Ar Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas restaurētā un atjaunotā torņa iekštelpas atklāšanu š.g. 26. jūlijā plkst.11.00 būs skatāma Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas darbu izstāde. “VALMIERA| GAUJAS KRASTI” varēs aplūkot līdz 30. augustam.

Iesaiste starptautiskā pārrobežu projektā “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos (MARA)” ļaus Vidzemē testēt jaunu mobilitātes risinājumu – koplietošanas elektrisko velosipēdu sistēmu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem gan pārvietošanās nolūkos, gan arī nelielu kravu pārvadājumiem. Šobrīd plānots sistēmu izmēģinājuma režīmā testēt vienā vai divās vietās Vidzemē. Konkrēta vietu izvēle notiks pēc priekšizpētes veikšanas, taču visticamāk tās būs pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir robežās no 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju. Daudz teritoriju Vidzemes plānošanas reģionā ir reti apdzīvotas, tāpēc vērojama tendence  samazināties motorizētajiem sabiedriskā transporta risinājumiem, vai arī, tos plānojot, netiek ņemtas vērā tūristu vajadzības. Bieži vien tūristiem tiek piedāvāts apmeklēt dabas objektus, piemēram, doties izzinošā pastaigā pa dabas takām, taču problēma rodas brīdī, kad pēc galamērķa sasniegšanas, tūristiem jāatgriežas takas sākumpunktā. Šis ir tikai viens piemērs problemātikai, kas tiks risināta ar projekta partnerības ietvaros pieejamās pieredzes un zināšanu palīdzību.

2019. gada 26. un 27. jūlijā Gulbenē norisināsies ZINĀŠANU, PRASMJU, TRADĪCIJU, RADOŠUMA un BAUDU aktivitātes 2. Starptautiskajā mākslas festivālā un konferencē „Divi Jūliji. STRAUME”. Projekts aktualizē Gulbenes novadā dzimušo lietišķās mākslas meistaru Jūlija Straumes  (1874–1970) un Jūlija Madernieka  (1870-1955) atstātā mantojuma nozīmīgumu pāri laikam.

Sestdien 27. jūlijā Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras kopa Tarkšķi no Iecavas. Sākums 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti!

Vidzemes plānošanas reģions informē, ka otrdien, 9. jūlijā piedalīsies Sabiedriskā transporta padomē, kuras laikā notiks balsošana par plānotā atklātā konkursa izsludināšanu par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos ar autobusiem no 2021. gada līdz 2030. gadam. Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk tekstā - VPR) Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents organizācijas nostāju komentē, norādot, ka “pašreizējie konkursa nosacījumi nekādā mērā nav vērsti uz sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamības uzlabošanu vai vismaz saglabāšanu esošajā apmērā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tiks atkal samazināts maršrutu tīkls un iedzīvotāju mobilitāte tikai pasliktināsies. No informācijas, ko esam līdz šim saņēmuši, ir skaidrs, ka, līdz ar jauno pakalpojuma organizēšanu, piemēram, Vidzemē plānots esošo maršrutu tīklu samazināt par vismaz 150 reisiem, vietā neatstājot nekādu alternatīvu. Jā, daļā no reisiem nav daudz pasažieru, taču noņemt reisu – tas nav risinājums. Žēl, ka sabiedriskā transporta nozarē cilvēks ir vērtība pie noteikta pasažieru skaita transporta līdzeklī. Papildus tam, ir skaidri redzams, ka izvirzītās prasības potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem nav samērīgas. Stingra kritika jāizsaka par to, ka veidojot konkursa noteikumus nav bijuši iesaistīti nedz plānošanas reģiona pārstāvji, nedz pārvadātāji, kuru šī brīža paustie iebildumi ir pamatoti.”

Pleskavā - vienā no senākajām Krievijas un Hanzas savienības pilsētām - no 27. līdz 30. jūnijam ar lielu vērienu norisinājās 39. Starptautiskās Hanzas dienas. Hanzas pilsētu izstādē - gadatirgū ar savu stendu piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģions un pašvaldību partneri. Viņi iepazīstināja pilsētniekus un svētku ciemiņus ar tūrisma ceļu "Via Hanseatica", kas aicina doties uz apskates vietām pie senajiem tirdzniecības ceļiem Latvijā, Igaunijā un Krievijā.

Sarunu festivālā “Lampa” divas dienas Labklājības un Veselības ministrijas rosināja diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem par līdzcilvēku iekļaušanu sabiedrības dzīvē. “Iesaistes telti” abas dienas kopā apmeklēja vairāk kā 3700 interesentu, septiņās diskusijās kopā ar ekspertiem veidojot vērtīgas un aktīvas sarunas. Tās apliecina sabiedrības vēlmi runāt un gūt skaidrojumu tēmās, kas ilgi ignorētas kā nepatīkamas vai aizspriedumu pilnas.

Vasaras vidū Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus, kuri tiek īstenoti ar „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" atbalstu.

Pagājušās nedēļas nogalē Vidzemes plānošanas reģions piedalījās sarunu festivālā “Lampa” ar diskusiju “Inovācijas reģionā – mīts vai realitāte?”, turpinot gada sākumā Vidzemes Inovāciju nedēļā aizsākto sarunu tēmu par inovācijām un to nozīmi reģionā. Diskusijā piedalījās Latvijā zināmi inovāciju procesa eksperti (Gundars Skudriņš (Vides risinājumu institūts), Jānis Garančs, (SIA “Aloja-Starkelsen”), Dagnija Lejiņa, (Digital Freedom Festival un Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers”), Kristīne Sirmā (LR Zemkopības ministrija, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle), diskusiju vadīja Lilita Sparāne (eksperte klasteru attīstības, radošo industriju un starpdisciplīnāras sadarbības jomā).Lai gan termins “inovācija” ir salīdzinoši jauns, diskusijas dalībnieki atzina, ka jebkurš uzņēmums inovē katru dienu – jaunas idejas rodas un tiek īstenotas nepārtraukti. Diskusijas laikā eksperti norādīja, ka dažas no inovācijām var būt arī tik vienkāršas, ka nereti tās pat neatpazīst.

“Reģioni, plānošanas procesā izvirzot ilgtermiņa mērķus un prioritātes, nosaka reģiona kopējo attīstības virzienu reģionālā līmenī. Izvirzot efektīvu enerģijas izmantošanu un pārvaldību kā reģiona prioritāti, tā rosina līdzīgus lēmumus arī pašvaldību līmenī, un tā tiek sekmēta valstī noteikto enerģētikas mērķu sasniegšana. Būtiski, lai plānošanas reģioni veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, apkopotu un nodrošinātu pieeju labās prakses piemēriem, organizētu pieredzes apmaiņu, iespēju robežās nodrošinātu konsultantu un speciālistu pieejamību attiecīgajā jomā, lai sekmētu pašvaldību un reģiona nosprausto mērķu izpildi,” tā 2018. gada vasarā savu redzējumu par plānošanas reģionu lomu Eiropas Savienības enerģētikas mērķu sasniegšanai pauda Ekonomikas ministrija.