Biobord atvērtā inovāciju platforma — bioekonomikas attīstītāju sadarbība Baltijas Jūras reģionā (ConnectedByBiobord)
ConnectedByBiobord turpina projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos” (RDI2CluB) laikā iesākto. RDI2CluB, kuram piešķirts paraugprojekta (Flagship) statuss, mērķis bija atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi Baltijas jūras reģiona lauku teritorijās. Projekts ConnectedByBiobord ir balstīts tieši uz RDI2CluB rezultātiem: kopīgiem rīcības plāniem un Biobord platformu starptautiskai, inovatīvai sadarbībai. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. lasīt vairāk...
|
|
Vides risinājumu institūts (VRI) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu (VPR) un bioekonomikas inovāciju attīstītāju tīklu Biobord 2. jūnijā organizēja starptautisku tiešsaistes pasākumu "Bioeconomy Forum: Innovation for Sustainable Food Production".
Vides risinājumu institūts (turpmāk - VRI), Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - VPR) un bioekonomikas inovāciju attīstītāju tīkls Biobord 2.jūnijā aicina uz starptautisku forumu "Bioeconomy Forum: Innovation for Sustainable Food Production". Tas norisināsies angļu valodā ZOOM tiešsaistes platformā.
25.05.2021
Aprīļa izskaņā veiksmīgi noslēgusies starptautiskā pārtikas inovāciju attīstības darbnīca un sacensības Biobord pārtikas hakatons. Latvijas uzņēmumi Aloja-Starkelsen, Felici un MILZU!, kā arī Lupinta no Zviedrijas satikās jau otro reizi, lai saņemtu pārtikas jomas ekspertu konsultācijas, uzdotu interesējošos jautājumus un uzklausītu vērtīgus padomus, tuvojoties izstrādātā produkta prototipa realizācijai. Komandai pievienojās arī jaunpienācējs – uzņēmums Simply NoWaste (Zviedrija).
Marta vidū Biobord pārtikas hakatons – starptautiska tiešsaistes pārtikas inovāciju attīstības darbnīca un sacensības –, pulcēja 6 ekspertus un 13 uzņēmumus no Zviedrijas, Latvijas, Somijas un Igaunijas, lai risinātu alternatīvo olbaltumvielu un funkcionālās pārtikas jomas izaicinājumus un izstrādātu jaunu produktu konceptus, strādājot starptautiskās komandās.
Reģioniem, veidojot savas priekšrocības globālajos tirgos, lietpratīgu specializāciju (S3) izmantošana, transnacionālo tīklu un apvienību stratēģiskā izveide, kā arī starpvalstu inovācijas pārvaldības un sadarbības spējas ir būtiski faktori, lai veicinātu jaunas tirgus iespējas un neatpaliktu no globālās konkurences. Lauku reģionos vajadzība pēc tīkliem un sadarbības kļūst ar vien nozīmīgāka, cilvēkkapitāla trūkuma, zema uzņēmumu skaita un nepietiekamas zinātniskās produktivitātes dēļ.