.png)
|
Arhīva kalendārs
Informēju, ka ir izsludināts pirmais projektu konkurss Eiropas Komisijas iniciatīvas – Urban Innovative Actions (UIA) – ietvaros. Šī ir unikāla iespēja pilsētu pašvaldībām piesaistīt papildus finansējumu ārpus ESIF fondu pieejamām dalībvalstu aploksnēm. Finansējumam var pieteikties: 1) pilsētas pašvaldība, kurā ir vismaz 50 000 iedzīvotāju; 2) pilsētu pašvaldību asociācija vai grupa (var būt arī pārrobežu asociācija vai grupa), kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Projektu iesniegšanas termiņš – 2016. gada 31. marts plkst. 14.00 (pēc Centrālās Eiropas laika). Kopējais finansējums iniciatīvai ir ~372 miljoni eiro, pirmajā projektu atlases kārtā – 80 miljoni eiro, bet viena projekta maksimālais atbalsts ir 5 miljoni eiro. Projektu līdzfinansē ERAF, nepārsniedzot 80% no attiecināmajām izmaksām. Tiek gaidīti projekti par 4 tēmām: enerģētikas pārkārtošana (energy transition), pilsētu nabadzības novēršana (fokuss uz degradētajām pilsētu teritorijām), migrantu un bēgļu iekļaušana, darbvietas un prasmes vietējā ekonomikā. Projektiem jādemonstrē radoši, novatoriski (vēl nebijuši), eksperimentāli, ilgtspējīgi risinājumi pilsētu izaicinājumu pārvarēšanai. Projektu izstrādei un īstenošanai ir jānotiek partnerībā ar ieinteresētajām pusēm (iesaistot publisko un privāto sektoru un sabiedrību). Projektā testētajiem risinājumiem jārada zināšanas, ko savā praksē var pārņemt citas ES pilsētas. 2016. gada janvārī un februārī EK organizēs 4 informatīvus seminārus, lai skaidrotu iniciatīvu un palīdzētu sagatavot kvalitatīvus projektus. Pirmais seminārs plānots Briselē 13. janvārī. Viens no semināriem plānots arī Rīgā – 3. februārī. Detalizētāku informāciju par iniciatīvu, iespējamiem atbalsta pretendentiem, projektu sagatavošanu un informatīvajiem semināriem var atrast šajā mājaslapā: http://www.uia-initiative.eu/. Turpat atrodama arī projektu pieteikuma veidlapa un saistītie dokumenti (t.sk. darba uzdevums, UIA vadlīnijas).
Informāciju sagatavoja: Agita Kaupuža LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos LPS Pārstāvniecības Briselē vadītāja Latvijas Pašvaldību savienība 1 Square de Meeûs, B-1000, Brisele, Beļģija Tālr.: +32 2 2040670, mob.: +32 492312355 E-pasts: agita.kaupuza PIE lps PUNKTS lv Otrdien, 12. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti nozīmīgi MK noteikumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) ieviešanai 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pētniecības un attīstības jomā. Tāpat šī gada 5. janvārī apstiprināti MK noteikumi ES fondu atbalsta uzņēmējdarbībai un vides aizsardzībai ieviešanai. Apstiprinātie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks veikta projektu atlase un īstenošana. Līdz ar MK noteikumu apstiprināšanu ir izpildīti būtiski priekšnosacījumi, lai jau šogad ar ES fondu finansējumu tiktu uzsākta projektu atlase uzņēmējdarbībā – jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē kompetences centru ietvaros, sadarbojoties pētniekiem un komersantiem. Trīs kārtās kopumā šajā jomā tiks investēti 65 miljoni eiro. Tāpat MK noteikumu apstiprināšana šajā gadā nodrošinās ES fondu pieejamību praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai kopumā turpat 67 miljonu apmērā. Savukārt vides aizsardzības jomā tiks nodrošināta ES fondu investīciju ieviešana, lai samazinātu plūdu riskus lauku teritorijās. Tā tiek plānota jau šī gada pirmajā ceturksnī. Tā kā, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs ir sācies jaunais 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periods, kuru regulē jaunas Eiropas Komisijas regulas, arī Latvijā tiek atbilstoši izstrādāti un apstiprināti galvenie ES fondu nacionālie plānošanas dokumenti, tostarp partnerības līgums, darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība”, kā arī tās papildinājums. Tos sadarbībā ar visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde. Šobrīd norit intensīvs nozaru ministriju darbs pie katra specifiskā atbalsta mērķa MK noteikumu sagatavošanas un citu nozares specifisko nosacījumu un priekšnoteikumu izpildes, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ES fondu investīciju uzsākšanu. Papildus augstāk minētajiem MK noteikumiem līdz 2015. gada beigām tika nodrošināta MK noteikumu apstiprināšana par ES fondu ieviešanu 35 dažādos specifiskajos atbalsta mērķos vai pasākumos, kopumā novirzot ekonomikai tuvākajos gados jau vairāk nekā 1 miljardu eiro. Jau ziņots, ka Latvija 2014. gadā bija starp pirmajām dalībvalstīm, kura veiksmīgi noslēdza sarunas par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā piesaisti 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai. Pirmie ieguldījumi un rezultāti no šī plānošanas perioda ES fondu investīciju ieguldīšanas būs redzami un jūtami ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā. Līdz š.g. 11. janvārim Latvijā šajā plānošanas periodā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 463 miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 57 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu turpat 421 miljona eiro apmērā. Ieguvēji no šīm investīcijām būs gan komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, gan arī atsevišķas iedzīvotāju mērķa grupas, piemēram, jaunieši, sociāli mazāk aizsargātie. Katram Latvijas iedzīvotājam un sabiedrībai kopumā ir iespēja gan izmantot, gan izjust ES fondu ieguldījumu rezultātus.
Informāciju sagatavoja: Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina izglītības iestādes un organizācijas, kas darbojas izglītības jomā, līdz 1. martam iesniegt pieteikumus Nordplus Jauniešu, Pieaugušo, Augstākās izglītības, Horizontālajā un Ziemeļvalstu valodu programmās. Nordplus piedāvā īstenot studentu, skolēnu un pasniedzēju mobilitātes, kā arī dažādas sadarbības tīklu un projektu aktivitātes izglītībā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Jauniešu programma paredzēta pirmsskolas izglītības iestādēm, sākumskolām un vidusskolām. Tā sniedz iespēju īstenot skolēnu klašu braucienus pie saviem vienaudžiem, skolēnu prakses, skolotāju apmaiņu un citas aktivitātes, kas uzlabo izglītības kvalitāti, attīsta starpkultūru dialogu, kā arī veicina Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodu apguvi. Augstākās izglītības programma atbalsta Ziemeļu un Baltijas reģiona augstākās izglītības iestāžu pieredzes apmaiņu, inovatīvu ideju kopīgu radīšanu un pārņemšanu. Programma paredz arī sadarbības veidošanu ar darba devējiem, vairāku augstskolu kopīgu studiju programmu attīstīšanu, kā arī individuālās studentu un pasniedzēju mobilitātes projektus. Pieaugušo izglītības programmā iespējams attīstīt sadarbību starp pieaugušo izglītības iestādēm un ieviest jauninājumus pieaugušo izglītības kvalitātes uzlabošanai, stiprināt to pamata kompetences, veidot ciešāku saiti starp pieaugušo izglītību un darba dzīvi. Horizontālā programma ir starpnozaru programma, kas nodrošina jaunas un paplašinātas sadarbības iespējas mūžizglītībā, atbalstot tādas aktivitātes kā semināri, konferences, inovatīvi kursi u.tml. Otra Nordplus piedāvātā starpnozaru programma ir Ziemeļvalstu valodu programma, kas veicina Ziemeļvalstu valodu apguvi bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, kā arī atbalsta šo valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu izglītības sistēmās. Šī programma veicina arī starpvalstu un starpnozaru sadarbību Ziemeļvalstu valodu apguvē. Kopējais Nordplus budžets 2016. gadam ir aptuveni 9,1 miljons eiro. Programmā piedalās Baltijas valstis un Ziemeļvalstis: Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija un Latvija. Nordplus projekti veicina starpkultūru sadarbību, uzlabo un ievieš jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās. Vairāk par projektu konkursu, katras programmas mērķiem, projektu īstenotāju pieredzi un līdzfinansējuma apjomu iespējams uzzināt VIAA mājaslapā vai Nordplus oficiālajā vietnē internetā www.nordplusonline.org. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar VIAA Starptautiskās sadarbības programmu nodaļas Vecāko projektu vadītāju Lieni Gailīti, Tālr. 67785424, e-pasts: liene.gailite PIE viaa.gov PUNKTS lv vai nordplus PIE viaa.gov PUNKTS lv.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Keiča
Programmas mērķis ir stiprināt integrētu teritoriālo attīstību un sadarbību, lai padarītu Baltijas jūras reģionu inovatīvāku, vieglāk pieejamu un ilgtspējīgāku. Pieteikties atbalstam varēs valsts budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātās publiskās personas un to izveidotās iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, uzņēmumi no astoņām Eiropas Savienības valstīm (Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un atsevišķiem Vācijas apgabaliem), kā arī Norvēģijas. Projekta partnerībā jāiesaista vismaz trīs partneri no trim dažādām programmas teritorijas valstīm. Projektu partneri, pēc konkursa izsludināšanas 2016.gada 1.martā, aicināti iesniegt aizpildītu projekta idejas veidlapu programmas Vadošajai iestādei/Kopīgajam sekretariātam līdz 2016.gada 12.maijam.Projekta idejas veidlapu izvērtējums sagaidāms 2016.gada septembrī. Tās projektu idejas, kas tiks uzaicinātas aizpildīt pilnu projekta veidlapu, plānots izvērtēt līdz 2017.gada maijam. Ņemot vērā, ka programmas valoda ir angļu valoda, projektu pieteikumi iesniedzami angļu valodā. Plašāka informācija par programmas 2.kārtas konkursa nosacījumiem būs pieejama pilnajā konkursa paziņojumā. Informācija par programmu un cita noderīga informācija atrodama Programmas interneta vietnē(informācija angļu valodā). Īsa informācija par programmu pieejama arī latviešu valodā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas interneta vietnē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īsteno Nacionālās atbildīgā iestādes funkcijas, kas nodrošina Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas, tai skaitā Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam koordināciju Latvijā. Jautājumu gadījumā, lūdzu, sazināties ar programmas Vadošās iestādes/Kopīgā sekretariāta pārstāvjiem, tālr.: +371 6735 735 7368, e-pasts: info PIE eu.baltic PUNKTS net
Informācijas avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Interreg Baltijas jūras reģiona programmas kopīgais sekretariāts
Programmas finansējuma saņēmēji ir valsts budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas un to izveidotās iestādes, pašvaldības un to izveidotas iestādes, biedrības un nodibinājumi. Privātais sektors var piedalīties projektos ar savu finansējumu. Projektu pieteikumu plānotais iesniegšanas termiņš - no 2016. gada 5. aprīļa līdz 13. maijam. Informācija par programmu pieejama šeit. Programmas projektiem pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir 322 500 000 EUR.
Lai nodrošinātu kopīgu (integrētu) skatījumu uz lauku attīstības jautājumu risināšanas iespējām, stratēģijas izstrāde, saskaņošana un īstenošana tiek uzticēta vietējām partnerībām, kuras apvieno pārstāvjus no dažādiem lauku attīstībā iesaistītiem sektoriem un lauku iedzīvotāju interešu grupām. Vairāk par LEADER pieeju šeit. Aicinām ikvienu lauku entuziastu, kam ir idejas, vēlme, iespējas vai interese iesaistīties un uzzināt par savas vietas attīstību, sazināties ar savas teritorijas vietējo rīcības grupu (VRG) – partnerību, kas apvieno dažādu sektoru pārstāvjus (NVO, pašvaldības un uzņēmējus). Uzzināt par savā novadā darbojošos partnerību iespējams ŠEIT Pirmos projektu konkursus ar LEADER finansējuma atbalstu plānots izsludinātināt 2016.gadā. Informācija par LEADER projektu konkursiem būs pieejama vienkopus Lauku atbalsta dienesta interneta vietnē. LEADER pieeja tiek īstenota projektu veidā, piesaistot atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) līdzfinansētiem pasākumiem.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Eiropas Municipalitāšu un reģionu padome (CEMR) šī gada 23. februārī aicina uz semināru “Inovatīvie finanšu mehānismi energoefektivitātes projektiem Latvijā”. Seminārs notiks Bellevue Park Hotel Riga, Slokas ielā 1. Tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu – angļu. Semināra darba kārtība atrodama šeit. Pieteikšanās līdz 17.februārim! Ēku renovācijai un siltināšanai ir būtiska nozīme pašvaldībām un iedzīvotājiem Latvijā. Kā realizēt masveidīgu ēku atjaunošanas un renovācijas programmu Latvijā? Līdz šim pamatā izmantotais ES līdzfinansējums samazinās un arī nebūs bezgalīgi. Tādēļ ir jādomā par citiem ēku atjaunošanas modeļiem – arī ilgākā laikā. Inovatīvi finansēšanas modeļi var palīdzēt pašvaldībām īstenot ēku energoefektivitātes un atjaunošanas projektus un veicināt vietējās ekonomikas attīstību. Budžeta ierobežojumu dēļ pašvaldībām, iespējams, nav iespējams investēt dzīvojamo ēku renovācijas projektos. Līdz šim renovācijas un siltināšanas projektos pārsvarā izmantoti ES fondi (ES Struktūrfondi, Life programma), taču tie ir nepietiekami. Tādēļ ir būtiski veicināt namu apsaimniekotāju, pašvaldību un ēku īpašnieku (iedzīvotāju) informētību un zināšanas par inovatīviem finansēšanas modeļiem.
Informāciju sagatavoja: Zane Dūze Ārējo sakaru speciāliste Latvijas Pašvaldību savienība Mazā Pils iela 1, Rīga, LV 1050 Tālr.: +371 67508535, mob.tālr. +371 26553153 E-pasts: zane.duze PIE lps PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam (turpmāk – programma) ietvaros 2016. gada 1. martā plānots izsludināt 2. projektu konkursu.
INTERREG EUROPE ir Eiropas teritoriālās sadarbības programma, kuras mērķis ir uzlabot reģionālās attīstības politiku un ar to saistīto programmu ieviešanu, sekmējot pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī politikas apguvi programmas dalībnieku starpā.
Lai lauku teritorijās veicinātu attīstību, stabilitāti un ilgtspēju, ir nepieciešams izmantot līdz šim pilnībā neizmantoto lauku un mazpilsētu potenciālu, kā arī veidot sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanai. Viena no iespējām ir īstenojot LEADER pieeju, kura balstās uz vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, kuras mērķis ir noteikt vietējās teritorijas attīstības prioritātes un risināt skaidri noteiktas, konkrētās lauku teritorijas iedzīvotājiem aktuālas vietēja līmeņa problēmas.