.png)
|
Arhīva kalendārs
Nokļūšanai uz nodarbības norises vietu tiek organizēts autobuss. Izbraukšana plānota plkst.10.00 no Valmieras integrētās bibliotēkas stāvlaukuma Cēsu ielā 4. Dalība nodarbībā, kā arī nokļūšana ar organizēto autobusu uz DTP “URDA” bez maksas. Dalībai nodarbībā nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, reģistrējoties šeit: https://goo.gl/forms/J2ZJOoXAvi1dDCNy1. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 4.martam. Pieteikumā nepieciešams izvērtēt un norādīt, vai nepieciešama vieta autobusā nokļūšanai uz nodarbības norises vietu DTP “URDA”. Vietas rezervācijai autobusā nepieciešams saņemt apstiprinājumu. Nodarbību vadīs Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks, ģeologs, ekspedīcijas uz Antarktīdu dalībnieks Kristaps Lamsters un lektori no DTP "URDA", saistošā veidā atklājot cilvēku rīcību un izvēļu kopsakarības, to atstātās ietekmes uz vidi, vizuāli uzskatāmā veidā demonstrējot jau šobrīd dabā un vidē notiekošos procesus. Dalība nodarbībā rosinās izvērtēt individuālo dzīvesveidu, un piedāvās idejas videi draudzīgākiem paradumiem. Valmieras bibliotēkas organizētais mūžizglītības kurss “Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība” ir bezmaksas piecu nodarbību cikls, piedāvājot tā apmeklētājiem uzzināt par pasaules vides un sabiedrības attīstības aktualitātēm, izprast šo procesu kopsakarības, to ietekmi uz katra indivīda dzīvi. Kursa mērķis ir iedvesmot un iedrošināt pārmaiņām dzīvesveidā, lai ikdienu padarītu līdzsvarotāku, dzīvojot saskaņā ar savām, sabiedrības, dabas un vides vajadzībām. Kursa ceturtā nodarbība tiek organizēta sadarbībā ar DTP “URDA” un tā sadarbības partneri Latvijas Universitāti. Kursu var apmeklēt gan kā mūžizglītības kursu, piedaloties pēc iespējas visās piecās nodarbībās. Taču, ja interesē tikai šīs nodarbības tēma, var apmeklēt arī tikai šo nodarbību. Apmeklējot vismaz 75% no visām nodarbībām, būs iespējams saņemt kursa apmeklējuma apliecinājumu. Vienlaikus ar mūžizglītības kursa ceturto nodarbību 9.martā DTP “URDA” (adrese: "Stūri", Daibe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads) tiek organizēta arī ikmēneša Ģimenes diena, kas ir iespēja ģimenēm kopā kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, pozitīvā gaisotnē gūstot prieku, mācoties par dabu un cilvēka mijiedarbību ar vidi. Plašāka informācija par Ģimeņu dienu pieejama DTP “URDA” mājaslapā www.urda.lv.
Informāciju sagatavoja:
Tie būs stāsti par iedvesmu, azartu, aizrautību, par raksturu un neatlaidību, par grūtībām un to pārvarēšanu, par mērķiem un to sasniegšanu. Uzzināsiet par sapņiem un piedzīvojumiem, par risku izvērtēšanu, uzdrīkstēšanos un drosmi. Tie būs stāsti par patriotismu un lepnumu par savu valsti Latviju. Cik tālu ekspedīcijas komandai izdevās uznest karoga mastu 2018.gada 12.augustā, līdz pārsteigumu sagādāja franču augstkalnu žandarmērija? Kas par to sakāms ekspedīcijas komandai un kāds būs turpinājums, lai pilnībā sasniegtu savus mērķus, uzzināsiet stāstu vakarā, kura laikā pieredzē dalīsies ekspedīcijas “Monblāns 2018” autors Aldis Kunšteins un projekta vadītāja Ilze Seržāne. Dalība Ceļotāju stāstu vakarā ir bez maksas. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, aicinām interesentus pieteikties savlaicīgi, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) vai zvanot pa tālruni 26332213. Nākamais stāstu vakars notiks 2019.gada 24.aprīlī. Par to plašāku informāciju atradīsiet www.visit.valmiera.lv.
Informāciju sagatavoja:
Olga Žitluhina un Ramona Galkina rādīs fragmentus no izrādes “Varētu likties, ka esam māsas”, ko abas radījušas gandrīz 2 gadus ilgā kopdarbā ar Austrijā dzīvojošo krievu performances mākslinieku un horeogrāfu Oļegu Suļimenko. Izrādes centrā ir divu atšķirīgu personību smalka saspēle un refleksija par savu privāto un profesionālo pieredzi.
Izrādes "Varētu likties, ka esam māsas" publicitātes foto. Olga Žitluhina ir viena no laikmetīgās dejas aizsācējām un virzītājām Latvijā. Absolvējusi Ļeņingradas Kultūras institūta Horeogrāfijas nodaļu, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1996. gadā izveidojusi Latvijā pirmo laikmetīgās dejas apvienību “Olgas Žitluhinas dejas kompānija”, ar kuru līdz 2012. gadam radījusi vairāk nekā 20 dejas izrādes. Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas izveidošanas iniciatore un vadītāja (kopš 1999. gada). Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” mākslinieciskā direktore. Šogad nominēta Dejas balvai kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” par savu māksliniecisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un starptautiskā līmenī. Ramona Galkina absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, ieguvusi maģistra grādu horeogrāfijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vairāk nekā 10 gadus dejojusi Rīgas Estrādes koncertu apvienības varietē trupā, bijusi Olgas Žitluhinas dejas kompānijas dejotāja (1996-2012). Strādājusi kā kustību konsultante un horeogrāfe dramatiskā teātra izrādēs. Sertificēta Feldenkraisa metodes speciāliste. Latvijas Kultūras akadēmijas docente. Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” izpilddirektore. Savukārt Andris Kačanovskis sniegs ieskatu savā topošajā izrādē “Vientuļais gans”, ko pats raksturo kā pseidoromantiskas pārdomas par tēmu “princis baltā zirgā”. Cik daudz patiesības tādos teicienos kā “Ne viss ir zelts, kas spīd” un “Neskati vīru no cepures”? Kas seko pēc tam, kad princis baltā zirgā ir sagaidīts? Andris Kačanovskis absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas un dejas pedagoģijas nodaļu (2002). Papildus dejas izglītība iegūta, piedaloties kursos, meistarklasēs un darbnīcās Latvijā un ārzemēs. No 2003. līdz 2012. gadam strādājis Olgas Žitluhinas dejas kompānijā. Dažādu māksliniecisko un izglītības projektu izpildītājs un autors. Izrāde “Future Freak” Ģertrūdes ielas teātrī, ko viņš radījis kopdarbā ar Agati Bankavu, šogad nominēta Dejas balvai kā labākais laikmetīgās dejas iestudējums. Pasākums norisināsies Lādezera pamatskolā. Rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties ar ērtu apģērbu un atvērtu sirdi. Ieeja pasākumā par ziedojumu, ieteiktais apjoms – 1,50 eiro, kas atbilst vienas loterijas biļetes cenai. Tādējādi cikla veidotāji aicina domāt par mākslas pieredzi nevis kā preci, bet gan kā loteriju – emocijas var būt dažādas, laimesti atšķirīga lieluma, ir arī tukšas lozes, bet ir vērts turpināt, jo pašam vai citiem gadās arī lielie laimesti. Cikla “Kāda deja der laukiem?” rīkotāji, biedrība “LAUKKU”, ar šo projektu vēlas apšaubīt aizspriedumu, ka laikmetīgā māksla paredzēta vien šauram, elitāram interesentu lokam, un parādīt, ka to savā ikdienā var iekļaut jebkurš cilvēks, tostarp lauku iedzīvotāji, kam bieži vien ir ierobežota pieeja kultūras aktualitātēm. Kopumā notikuši jau 7 pasākumi, kuros savus gatavos un topošos darbus prezentējuši horeogrāfi un dejotāji Agnese Bordjukova, Kristīne Brīniņa, Ieva Gaurilčikaite, Rūdolfs Gediņš, Linda Krūmiņa, Elīna Lutce, Alise Putniņa, Krišjānis Sants, Sintija Siliņa, Agnese Vanaga un Ilze Zīriņa. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Lādezera pamatskola. Informācija: www.laukku.lv, www.facebook.com/laukkugroup, laukku PIE laukku PUNKTS lv, 29211203 (Inta Balode).
Uzņēmējdarbība koncentrējas Rīgas plānošanas reģionā – 2016.gadā Rīgas plānošanas reģionā tika radīti 69% valsts iekšzemes kopprodukta. Rīgas plānošanas reģions piesaistījis lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī – 2017.gadā tie bija 76% no visām valstī piesaistītajām nefinanšu investīcijām. Lai veicinātu reģionu attīstību un reģionālo atšķirību izlīdzināšanos, ir nepieciešams īstenot efektīvus reģionālās attīstības atbalsta pasākumus. Lai iepazītos ar reģionālās politikas līdzšinējiem rezultātiem, t.sk. ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbalstu, identificējot esošos reģionālās politikas izaicinājumus, ko var risināt ar ES fondu ieguldījumiem teritoriju attīstībai, kā arī diskutētu par reģionālās politikas uzstādījumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē piecus reģionālos seminārus - Alūksnē (15.03.2019.), Liepājā (28.03.2019.), Jelgavā (11.04.2019.), Rēzeknē (26.04.2019.) un Siguldā (30.05.2019.). Semināros tiek aicināti piedalīties plānošanas reģionu, pašvaldību, nozaru ministriju, NVO, augstskolu un pētniecisko organizāciju pārstāvji. Semināru ietvaros tiks sniegta informācija par reģionālās attīstības izaicinājumiem no publisko pakalpojumu sniegšanas un no uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas reģionos, kas būtu jāņem vērā, plānojot un veicot ES fondu ieguldījumus. Tiks sniegta informācija par Reģionālās politikas sasniegtajiem rezultātiem, t.sk. ar ES fondu atbalstu. Tāpat notiks diskusija par turpmāk nepieciešamajiem ES fondu un cita veida pasākumiem reģionu attīstībai. Lūdzam dalībai semināros reģistrēties ŠEIT:
Ar semināru darba kārtību var iepazīties ŠEIT, semināros apskatāmo projektu saraksts atrodams ŠEIT! Pasākums tiek finansēts no projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/004 “Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem nodrošināšanai”.
Papildu informācija: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sestdien, 9.martā, plkst.10.30-15.00 notiks Valmieras bibliotēkas organizētā mūžizglītības kursa “Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība” ceturtā nodarbība. Tā notiks Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” un būs veltīta tēmai “Vide”. Nodarbība sniegs ieskatu par piesārņojuma veidiem un to ietekmēm pasaules, Latvijas un individuālas rīcības līmenī. Būs iespējams klātienē redzēt un uzzināt par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību Valmierā un SIA “ZAAO” darbības reģionā, kā arī uzzināt un pārdomāt jautājumus par dabas resursiem, ko izmantojam ikdienas dzīves nodrošināšanai.
27.martā plkst.18:30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina uz Ceļotāju stāstu vakaru, lai uzzinātu par unikālu projektu – Brīvības ekspedīcija “Monblāns 2018”. Līdz šim vēl neviens nebija uzdrošinājies uznest Monblāna virsotnē 10m viengabala karoga mastu un uzvilkt tajā savas valsts karogu.
Piektdien, 8. martā plkst. 19.00 notiks priekšpēdējais laikmetīgās dejas projekta “Kāda deja der laukiem?” pasākums. Šoreiz Lādezerā viesosies trīs ievērojami horeogrāfi un dejotāji – Olga Žitluhina, Ramona Galkina un Andris Kačanovskis. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja vērot viņu izrāžu fragmentus, kā arī pašiem iemēģināt dejas elementus un darboties kā mentoriem.
Dati liecina, ka reģionālajā attīstībā ir aktuāli vairāki izaicinājumi. Iedzīvotāju skaits samazinās visos reģionos, izņemot Pierīgas statistisko reģionu. Iedzīvotāju skaita samazinājums Latgales statistiskajā reģionā pēdējos desmit gados sasniedz 20%. Arvien aktuāla ir cilvēkresursu noturēšana un piesaiste reģionos.