.png)
|
Arhīva kalendārs
24. novembrī, Rīgā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) Struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kuras laikā tika izskatīti aktuālie jautājumi un pieņemti lēmumi attiecībā uz jaunā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanu. Tie ir nozīmīgi soļi, lai uzsāktu jaunu investīciju projektu īstenošanu ar ES fondu atbalstu tādās valstij un sabiedrībai nozīmīgās jomās kā uzņēmējdarbība, profesionālā izglītība, pētniecība, sociālo dienestu efektivitāte, transporta infrastruktūra un darba drošība. “ES fondi mums sniedz iespējas atbalstīt uzņēmēju konkurētspējīgu ideju realizēšanu un īstenot apjomīgus infrastruktūras projektus, kuriem citādi no valsts budžeta neatliktu līdzekļu. Vienlaikus, lai fondu investīcijas varētu ieplūst valsts ekonomikā un lai ikkatra no mums kā nodokļu maksātāja līdzekļi sniegtu vislielāko iespējamo atdevi, vispirms nozaru ministrijām ir jāpaveic noteikti priekšdarbi. Tas ir laikietilpīgs process, jo pirms varam izsludināt projektu atlases, ir jāizvērtē, kur un kā šīs investīcijas ieguldīt. Tādēļ ir gandarījums par katriem Uzraudzības komitejā apstiprinātajiem ES fondu projektu ieviešanas kritērijiem, kas izstrādāti konstruktīvā dialogā ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Vēlreiz jāuzsver, ka Finanšu ministrija turpinās sniegt atbalstu nozaru ministrijām un partneriem stratēģiski nozīmīgajā ES fondu ieviešanas nosacījumu izstrādes procesā, lai ES fondu investīcijas projektu īstenotājiem būtu pieejamas pēc iespējas ātrāk, ērtāk un ar skaidriem „spēles nosacījumiem”,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Uzraudzības komitejā šajā reizē piedalījās augsta līmeņa vadība no Eiropas Komisijas (EK) – Reģionu un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) direktors Mikelis Landabaso (Mikelis Landabaso), DG REGIO Baltijas valstu nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola (Angela Martinez Sarasola) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Egberts Holtis (Egbert Holthuis), kā arī citi EK pārstāvji. Šis ir apliecinājums, ka EK uztver Uzraudzības komiteju kā nozīmīgu un ietekmīgu partnerības forumu stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. EK amatpersonas īpaši uzsvēra nepieciešamību ES fondu ieviešanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanā fokusēties uz kvalitāti un stratēģisku vīziju, kas ir realizējama praktiski. Tāpat EK norādīja, ka tiklīdz ir skaidra vīzija, turpmākie darbi ir jāveic ātri. “Kvalitāte, laba plānošana un ātra ieviešana ir īstais ceļš veiksmīgai ES fondu ieguldīšanai,” atzīst DG REGIO direktors Mikelis Landabaso. Uzraudzības komitejas sēdēs tiek apstiprināti nozaru ministriju sagatavotie projektu atlases kritēriji arvien jaunās no plānotajām ES fondu atbalsta jomām. Šajā sēdē tika izskatīti un atbalstīti vairāki projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji. Tādējādi tiek pavērta iespēja drīzumā apstiprināt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus un izsludināt projektu atlases. Šo kritēriju saskaņošana ir solis tuvāk arvien jaunām ES fondu investīcijām jau 2016. gadā tādās jomās, kā sociālo dienestu efektivitātes palielināšana, darba drošības uzlabošana, sabiedriskā sliežu transporta infrastruktūras attīstīšana un Rīgas transporta infrastruktūras uzlabošana. Uzraudzības komiteja apstiprināja kritērijus arī tādos uzņēmējdarbībai svarīgos Ekonomikas ministrijas pasākumos, kā “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” un “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators”, ar kuriem jau 2016. gada pirmajā pusē tiek plānots sniegt finansējumu jauniem biznesa uzsācējiem, mikro, inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem konkurētspējas veicināšanai. Tāpat tika atbalstīti projektu atlases kritēriji Izglītības un zinātnes ministrijas pasākumam “Praktiskās ievirzes pētījumi” un specifiskajam atbalsta mērķim, kas paredz palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu. Finanšu ministrija Uzraudzības komiteju iepazīstināja ar ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanas progresu, aktuālo laika grafiku un informāciju par EK izvirzīto priekšnosacījumu izpildi. Līdz šim ES fondu ieviešanā ir paveikts daudz, kam rezultāts ir jau reāli apstiprināti un noslēgti līgumi. Tomēr vēl joprojām nozaru ministrijām ir jāveic apjomīgs darbs, lai sagatavotu visus nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra varētu izsludināt attiecīgās projektu atlases. 2014. – 2020. gada plānošanas periodā Latvijā jau ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 372 miljonu eiro apmērā. Tomēr atsevišķos gadījumos konstatējamas arī novirzes no sākotnējā investīciju uzsākšanas plāna, radot risku finansējuma pārrāvumam starp plānošanas periodiem. Tādēļ Uzraudzības komiteja pārrunāja arī risinājumus, kā paātrināt ES fondu investīciju ieguldīšanu dažādās nozarēs. Savukārt Satiksmes ministrija informēja Uzraudzības komiteju par aktuālo statusu lielo projektu sagatavošanā un rīcības plānu saistībā ar vēl risināmiem jautājumiem. Savus ieteikumus sniedza arī JASPERS eksperti, kas nodrošina profesionālu tehnisko atbalstu lielo projektu dokumentācijas sagatavošanā. ES fondu Uzraudzības komiteja ir izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši darbības programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Komitejas sēdē piedalās EK pārstāvji un valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji, tādējādi nodrošinot efektīvu partnerību un plašu interešu pārstāvību. Uzraudzības komitejas darbs norit tās apakškomitejās, un projektu atlases kritēriji tiek apstiprināti arī rakstiskajās procedūrās, negaidot kārtējo Uzraudzības komitejas sēdi. Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtība un izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī, kas pieejams šeit. Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” papildinājums, kā arī darbības programmas papildinājumā iekļauto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu (konkrētas investīciju jomas, kur plānots ES fondu atbalsts) īstenošanas laika grafikā pieejama šeit.
Informācijas avots: Latvijas Republikas Finanšu ministrija Pirmdien, 2015. gada 30. novembrī, Eiropas Komisija apstiprināja jaunu Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu “Interreg V-A Latvia-Lithuania Cross Border Cooperation Programme 2014 - 2020”. Tās mērķis ir sekmēt reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, padarot tos konkurētspējīgākus un pievilcīgākus dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. Kopējais finansējums plānots 65 milj. eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums - 55 milj. eiro.
Programma sniegs atbalstu tādu mērķu īstenošanai kā vides saglabāšana, aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana. Tāpat plānots uzlabot sociālo infrastruktūru un pakalpojumus sociālās integrācijas sekmēšanai, kā arī atbalstīt darbaspēka mobilitāti. Paredzams, ka sadarbības programma sekmēs publisko pakalpojumu efektivitāti, spēcinot kompetenci un sadarbību starp institūcijām. Tās īstenošanas rezultātā Latvijas – Lietuvas sadarbība tiks attīstīta jaunā līmenī. Papildus tiks sniegts ieguldījums un sekmēta Eiropas Savienības (ES) stratēģijas „ES 2020” – „Ilgtspējīga izaugsme” mērķa sasniegšana. Programma palīdzēs ieviest ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Tādejādi stiprinot integrētu teritoriālo attīstību un sadarbību inovatīvam, pieejamam un ilgtspējīgākam Baltijas jūras reģionam. Finansējumam varēs pieteikties nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, to izveidotās institūcijas; plānošanas reģioni un to izveidotās iestādes; nevalstiskās organizācijas; sabiedriskajām līdzvērtīgas organizācijas. Programmas Vadošās iestādes funkcijas Latvijā pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību nodaļa 2016. gada 12. un 14. janvārī Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) rīko informatīvus seminārus par pieteikumu aizpildīšanu Nordplus programmas konkursam. Semināros aicinātas piedalīties izglītības iestādes un organizācijas, kas darbojas izglītības jomā un kas plāno iesniegt pieteikumus kādā no piecām Nordplus apakšprogrammām. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2016. gada 1. marts. Pasākumu programmā paredzēts sniegt pamatinformāciju par pieteikumu aizpildīšanas vadlīnijām un nosacījumiem. Norises laiks: 2016. gada 12. un 14. janvārī plkst. 10.00 Lai reģistrētu savu dalību kādā no semināriem, lūdzam aizpildīt reģistrācijas formu tiešsaistē:
Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis izraudzīts par Vidzemes novadu pastāvīgo pārstāvi Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā. "Izpratne par kongresā notiekošo man ir, taču, protams, pirmais pienākums būs detalizētāka iepazīšanās ar tā darbu. Pirmajā kongresa tikšanās reizē būs uzmanīgi jāvēro un jāizprot notiekošais, un šajā ziņā man palīdzēs pozitīvā pieredze Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas Uzraudzības komitejā. Protams, esmu gatavs vērsties pie saviem kolēģiem citās Vidzemes pašvaldībās, gadījumos, kad nepieciešams saskaņot vienotu nostāju vai apkopot viedokļus. Esmu gatavs godam pārstāvēt Mazsalacas novadu un visu Vidzemi starptautiskajā līmenī. Ceru uz sadarbību arī ar pārējiem Latvijas pārstāvjiem kongresā – līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvijas delegātu viedokļi saskan daudzos jautājumos," pēc ievēlēšanas atzina Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs, kurš saņēma 10 balsstiesīgo Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdes dalībnieku atbalstu. Deviņas balsis tika Raunas novada domes priekšsēdētājai Evijai Zurģei. Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir konsultatīva Eiropas Padomes institūcija. Tajā darbojas 648 pārstāvji no 47 Eiropas valstīm. Kongresa prioritātes 2013.-2016. gada periodā ir vietējo un reģionālu pašvaldību kvalitātes veicināšana un cilvēktiesību situācijas uzlabošanās; ekonomiskās un fiskālās krīzes radīto izaicinājumu risināšana un savstarpējās sadarbības un partnerības attīstība. H. Rokpelnis Latvijas delegācijā pievienosies Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim (delegācijas vadītājs), Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam un Daugavpils novada domes priekšsēdētājai Janīnai Jalinskai. Pastāvīgo pārstāvju aizstājēji ir Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics un Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa. VPR Attīstības padomes sēdē, kas šoreiz notika Līgatnē (11. decembrī), tika izvirzīts arī organizācijas pārstāvis Valmieras tehnikuma konventā. Bez iebildumiem tika atbalstīta Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Baika kandidatūra. Attīstības padomes sēdē klātesošos uzrunāja arī VPR ES fondu informācijas un uzņēmējdarbības centra vadītāja Lelde Ābele, kura iepazīstināja ar centra darbības sasniegumiem un nākotnes plāniem. Turpmāk paredzēts vēl vairāk stiprināt sadarbību starp topošajiem un esošajiem uzņēmējiem un pašvaldības un valsts institūcijām, jo vairs netiek paredzēta ES struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centra līdzdalība informācijas un atbalsta sniegšanā esošajiem un potenciālajiem ES fondu atbalsta saņēmējiem, to nodrošinās Centrālā finanšu un līguma aģentūra (CFLA). ES fondu kontekstā būtiska bija arī CFLA prezentācija, kurā Daiga Reihmane un Dace Fūrmane informēja pašvaldību pārstāvjus par organizācijas funkcijām un vietu ES fondu vadības struktūrā, tostarp norādot arī uz šī brīža aktualitātēm un nākotnes plāniem. Vidzemes pašvaldību pārstāvji tika informēti par specifiskiem atbalsta mērķiem, kuros pašvaldība var darboties kā finansējuma saņēmējs, mērķa grupa vai partneris. VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Lotārs Dravants iepazīstināja klātesošos ar statistiku par skolēnu pārvadājumiem ar VPR pašvaldību organizētajiem autobusiem. L. Dravants norādīja, ka dienā ar pašvaldību organizēto transportu tiek pārvadāti 1177 jeb gandrīz septiņi procenti reģiona skolēnu, līdz ar to ir pamats domāt par skolēnu un sabiedriskā transporta maršrutu iespējamu apvienošanu. VPR projektu vadītājs Henrijs Rūsis prezentēja profesionālās pilnveides izglītības programmas energoefektīvu ēku būvniecības nozarē. Programmas "Saprātīga enerģija Eiropai" līdzfinansētā projekta "BUILD UP Skills FORCE" ietvaros veidotās izglītības programmas paredz zināšanu apguvi par ēku siltināšanu, energoefektīvu atjaunošanu un inženierkomunikāciju izolēšanas darbiem. VPR Attīstības padomes sēdes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar SIA "Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija" (ZAAO) izstrādāto Vides izglītības stratēģiju 2015.-2020. gadam. Tās izstrāde bijusi pašas "ZAAO" iniciatīva, jo līdz šim esot trūcis atbilstošu dokumentu vides izglītības jautājumos, uz kuriem balstīties ikdienas darbā. VPR Attīstības padome šajā sakarā lēmumus nepieņēma, jo tas, kā pielietot šo stratēģiju, ir katras pašvaldības ziņā. Informāciju sagatavoja: Jānis Rubulis, Sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 28735705, E-pasts: janis.rubulis PIE vidzeme PUNKTS lv 2015. gada 30. novembrī Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu, ar kuru apstiprināti pirmie grozījumi Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.-2020. gadam (LAP 2014-2020), kas Eiropas Komisijai gala redakcijā tika nosūtīti š.g.18. novembrī. Ar apstiprināto LAP 2014-2020 redakciju (versija 2.2.) iespējams iepazīties Zemkopības ministrijas nozares portālā: https://www.zm.gov.lv/lauku-attistiba/statiskas-lapas/latvijas-lauku-attistibas-programma-2014-2020-gadam?id=6607#jump.
Informācijas avots: LAP 2014-2020 Uzraudzības komitejas sekretariāts |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
