.png)
|
Arhīva kalendārs
Nereti tieši viņi var apstiprināt vai noliegt identificētos izaicinājumus vai priekšrocības, kā arī spēj nosaukt problēmsituācijas un to iespējamos risinājumus. Vēl šogad, 9. decembrī projekta Baltic Loop (Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014-2020) ietvaros tika organizēta ieinteresēto pušu sanāksme, tiešsaistē klātesot pārdesmit tūrisma un transporta nozaru pārstāvjiem. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar pirmajiem secinājumiem par esošās situācijas izvērtējumu satiksmes un pasažieru plūsmas kontekstā tūrisma koridorā Via Hanseatica. Lai gan Via Hanseatica tūrisma koridorā galvenā ass ir autoceļš A3, tomēr analizēta tiek plašāka teritorija abpus ceļam, ietverot dzelzceļa savienojumu, mazākas nozīmes autoceļus un tur pieejamos pakalpojumus. Dokumenta ietvaros uzsākts darbs pie datu telpiskas atspoguļošanas, lai uzskatāmi attēlotu šī brīža esošo un nākotnes iespējamo telpisko perspektīvu. Daži no secinājumiem, kas radušies izpētes rezultātā un ir uzskatāmi par iemesliem, kas ierobežo ne tikai tūristu, bet arī ikdienas pasažieru plūsmu Via Hanseatica koridorā – vienviet apkopotas un aktuālas informācijas trūkums par to, kā plānot maršrutu nokļūšanai no punkta A līdz punktam B; kā iespējams turpināt ceļu, nonākot sabiedriskā transporta galapunktā (multimodālo punktu, “pēdējās jūdzes” un mikromobilitātes iespēju trūkums). Tāpat daudz kritikas saņēmusi veloinfrastruktūra, kas gan Vidzemē, gan Latvijā kopumā mēdz negaidīti beigties līdz ar kādas administratīvās teritorijas robežām un nav savienota vienotā tīklā, kā arī trūkst apkopojuma par visiem pieejamajiem velomaršrutiem, to grūtības pakāpēm, tostarp svešvalodās – informācija ir sadrumstalota un meklējama dažādos avotos. Diskusiju laikā tika saņemts gan klātesošo apstiprinājums, gan kritika un norādes par potenciāli nepieciešamajiem uzlabojumiem dokumentā. Diskusiju dalībnieki darba grupās sprieda par faktoriem, kas veicinātu iekšējo un ārējo teritorijas sasniedzamību. Ieteikumi tiks apkopoti, analizēti un iekļauti dokumenta stratēģiskajā daļā, kā būs pamats daļai rīcību, kas uzskatāmas par ilgtermiņa veicamām darbībām izvirzīto mērķi sasniegšanai. Pētījuma “Tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030 maršrutā Via Hansetica” mērķis ir noskaidrot nepieciešamos transporta infrastruktūras, pakalpojumu un informācijas uzlabojumus, lai nodrošinātu ērtāku un efektīvāku pasažieru (galvenokārt tūristu) plūsmu tūrisma maršrutā Via Hanseatica, veicinot tūrisma attīstību Vidzemes plānošanas reģionā. Dokumenta ietvaros tiek analizēta gan satiksmes infrastruktūra, tostarp transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra, gan arī izvērtētas atpūtas vietas un stāvlaukumi, pievēršot uzmanību arī pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un informācijas sistēmām, kas ir būtiski koridora attīstībai. Tiešsaistes sanāksme tika organizēta Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltijas transporta loks (BALTIC LOOP)” ietvaros, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai. Vairāk informācijas – http://www.vidzeme.lv un http://www.balticloop.eu . Vairāk informācijas: Inese Jēgere, projekta Baltic Loop vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv, Andžejs Stepančuks telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv . Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
2020. gada 11. decembrī Latvijas Tūrisma forumā tika apbalvoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" laureāti. Pirmo vietu ieguva Vidzemes plānošanas reģiona pieteiktais tūrisma produkts – garās distances pārgājienu maršruts Mežtaka.
Sadarbība un ERAF atbalsts Garo pārgājienu maršrutu veidošana Vidzemē uzsākta pētīt pirms 10 gadiem, un beidzot atrasta īstā partnerība un finansējums, lai šo ideju īstenotu. Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs”, Dabas aizsardzības pārvaldi, Rīgas plānošanas reģionu un Latvijas valsts mežiem, kā arī partneriem Igaunijā ar Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) atbalstu veido Mežtakas 1060 km garo Ziemeļu daļu no Rīgas līdz Tallinai, kas 333 km garumā ved cauri Vidzemei. Mežtakas izveidē nozīmīgs ir arī iesaistīto pašvaldību un vietējo tūrisma nozares pārstāvju atbalsts.
Kāpēc Mežtaka? Mežtaka izceļ reģiona dabas un kultūrvēsturisko mantojumu un veidota, lai palīdzētu atvest tūristu tuvāk reģiona uzņēmējiem, tādējādi arī sekmējot tūrisma pakalpojumu attīstību. Pasaulē pārgājienu tūrisma popularitāte tikai pieaug un garo distanču gājēji vairs nav tikai pašpietiekami piedzīvojumu meklētāji, kuri neizmanto pakalpojumus. Noteikts tūristu segments vēlas apvienot sportisku pieredzējumu dabā ar kultūrvēstures iepazīšanu un arī noteikta līmeņa komfortu un pakalpojumiem. Bagātīgais dabas kapitāls ir Vidzemes reģiona konkurētspējīgā priekšrocība un nozīmīgs resurss aktīvā un rekreācijas tūrisma attīstībai. Mežtakas maršruts ir sadalīts aptuveni 20 kilometrus garos posmos, un par katru posmu ir pieejams apraksts, kā arī gājējam nepieciešamā praktiskā informācija par pakalpojumu sniedzējiem un apskates vietām. Vairāk informācijas: meztaka.lv
Atzinība arī Vidzemes industriālajam mantojumam Konkursā “Jaunais tūrisma produkts 2020” tika izraudzīti trīs uzvarētāji, bet papildus godalgotajām vietām konkursa žūrija piešķīra arī trīs atzinības rakstus. Šo atzinību saņēma arī Kocēnu novada pieteiktais Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs “ZTornis”, kurš izveidots atjaunotā ūdenstornī un mūsdienīgā piebūvē un iepazīstina apmeklētājus arī ar stāstu par kūdras ieguvē izmantoto šaursliežu dzelzceļu. Zilākalna ūdenstornis un kūdras dzelzceļa stāsts atdzīvināts projektā “Industriālais mantojums”, kuru Kocēnu novada pašvaldība īstenoja kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu un citiem partneriem. Vairāk informācijas par LIAA konkursa rezultātiem lasiet: ej.uz/LIAA-konkurss
Mežtakas Ziemeļu daļa top ar ERAF Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, savukārt Dienvidu daļa ar Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu. Zilākalna ūdenstornis atjaunots ar Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091
Šis raksts atspoguļo autora viedokli un ERAF programmu vadošās iestādes neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS
--- |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pētījuma “Tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030 maršrutā Via Hansetica” izstrāde norit kompleksi, analizējot ne tikai publiski pieejamos datus un informāciju, bet iztaujājot arī tūrisma un transporta koridora attīstībā ieinteresētās puses par viņu ikdienas novērojumiem un secinājumiem. Šādu pieeju Vidzemes plānošanas reģions izvēlējies apzināti, piešķirot nozīmīgu lomu informācijai, kuru var sniegt tie, kuri ikdienā strādā ar transporta vai tūrisma pakalpojumu organizēšanu konkrētajā maršrutā.
Aptuveni 2100 km garā Mežtaka ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa Baltijas valstīs, kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem. Tā sākas no Polijas – Lietuvas robežas pie Lazdiju pilsētas, ved cauri Latvijai, iegriežoties Rīgā, un nonāk Tallinā. Mežtakas Ziemeļu daļa no Rīgas līdz Tallinai ir jau atvērta gājējiem un Latvijas teritorijā pilnībā nomarķēta, bet Dienvidu daļa no Lazdiju pilsētas līdz Rīgai vēl top un tiks marķēta 2021. gada vasarā.