Arhīva kalendārs
Šoreiz “VPR Jaunumi” tematiskajā izdevumā aicinām iepazīties ar aktuālajiem Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes projektiem. Uzzināt vērtīgu informāciju par iespējām pievienoties un kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu smelties idejas no citu valstu projektu partneriem, un pārnest iegūtās zināšanas uz savu māju, darba vietu vai pašvaldību. Izdevums "Energopārvaldība Vidzemē" ir strukturēts tematiskajos blokos - Cilvēks, Plāns, Investīcijas, Tehnoloģijas, Ilgtspēja. Katrs tematiskais bloks ietver Latvijā pazīstamu nozares ekspertu viedokļus un mūsu sadarbības partneru stāstus un centienus virzīties tuvāk ilgstpējīgai enerģētikas attīstībai Vidzemē. Izdevumā lasiet: - Cilvēks: Enerģijas lietošanas paradumi sākas ģimenē - Plāns: Enerģijas rīcības plāns pašvaldībās - Investīcijas: No plāna līdz investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanai - Tehnoloģijas: Kādās tehnoloģijās investēt savus finanšulīdzekļus? - Ilgtspēja: Politikas dokumentos un produktu ražošanā
Tematisko izdevumu aicinām lasīt issuu.com, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
Vidzemes plānošanas reģions aicināja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta ekspertes Ievu Pakeri un profesori Dagniju Blumbergu pastāstīt detalizētāk par šo tehnoloģiju, kā arī minēt argumentus, kāpēc pašvaldībām ir vērts apsvērt iespējas ieviest ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas.
Tā kā aizvien straujāk pieaug ēku energoefektivitāte, veicot siltināšanas darbus, arī centralizētajai siltumapgādei, kas nodrošina siltumu šīm ēkām, ir jāpielāgojas jaunajai patēriņa dinamikai. Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēma paredz zemāku temperatūru siltuma pārvades tīklos. Šobrīd siltumnesēja temperatūra tīklos aukstākajā periodā ir aptuveni 90 grādi, bet jaunā koncepcija paredz to pazemināt līdz 60 grādiem, lai samazinātu zudumus siltuma tīklos. Šāda pāreja ir iespējama pie noteiktiem tehniskajiem risinājumiem, piemēram, kad ēkas ir siltinātas un kopējais siltumenerģijas patēriņš ir zemāks. Ir dzirdēti dažādu speciālistu viedokļi, ka zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Latvijā ir kaut kas neiespējams. Ir nepieciešamas lielas investīcijas, siltuma trašu pārbūve utt. Ko šādam skeptiķim atbildētu VASSI eksperti? Temperatūras pazemināšana tīklos nav vienas dienas jautājums, tā ir stratēģiski jāplāno ilgākā periodā, analizējot patērētāju izmaiņas gadu gaitā, konkrēta reģiona īpatnības un jaunos patērētājus. Zemas temperatūras siltumapgādes sistēma nepieprasa jaunus siltumtīklus vai lielas investīcijas, tikai rūpīgu esošā patēriņa analīzi, inovatīvu domāšanu un sasvstarpēju sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm - siltumapgādes uzņēmumu, patērētāju (ēkas īpašnieku) vai jaunu ēku attīstītāju un pašvaldību, kas var sniegt atbalstu efektīvas siltumapgādes sistēmas ieviešanai. Nav viena gatava scenārija, kā nonākt līdz zemākai temperatūrai tīklos, katrai sistēmai ir cits tehniskais risinājums, ko nepieciešams atrast. Tomēr tas kopumā ir jautājums būt vai nebūt centralizētai siltumapgādei. Vai un kā radīt interesi mazajās pašvaldībās par zemas temperatūras siltumapgādes iespējām? Kādi būtu jūsu argumenti, kāpēc ir vērts apsvērt šādu sistēmu ieviešanu? Pirmkārt, tieši mazajās pašvaldībās ēku energoefektivitātes projekti tiek realizēti daudz biežāk nekā lielajās pašvaldībās, līdz ar to arī iekštelpu mikroklimatu iespējams vieglāk uzturēt ar zemāku temperatūru tīklos. Otrkārt, mazās pašvaldības bieži sastopas ar iedzīvotāju skaita un siltumenerģijas patērētāju samazināšanās problēmu, kas pieprasa siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, lai spētu konkurēt ar individuālajiem siltumavotiem ēkās. Šāds piemērs ir arī pilotprojekts Beļavas ciemā. Reizē ar tīklu rekonstrukciju tiek plānota arī temperatūras pazemināšana. Treškārt, zemas temperatūras siltumapgādes sistēma ļauj efektīvāk izmantot alternatīvos energoresursus, tai skaitā koksnes un saules enerģiju, kas tiek plaši izmantota tieši mazajās centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Ar kādām grūtībām un šķēršļiem ir jāsaskaras, ieviešot zemas temperatūras siltumapgādi? Kas ir lielākais traucēklis šīs sistēmas ieviešanā Latvijā? Galvenā problēma ir nodrošināt nepieciešamo komfortu un iekštelpu temperatūru esošajās ēkās ar zemāku siltuma tīklu temperatūru. Tas cieši saistīts ar ēkas individuālo siltuma sadali un sildķermeņiem, ko iedzīvotāji bieži vien uzstāda pēc principa - jo lielāki, jo siltāk un labāk. Šādos gadījumos ir grūti novērtēt, kādi tehniskie risinājumi nepieciešami siltummezglā, lai saglabātu komforta temperatūru ēkā.Plānojot un projektējot jaunas ēkas, šādas problēmas nerodas, jo jau laicīgi var paredzēt ēku apsildi ar zemas temperatūras sildķermeņiem, piemēram, apsildāmajām grīdām. Šobrīd Latvijā zemas temperatūras siltumapgādes sistēma ir jaunums, bet Dānijā un Vācijā šādas koncepcijas sistēmas veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Tādēļ ceram, ka arī Latvija izdosies realizēt pirmos pilotprojektus.
Foto: VASSI ekspertu komanda Projekts „LowTEMP” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Vairāk par projektu “LowTEMP” uzzini VPR mājas lapā.
Ir noslēgts līgums ar būvdarbu veicēju, un ir paredzēts mainīt gan siltuma trases, gan arī uzstādīt jaunu konteinertipa katlu māju ar granulu apkuri. Būvniecības otrajā kārtā ir paredzēts uzstādīt arī saules paneļus, lai saražoto elektroenerģiju varētu izmantot apkures katla darbības nodrošināšanai, Vidzemes plānošanas reģionam atklāj Jānis Barinskis, Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Gulbenes novada pašvaldībā. “Beļavas ciemā siltumapgādes sistēma tika pārplānota, lai maksimāli samazinātu siltumtrases garumu un līdz ar to, arī samazinātu siltuma zudumus. Ciematā daļa ēku ir siltinātas, līdz ar to ir iespējams apsvērt zemas temperatūras siltumapgādes sistēmu. Šajā gadījumā tā būs jaukta sistēma, kurā nesiltināto daudzīvokļu ēku siltumtīklos temperatūra būs augstāka,” stāsta VASSI eksperti.“Arī iedzīvotāji zina par gaidāmajiem būvdarbiem. Jau ziemā tika uzstādīti temperatūras sensori gan pašvaldību ēkās, gan arī daudzdzīvokļu ēkā, lai ievāktu datus par iekštelpu temperatūru. Toreiz dažviet temperatūras sensors uzrādīja +26 grādus. Līdz ar jauno siltumapgādes sistēmu arī apkures rēķini samazināsies, ja paši iedzīvotāji sekos līdzi telpu temperatūrai. Ja iedzīvotāji vēlēsies uzturēties +26 grādos, tad būs jāpalielina apkures katla jauda un palielināsies arī rēķins. Lai regulētu temperatūru apkures sistēmā, katrai ēkai tiks izbūvēts arī automatizēts siltummezgls,”piebilst Jānis Barinskis. Gulbenes novada pašvaldība ir viens no VPR aktīvākajiem novadiem, kas lielu uzsvaru liek uz energoefektivitāti un prasmīgu energopārvaldību. To apliecina arī darbā pieņemtie divi energopārvaldnieki, kā arī pašvaldības īstenotie projekti. Piemēram, Gulbenes pilsētas pirmskolas izglītības iestādē “Auseklītis” ir uzstādīti saules kolektori ar kopējo platību ~132 m2. Šovasar saules kolektori saražoja līdz pat 80% no nepieciešamā karstā ūdens daudzuma. Novada teritorijā tiek mainīti apkures katli un veikti citi pasākumi, lai uzlabotu energoefektivitāti. Šie visi pasākumi ir nesuši finansiālu ietaupījumu, tāpēc Gulbenes novada pašvaldības vadība novērtē savu speciālistu zināšanas un ieguldīto darbu. “Šī laika tendence ir energoefektivitāte un energopārvaldība, kas saistīta ar ekonomisku līdzekļu izlietojumu un vides saglabāšanu. Mēs esam lepni, ka mūsu komandā ir cilvēki, kas seko šiem jautājumiem un cenšas iet uz priekšu, ieviešot jaunākos zinātniskos sasniegumus, kā arī piedaloties zinātniskās darba grupās, strādājot pie jaunu energoefektīvu risinājumu pētniecības. Mēs, Gulbenes novada dome, atbalstam šīs aktivitātes un novērtējam mūsu darbinieku iniciatīvu un radošu pieeju šo jautājumu risināšanā," stāsta Normunds Audzišs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs. Projekts „LowTEMP” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Projekts tiek finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Vairāk par projektu “LowTEMP” uzzini VPR mājas lapā. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv
Ziņu lapa pieejama: https://issuu.com Par "EFFECT4buildings" projektu: Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar deviņiem partneriem no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Polijas un Igaunijas īsteno projektu "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings' ' mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv Papildu informācija par projekta īstenošanu Vidzemē: Aija Rūse, projekta "EFFECT4buildings" vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Būt energoefektīvam nebūt nenozīmē sēdēt tumsā vai aukstumā, mūsu skatījumā energoefektivitāte ir saprātīgs un pārdomāts enerģijas patēriņš. Nedaudz mainot paradumus, dzīvesveidu un pieņemot pārdomātākus lēmumus, ir iespējams samazināt ietekmi uz vidi, vienlaicīgi nodrošinot komfortablus dzīves apstākļus. Savukārt mērķtiecīgi plānojot enerģijas resursu izmantošanu, nonākam pie pārdomātas energopārvaldības sistēmas.
Reizēm tieši neziņa par zemas temperatūras siltumapgādes iespējām ir tas iemesls, kāpēc trūkst interese par šādu tehnoloģiju. Jāuzsver, ka Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tiek vērsta uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu. Projekta "Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam" (LowTEMP) pamatmērķis ir paaugstināt centralizētās siltumapgādes sistēmas darbības efektivitāti, samazinot nelietderīgi izmantoto siltumenerģiju un integrējot zemas temperatūras siltumapgādes risinājumus.
Pastāstiet īsumā, ko nozīmē zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde?
Gulbenes novada Beļavas pagasta Beļavas ciemā šobrīd tiek īstenots vērienīgs pilotprojekts, kuram līdzīgi tiks ieviesti vēl tikai Igaunijā, Dānijā un Polijā. Pilotprojekta “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanas stratēģijas izstrāde Beļavas pagastā” mērķis ir paaugstināt esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti. Šobrīd centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta vienai daudzdzīvokļu ēkai, tautas namam, veikalam, bērnudārzam un pastam, kas ir vienā ēkā ar Beļavas pagasta pārvaldi.
Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) partneriem ir sagatavojis starptautisko ziņu lapu (angļu valodā) ēku apsaimniekotājiem. Ziņu lapā lasiet: Kāpēc ēku apsaimniekotājiem ir vērts zināt par projektu "EFFECT4buildings"? Finanšu instrumenti un modeļi ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Dialoga veicināšana starp tehnoloģiju uzņēmumiem un ēku apsaimniekotājiem. GreenEST samits 2018 Igaunijā.