.png)
|
Arhīva kalendārs
Europe Direct Vidzeme vadītāja Maija Rieksta, atklājot centra darbu, uzsver: “Vidzemes plānošanas reģions jau līdz šim ir veiksmīgi īstenojis vairākas aktivitātes, ar plašu Eiropas partnerību palīdzību virzot Vidzemē Eiropas aktuālās prakses un tendences. Eiropas Zaļais kurss, digitalizācija un ekonomikas izaugsme ir tikai daļa no paveiktā un darbs kā vienam no 7 jaunajiem EUROPE DIRECT centriem mums ļaus turpināt iesākto, kā arī informēt vietējo līmeni par norisēm Eiropā vēl padziļinātāk. Kaut arī galvenās mērķa grupas EUROPE DIRECT centra kontekstā ir Vidzemes uzņēmēji, skolēni un pašvaldības, Eiropas aktualitātes ir nozīmīgas visai sabiedrībai kopumā, tāpēc arī visaptverošas informatīvās aktivitātes būs daļa no Europe Direct Vidzeme centra prioritātēm.” Darbu visā Eiropā šī gada maijā uzsākuši vairāk nekā 420 EUROPE DIRECT centri. Tie veido būtisku saikni starp ES institūcijām un iedzīvotājiem, palīdzot skaidrot, kādi resursi un atbalsts pieejams visdažādākajām sabiedrības grupām, kā Eiropa kopīgi pārvar COVID-19 pandēmiju, kā tiek veicināta ekonomiskā attīstība ar #NextGenerationEU programmas starpniecību, un kā notiek pāreja uz zaļāku un digitālāku vidi, lai tiktu sasniegti klimatneitralitātes mērķi. Latvijā daļa no centriem līdzīgus pienākumus ir pildījuši jau daudzu gadu garumā un daļa no tiem ir jaunpienācēji. Europe Direct centri darbosies šādās pilsētās: Gulbenē (ar filiālēm Madonā un Alūksnē), Rēzeknē, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Jēkabpilī, Cēsīs un Valmierā.
Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja: “Jaunajai Europe Direct centru paaudzei būs jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem - mūsdienu informatīvās telpas piesātinātība, dezinformācijas un viltus ziņu apmēri un klātesamība, kā arī iedzīvotāju digitālais nogurums, kas jākliedē, piedāvājot vērtīgu, savlaicīgu un faktos balstītu informāciju. Esmu pārliecināta, ka jaunie centri reģionos labi pārzina vietējo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, un šī būs iespēja līdzdarboties, diskutēt un veidot labākas Eiropas nākotni.” Paredzams, ka centri savā darbā izmantos visdažādākās sabiedrības informēšanas iespējas – izmantojot vietējos un reģionālos plašsaziņas līdzekļus, sociālos medijus, klātienes, hibrīda vai tiešsaistes pasākumus, darbnīcas, diskusijas u.c. aktivitāšu veidus:
Kontaktinformācija saziņai Visu Latvijā strādājošo EUROPE DIRECT centru kontaktinformācija atrodama šeit: https://europa.eu/european-union/contact/meet-us/latvia_lv
Informējot ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem par projekta “Vidzeme iekļauj” gaitu, projektā paveikto un gaidāmo 2021. gada 15. aprīlī tika organizēta tiešsaistes saruna “Pēcpusdienas saruna par deinstitucionalizāciju”, kurā bija aicināts piedalīties ikviens interesents.
Saruna norisinājās Zoom platformā, kā arī tai bija iespējams sekot līdzi projekta “Vidzeme iekļauj” Facebook lapā, kurā joprojām ir pieejams sarunas ieraksts: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/726774564681157 . Pēcpusdienas sarunas laikā vecāki izteica vēlmi uzzināt vairāk par pieejamo pakalpojumu klāstu, kuru iespējams saņemt projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Ņemot vērā, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, tad esam apkopojuši tos pakalpojumus un pakalpojumu sniedzējus, kurus projektā “Vidzeme iekļauj” iesaistītās ģimenes ir izvēlējušās līdz šim. Ceram, ka šis saraksts būs noderīgs ģimenēm gan konkrēta pakalpojuma sniedzēja atrašanā, gan paplašinās zināmo pakalpojumu loku. Saraksts skatāms šeit. Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītājas Inas Miķelsones gatavotajā prezentācijā ir iespēja iepazīties ar galvenajiem pamatnosacījumiem dalībai projektā “Vidzeme iekļauj” un projekta attīstības gaitu attiecībā pret bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj"
Izmantot brokera pakalpojumus aicināti īpaši tie reģiona uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa attīstības plāni un kuru attīstības iespējas Latvijā ir ierobežotas. Visbiežāk tiek palīdzēts risināt jautājumus, kas saistīti ar jaunu tirgu apgūšanu, biznesa procesu pārorganizēšanu, produktu pielāgošanu un sadarbības partneru vai starpnieku atrašanu inovāciju brokeru tīkla sadarbības valstīs – Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā vai Polijā, lai realizētu kopīgas aktivitātes viedās specializācijas piemērošanai mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā.
Šādu atbalstu VPR partneri nodrošina vēl sešās valstīs Baltijas jūras reģionā, kopīgi veidojot pārrobežu sadarbības tīklu un tā pakalpojumu piedāvājumu mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijas atbalstam. Turklāt, šogad starptautiskajam inovāciju brokeru tīklam pievienots jauns kontaktpunkts – Zviedrija. Uzņēmējiem tiek rasta iespēja ne tikai saņemt atbalstu, bet arī iegūt jaunus partnerus, kontaktus un zināšanas pārrobežu kontekstā, izmantojot brokeru plašo sadarbības tīklu, kas arvien aug un attīstās. Papildus, ir paredzēts, ka iegūtās zināšanas un pieredze, kas gūta projekta “GoSmart&Excel BSR” ietvaros, tiks izmantotas, lai nodrošinātu inovāciju tīklošanās atbalstu uzņēmējiem un celtu Vidzemes uzņēmējdarbības centra kapacitāti. Konsultācijas notiek ar iepriekšēju pieteikšanos pie Zanes Pīpkalējas, rakstot uz e-pastu zane.pipkaleja PIE vidzeme PUNKTS lv vai zvanot pa tālruni +371 29212567. Konsultācijas nodrošinām bez maksas gan klātienē, gan attālināti, par to iepriekš vienojoties. Atbalsts uzņēmējiem tiek sniegts projekta “Starptautiskā sadarbībā balstīti jauni risinājumi reģionu un to MVU viedās specializācijas veicināšanai” (GoSmart&Excel BSR) ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Zviedrijas Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. “GoSmart&Excel BSR” ir balstīts uz projekta “GoSmart BSR” rezultātu – pārrobežu viedās specializācijas stratēģijas metodoloģijas un starptautiskā inovāciju brokeru tīkla – attīstīšanu un paplašināšanu. Papildu informācija par aktivitātēm: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t +371 26674261. Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Līdz ar Eiropas dienas tuvošanos, EUROPE DIRECT Vidzeme organizē sociālo mediju aktivitāti “Kas ir Tava Eiropa?”, kuras laikā ikviens interesents aicināts dalīties stāstos un asociācijās, kopīgi lepojoties un radot daudzpusīgu un krāšņu Eiropas portretu. Laikā no 6. līdz 10. maijam iedzīvotāji aicināti publicēt fotogrāfijas, stāstīt iedvesmojošus pieredzes stāstus, dalīties ar citātiem un savām asociācijām, esot daļai no ES. Aktivitāte norisinās EUROPE DIRECT Vidzeme Facebook lapā, pievienojot tēmturi #Eiropasdiena. Radošākajiem no dalībniekiem sagādāti arī Eiropas dienai veltīti suvenīri. Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme Kā Eiropas dienu svinēs jaunie EUROPE DIRECT centri citur Latvijā? EUROPE DIRECT Jēkabpils, sagaidot Eiropas dienu, aicina jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem piedalīties Eiropas Jaunatnes nedēļas ieskandināšanas pasākumā - Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra rīkotajā tiešsaistes aktivitātē Rīcības darbnīca “Mans nākotnes PROJEKTORS” 6. maijā no 16:00 līdz 18:00 ZOOM platformā. Aktivitāti vadīs personīgās izaugsmes trenere Ieva Johansson. Ieva saka: "Eiropa nav tur. Eiropa ir te. Ja mēs izvēlamies tā uz to paraudzīties. Un tad, kad izdarīta izvēle par savu iesaisti Eiropas veidošanā, varam sākt radīt vīzijas, mērķus un plānus nākotnes radīšanā." 2021. gada Eiropas Jaunatnes nedēļas moto ir “Mūsu nākotne ir mūsu rokās”, aicinot katru jaunieti aizdomāties par savu nākotni un apzināties, ka nākotnes iespējas vislielākajā mērā būs atkarīgas tieši no TEVIS paša/-as. Darbnīcas laikā jaunieši tiks aicināti diskutēt, kas ir nepieciešams, lai veidotu mūsu nākotnes perspektīvu tādu, kā paši vēlamies. Vairāk par pasākumu un pieteikšanās https://ej.uz/jauniesieiropa EUROPE DIRECT Jelgava svinēs, aicinot Jelgavas novada Kalnciema vidusskolas skolēnus un viņu ģimenes doties "Ceļojumā pa Eiropu" no 5. līdz 8. maijam, izvēloties kādu Eiropas valsti, izzināt tās tradīcijas un nofiksēt to foto stāstā. Pasākuma mērķis ir ieinteresēt bērnus un vecākus izzināt un kopā iepazīt ES valstu kultūras dažādību. EUROPE DIRECT Ventspils aicina ventspilniekus un viesus Ventspils bibliotēkas skatlogos apskatīt divas izstādes – Bērnu mākslas skolas audzēkņu darbu izstādi "Zaļā Eiropa", kā arī fotoizstādi "Latvietis Latvijā". Papildus centrs savos sociālo plašsaziņas līdzekļu kontos rīkos aktivitāti “Atbildi uz jautājumiem par Eiropas Savienību” un “Iesūti savu sveicienu Eiropai”. EUROPE DIRECT Gulbene, sagaidot Eiropas dienu 9. maijā, no 7. līdz 9. maijam, aicina ikvienu, mazu un lielu, piedalīties Eiropas dienas svinēšanā mājās, ģimenē, pilsētā un laukos. 7. maijā norisināsies iesildošais uzdevums tiešsaistē “Saliec Eiropas puzli!”. Dalībnieki tiks aicināti atrast un nosūtīt atslēgas vārdu, kas noslēpies puzlē! 8. maijā gulbenieši tiek aicināti pagatavot kādu no Eiropas nacionālajiem ēdieniem, iedvesmu smeļoties pievienotajās receptēs, nofotografēt, pievienot nelielu aprakstu (1-2 teikumus) un atsūtīt EUROPE DIRECT Gulbene centram. 9. maijā, svinot gan Eiropas dienu, gan Mātes dienu, tiekam aicināti piedalīties aktivitātē “Skaistākais pušķis māmiņai”, pagatavojot apsveikuma ziedu pušķi Eiropas krāsās – zilā un dzeltenā, nofotografējot un nosūtot līdz 9.maija plkst. 23.00. EUROPE DIRECT Gulbene filiāle Madonā aicina 8. maijā piedalīties digitālā izstādē "Ar ko mums saistās Eiropa", kā arī madonieši tiek aicināti piedalīties vārdu spēlē "Eiropas pilsētas", kas notiks bibliotēkas foajē individuālajiem apmeklētājiem. 12. maijā tiešsaistes platformā ZOOM notiks lekcija "ES demokrātijas veicināšana, aizsargāšana un iedzīvotāju piederības sajūtas nostiprināšana". EUROPE DIRECT Gulbene filiāle Alūksnē 8. maijā, no plkst. 10 līdz 15, ikvienam interesentam, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, būs iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs – pārbaudīt savas zināšanas tiešsaistes konkursā “Eiropa Alūksnē”, iepazīties ar izstādi “Eiropa 10 grāmatās” (būs arī virtuālā izstāde), minēt krustvārdu mīklas, piedalīties Eiropas eksāmenā, izspēlēt spēles “Iepazīsim Eiropu” un “Iepazīsti Alūksnes novadu”. EUROPE DIRECT Austrumlatgale rīkos Eiropas dienas pasākumus vairākās vietās: Rēzeknes novada domē, Rēzeknes centrālajā bibliotēkā, Preiļu galvenajā bibliotēkā un Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. Interesenti varēs pieslēgties tiešsaistes diskusijām un lekcijām 7. maijā “Domā zaļi jau šodien un veido tiltu uz labāku nākotni”, 8. maijā “Vai zaļais dzīvesveids ir pārejoša modes lieta vai izdzīvošanas jautājums?”, 14. maijā “Digitālo stāstu veidošana mūsdienīgā Eiropā”. Savukārt 9. maijā, atzīmējot divus nozīmīgus svētkus, - Eiropas dienu un Mātes dienu, Europe Direct Austrumlatgalē aicina apvienot abu svētku “galvenās varones” - Eiropu un sievietes – un piedalīties konkursā “Sievietes portrets”, iesūtot nelielas esejas par to, kāda ir Eiropas sieviete. Uzvarētāji tiks apbalvoti 11. maijā, vienlaikus atklājot Europe Direct Austrumlatgalē centru Rēzeknes novada domes ēkā. Vairāk par ED Austrumlatgalē rīkotajiem pasākumiem var uzzināt Facebook lapā https://www.facebook.com/EDAustrumlatgale Vairāk informācijas par citiem Eiropas dienai veltītajiem pasākumiem meklē: https://ec.europa.eu/latvia/events/eiropas-diena_lv Kontaktinformācija saziņai E-pasts: eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv
Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja norādīja: “Šo mēs varam uzskatīt par gandrīz vēsturisku, es teiktu, ka pat sensitīvu jautājumu, jo Alojas novads jau vairākus gadus atpakaļ izteica vēlēšanos pievienoties Vidzemes plānošanas reģionam. Toreiz mums norādīja, ka tas nav iespējams dažādu administratīvu iemeslu dēļ. Esam atgriezušies sākumpunktā. Limbažu novada domes pārstāvji mums ir skaidri pauduši savu gribu, kā arī par pievienošanos ir pieņemts domes lēmums, kamēr Ogres novada pašvaldības pārstāvju viedoklis mums nav zināms.”
Diāna Orlovska (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļa) komentēja: “Abu novadu pašvaldības tika informētas par plānotajām teritoriālajām izmaiņām. No Ogres novada pašvaldības lēmumu neesam saņēmuši, tostarp nav arī lēmuma, ka pašvaldība šādu koncepciju neatbalsta.“ VPR attīstības padomes locekļi uzsvēra, ka pirms Ministru kabineta noteikumu iesniegšanas valdībā, VARAM būtu svarīgi saņemt Ogres novada pašvaldības viedokli šajā jautājumā. Papildus, VPR attīstības padomes locekļi norādīja, ka Ogres novads atrodas Pierīgas areālā, ekonomiskā aktivitāte ir ievērojami atšķirīga un viena novada demogrāfiskais profils varētu ievērojami izmainīt kopējos VPR rādītājus, tai skaitā iedzīvotāju blīvumu, lai gan pārējā reģiona teritorijā situācija būtu atšķirīga. Klātesošie sprieda, ka šāda situācija varētu ierobežot arī VPR iespējas pretendēt kādam no potenciālajiem atbalsta veidiem, kam šobrīd reģions objektīvu rādītāju dēļ klasificējas. Diskusiju noslēgumā VPR attīstības padome pieņēma lēmumu sagatavot oficiālu viedokli iesniegšanai VARAM. Sēdes ietvaros tika skatīts arī jautājums par plānotajām pilsētu funkcionālajām teritorijām, iztirzājot aspektus, kas būtu jāņem vērā reģiona Attīstības programmā 2021.-2027. gadam izstrādes procesā. Kā skaidroja Jevgēņija Butņicka (VARAM, Reģionālās attīstības plānošanas nodaļa), tiks veidots specifisks teritoriālais atbalsta instruments, fokusā liekot pilsētu areālus, t.sk. pilsētu funkcionālās teritorijas, un tam būs cieša sasaiste ar plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmām. VPR attīstības padomei tika skaidrots, ka pilsētu funkcionālās teritorijas definīcija ir pielāgota Latvijas situācijai, kas nozīmē, ka tā ir teritorija, kas ir nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centrs (pilsēta) atbilstoši stratēģijā “Latvija 2030” noteiktajam un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darbaspēka migrācija vai kopīgs pakalpojumu tīkls, tostarp priekšnosacījums būtu arī mobilitāte jeb sasniedzamība. VPR attīstības padome norādīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumā fiksētās 40 minūtes, ko Latvijas iedzīvotājs vidēji pavada dienā ceļā, lai sasniegtu darba vietu vai pakalpojumu saņemšanas vietu, nav atbilstošs rādītājs Vidzemes gadījumā. J. Butņicka norādīja, ka šis rādītājs uzskatāms par sākotnējo VARAM priekšlikumu, kuru, pamatojot, iespējams mainīt un pielāgot atbilstoši situācijai. Kā klātesošajiem skaidroja J.Butņicka, papildus pilsētu funkcionālajām teritorijām, citos specifiskajos atbalsta mērķos tiks izmantota arī t.s. teritoriālā pieeja, paredzot atbalstu diferencēt pēc reģionālā IKP, kā arī izmantojot reģionāla mēroga projektu pieeju, t.i. atbalstot tādu projektu ieceres, kas tiktu īstenoti pāri vienas pašvaldības robežām vai kur infrastruktūras lietotāji ir vairāku pašvaldību iedzīvotāju u.tml. Klātesošie sēdes dalībnieki pauda satraukumu, ka Vidzemes ziemeļi, ievērojot šādus priekšnoteikumus, varētu palikt mazattīstītas teritorijas, bez nākotnes perspektīvas, ar tendenci iedzīvotājiem aizplūst no laukiem uz attīstības centriem, tādējādi, sekmējot lauku iztukšošanos. Kā norādīja VARAM pārstāve, augstāk minētais teritorijas parametrs būs attiecināms tikai uz vienu konkrētu specifisko atbalsta mērķi – SAM 5.1.1. “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” (Darbības programma Latvijai 2021-2027), taču pastāv iespējas arī citiem atbalsta instrumentiem, tostarp pārējiem specifiskajiem atbalsta mērķiem. VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa diskusiju noslēdza, norādot: “Mums bija svarīgi dzirdēt VARAM viedokli. Principus, pēc kuriem šīs teritorijas iezīmēsim, mēs vēl izdiskutēsim ar pašvaldībām, taču esam nolēmuši diezgan skaidri iezīmēt šīs pilsētu funkcionālās teritorijas kā SAM 5.1.1. īstenošanas teritorijas, lai nerastos lieki pārpratumi.” Papildus šiem jautājumiem VPR attīstības padome tika informēta arī par sabiedriskā transporta aktualitātēm, kā arī par uzstādīto stendu un informatīvo plākšņu nodošanu pašvaldībām projekta “Forest Trail” (MEŽTAKA) ietvaros. Nākamā VPR attīstības padomes sēde nolikta š.g. 28. maijā. Jautājumiem: Guna Kalniņa-Priede, VPR administrācijas vadītāja, guna.kp PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, VPR sabiedrisko attiecību vadītāja, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Šī gada martā aizritēja Biobord pārtikas hakatona pirmā daļa, kas pulcēja 6 ekspertus un 13 uzņēmumus no Zviedrijas, Latvijas, Somijas un Igaunijas, lai risinātu alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas izaicinājumus un izstrādātu jaunu produktu konceptus, strādājot starptautiskās komandās. Hakatona uzvarētāji – Lupinta (Zviedrija), MILZU (Latvija), Aloja-Starkelsen (Latvija), Felici (Latvija) un Fagraslätt (Zviedrija) – sacensības noslēdza izveidojot jau pirmo faktisko produkta prototipu – augu izcelsmes vegānu pankūku maisījumu, kas sastāvētu no alus drabiņām, bioloģisko pelēko zirņu un lauku pupu proteīna –, ar nosaukumu "Morning Heaven Magic Mix". Šī produkta priekšrocības būtu ērta lietošana un ražošana, bioloģisko augu izcelsmes olbaltumvielu bagātība un alus pārstrādes sānu plūsmas sastāvdaļu izmantošana, kas samazina pārtikas atkritumus un attīsta ilgtspējīgāku vidi. Vairāk par pārtikas hakatona pirmās daļas norisi lasiet šeit: https://ej.uz/foodhack
Tā kā viens no uzņēmumiem dalību hakatonā nevarēja turpināt, dalībnieki nolēma komandā aicināt vērtīgu palīgu, kas sniegtu būtisku atbalstu produkta prototipa attīstībā un realizācijā – Simply NoWaste, uzņēmumu no Zviedrijas, kas strādā ar ražošanā radušos sānu plūsmu sastāvdaļu otrreizēju pārstrādi augstas uzturvērtības dzērienu pagatavošanai. Darbnīcas publiskā daļa, kuru apmeklēja vairāk kā 40 dalībnieku, atklāja jaunas alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas ekspertu prezentācijas, pulcējot uzņēmumu pārstāvjus no Somijas un Igaunijas. Dr. Sirli Rosenvald, Igaunijas Pārtikas un fermentācijas tehnoloģiju centra Produktu attīstības un sensorikas nodaļas vadītāja, sniedza ieskatu iestādes darbā ar augu izcelsmes olbaltumvielu un analogu pētniecību, atklājot gan izmantotās metodes, gan to nozīmi dažādu pētījumu veikšanā. Margit Pruul, HIID – Power of Nettle dibinātāja (Igunija), iepazīstināja ar nātru vērtīgajām īpašībām, kā arī dalījās stāstos par Igaunijā radušās kompānijas ceļu uz izaugsmi, lai iedvesmotu klātesošos radīt un attīstīt novatoriskus produktus, izmantojot vietējos resursus. Publiskās daļas noslēgumā Somijas uzņēmuma “HOFU” līdzdibinātājs Christos Granqvist deva praktiskus padomus produkta tirgus attīstībā no mārketinga viedokļa. Uzņēmums strādā ar lauku pupu proteīna produktu izstrādi, iesaistot gan vietējos lauksaimniekus, gan sabiedrību. Pasākuma otrajā daļā pārtikas hakatona uzvarētājiem bija unikāla iespēja strādāt kopā ar alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas ekspertiem, un saņemt atbildes uz dažādiem jautājumiem saistībā ar produkta prototipa izstrādi. Lupinta, MILZU! Aloja-Starkelsen, Felici un Simply NoWaste uzņēmumi saņēma vērtīgu atbalstu no starptautiska ekspertu paneļa par tēmām – inovatīvu un ilgtspējīgu pārtikas produktu un to garšu attīstību kā arī fermentācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām produkta pievienotās vērtības celšanai. Ekspertu paneli veidoja Inge Arents, Flanders’ Food vadītāja (Beļģija), Viktoria Ollson, Kristianstādes universitāte (Zviedrija), Hanna Tunberg, garšu eksperte (Zviedrija) un Nicolaj Ma, Dānijas Tehnoloģiju institūts. Biobord pārtikas hakatona pasākumu ietvaros izveidots ne tikai inovatīvs produkta prototips, bet arī notikusi starptautiska mēroga tīklošanās un kontaktu apmaiņa. *** "Biobord pārtikas hakatons" ir digitāls 24 stundu ilgs inovāciju konkurss, ko "ConnectedByBiobord" ietvaros organizē JAMK Lietišķo zinātņu universitāte, Krinovas inkubators un zinātnes parks, Vidzemes plānošanas reģions un SEI Tallin kopā ar Pērnavas reģionu. Projektu “ConnectedByBiobord” īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts” un Latvijas pārtikas bioekonomikas klasteri Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (https://biobord.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Vairāk informācijas: Kristaps Ročāns, projektu vadītājs un eksperts Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
CITAS PROJEKTA “CONNECTEDBYBIOBORD” ZIŅAS
---
Mobilitātes risinājumi lauku un attālinātās teritorijās šogad ir viena no tēmām, par kuru tiks runāts pētniecības dienās. Kā norāda samita organizētāji, valdībām ir jāatrod jauns, rentabls veids, kā nodrošināt elastīgus pakalpojumus plašākā lauku teritorijā, tādējādi nodrošinot, ka cilvēki šajās teritorijās varētu pārvietoties tikpat brīvi kā pilsētu iedzīvotāji. Pasažieru pārvadājumi pēc pieprasījuma tiek uzskatīti par vienu no labākajām iespējām, kā risināt sabiedriskā transporta problēmas lauku apvidos. K. Malnača norāda: “VPR ir izgaismojis sabiedriskā transporta problēmas attālās lauku teritorijās Latvijā, veicot pilotprojektu “transports pēc pieprasījuma”, kas tika testēts Mazsalacas novada un Alūksnes novada teritorijās, izmēģinot divus atšķirīgus modeļus. Pilotprojekts ļāva konstatēt neapmierināto pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem.” Ar pasākuma programmu var iepazīties ŠEIT. Kopumā gada laikā ar transportu pēc pieprasījuma Vidzemē tika pārvadāti 2777 pasažieri, veicot 1277 braucienus. Galvenie iedzīvotāju galamērķi bija ikdienišķu pakalpojumu saņemšanas vietas – ārsts, aptieka, veikals, bankomāts, bibliotēka, frizieris u.tml. 2020. gada nogalē Vidzemes plānošanas reģiona rosinātais priekšlikums par iespēju veikt pasažieru pārvadājumus pēc pasažieru pieprasījuma saņēma vienbalsīgu atbalstu Saeimā, un deputāti uzdeva Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. novembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma. Šobrīd Satiksmes ministrijā tiek veidota darba grupa pirmajai tikšanās reizei, lai uzsāktu darbu pie likumprojekta izstrādes.
>> TRANSPORTS PĒC PIEPRASĪJUMA VIDZEMĒ (VIDEO STĀSTS) << Jautājumiem: Kristīne Malnača, transporta eksperte Vidzemes plānošanas reģionā, kristine.malnaca PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Informējot sabiedrību par projekta “Vidzeme iekļauj” norisi un projektā pieejamo atbalstu pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 2021. gada 13.maijā plkst. 16.00 Zoom platformā norisināsies jau otrā pēcpusdienas saruna ar Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāju Inu Miķelsoni un sociālo pakalpojumu eksperti Laini Zālīti. Pēcpusdienas sarunas laikā projekta pārstāves informēs sarunas dalībniekus par pieejamo atbalstu pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, atbildēs uz dalībnieku jautājumiem un skaidros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nepieciešamību, saturu un informēs par Vidzemes pašvaldībās esošajiem un topošajiem pakalpojumiem. Lai piedalītos sarunā, kura norisināsies Zoom platformā, aicinām iepriekš reģistrēties, aizpildot dalības anketu: https://forms.gle/ay1f5W8H24k97mJn8. Sarunai iespējams sekot līdzi arī projekta “Vidzeme iekļauj” Facebook lapā: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj . autājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj"
Apkopojot pieteikumus redzams, ka ne visi jaunienācēji strādā lauksaimniecības nozarē – viņi atraduši veidu, kā būt kontaktā ar ārpasauli un turpināt iepriekš uzsāktās lietas, neizejot no savas lauku sētas. Nereti, pārceļoties, nomainīta arī nodarbošanās. Par pieciem jaunienācējiem tiks gatavoti pieredzes stāsti latviešu un angļu valodā, kas kopā ar stāstiem no citām valstīm tiks publicēti arī PoliRural Eiropas labo prakšu atlantā (https://atlasbestpractices.com/polirural/). Pirmie stāsti no Latvijas tiks gatavoti par jaunajiem kaimiņiem no Valkas, Raunas, Mazsalacas, Madonas un Vecpiebalgas novadiem. Šo jaunienācēju nodarbošanās ir dažādas – kāds ir izaugsmes treneris; kāds, lai arī nesen pievienojies vietējai kopienai, kļuvis par tās līderi; kāds liek lietā savas prasmes un lutina vietējos ar izciliem ēdieniem; kāds vada attālināti biznesa projektus, bet kāds rod mieru, izzinot kultūrvēsturi un radot mākslas darbus tālu prom no lielpilsētas kņadas. Pirmo piecu sagatavoto stāstu varoņu pieteicēji saņems nelielas pateicības dāvanas par izrādīto aktivitāti. Ikviens no iesniegtajiem stāstiem ir nozīmīgs lauku pieredzes izziņā, tādēļ arī par pārējiem 27 jaunienācējiem tiks gatavoti stāsti, tos apkopojot stāstu krājumā, ko plānots izdot līdz šī gada beigām. Pēc akcijas beigām visiem iesaistītajiem būs iespēja veidot saikni ar līdzīgi domājošiem, gūstot savstarpēju pieredzi un dodot idejas tālākajai darbībai, pievienojoties Facebook grupai https://www.facebook.com/groups/jaunienaceji. Šīs platformas mērķis ir gan savienot pieredzes un veiksmes stāstus, gan arī runāt par izaicinājumiem un iespējām. Jaunienācēji Vidzemes lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Jaunienācēji laukos spēj ne tikai ļoti objektīvi izvērtēt apstākļu labvēlību vai nosaukt šķēršļus, kas varētu kavēt kādu pieņemt lēmumu pārcelšanos uz dzīvi laukos, bet nereti viņi spēj arī iedvesmot un iedrošināt. Jaunienācēju uzskati un vērojumi var nesaskanēt ar pamatiedzīvotāju pārliecību par lietu ierasto kārtību, jo viņi ļoti bieži nāk ar lielu enerģiju, pārdrošām un neierastām idejām un atšķirīgiem uzskatiem, tomēr abas grupas vieno kopīgi mērķi un vēlēšanās savu dzīvi stiprināt tieši laukos, tā tuvinot tās vienu otrai. Rūpīga kopienas grupu profila izzināšana ļauj organizēt kvalitatīvu teritorijas attīstības plānošanas procesu, virzoties uz mērķiem, kurus izvirzījuši un apstiprinājuši paši kopienas dalībnieki. Jāpiebilst, ka vairāki jaunienācēji Vidzemes laukos ir arī PoliRural izveidotās Konsultatīvās padomes sastāvā, kas ir atbildīga par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 dokumenta izstrādes procesa uzraudzību, tostarp sniedz rekomendācijas saturiskiem uzlabojumiem. Par PoliRural (Horizon 2020) Projekts “Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem” (PoliRural) tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 ietvaros. Tajā spēkus apvienojuši 36 partneri no 16 valstīm. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Lauku forums, Agroresursu un ekonomikas institūts un uzņēmums Baltic Open Solutions Center. Projekta “PoliRural” mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu/. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā lasiet VPR mājaslapā http://www.vidzeme.lv , sadaļā “Projekti”. Jautājumiem: Par akciju: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 29454752. Par projektu PoliRural: Santa Vītola, projekta PoliRural vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv).
Tiešraides formāts sniedz iespēju sarunās piedalīties interesentiem no visām Vidzemes plānošanas reģionu pašvaldībām, kā arī sarunu ieraksti ikvienam ir pieejami pēc pasākuma beigām, ļaujot informāciju noklausīties sev ērtā laikā. Pirmā pēcpusdienas saruna par deinstitucionalizāciju norisinājās šī gada 15. aprīlī un bija veltīta tēmai par pieejamo atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Saruna skatāma projekta Facebook lapā: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/726774564681157 Otrā saruna norisinājās šī gada 13. maijā un bija veltīta tēmai par atbalstu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Saruna skatāma šeit: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/503042627400389 Ņemot vērā apjomīgo sarunu video skatījumu skaitu, šāda formāta komunikāciju ar sabiedrību ir plānots turpināt, lai pārrunātu aktualitātes un atbildētu uz sarunas dalībniekiem interesējošiem jautājumiem. Lai uzzinātu par gaidāmajiem pasākumiem, aicinām sekot projekta “Vidzeme iekļauj” Facebook lapai : https://www.facebook.com/vidzemeieklauj
Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv">ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv">laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv">naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj"
Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centrs aicina Vidzemes pašvaldību un organizāciju pārstāvjus un interesentus, kas vēlas veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Vidzemē, piedalīties seminārā "Sociālā uzņēmējdarbība Vidzemē", kas notiks 20. maijā plkst. 13.00–15.00 ZOOM platformā. Pasākumā pieredzē dalīsies:
Pasākuma laikā diskutēsim arī par nākotnes sadarbības iespējām sociālās uzņēmējdarbības attīstības jomā.
PIETEIKTIES dalībai var šajā saitē līdz 19. maija plkst. 13.00: https://forms.office.com/r/QzaTJkgwDb
Seminārs tiek rīkots ar projekta “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF) un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas atbalstu. Plašāk par SELF projektu lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
Informāciju sagatavojusi: Laima Engere-Levina Vidzemes uzņēmējdarbības centra vadītāja laima.engere PIE vidzeme PUNKTS lv
Visu atbildību par šī materiāla saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Komisijas un/vai EASME vai jebkuru citu Eiropas Savienības institūciju viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Aicinām pieteikties konferencei līdz š.g. 25. maijam plkst.17.00 ŠEIT (pasākuma saite tiks nosūtīta 26. maijā).
“Baltijas transporta loka” (jeb Baltic Loop) Dienvidu koridors ir starptautiskas nozīmes transporta koridors, un tas ietver gan jūras, gan sauszemes ceļus: Zviedrijā - Stokholmas un Nīneshamnas ostas, savukārt Latvijā - Rīgas un Ventspils ostas, kā arī sauszemes ceļus. Dienvidu koridora posms Latvijā ir 350-385 km garš, ar sākumpunktu Ventspilī, tālāk šķērsojot Rīgas metropoles areālu un sadaloties virzienos pa valsts galvenajiem autoceļiem A2 vai A3 līdz valsts robežai ar Igauniju. Projekta Baltic Loop ietvaros veikta ne tikai vairāku ostu darbības izpēte, bet analizēts arī VIA Hanseatica (A2) tūrisma un transporta koridors, padziļināti pētot nepieciešamos transporta infrastruktūras, pakalpojumu un informācijas uzlabojumus ērtākai un efektīvākai pasažieru plūsmai. Kuģniecība un ostas ir vieni no centrālajiem mezgliem loģistikas un transporta ķēdēs, tām ir būtiska loma starptautiskajā tirdzniecībā, nodrošinot preču plūsmu pārvietošanu no kuģiem uz sauszemes transportu. Raugoties globāli, Baltijas jūra ir noslogota un dominē dziļjūras tuvsatiksmes preču pārvadājumos, tāpēc situācija raksturojama kā Latvijas ostām labvēlīga. Mazajām ostām ir liela nozīme ekonomiskās aktivitātes veicināšanā reģionos, kur tieši Salacgrīvas, Skultes un Mērsraga ostas ir nozīmīgākās kravu apgrozījumu ziņā, kas cieši saistīts ar kopējo transporta infrastruktūras un ar to saistīto savienojumu attīstību, lai efektivizētu kravu plūsmu, tai pat laikā samazinot CO2 emisijas. Attīstoties transporta sektoram un rūpniecībai, arī ostu loma un darbības tvērums, tostarp sniegto pakalpojumu līmenis, ir paplašinājies, nu jau aptverot arī sauszemes teritorijas un loģistikas procesa pārvaldību. Ostas funkcijas, loma un specializācija lielā mērā ir atkarīga no preču veida, kuģu tipa un izmēriem, kā arī no ostas ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Īpaši būtisku lomu spēlē sauszemes infrastruktūras savienojumi un sadarbība ar individuālajiem biznesa centriem. Aktualizējies arī jautājums par videi draudzīgu un ilgtspējīgu darbības attīstību, un vairumā gadījumu tas prasa investīcijas jaunās tehnoloģijās, infrastruktūras uzlabošanā, kā arī darbības modeļu pārvērtēšanā, uz tiem raugoties no ilgtermiņa perspektīvas. Konferenci “Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai “Baltijas transporta loks” Dienvidu koridorā” organizē Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltic Loop” partneri Latvijā – Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā (anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv) Jautājumiem: Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģions (rudolfs.cimdins PIE rpr.gov PUNKTS lv); Andžejs Stepančuks, Vidzemes plānošanas reģions (andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv), Aleksandra Serebrjakova, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (aleksandra.serbrjakova PIE vatp PUNKTS lv)
Forums sniegs ieskatu ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un kvalitatīvas pārtikas ražošanas praksēs. Tā mērķis ir sekmēt uzņēmēju, pētnieku un politikas veidotāju sadarbību. Tādējādi VRI un VPR plāno veicināt Latvijas lauku teritoriju attīstību. Forumā uzstāsies starptautiski atzīti eksperti no Vācijas, Nīderlandes, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Latvijas. Viņi iepazīstinās ar jaunākajām pasaules tendencēm ilgtspējīgā lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, biotehnoloģijās un bioekonomikas inovācijās. Bioekonomikai atvēlēta īpaša loma Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM). IZM norādījusi, ka bioekonomikas nozarēs (lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā) balstītas inovācijas var paaugstināt Latvijas konkurētspēju. Tās arīdzan sniegs būtisku valsts ieguldījumu Eiropas Savienības kopējo mērķu īstenošanā. VRI un VPR norāda, ka bioekonomikas attīstībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, to vērtīgo resursu apzināšanai, inovāciju un pasaules līmeņa zināšanu attīstīšanai. Pēdējo četru gadu laikā abas organizācijas spērušas vairākus nozīmīgus soļus Vidzemes bioekonomikas ekosistēmas izveidē. Tās ietvaros norisināsies jau ceturtais bioekonomikas forums, šoreiz vairāk pievēršoties jaunumiem pārtikas ražošanā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un biotehnoloģijās.
Pasākumā aicināti piedalīties pārtikas ražošanas uzņēmēji, lauksaimnieki, biotehnoloģiju attīstītāji, pētnieki, valsts un reģionāla līmeņa lēmumu pieņēmēji, pašvaldību un augstskolu pārstāvji. Forumam iespējams pieteikties līdz 28. maijam, aizpildot reģistrācijas anketu: https://ej.uz/bioekonomikasforums2021 Foruma aktualitātēm iespējams sekot līdzi Facebook pasākuma lapā. Vairāk par starptautisko bioekonomikas attīstītāju tīklu iespējams uzzināt Biobord.eu. Bioekonomikas forums norisināsies projekta “Biobord atvērtā inovāciju platforma, kas savieno bioekonomikas izstrādātājus BJR” (ConnectedByBiobord) Nr. X2.006 ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas ietvaros un līdz finansē projekta partneri.
Vebināra laikā Sandis Dejus apgāzīs dažus mītus un puspatiesības par dzeramā ūdens kvalitāti. Geberit UAB Latvija pārstāve Pārsla Sauka sniegs ieskatu ilgtspējīgos sanitārajos produktos, savukārt Hansgrohe SE Latvija vadītājs Mārtiņš Ķurbe dalīsies savās zināšanās par efektīvu ūdens patēriņu. Vebināra datums: 01.06. Laiks: 13:00-15:00 Vebināra platforma: ZOOM Dalība vebinārā ir bez maksas, lai pieteiktos vebināram ir jāaizpilda Semināra pieteikuma veidlapa Vienu dienu pirms pasākuma, saņemsiet saiti uz vebināru savā e-pastā.
Seminārs tiek rīkots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai” (Smart Living) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu un pārdomātu enerģijas resursu izmantošanu Latvijā un Igaunijā, apvienojot abu valstu zināšanas un partneru organizāciju kompetenci. Latvijā projektu īsteno Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris un Vidzemes plānošanas reģions, Igaunijā – Tartu reģionālā enerģētikas aģentūra. Informāciju sagatavoja: Anete Grundberga, projekta vadītāja, Zaļo un Viedo Tehnoloģiju klasteris, anete PIE greentechlatvia PUNKTS eu. Augstāk minētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Šobrīd nav pieejams precīzs Latvijā dabā sastopamo avotu uzskaitījums, kā arī esošā informācija par avotu ūdens ķīmisko sastāvu un kvalitāti ir neliela vai nav pieejama vispār. Tomēr ilgtermiņā šādi iegūtie dati būtu lietderīgi, ne tikai ļaujot labāk pārvaldīt un aizsargāt avotus, bet arī sniedzot iespēju zinātniekiem novērtēt un izdarīt secinājumus par galvenā dzeramā ūdens resursa – pazemes ūdeņu – stāvokli. Sadarbojoties pētniekiem Latvijā un Igaunijā, izstrādāta vietne https://allikad.info/ (“allikad” tulkojumā no igauņu valodas – avoti). Tajā ikvienam iespējams iepazīties ar viegli lasāmām avotu izpētes vadlīnijām, kas skaidro, kā atrast un atpazīt, novērtēt avotus un fiksēt datus, aplūkot informāciju par jau fiksētajiem avotiem, reģistrēties un pievienot jaunus identificētos avotus un savus novērojumus. Vietni var lietot viedtālrunī vai planšetē, vai arī vēlāk aizpildīt veidlapas mājās ar datora starpniecību. Atkarībā no pieejamā aprīkojuma (mērierīces, testēšanas komplekti) un prasmēm, pastāv plašas iespējas avotu un to ūdens kvalitātes pētījumu veikšanai. Izpētē var iesaistīties ne tikai tie, kuri ikdienā strādā ar vides aizsardzību saistītiem jautājumiem, bet jebkurš entuziasts, tai skaitā skolēni. Novērojumus var veikt dažādi, arī fiksējot ar fotoattēliem. Tāpat bez analītiskiem instrumentiem par avota ūdens īpašībām gana daudz var pavēstīt cilvēka pamatmaņas – sajust ūdens temperatūru ar roku, pagaršot ūdeni, sajust tā smaržu un aprakstīt to, ko iespējams saskatīt. “Avoti ir nozīmīgi pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes uzraudzībai. Veicot avotu uzskaiti un to īpašību novērtēšanu, ikviens var sniegt ieguldījumu nākotnē – kādi no pētījuma ietvaros identificētajiem avotiem Igaunijas-Latvijas pārrobežu teritorijā jau tuvākā nākotnē var tikt iekļauti pazemes ūdeņu novērojumu tīklā, nodrošinot sekmīgu pārrobežu pazemes ūdeņu monitoringu, kā arī pazemes ūdeņu resursu uzraudzību un pārvaldību,” uzsver Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvji. Aktivitāšu ieviešanā sadarbojas Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī vairākas institūcijas Igaunijā - Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitātes Ekoloģijas institūts un Igaunijas Vides aģentūra. Aktīvākie avotu pētnieki saņems arī veicināšanas balvas.
Aktivitātes notiek Interreg Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Vienotu darbību kopums efektīvākai kopējo pazemes ūdeņu resursu apsaimniekošanai” (WaterAct) ietvaros. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu teritorijā. Projekts ir nozīmīgs pārrobežu sadarbības nostiprināšanai, jo tas nodrošinās harmonizētu pieeju pazemes ūdens resursu pārvaldībai un pazemes ūdensobjektu stāvokļa novērtēšanai Latvijas - Igaunijas pārrobežas reģionā, ilgtermiņā nodrošinot ilgtspējīgu galvenā dzeramā ūdens resursa – pazemes ūdeņu – pārvaldību un aizsardzību. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kopš maija sākuma, Vidzemes plānošanas reģions kļuvis par vienu no 7 jaunajiem EUROPE DIRECT centriem Latvijā. Europe Direct Vidzeme, ar filiālēm Cēsīs un Valmierā, galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.
“Lai tiktu tuvāk ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam.” I.Ziedonis
Jau vairākus gadus Vidzemes plānošanas reģions (VPR) nodrošina atbalstu uzņēmējiem un pētniecības, uzņēmējdarbības organizācijām, ko sniedz inovāciju brokeris. Atbalsta speciālista mērķis ir nodrošināt zināšanu pārnesi starp partneru valstīm Baltijas jūras reģionā, veicinot MVU kapacitātes palielināšanu viedās specializācijas piemērošanā. Arī šogad aicinām uzņēmējus sazināties ar inovāciju brokeri un vienoties par konsultācijas laiku.
Vidzemes reģionā par uzņēmēju atbalsta personu turpmāk strādās uzņēmējdarbības speciāliste Zane Pīpkalēja. Zanes kompetenci veido plašs zināšanu loks. Ieguvusi maģistra grādu vides pārvaldībā, savukārt zināšanas par vides un klimata problemātiku un izpratni par risinājumiem saistībā ar klimatneitralitāti, Z.Pīpkalēja uzkrājusi 10 gadu pieredzi projektu vadīšanā Amatas novada pašvaldībā. Darbā ar uzņēmējiem īpaši vērtīga ir speciālistes gūtā pieredze Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu programmu un aktualitāšu izpētē. Zane izstrādājusi arī pašvaldības mārketinga stratēģiju, tai skaitā, analizējot novada konkurētspējīgās priekšrocības uzņēmēju fokusgrupai, kā rezultātā paplašinājies redzesloks par uzņēmējdarbības aktualitātēm reģionā un valstī, tendencēm un virzību.
2021. gada 1. maijā Eiropas Komisijas paspārnē darbu uzsācis viens no jaunajiem EUROPE DIRECT centriem EUROPE DIRECT Vidzeme. Tā uzdevums ir informēt Vidzemes iedzīvotājus par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem un veidot saikni starp ES institūcijām un sabiedrību, kā arī sadarboties ar vietējām organizācijām, īstenojot dažādus projektus ES aktualitāšu skaidrošanai.
30. aprīlī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē klātesošie diskutēja par ieceri Vidzemes plānošanas reģiona teritorijai pievienot Limbažu novadu un Ogres novadu – šādas izmaiņas paredzētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”.
Aprīļa izskaņā veiksmīgi noslēgusies starptautiskā pārtikas inovāciju attīstības darbnīca un sacensības Biobord pārtikas hakatons. Latvijas uzņēmumi Aloja-Starkelsen, Felici un MILZU!, kā arī Lupinta no Zviedrijas satikās jau otro reizi, lai saņemtu pārtikas jomas ekspertu konsultācijas, uzdotu interesējošos jautājumus un uzklausītu vērtīgus padomus, tuvojoties izstrādātā produkta prototipa realizācijai. Komandai pievienojās arī jaunpienācējs – uzņēmums Simply NoWaste (Zviedrija).
Otrdien, 11. maijā Vidzemes plānošanas reģiona transporta eksperte Kristīne Malnača aicināta uzstāties OECD Starptautiskā transporta foruma organizētā samita pētniecības dienās 2021 (2021 ITF Pre-Summit Research Days), lai pastāstītu par Vidzemes neseno pieredzi, kad Latvijā divu pašvaldību teritorijās tika izmēģināts jauns mobilitātes risinājums – “transports pēc pieprasījuma”. K. Malnača uzstāsies samita paralēlajā sesijā “Transporta inovācija attālās lauku teritorijās”.
Noslēdzoties Vidzemes plānošanas reģiona un Latvijas Lauku foruma organizētajai akcijai “Meklējam kaimiņu, kurš iedvesmo!”, saņemti 39 pieteikumi. Kopumā pieteikti 32 jaunienācēji, kas pārcēlušies uz dzīvi Vidzemes laukos ne senāk kā pirms septiņiem gadiem (daži no jaunienācējiem pieteikti vairākas reizes). Vidzemnieku atzinība, piesakot savus jaunos kaimiņus, parāda, ka jaunienācēji ir ievēroti un akceptēti kā vietējās kopienas pilnvērtīgi dalībnieki.
Šā gada 27. maijā no plkst.10.00 līdz plkst.13.00 notiks tiešsaistes konference “Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai “Baltijas transporta loks” Dienvidu koridorā”. Pasākuma mērķis ir aktualizēt Latvijas, tostarp mazo, ostu darbības pilnveides potenciālu, vienlaikus akcentējot sauszemes infrastruktūras savienojumu nozīmību efektīvai ostu darbībai un netraucētiem kravu un pasažieru pārvadājumiem.
Vides risinājumu institūts (turpmāk - VRI), Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - VPR) un bioekonomikas inovāciju attīstītāju tīkls Biobord 2.jūnijā aicina uz starptautisku forumu "Bioeconomy Forum: Innovation for Sustainable Food Production". Tas norisināsies angļu valodā ZOOM tiešsaistes platformā.
Aicinām 1. jūnijā no pl. 13:00 piedalīties projekta "Smart Living" vebinārā “Energoefektīvs ūdens patēriņš”, ko rīko Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris.
Ikviens aicināts aktīvi pavadīt tuvojošos vasaru un iesaistīties avotu pētīšanā, tā palīdzot zinātniskajām un valsts institūcijām apkopot jaunu informāciju par avotiem Gaujas un Salacas upju baseinu apgabalos – to skaitu un ūdens kvalitāti.