar vīru ir saskanējušas, jo Indra visu spējusi iztēloties vizuāli, bet Ivaram tas bija jārealizē arī tehniskā izpildījumā. Sarunā ar saimniekiem, šķiet, ka vienota ideoloģija, par dzīves vērtībām un domām par iespējamo rezultātu, lielā mērā arī palīdzējusi radīt skaisto gala iznākumu.

Apskates ekspozīcija sākotnēji tika paredzēta tikai pieaugušajiem, bet šobrīd mērķauditorija ir ļoti plaša, sākot ar bērniem un beidzot ar senioriem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Katrs šeit spēj iztēloties un saredzēt ko savu. Ir  saņemti skolotāju atzinumi, ka Neonija labvēlīgi iedarbojas uz bērna psihoemocionālo stāvokli. Sirsnīgās un patiesās emociju izpausmes pēc apmeklējuma, kā arī labie vārdi, ir tas, kas motivē Indru un Ivaru. Tā ir kā sava veida “maize”, kas baro un sniedz gandarījumu, ka cilvēkiem kas tāds ir vajadzīgs. Uz Neoniju daudz brauc arī ārzemju viesi, jo īpaši no kaimiņzemēm, kas pēc apmeklējuma jūtas saviļņoti un patīkamu emociju piepildīti. Saimnieki ikvienam interesentam cenšas pieiet ar individuālu attieksmi un rūpēm, katram tiek veltīts laiks, lai, pirms došanās fantāziju zemē, pastāstītu Neonijas stāstu. Kā saimnieki paši teic – labākā reklāma ir “no mutes mutē”, lai gan nevar izslēgt arī reklamēšanās nozīmīgumu dažādos tūrisma materiālos un digitālā vidē, gan vietējā mērogā, gan ārvalstu.

Runājot par sarežģījumiem Neonijas tapšanas laikā, saimnieki nevēlas neko izcelt, piebilstot, ka grūtākais laiks bijis tieši Covid 19 pandēmijas ietekme un valstī noteiktie ierobežojumi, kad ekspozīcijas durvis apmeklētājiem uz laiku nācās slēgt.

Mēdz teikt, ka lielās grūtībās reizēm dzimst jaunas idejas, līdzīgi var teikt arī par šo gadījumu. Nepadodoties, ar neatlaidīgu darbu un ģimenes draugu līdzdarbošanos, tūrisma piedāvājums šogad ir paplašinājies. Šobrīd viesi šeit var iegādāties gardus konditorejas izstrādājumus. Sarunas laikā tiek pausts gandarījums par to, ka ar savu darbību zināms labums un atbalsts tiek arī vietējiem novada mājražotājiem, kuru produkciju un meistardarbus Ceriņu pāris ar lepnumu cildina un tirgo turpat nelielajā veikaliņā.

Taujājot par iedvesmas rašanu, Ceriņu pāris viennozīmīgi bilst, ka iedvesma nekur nav jāmeklē.  Tā atnāk pati, jo tas ir hobijs un sirdsdarbs, kam Indra labprāt veltītu visu savu laiku, taču pagaidām tā vēl nesanāk. Arī nākotnes plāni saistībā ar Neoniju ir plaši, taču tie vispirms līdz galam jāizsapņo. Par neatkārtojamu rezultātu šaubu nav!

Sarunas noslēgumā Indra un Ivars ikvienam novēl uztvert dzīvi vieglāk un domāt pozitīvi: “Ja mēs vairosim slikto, mēs tajā sliktajā arī dzīvosim, bet ja mēs vairosim labo, mēs arī dzīvosim labajā. Arī tad, ja kaut kas nenotiek kā plānots, ir jāpaskatās, kas tur nav līdz galam izdarīts un palaists garām, jo nekas neiestrēgst tāpat vien.” 

Nākamajā Valmieras novada Tūrisma uzņēmēju pieredzes stāstā būs iespējams iepazīties ar saimniecības “Jēru klubs” saimniekiem Ilzi un Valteru Mitāniem un uzzināt viņu pieredzi, attīstot lauku tūrisma piedāvājumu Mazsalacas pusē. 

Informāciju sagatavoja: Baiba Misiņa, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes Tūrisma mārketinga speciāliste, Mob. tālr.: 25770028