.png)
|
Arhīva kalendārs
Jau divpadsmit gadus pēc kārtas Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir īstenojis Vidzemes kultūras programmu. Šajā laikā ir apstiprinājies, ka tā ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādējādi veidojot un saglabājot daudzpusīgu kultūrvidi reģionā. Vidzemes kultūras programmas īstenošanā vērojama liela vietējās sabiedrības ieinteresētība. To pierāda gan ik gadu iesniegto projektu pieteikumu skaits, gan arī atbalstīto projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku un apmeklēju daudzums. Konkursā šogad tiks sadalīts finansējums - 143000 euro apmērā. 2020. gadā Vidzemes kultūras programmai tiek saglabāts līdzšinējais mērķis - nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Lai nodrošinātu aktīvu sabiedrības līdzdalību Vidzemes kultūras programmas izstrādē un ieviešanā, no 2019. gada 13. decembra līdz 2020. gada 13. janvārim VPR īstenoja apjomīgu iedzīvotāju aptauju, kuras ietvaros noskaidroja iedzīvotāju viedokli par Vidzemes kultūras programmas prioritātēm 2020. gadā. Tika saņemti 726 iedzīvotāju viedokļi. Par svarīgākajām prioritātēm vidzemnieki atzina:
Atbalsts būs pieejams kultūras projektiem, kuri tiks sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2020. gada maija līdz 2020. gada 15. decembrim. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 27. marts plkst. 17.00. Projektu pieteikumi jāiesniedz personīgi Vidzemes plānošanas reģiona Cēsu birojā vai jānosūta pa pastu (pasta zīmogs – ne vēlāk kā 2020. gada 23. marts). Adrese - Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsu novads, Cēsis, LV - 4101. Projektu pieteikumus iespējams iesniegt arī elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, sūtot uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv. Konkursa pieteikuma veidlapa un nolikums: Lūgums kopā ar pieteikuma veidlapu elektroniskā formā iesūtīt 1 (vienu) projektu raksturojošu fotogrāfiju JPEG (.jpg) formātā ievietošanai balsošanas vietnē.
Prezentācija par projektu pieteikumu sagatavošanu pieejama šeit. VPR Vidzemes kultūras programmas projektu konkursu šogad rīko jau trīspadsmito gadu pēc kārtas saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda padomes apstiprināto nolikumu un noslēgto līgumu. Vidzemes kultūras programmas finansējums saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā ""Latvijas valsts mežu" atbalsts kultūras programmām reģionos", par piešķirto finansējumu konkursa kārtībā konkurējot ar citiem Latvijas reģioniem. Pagājušā gadā Vidzemes kultūras programmas projektu konkursam tika iesniegts 131 pieteikums. Atbalstīti tika 58 projekti, sadalot 85500 euro lielu finansējumu. No 2008. līdz 2019. gadam Vidzemē tika realizēti 466 dažāda mēroga kultūras projekti, kultūras nozarei piesaistot vairāk nekā 766230 euro Tas ir būtisks finansiāls atbalsts reģionālā kontekstā. Ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti un vērtīgos rezultātus kultūras programmas prioritāšu noteikšanā, VPR plāno konsultēties ar sabiedrību un aicināt izteikt savu viedokli, balsojot par Vidzemes kultūras programmā 2020 pieteiktajiem projektiem. Šīs aktivitātes mērķi ir:
Iesniegtos projektus nodosim sabiedrības balsojumam, publicējot balso.vidzeme.lv projekta iesniedzēja un projekta nosaukumu, projekta kopsavilkumu (max 1500 rakstzīmes), atbilstību Vidzemes kultūras programmas 2020 prioritātēm, projekta īstenošanas vietu un projektam nepieciešamo finansējumu. Sabiedrības balsojumam ir rekomendējošs raksturs. Ar sabiedrības balsojuma rezultātiem tiks iepazīstināta apstiprinātā Vidzemes kultūras programmas 2020 ekspertu komisija. Savukārt 13. martā, plkst. 10.00, Pārgaujas novadā Auciemmuižā plānots informatīvs seminārs par sabiedrības un indivīda lomu kultūras procesa attīstībā, par Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu sagatavošanas un iesniegšanas prasībām. Seminārā būs iespēja dzirdēt piemērus par to, kā sabiedrības līdzdalība var ietekmēt kultūras procesa veidošanos, piemērus indivīda un kopienas aktivitātes veicināšanai, un to, kā sagatavot kvalitatīvākus pasākumus. Semināra laikā būs iespēja saņemt skaidrojumus par projektu pieteikumu sagatavošanu. Reģistrēties semināram iespējams šeit. Plašāka informācija par semināra programmu un lektoriem sekos drīzumā. Informāciju sagatavoja: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
*** Sabiedrības balsojums vietnē balso.vidzeme.lv tiks īstenots projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekts tiecas veicināt pilsonisko līdzdalību un izplatīt ideju par līdzdalības budžetu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy
Diskutējot par to, kā būtu jāveido sociālie pakalpojumi, lielisku piemēru minēja “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” ” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis: ”Ja es veidotu dienas centra pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem izejot no tā, kas patīk man, un tā, kas manuprāt ir veselīgi un forši, nevis jautājot cilvēkiem, kuriem šis pakalpojums tiek veidots, tad visi dienas centra apmeklētāji katru dienu spēlētu basketbolu. Taču nedomāju, ka šādam dienas centram būtu daudz apmeklētāju - vai ne?” Konferences eksperti bija vienisprātis, ka izdevīgāk un ilgtspējīgāk ir veidot individualizētu pakalpojumu cilvēkam, nevis visaptverošu pakalpojumu visiem. Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš sacīja: “Pašvaldības uzdevums ir redzēt atsevišķus “kokus”, bet rūpēties par visa “meža” sistēmu! Katra inovācija kādam kādreiz bija sapnis. Nevajag baidīties inovēt, bet ir jāspēj nodefinēt pakalpojuma saturu un lietotāju, citādi veidojot kaut ko nekonkrētu ir līdzīgi, kā ieiet veikalā un nezināt vai tev vajadzīgs piens vai kefīrs.”
Prezentācijas no konferences "Inovatīvi Sociālie pakalpojumi": Kaspars Grosu, BKUS klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs - "Inovatīvi produkti, kas var palīdzēt sociālo pakalpojumu sniegšanā"; Andris Bērziņš, Latvijas Samariešu apvienības direktors - "Kā izveidot labu sociālo pakalpojumu?" , ""Māras"centra beigu stāsts"; Ivanda Titova, SIA "Mājas aprūpe" valdes locekle - "Inovācijas sociālo pakalpojumu sniegšanā"; Mārtiņš Moors, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks, direktora vietnieks, Rīgas Stradiņu Universitātes Docētājs - "Nekāp uz mana grābekļa!"; Eva Viļķina, biedrības "Cerību spārni" valdes priekšsēdētāja - pieredzes stāsts "Nekāp uz mana grābekļa!". Vairāk informācijas: ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Pirms 10 gadiem Vidzemes plānošanas reģions un Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Vogēzu klubu (Francija) iesāka pētīt pārgājienu tūrisma attīstības iespējas Vidzemē. Šobrīd Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts ir ļāvis idejai par garas distances pārgājienu maršrutu Vidzemē materializēties ar vērienu, un pagājušajā gadā 10 partneri Igaunijā un Latvijā uzsāka sadarbību Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadībā, lai veidotu jaunu tūrisma maršrutu Mežtaka no Rīgas līdz Tallinai. Maršruts jau ir apspriests un saskaņots ar iesaistītajām pusēm, kā arī apsekots dabā, un rezultātā ir tapusi Mežtakas vizītkarte – brošūra un pārskata karte 5 valodās (latviešu, angļu, igauņu, krievu un vācu). Lai vasarā Mežtaka būtu gatava uzņemt gājējus, turpinās darbs pie tīmekļa vietnes un ceļveža, kur būs detalizēti aprakstīts katrs maršruta posms un diena, kā arī pavasarī/vasaras sākumā notiks Mežtakas marķēšana.
Kas ir Mežtaka? Mežtaka ~1060 km garumā vijas no Rīgas līdz pat Tallinai, cauri Latvijas un Igaunijas mežainākajām teritorijām un trim nacionālajiem parkiem. Mežtaka ir sadalīta astoņos reģionos ar atšķirīgām ainavām, reljefu, dabas vērtībām un gājiena pieredzi. Tie ir: Rīga un Pierīga, Gaujas Nacionālais parks, Ziemeļgaujas mežaine, Veclaicenes mežaine, Hānjas augstiene, Setu zeme, Peipusa piekraste un Ziemeļigaunijas piekraste. Katra reģiona aprakstā minēti spilgtākie iespaidi Mežtakas tuvumā, īpaši izceļot dabas un kultūrvēstures mantojumu. Mežtaka ļauj iepazīt visus Baltijas valstīm raksturīgākos mežu tipus un savvaļas dabas elementus. Maršruts ir veicams 50 vienas vai divu dienu pārgājienu posmos, kur katrs posms ir aptuveni 20 km garš. Pārgājienam iespējams izvēlēties jebkuru posmu – tiem ir atšķirīgas grūtības pakāpes, kuras norādītas pievienotajā kartē. Mežainos apgabalos Mežtaka ved pa maziem meža vai lauku ceļiem, kur iespējams, – pa takām, tomēr, lai Mežtaka varētu pastāvēt kā vienots maršruts bez pārtraukumiem, ir vietas, kur tā iet gar asfaltētu ceļu nomalēm. Mežtaka iekļausies starptautiskā Eiropas garo distanču pārgājienu maršrutā E11.
Mežtakas brošūru un maršruta pārskata karti 5 valodās (LV, ENG, EE, RU, DE) pdf formātā atradīsiet ŠEIT. Detalizēti apraksti par katru maršruta posmu un dienu, kā arī tuvumā esošajiem pakalpojumu sniedzējiem būs iekļauti ceļvedī, kas vasaras sākumā būs pieejams gan elektroniski, gan drukātā versijā, kā arī Mežtakas gājēji varēs lejupielādēt maršruta gpx failus. Tīmekļa vietne būs pieejama šādā adresē: https://baltictrails.eu/forest/
Palīdzi tapt Mežtakai! Lai atvieglotu gājēju orientēšanos dabā, Mežtaka visā tās garumā tiks marķēta. Projekta partneri ir uzklausījuši Kurzemes plānošanas reģiona pieredzi pārgājienu maršruta Jūrtaka marķēšanā, kā arī iepazinuši Francijas un Somijas taku marķēšanas praksi, kā rezultātā ir izvēlēts krāsu marķējums uz kokiem un uzlīmes uz ceļa zīmēm vai citiem objektiem apdzīvotās vietās, kur nav iespējams izmantot krāsu marķējumu. Tāpat kā pagājušajā vasarā aicinājām piedalīties maršruta apsekojumos, šajā pavasarī/vasaras sākumā ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties Mežtakas marķēšanā. Aicinām sekot līdzi informācijai Facebook lapā Mežtaka - Forest trail, kur noteikti tiks publicēta informācija par publiskajiem marķēšanas pasākumiem.
Vairāk par projektu un aktivitātēm: Maija Rieksta, projekta "Meža taka" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv , izmantojot Lauku ceļotāja sagatavoto informāciju.
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Viens no pirmajiem pasākumiem Vidzemes Inovāciju nedēļas laikā bija 24. februārī Smiltenē notikušais seminārs “Energopārvaldība Vidzemē”. Tajā galvenais uzsvars tika likts uz to, kā pārliecināt lēmumu pieņēmējus īstenot dažādus energoefektivitātes pasākumus. Enerģijas patēriņa datu esamība un iespējas to vizualizēt, salīdzināt dažādos laika posmos un griezumos, ir viens no pārliecināšanas veidiem.
Foto: Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs To pierāda Smiltenes novadā ieviestā Energopārvaldības datu platforma, kas apkopo informāciju par pašvaldībai piederošajām ēkām, to elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu, par kuru vairāk stāstīja Andris Jaunpetrovičs, Smiltenes novada pašvaldības Energopārvaldnieks un Tehnisko projektu vadītājs. Enerģijas patēriņa datu analīze ir ļāvusi arī Gulbenes novada pašvaldībai izvērtēt nepieciešamos pasākumus gan ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, gan siltumapgādes modernizēšanai vairākos objektos. Datos pamatoti lēmumi pieņemti arī par šobrīd īstenoto projektu saules paneļu uzstādīšanai uz pašvaldības administrācijas ēkas jumta, ražojot elektroenerģiju ēkas pašpatēriņam. Turklāt drīzumā plānots uzstādīt viedo pilsētvides ielu apgaismojumu, vienlaikus nomainot 223 gaismekļus uz LED apgaismojumu, uzstādot viedu apgaismojuma vadības sistēmu un mērījuma iekārtas, lai mērītu pilsētas klimatu un auto plūsmu,” semināra dalībniekiem par plānoto Gulbenē stāstīja Jānis Barinskis, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs. “Gaismekļi kļūst par datu mezgliem, kas apkopo analizējamus datus, un līdz ar to viedā apgaismojuma platforma kļūst par viedo ēku un viedo pilsētu mugurkaulu,” tā pauž Artūrs Zavjalovs, Viedā apgaismojuma eksperts Baltijas valstīs. Alūksnes pilsētā vairākām izglītības iestādēm uzstādīta datu monitoringa sistēma, apkopojot datus par elektroenerģijas, ūdens un siltumenerģijas patēriņu. Savukārt pirmskolas izglītības iestādē “Pienenīte” īstenots Vidzemes plānošanas reģiona pilotprojekts, testējot zemas temperatūras siltumapgādi. Mārtiņš Kaļva aicināja semināra dalībniekus ielūkoties savās siltummezgla telpās un censties rast risinājumus, kā tās uzlabot. Pilotprojekta ietvaros modernizēta gan siltumapgāde bērnudārzā, gan arī apkopoti dati par iekštelpu temperatūru, mitrumu katrā grupiņā un CO2 līmeni sporta zālē. Vairāk par pilotprojektu uzziniet video: https://www.youtube.com/watch?v=qqIVTQ3pVYw Ar mērķi samazināt siltuma zudumus siltumapgādes tīklos un izveidot efektīvu un mūsdienīgu centralizētās siltumapgādes sistēmu, Beļavas ciemā īstenots “LowTEMP” pilotprojekts, semināra dalībniekiem stāstīja Sandis Kalniņš, Gulbenes novada pašvaldības Energopārvaldnieks. Reizē ar siltumapgādes modernizāciju, uzstādīta attālināta datu nolasīšanas sistēma, kas mēra un uzkrāj datus par saražoto, patērēto siltumenerģiju, ienākošās un izejošas siltumnesēja temperatūru, iekštelpu klimatu. Savukārt datus par saules radiāciju, vēja ātrumu un āra temperatūru apkopo āra meteostacija. “LowTEMP” projektā izveidota Centralizētās siltumapgādes zināšanu platforma http://www.dhknowledge.eu/ Platformā, ievadot nepieciešamos datus, ir iespējams iegūt siltumslodžu grafikus, kā arī tajā apkopota informācija par tīkla operatoriem, apkures pieprasījumu un metodēm, kā zemas temperatūras centralizētās siltuma sistēmas ieviestas projekta partnervalstīs, atklāja Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs. Lai nostiprinātu apkopoto informāciju un izvirzītu nākamos soļus nepieciešamajiem pasākumiem energoefekivitātes paaugstināšanai, Enerģijas rīcības plānu izstrāde ir vēl joprojām aktuāla pašvaldībās. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Dagnija Blumberga semināra dalībniekus iepazīstināja ar Zaļās vienošanās platformas īstenošanu Latvijā. Viens no platformas uzdevumiem būs sekmēt inovāciju izstrādi un attīstību, analizēt lēmumu pieņemšanas potenciālos negatīvos efektus un uzstādīt ilgtspējības nosacījumus, jaunu un pilnvērtīgu analītisko instrumentu izstrādei un ieviešanai klimata pasākumu vērtēšanai. 27. februāra konferencē “Atbildīga inovācija” starp bioekonomiku, aprites ekonomiku un viedajiem pakalpojumiem pašvaldībās viens no sarunu tematiem bija efektīva ēku apsaimniekošana un rūpes par ēku energoefektivitāti. Konferences ievadrunā ēku apsaimniekošanas pieredzē dalījās Sendija Ikere, Termex uzņēmuma Energoefektivitātes projektu vadītāja. “Inženiersistēmu apkalpošana tieši ietekmē ēkas enerģijas patēriņu. Un tieši tehnoloģijas kā datu monitoringa sistēma, ēku vadības sistēma ir tās, bez kurām šodien vairs neiztikt ēku apsaimniekošanā. Svarīgs ir kompetents speciālists, kurš pārvalda sistēmu. Ja tehnoloģijas iet roku rokā ar cilvēkresursiem, tad ēku enerģijas patēriņš var būtiski samazināties,” uzsvēra S. Ikere, ievadot iepriekš minēto, Alūksnē īstenoto, pilotprojektu bērnudārzā “Pienenīte”.
Foto: Sendija Ikere un Mārtiņš Kaļva konferencē "Atbildīga inovācija" Pasākums Smiltenē “Energopārvaldība Vidzemē” tika organizēts Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu “EFFECT4buildings” un “LowTEMP” ietvaros, sadarbojoties ar Smiltenes novada pašvaldību, Gulbenes novada pašvaldību un Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu. Jautājumiem: Baiba Šelkovska, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28752793
Seminārs paredzēts Vidzemes kultūras programmas 2020 projektu pieteicējiem. Tajā būs iespēja dzirdēt piemērus par to, kā sabiedrības līdzdalība var ietekmēt kultūras procesa veidošanos, piemērus par indivīda un kopienas aktivitātes veicināšanu, un to, kā nodrošināt pasākumu kvalitāti. Pieredzē dalīsies Ieva Zemīte (biedrība “Oleru muiža”), Ieva Ernštreite (Līvu savienība) un Anita Seļicka no Latvijas lauku foruma. Semināra laikā būs iespēja saņemt skaidrojumus par projektu pieteikumu sagatavošanu. Reģistrēties semināram iespējams šeit. Reģistrācija tiks slēgta trešdien, 11.martā, plkst.17.00.
Semināra darba kārtība šeit. Gaidīsim Auciemmuižā! Informāciju sagatavoja: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
*** Sabiedrības līdzdalības aktivitātes Vidzemes kultūras programmas izstrādē un ieviešanā tiek īstenotas projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekts tiecas veicināt pilsonisko līdzdalību un izplatīt ideju par līdzdalības budžetu. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy
Ekonomikas ministrijas kustībai “Dzīvo siltāk” šogad aprit 10 gadi, kopš pirmais Sadarbības memorands tika parakstīts 2010. gada 25. februārī. Šoreiz Sadarbības memorandam pievienojās vairākas jaunas organizācijas, tostarp arī Vidzemes plānošanas reģions. Memoranda mērķis ir sekmēt efektīvas un atklātas sadarbības veidošanu starp memoranda parakstītājiem. Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt informācijas pieejamību par ēku (dzīvojamo, publisko un ražošanas) atjaunošanas, pārbūves un energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām.
Foto autors: Renārs Koris (no "Dzīvo siltāk" foto arhīva) “Šobrīd Eiropas Savienībā aktuāls ir Zaļais kurss, kas nozīmē pāreju uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku un klimatneitralitāti 2050. gadā. Tā ir zaļā dzīvošana, un Vidzemes plānošanas reģions vienmēr ir domājis par to, kā to veicināt Vidzemē, gan īstenojot dažādus projektus, gan arī sagatavojot Vidzemes plānošanas reģiona Enerģētikas vīziju un Ceļa karti uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku 2050. gadam. Mēs ar šo Sadarbības memorandu apliecinām savu gatavību arī turpmāk aktīvi darboties Vidzemē”, stāsta Hardijs Vents, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.
Vidzemes plānošanas reģions piedalījies un turpina aktīvi darboties vairākos starptautiskos energoefektivitātes veicināšanas projektos. Mērķtiecīgi tiek veidota un stiprināta Energopārvaldība Vidzemē kā vienots aktivitāšu kopums. Tās mērķis ir palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. Pēdējos gados uzmanība vērsta tieši uz publiskajām ēkām, energoplānu izstrādi, konsultēšanu atbilstošākā finansēšanas modeļa un tehnoloģiju kombināciju izvēlē ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī uzsvars likts uz ilgtspējīgu un viedu ēku apsaimniekošanu un siltumapgādes nodrošināšanu. Mājsaimniecībām veidota izpratne par energoefektīva dzīvesveida nozīmi un ieguvumiem. Skolās īstenota programma “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs”, veicinot skolēnu izpratni par enerģijas patēriņu ēkā. Šo gadu laikā izveidota noturīga sadarbība ar Ekonomikas ministriju un tās kustību “Dzīvo siltāk”. Sadarbības memorands tika parakstīts foruma "Paradumu maiņa - mazs solis lieliem mērķiem" ietvaros. Forumā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona Energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks, stāstot par Vidzemē ieviesto skolu programmu. Video prezentācija pieejama: https://www.facebook.com/dzivosiltak/videos/1049339545467332/ Vairāk par Energopārvaldība Vidzemē īstenotajām aktivitātēm un citiem energoefektivitātes jaunumiem pašvaldībās uzziniet: http://www.vidzeme.lv/lv/energoefektivitates_jaunumi Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 28752793
Projekta komanda saņēma daudz interesējošus jautājumus par projekta ieviešanas kārtību, kā arī tika diskutēts par sabiedriskā transporta nozares atvērtību jauninājumiem. VPR tika uzteikts par vēlmi nākt klajā ar inovatīviem risinājumiem, īstenojot šādu projektu Latvijā. Apkopojot statistikas datus, kopš pilotprojekts “transports pēc pieprasījuma” tika uzsākts, līdz 2020. gada 29.februārim abās pilotteritorijās kopā pārvadāti jau 1174 pasažieri, izpildot 508 reisus. No tiem Mazsalacas novadā 392 reisos pārvadāti 844 pasažieri, kamēr Alūksnes novadā 116 reisos – 330 pasažieri. Jāatgādina, ka abos novados “transports pēc pieprasījuma” tiek izmēģināts atšķirīgi – Mazsalacas novadā transportu var pieteikt visā novada teritorijā, lai dotos uz pakalpojumu saņemšanas vietām, kamēr Alūksnes novadā noteiktas konkrētas teritorijas un transportu katrā no tām var pieteikt konkrētā nedēļas dienā. Pakalpojumu var izmantot gan konkrētā novada iedzīvotāji, gan arī viesi, t.sk. tūristi, taču pirms tam jāreģistrējas kā pakalpojuma lietotājam un brauciens jāpiesaka vismaz 24 stundas iepriekš, zvanot pa tālruni 27891000. Jāņem vērā, ka zvanus pieņem katru darba dienu no plkst. 8:30 līdz plkst.14:00, savukārt braucienus iespējams īstenot darba dienās no plkst.6:00 līdz plkst.23:00. Ja iedzīvotājs iepriekš brīdinājis, ar transportu pēc pieprasījuma iespējams nokļūt arī atpakaļ mājās, kā arī gadījumos, kad ir grūtības pārvietoties, ir smagi saiņi vai arī mazi bērni – transports iebrauks arī mājas pagalmā. Vidzemes plānošanas reģions pilotprojektu “transports pēc pieprasījuma” īsteno Eiropas Savienības un Latvijas valsts budžeta līdzfinansētā projekta “MAMBA” ietvaros. No Latvijas partnerībā ir arī Autotransporta direkcija un Vidzemes Augstskola. Lai uzzinātu vairāk par projektu, aicinām ieskatīties projekta mājaslapā: www.mambaproject.eu Informācija par projektu: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “MAMBA” sabiedrisko attiecību speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Iekšzemes autobusu reisi turpmāk tiks nodrošināti saskaņā ar skolēnu brīvdienu kustības grafiku, un tas nozīmē, ka līdz 14. aprīlim to skaits būs mazāks nekā ierasti darbadienās. Informācija par aktuālajiem kustības sarakstiem pieejama Autotransporta direkcijas mājaslapā: http://atd.lv/lv/sabiedrisko-transportlīdzekļu-kustība. Šobrīd neviena valsts nav noteikusi aizliegumu veikt starptautiskos kravu autopārvadājumus. Papildus tam, saskaņā ar informāciju, kas publicēta Satiksmes ministrijas mājaslapā - sākot ar 17. martu, ar savu transportlīdzekli Latvijas robežu varēs šķērsot LR valsts piederīgie un ārvalstnieki, kuru patstāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Ar privāto transportlīdzekli Latviju ļauts pamest ārvalstniekiem. Ja nepieciešams ceļot uz vai no Latvijas, aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai arī par valstīm, kas ir noteikušas ieceļošanas ierobežojumus: https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/jaunumi/65695-valstis-kas-ir-noteikusas-iecelosanas-ierobezojumus?fbclid=IwAR25xqDkp-pxEesW-LnJKsbC20Gx8TJ_cvBFizabLObu96eXRxvcPvf8Ao8 Ja Latvijas pilsonim nav iespējas atgriezties līdz 17. marta plkst. 00:00, aicinām reģistrēties Konsulārajā reģistrā www.latvija.lv un sazināties ar Ārlietu ministrijas Kosulāro departamentu pa tālruni +371 26337711. Aicinām iedzīvotājus neiegādāties jaunas aviobiļetes laika posmā no 17. marta līdz 14.aprīlim uz un no Latvijas, neskatoties uz to, ka internetā atsevišķas aviokompānijas vēl veic to tirdzniecību. Iegādājoties jaunas aviobiļetes ar nolūku nokļūt Latvijā vai atpakaļ uz citu valsti, ir jāņem vērā, ka visi lidojumi no un uz Latviju tiks apturēti pusnaktī no 16. uz 17. martu pēc Latvijas laika. Tātad aviokompānijām būs ļauts izpildīt reisus līdz pusnaktij no pirmdienas uz otrdienu. Piemēram, ja izlidošana no citas valsts ir paredzēta 16. marta vakarā, bet ielidošanas laiks Latvijā - pēc pusnakts, šāds lidojums tiks atcelts. Ar 2020. gada 17. martu aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Avots: VSIA Autotransporta direkcija LR Satiksmes ministrija
Mācībām pieteikušies 150 interesenti, no kuriem lielākā daļa nav iepriekš bijuši saistīti ar tūrisma vai kultūras nozari. Kursantu vidū ir arī tūrisma speciālisti un citi pašvaldību darbinieki, skolotāji, bibliotēku vadītāji, muzeju darbinieki. Atsevišķās pieteikuma anketās norādīta vēlēšanās mainīt darbības jomu vai papildus ikdienas darbam uzsākt tūrisma biznesu reģionā. Dalībnieki pārstāv arī dažādas paaudzes – pieteikušies gan gados jauni entuziasti, gan arī cilvēki cienījamos gados, vēloties papildināt savas uzkrātas zināšanas.
Latvijā mācības tiks organizētas e-vidē, izmantojot mācību platformas Google Classroom piedāvātās iespējas, ņemot vērā lielo interesentu skaitu. Platformā mācību dalībnieki varēs atrast gan ievadinformāciju par mācību kursa norisi, gan mācību materiālus latviešu valodā, kā arī varēs sekot līdzi pasniedzēju ziņām par jaunajiem uzdevumiem. Pēc katra programmas moduļa apgūšanas kursantiem būs jākārto arī pārbaudes darbi. Pēc līdzīgas sistēmas noritēs mācības arī citās projekta partnervalstīs – Portugālē, Itālijā, Horvātijā un Francijā. No 16.marta līdz pat 30.aprīlim mācību dalībnieki pēc reģistrēšanās mācību platformā var sākt iepazīties ar pirmo mācību tēmu – Kultūras mantojums (Kas tas ir? Kāda ir tā vērtība? Kā sākt veidot kultūras mantojumu un kā saglabāt?). Savukārt no 4.maija līdz 30.maijam kursanti apgūs nākamo tēmu par mārketinga pamatprincipiem, stratēģiju un tehnikām (t.sk. pārdošanas tehniku), kā arī iepazīsies ar labo praksi sadarbības veidošanai. Par tālāko mācību kursa organizēšanu dalībnieki tiks informēti. Visi šie jautājumi tika pārrunāti arī klātienē, 9.martā, kad Vidzemes Augstskolā pulcējās visi mācību dalībnieki, lai detalizētu iepazītos gan ar projektu “Kultūras mantojums un pievilcīga dzīves vide” (SPE.C.H.A.L.E. ), gan arī plānoto mācību organizēšanas kārtību un nosacījumiem.
Kopumā plānots apgūt četras tēmas – Kultūras mantojums (20 stundas), mārketings un tirgvedība (20 stundas), komunikācija (15 stundas), uzņēmējdarbība (15 stundas). Piesakoties mācībām, dalībnieki varēja izvēlēties apgūt kādu konkrētu moduli vai arī apgūt visu programmu, t.i., visus četrus moduļus. Apmācību programma tiek veidota ar nolūku stiprināt to potenciālu, kas piemīt kultūras un dabas mantojumam attiecībā uz nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi, vienlaikus veicinot lauku, nomaļo vai mazāk attīstīto teritoriju attīstību. Atgādinām, kas sākotnējais plāns paredzēja mācībām tiešsaistē atlasīt 24 dalībniekus, taču, ņemot vērā lielo atsaucību, tika pieņemts lēmums dot iespēju zināšanas pilnveidot visiem pieteikumu sniedzējiem. ** Par projektu “Kultūras mantojums un pievilcīga dzīves vide” (SPE.C.H.A.L.E. ) SPE.C.H.A.L.E. ir ERASMUS+ programmas projekts, kurā sadarbojas septiņi partneri no piecām Eiropas valstīm - Portugāles, Itālijas, Latvijas, Horvātijas un Francijas. Latvijā to īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Vairāk informācijas: https://www.spechaleerasmus.eu/
Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta SPECHALE vadītāja Latvijā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Līdz 2020. gada 27. marta plkst. 17:00 jāiesniedz pieteikumu elektroniskā versija, sūtot to uz e-pastu vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv, norādot projekta pieteikuma iesniedzēju un nosaukumu. Tā jāiesniedz vienā failā Pdf formātā, kas identisks pieteikumam papīra formātā. Papildus jāpievieno viens projektu raksturojošs attēls. Sekojot LR Ministru Kabineta rekomendācijām, no 13. marta līdz jaunām norādēm VPR darbinieki strādā attālināti, tāpēc drukāto pieteikumu iesniegšana iespējama divos veidos – atstājot pieteikumu Vidzemes plānošanas reģiona birojā Cēsīs (pastkastīte pirmajā stāvā), vai sūtot pa pastu (pasta zīmogs – ne vēlāk kā 2020. gada 23. marts) uz adresi: Vidzemes plānošanas reģions, Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101. Tāpat projektu pieteikumus iespējams iesniegt arī elektroniski ar drošu elektronisko parakstu, sūtot uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv. Šogad VPR konsultēsies arī ar reģiona iedzīvotājiem, aicinot balsot par Vidzemes kultūras programmas ietvaros iesniegtajiem projektiem, kuriem būtu nepieciešams piešķirt finansējumu to realizēšanai. Vietnē balso.vidzeme.lv (publiski pieejama aprīļa sākumā) varēs iepazīties ar informāciju par katru iesniegto projektu (projekta iesniedzēja un projekta nosaukumu, projekta kopsavilkumu (max 1500 rakstzīmes), projekta īstenošanas vietu un norādīto finansējuma apmēru). Tā kā šī informācija būs publiski pieejama, VPR īpaši vērš uzmanību uz projekta kopsavilkuma kvalitatīvu un saturisku aprakstu, kā arī atbilstoša vizuālā materiāla iesniegšanu – vienu vai vairākiem attēliem atbilstošā kvalitātē (horizontālā formātā (izmēru attiecība 16:9), ne lielākas par 3 MB, JPG vai PNG formātā). Plašāka informācija par iesniedzamajiem materiāliem pieejama programmas nolikumā. No šī gada 8. – 23. aprīlim ikvienam iedzīvotājam no 16 gadu vecuma būs iespēja vietnē balso.vidzeme.lv nobalsot par trim projektiem. Balsojums būs iespējams, autorizējoties ar www.latvija.lv autentifikācijas līdzekļiem. Sabiedrības balsojumam ir rekomendējošs raksturs un ar tā rezultātiem tiks iepazīstināta apstiprinātā Vidzemes kultūras programmas 2020 ekspertu komisija. Gala lēmumu par finansējuma sadali projektu idejām pieņem VKKF padome pēc ekspertu sagatavotā saraksta. “Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās “Vidzemes kultūras programmas 2020” nolikums un pieteikuma veidlapa:
Kontakti papildu informācijai par projektu pieteikumu sagatavošanu vai dokumentu oriģinālu nogādāšanu: Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva, e-pasts dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv, tālrunis +371 25670756. Sabiedrības līdzdalības aktivitātes Vidzemes kultūras programmas izstrādē un ieviešanā īstenotas Interreg Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “Līdzdalības budžeta procesa attīstība Baltijas jūras reģionā” (EmPaci) ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekts tiecas veicināt pilsonisko līdzdalību un izplatīt ideju par līdzdalības budžetu pašvaldībās. Vairāk: https://bit.ly/30hOMvy Sekojam līdzi aktuālajai informācijai par notikumu gaitu saistībā ar ārkārtējo situāciju, lai ierobežotu "Covid-19" izplatību. Informāciju sagatavoja: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, mob.tel. 25670756, dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv.
Seminārs tiek organizēts projekta MAMBA ietvaros, kas Latvijā vairāk pazīstams ar pilotprojektu “transports pēc pieprasījuma”. Šis ir jau piektais organizētais mobilitātes seminārs projekta ietvaros, lai atspoguļotu šī brīža mobilitātes aktualitātes un izaicinājumus lauku teritorijās. Semināra plānotā programma pieejama ŠEIT. Dalība seminārā bez maksas, darba valoda – angļu. Reģistrēšanās dalībai seminārā ŠEIT.
Konteksts Mobilitātes iespēju ierobežotais piedāvājums lauku apvidos visā Eiropā ir problēma, kas kļūst arvien nopietnāka. Sekas ir neizbēgamas – samazinoties pakalpojumu pieejamībai, konkrēto teritoriju iedzīvotāju dzīves kvalitāte pazeminās. Pēdējos trīs gadus projekta MAMBA partnerība no dažādam Eiropas valstīm, tostarp arī no Latvijas, jautājumu aktualizējusi, vienlaikus izmēģinot arī dažādus praktiskus risinājumus vietās, kur sabiedriskā transporta pakalpojums ir nepietiekams. Latvijā Vidzemes plānošanas reģions kopš 2019. gada oktobra divās Vidzemes pašvaldībās izmēģina jaunu mobilitātes risinājumu – “transports pēc pieprasījuma”.
Aicinām iepazīties ar vairākiem projekta ietvaros testētiem risinājumiem, kas partnerībā novērtēti ar īpašu potenciālu nākotnē: 1. Skolas autobusi tiem, kuri jau sen absolvējuši (Trelleborgas pašvaldība, Zviedrija) 2. Koplieto savu automašīnu ar kaimiņu (Vejles pašvaldība, Dānija) 3. Kā vēl viens no piemēriem izcelts arī pilotprojekts Vidzemē – “transports pēc pieprasījuma”. Aktuālākos jaunumus par tā īstenošanas gaitu aicinām lasīt Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv >>PROJEKTI >> Transports >> MAMBA.
*Vebinārs ir seminārs interneta vidē, kurā iespējams piedalīties attālināti, esot pie sava datora, vai arī izmantojot planšetdatoru vai savu viedtālruni. Formāts ļauj klausīties lekcijas, piedalīties diskusijās reālajā laikā. Nepieciešamais aprīkojums – dators, interneta pieslēgums, austiņas vai skaļruņi. Pēc reģistrēšanās semināram, īsi pirms tā sākuma organizatori atsūtīs saiti, kas ļaus pievienoties pasākumam.
Projektu MAMBA Vidzemes plānošanas reģions īsteno sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Jautājumiem: Līga Puriņa-Purīte, projekta MAMBA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, līga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29214024. Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 29454752
Priekšlikums par nepieciešamību piesaistīt asistentu nācis no pašiem iedzīvotājiem, kad tie janvārī tika aicināti uz tikšanos, lai izvērtētu pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” ieviešanas gaitu Mazsalacas novadā. Sarunās ar pakalpojuma organizētājiem klāt bija arī domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, kurš uzklausīja iedzīvotāju stāstus un vērtējumu par pieejamo mobilitātes pakalpojumu. Ar savu pieredzi dalījās kāda kundze, kura neilgi pirms tam bija lauzusi roku un atzina, ka diemžēl pati saviem spēkiem nav varējusi ne apģērbties, ne arī doties iepirkties, tāpēc šāds asistenta pakalpojums būtu noderējis. Vienlaikus citi klātesošie norādīja, ka izklāstītā situācija ir īslaicīgs problēmgadījums, kamēr ir virkne iedzīvotāju, kuriem palīdzība būtu nepieciešama ikdienā. Nesen apkopotā statistika liecina, ka līdz 2020. gada 1.martam 392 reisos ar transportu pēc pieprasījuma pārvadāti 844 pasažieri. Kopumā novadā kā pakalpojuma lietotāji reģistrējušies 160 iedzīvotāji. Salīdzinājumam ar otru pilotteritoriju Alūksnes novada pašvaldībā, kur transports pēc pieprasījuma kursē noteiktās teritorijās un noteiktās dienās, 116 reisos pārvadāti 330 pasažieri un kā pakalpojuma lietotāji reģistrējušies 92 iedzīvotāji. Pakalpojumam “transports pēc pieprasījuma” šobrīd ir pilotprojekta statuss, kas nozīmē, ka abās pašvaldībās pakalpojums tiek testēts, lai noskaidrotu, vai potenciāli nākotnē tas varētu kļūt par vienu no pārvietošanās veidiem Latvijas attālajās lauku teritorijās, kur sabiedriskais transports kursē reti vai atcelts, jo kļuvis nerentabls. Ņemot vērā, ka paredzama situācijas pasliktināšanās, jo iedzīvotāju skaits samazinās un to cilvēku skaits, kas ir cienījamos gados, tikai palielinās, pārvietošanās problēmas nokļūšanai pēc pakalpojumiem lauku teritorijās aktualizēsies arvien vairāk. Šobrīd pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” sniegšanu finansē Eiropas Savienības pārrobežu projekts MAMBA, tas tiek līdzfinansēts arī no Latvijas valsts budžeta, tomēr skaidrs, ka pilotprojekts tiks īstenots ne vēlāk kā līdz š.g. 30.septembrim, kad projekta īstenošana noslēgsies. Projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku apvidos un demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, un pilnveidot transporta pakalpojumu sniedzēju kapacitāti. Latvijā projektu MAMBA īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Autotransporta direkcija. Braucienu pieteikšana: Marta Riekstiņa, Vidzemes mobilitātes centra koordinatore, +371 27891000, tpp PIE vidzeme PUNKTS lv . Informācija par projektu: Līga Puriņa – Purīte, projekta “MAMBA” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. +371 29214024, liga.pp PIE vidzeme PUNKTS lv . Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “MAMBA” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. +371 29454752, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv .
Turpinot ieviest Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos - jaunas pieejas mobilitātes koncepciju izstrādei attālos lauku reģionos (MARA)”, uzsākts darbs pie pētījuma par jaunu transporta pakalpojumu ieviešanas iespējamību un ekonomisko pamatotību Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās. Pētījuma rezultāti kalpos par pamatu turpmākajām diskusijām ar nozari regulējošajām ministrijām, pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām, rosinot iesaistītās puses kļūt atvērtākas pret alternatīviem transporta risinājumiem un paplašinot tradicionālo pakalpojumu klāstu.
Pētījuma ietvaros tiks veikta priekšizpēte par to, kā jauni transporta pakalpojumi var uzlabot iedzīvotāju un tūristu mobilitātes iespējas mazapdzīvotās teritorijās Vidzemes reģionā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta mikromobilitātei un sociāli mazaizsargātu personu mobilitātei, tai skaitā arī personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurām ir grūtības izmantot sabiedrisko transportu vai privāto transportlīdzekli. Pētījumā tiks analizēti divi konkrēti mobilitātes risinājumi un to ieviešanas iespējas Vidzemes reģiona pašvaldībās. Viens no risinājumiem būs saistīts ar elektrovelosipēdu izmantošanu (nomas un koplietošanas pakalpojuma modelis). Jāpiezīmē, ka pēdējā projekta partnerības sanāksmē ar savu pieredzi par velosipēdu un elektrovelosipēdu nomas punktu izveidošanu dalījās Tartu pilsētas pašvaldības pārstāve Marika Post. Pierādot ieviestā risinājuma pozitīvo ietekmi uz iedzīvotāju mobilitāti, tika uzsvērta lietotāju iesaistes nozīme pakalpojuma veidošanas posmā, kā arī nepieciešamība tos vēlreiz iesaistīt pēc tam, kad kādu laiku pakalpojums jau tiek lietots, lai apkopotu lietotāju vērtējumu un veiktu uzlabojumus. Tartu pilsētas panākumi šajā jomā saistīti ar apstākli, ka, atšķirībā no bieži pielietotās prakses velosipēdu nomas punktus izvietot pilsētu centros, Tartu tie izvietoti visā pilsētas teritorijā, tā papildus stimulējot iedzīvotāju pārvietošanos ar videi un veselībai draudzīgu transportlīdzekli, nodrošinot plašu galamērķu skaitu. Otrs mobilitātes risinājums būs “kopienas transportlīdzeklis”. Kā galvenie pakalpojuma lietotāji izvirzītas sociāli mazsaizsargātās personu grupas, kurām ir ierobežotas pārvietošanās iespējas veselības stāvokļa vai kādu citu iemeslu dēļ (piemēram, nav pieejams sabiedriskais transports). Pētījuma ietvaros tiks piedāvāts vairāku modeļu ieviešanas plāns, detalizēti aplūkojot gan lietotāju grupas un to vajadzības, gan arī potenciālos pakalpojuma sniedzējus. Tāpat tiks sagatavots arī risinājuma finansēšanas modelis, prognozētas izmaksas, nosaukti arī ieguvumi un šķēršļi, ar kuriem plāna ieviesējiem būs jārēķinās. Sagatavotie plāni paliks pašvaldību rīcībā, un tie labi kalpos brīdī, kad būs jāpieņem lēmums par jaunu mobilitātes risinājumu ieviešanu. Ņemot vērā šī brīža apstākļus, tas, vai kāds no pētījumā aplūkotajiem mobilitātes risinājumiem tiks izmēģināts arī praktiski, pagaidām nav zināms. Projekts “Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos” (saīsinājumā “MARA”) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem. Vairāk informācijas par projektu: Foto: Evija Ziemiņa Jautājumiem: Rita Merca, projekta MARA vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste projektā MARA, Vidzemes plānošanas reģions, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Viens no projekta uzstādījumiem, to uzsākot, bija atrast nozares pašmāju svarīgākos spēlētājus, lai kopā ar tiem strādātu ne tikai pie metodoloģijas izveides klimata gudrai lauksaimniecībai, bet arī, lai savstarpējās diskusijās vienotos, kas būs tie problēmjautājumi lauksaimniecībā Vidzemes reģionā, kurus varētu risināt ar jauno plānotājrīku - laika prognozēšanas programmu, kas apvienota ar ražas zaudējuma kalkulatoru. Šis būs viens no projekta nodevumiem, kas taps pēc LivingLab (dzīvā laboratorija) izpētes koncepta, kura pamatā ir lietotājos balstīta inovācijas sistēma. Šīs pieejas galvenā vērtība ir produkta vai pakalpojuma lietotāja iesaistīšana jau veidošanas etapā uz vietas, tādējādi garantējot iespējami jēgpilnu un lietojamu rezultātu. Pēc LivingLab principa projekta ietvaros sešās partnervalstīs tiks testēti dažādi rīki, kas palīdzētu risināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības produkcijas ražošanu, viena no pilotteritorijām būs arī Vidzemes reģions.
Šobrīd projekta komanda Latvijā veic potenciālo ieinteresēto kopienas dalībnieku apzināšanu, kas būtu gatavi iesaistīties gan diskusijās, gan arī jaunā plānotājrīka testēšanā. Kā viena no organizācijām, kuras ekspertu zināšanas un padomi tiek augstu vērtēti, ir AREI, kas jau piekrituši līdzdarboties un sniegt savu vērtējumu par projekta plānotajiem attīstības soļiem.
Jau šobrīd aktualizēti jautājumi, par kuriem būtu vērts apspriesties arī plašākā lokā. Viens no tiem skar plānotā kalkulatora izstrādi, jo jāvienojas par tā pielietošanas mērķi - vai meklēt risinājumus, kā pie esošajiem laikapstākļiem tomēr turpināt audzēt Latvijai jau tik ierastos kultūraugus, piemēram, rudzus, kam konkurētspējīgākais galaprodukts ir rupjmaize, vai tomēr, vērojot klimata prognozes, izvēli izdarīt par labu citām, līdz šim mazpazīstamām kultūrām.
Šobrīd, kopš projekts uzsākts, Vidzemē veikta situācijas izpēte par tendencēm, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, kā arī normatīvo aktu bāzi, kas skar klimata pārmaiņu jautājumus. Lai arī mūsu ģeogrāfiskais novietojums un klimata josla ļauj just klimata pārmaiņas daudz mērenākā apmērā, kopumā klimata pārmaiņu sekas ir jūtamas arī Latvijā, tostarp Vidzemē, un, visticamāk, ka to ietekme pastiprināsies. Gada vidējā temperatūra pieaug, samazinās pastāvīga sniega dienu skaits, augšanas sezona pagarinās un norit izmaiņas biotopos. Veicot situācijas izvērtējumu, secināts, ka lauksaimniecību nevar skatīt atrauti, tās attīstība jāplāno arī vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas ekonomikas kontekstā. Šobrīd īpašas raizes visā Eiropā izskan saistībā ar klimata pārmaiņu radītās ietekmes sekām lauksaimniecībā. Tiešo ietekmi jūt gan zemnieki, gan uzņēmēji, kuru produkcijas pamatā ir lauksaimniecības vai meža resursi, un arī patērētāji sāk apjaust neizbēgamos draudus. Papildus grūtības sagādā fakts, ka, jo mazāks uzņēmējs/lauksaimnieks, jo šķietami grūtāk nonākt pie ilgtspējīga risinājuma, turklāt, tos ieviešot individuāli, nevar runāt par ilgtspēju. Projektā StarGate piedalās 26 partneri no 13 valstīm, taču risinājumu testēšana realitātē notiks vien sešās valstīs - Čehijā, Izraēlā, Grieķijā, Beļģijā, Spānijā un arī Latvijā. Projekts Latvijā tiek īstenots sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu. Projekta īstenošanas ilgums - līdz 2023. gada 30.septembrim. Programma “Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma, kuru atbalstījuši politiskā līmenī Eiropas valstu līderi un Eiropas Parlamenta deputāti, vienojoties, ka ieguldījums pētniecībā un inovācijās ir nozīmīgs Eiropas nākotnei. Ar programmas starpniecību pētniecība tiek sasaistīta ar inovācijām, pievēršot uzmanību trīs konkrētām jomām: zinātnes izcilībai, rūpniecības prioritātei un sabiedrības problēmām. Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta StarGate vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Kā notiek pats terapijas process?
Ja jūsu bērnam projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros izstrādātajā individuālā atbalsta plānā ir rekomendēta ABA terapija vai jūs vēlaties saņemt psihologa konsultācijas, aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu vai projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperti Laini Zālīti par iespēju šos pakalpojumus saņemt attālināti. Atgādinām, ka individuālo atbalsta plānu iespējams aktualizēt, ja bērnam ir nepieciešamība pēc pakalpojumiem, kuri sākotnēji plānā nav iekļauti.
“Svarīgi ir sniegt vecākiem skaidru un strukturētu informāciju par vides organizēšanu mājās, lai nodarbība notiek raiti un efektīvi. To ieteicams darīt rakstiski, sadalot uzdevumus pa soļiem un aprakstot, ko katrā uzdevumā sagaidāt no bērna un vecāka. Tā pat, ir būtiski nodarbību laikā sniegt vecākam instrukcijas un pozitīvu atgriezenisko saisti par paveikto, lai viņš spētu virzīt bērnu uz veiksmīgu uzdevuma izpildi un mācīt jaunās prasmes!”- Diāna Mekša. Protams, ne visus pakalpojumus ir iespējams sniegt attālināti, bet šobrīd aicinām arī citus sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējus domāt par risinājumiem un izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā, lai nodrošinātu nepārtrauktu rehabilitāciju bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, atrodoties mājās. Vairāk par daudzfunkcionālo centru „Solis Augšup” iespējams uzzināt viņu mājaslapā vai Facebook kontā. Vairāk par ģimeņu atbalsta un attīstības centrs “PASKATIES” iespējams uzzināt viņu mājaslapā vai Facebook kontā.
Vairāk informācijas: ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga PIE vidzeme PUNKTS lv
Aptauja veikta, lai izvērtētu transporta pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un attīstības potenciālu norādītajā transporta koridora posmā, kā arī, lai identificētu vietas un galvenos šķēršļus, kas kavē pilna potenciāla sasniegšanu kravu un pasažieru transportēšanas jomā. Rezultāti tiks izmantoti, lai sniegtu priekšlikumus, kā uzlabot satiksmi konkrētos transporta koridoros, neveicot apjomīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, bet īstenojot dažādas ne-tehniskas aktivitātes (izmaiņas normatīvajos aktos, maršrutu un laika grafiku reorganizēšana, infrastruktūras izmantošanas shēmas pārplānošana u.c.). Līdzīga izpēte notikusi arī pārējos transporta koridoros Baltijas jūras reģionā. Aptaujā Latvijā piedalījās 27 respondenti, kas ikdienā strādā transporta nozarē. Viņu vidū gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar kravu un pasažieru pārvadājumiem (iekšzemes transports, ūdens transports, aviācija). Tāpat atbildes snieguši arī pašvaldību pārstāvji un transporta infrastruktūras uzturētāji un īpašnieki. Aptaujas rezultāti rāda, ka vairākums respondentu posmā Rīga-Valmiera-Valka ir piedzīvojuši pasažieru un kravu pārvadājumu kavēšanos, nespējot veikt pārvadājumus pēc plānotā grafika. Galvenokārt, problēmas, ņemot vērā satiksmes intensitāti un sastrēgumus, ir Rīgā un tās tiešā tuvumā. Kopumā posmā Rīga-Valmiera-Valka kravu transporta kustība vērtēta kā vienmērīga un norādīti vien atsevišķi lokāla mēroga uzlabojumi, kas nākotnē būtu veicami, jo pie esošās pārvadājumu intensitātes, infrastruktūras kapacitāte kravu pārvadājumiem ir apmierinoša. Turpretī pasažieru pārvadātāji uzskata, ka tieši infrastruktūras kapacitāte rada kavēšanos un būtu vajadzīgi būtiski tās uzlabojumi. Lai kravu pārvadājumi varētu tikt izpildīti nevainojami, īpaša uzmanība jāpievērš ceļu infrastruktūras stāvoklim un satiksmes drošībai, vienlaikus būtisku lomu spēlē arī pakalpojumu cenu politika. Aptaujas dalībnieki uzskata, ka sakārtots process robežu šķērsošanai, labi attīstīta savstarpējā sadarbība pakalpojumu sniedzēju vidū un pieeja aktuālākajai informācijai reālajā laikā ir priekšnoteikumi efektīvai transporta plūsmas nodrošināšanai un laicīgai pakalpojumu izpildei. Aicinot vērtēt iespējamos šķēršļus transporta pakalpojumu nozares attīstībā un darbībā, gan kravu, gan pasažieru pārvadātāji un infrastruktūras turētāji norāda uz augstajām investīciju izmaksām un finansējuma trūkumu. Jautājot par potenciālajiem risinājumiem, kas varētu uzlabot jau esošo kravu plūsmu posmā Rīga-Valmiera-Valka, privātā sektora pārstāvji kā vienu no tiem nosaukuši pakalpojumu digitalizāciju. Vēl kā potenciālie risinājumi nosaukti – uzlabota piekļuve transporta termināliem un galvenajiem maršrutiem, atšķirīga cenu politika un inovatīvas tehnoloģijas. Savukārt pasažieru pārvadātāji aptaujā atzinuši, ka joprojām jāuzlabo sabiedriskā transporta pakalpojumu savstarpējā salāgošanas iespēja, lai pasažieriem nodrošinātu ērtu pārsēšanos. Pasažieru pārvadātāji norādījuši, ka pārvadājumu efektīvu izpildi ietekmē arī laikapstākļi. Turklāt joprojām neatrisināta problēma ir nespēja autobusus novirzīt pa alternatīviem maršrutiem, ņemot vērā satiksmes biežo sablīvējumu atsevišķās vietās – tā uzskata 62% respondentu. Būtiska problēma ir arī meža zvēri, kas apdraud satiksmes drošību. Arī pasažieru pārvadātāji norādījuši, ka nepieciešamo investīciju apmērs infrastruktūras attīstībai ir ļoti liels un pieejamais finansējums nepietiekošs. Attīstību kavē arī šī brīža normatīvie akti un vājā sadarbība ar publiskā sektora pārstāvjiem un citiem nozarē iesaistītajiem, tāpat nav skaidra arī ilgtermiņa attīstības vīzija – šādus galvenos šķēršļus nosaukuši 93% respondentu, kas veic pasažieru pārvadājumus. Pētījums veikts Interreg Centrālās Baltijas programmas 2014.-2020. gadam projekta “Baltijas transporta loks” (starptautiski pazīstams kā BALTIC LOOP) ietvaros. Projekta partnerība apvienojusi spēkus un ir gatava piesaistīt arī nozares pārstāvjus kā papildspēkus, lai uzlabotu kravu pārvadājumu un pasažieru ceļošanas laiku starp trim projekta definētiem CentrālBaltijas reģiona koridoriem (Ziemeļu, Vidējā un Dienvidu), tādējādi padarot koridorus pievilcīgākus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai. Vairāk par projektu latviešu valodā: www.vidzeme.lv un angļu valodā – www.balticloop.eu Jautājumiem: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, projekta eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Ziņu lapu angļu valodā lasiet >>ŠEIT<<.
Projekta “Baltijas transporta loks” (starptautiski pazīstams kā BALTIC LOOP) partnerība apvienojusi spēkus un ir gatava piesaistīt arī nozares pārstāvjus kā papildspēkus, lai uzlabotu kravu pārvadājumu un pasažieru ceļošanas laiku starp trim projekta definētiem CentrālBaltijas reģiona koridoriem (Ziemeļu, Vidējā un Dienvidu), tādējādi padarot koridorus pievilcīgākus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai. Vairāk informācijas par projektu: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/baltijas_transporta_loks_baltic_loop Projekts tiek īstenots Interreg Centrālās Baltijas programmas 2014.-2020. gadam ietvaros.
Jautājumiem: Inese Jēgere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inese.jegere PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, projekta eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions no 2020. gada 2. marta līdz 27. martam izsludina kultūras projektu konkursu „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2020”.
“Šī ir konference par cilvēkmīlestību. Atcerieties, ka vispirms ir cilvēks un tikai tad infrastruktūra!”- ar šādiem vārdiem Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa - Priede 25.februārī atklāja konferenci “Inovatīvi sociālie pakalpojumi”, kuru Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros koncertzālē “Valmiera” organizēja projekta “Vidzeme iekļauj” komanda. Konference pulcēja sociālo pakalpojumu sniedzējus, NVO, veselības jomas un pašvaldību pārstāvjus ne vien no Vidzemes reģiona, bet arī no Liepājas, Rīgas un Jelgavas, lai kopā dalītos pieredzē, diskutētu un iedvesmotos ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu jomā. Konferences organizatori vēlējās veicināt visu “spēlētāju” – pašvaldību pārstāvju, ministrijas, veselības jomas speciālistu un NVO pārstāvju – sadarbību, veidojot jēgpilnus sociālos pakalpojumus, kas apmierina klienta vajadzības un pēc iespējas ir piemēroti katram individuāli.
BKUS klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kaspars Grosu savā prezentācijā uzsvēra, ka visbiežāk inovācijas rodas, saplūstot kopā vairākām industrijām, tādējādi radot jaunus pakalpojumus, produktus vai risinājumus kādai problēmai. “Visas inovācijas ir sākotnēji pārkāpušas likumu, bet pēcāk likums tām pielāgojās.”- sacīja K.Grosu.
Jāatceras gan, ka inovēt un ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu jomā nevar, ja inovācijām nav labas “augsnes”, vienotas politikas, kas to atbalsta. Lai inovācijas sociālo pakalpojumu jomā attīstītos, procesā jāiesaistās ne vien sociālo dienestu darbiniekiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, bet arī lēmējvarai. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks, direktora vietnieks, Rīgas Stradiņu Universitātes Docētājs Mārtiņš Moors uzsvēra: “Nevajag aizmirst, ka inovācijām jābūt arī finanšu jomā un politikas veidošanā! Tāpat, ja vēlamies pārorganizēt pakalpojuma būtību un inovēt, tad procesā ir jāiesaista 100% visi organizācijas darbinieki - no apkopēja līdz direktoram.” 
Konferences noslēgumā dalībniekiem īpašu pārsteigumu sagādāja Camphill ciemata “Rožkalni” iedzīvotāji un draugi, demonstrējot teatrālu uzvedumu, kas veidots pēc J.V. Gētes pasakas “Zaļā čūska un brīnumskaistā Lilija”. Pasaka stāsta par brīnumainām pārvērtībām, kas iespējamas un notiek katrā no mums, katra cilvēka dvēsele piedzīvo pārvērtības un reiz ir spējīga uz mīlestību un upurēšanos. Izrāde noslēdzās ar vārdiem - “Arī viņš atradīs vietu starp mums!” , kas lieliski izgaismoja konferences vēsti - veidosim tādus sociālos pakalpojumus, kuri palīdz ikvienam iekļauties un būt “starp mums”.
Energopārvaldība kā vienota sistēma Vidzemē dienas kārtībā ir jau vairākus gadus. Arī Vidzemes Inovāciju nedēļā, kas norisinājās no 24. līdz 28. februārim, sarunu fokusā bija pašvaldībās ieviestie risinājumi viedā ēku apsaimniekošanā, siltumapgādē, ielu apgaismojumā un pašvaldību teritorijās kopumā.
Šī gada 4. martā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un 34 valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts kapitālsabiedrībām parakstīja Sadarbības memorandu energoefektivitātes jomā. Ar savu parakstu organizāciju pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību enerģētikas, būvniecības un mājokļu pieejamības ilgtspējīgas attīstības un energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, sekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi un ikviena tās iedzīvotāja labklājību.
Foto: Hardijs Vents. Foto autors: Renārs Koris (no "Dzīvo siltāk" foto arhīva)
Otrdien, 10.martā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) tika aicināts piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē, lai iepazīstinātu klātesošos ar Vidzemē īstenoto pilotprojektu “transports pēc pieprasījuma”, kas kopš 2019. gada 21.oktobra tiek izmēģināts Alūksnes novadā un Mazsalacas novadā.
Informējam, ka saskaņā ar valdības izsludināto ārkārtas situāciju valstī Vidzemes plānošanas reģions atceļ visus plānotos pasākumus līdz jauniem norādījumiem. Aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem un iespēju robežās ierobežot dažādu pasākumu apmeklējumu, rast iespēju attālinātam darbam un būt atbildīgiem par savu, savu tuvinieku un līdzcilvēku veselību!
Sekojot LR Ministru Kabineta rekomendācijām, no 13.marta līdz jaunām norādēm mūsu darbinieki gan Cēsu, gan Valmieras birojā pārceļas, lai strādātu attālināti no mājām. Darbi turpinās, un ar visiem iespējams sazināties e-pastā vai telefoniski.
Pamatojoties uz valdības lēmumu par starptautisko pasažieru pārvadājumu ierobežošanu, no 2020. gada 17. marta uz ārkārtējās situācijas laiku tiks pārtraukta gan regulāro, gan neregulāro starptautisko pasažieru pārvadājumu ar autobusiem veikšana. Autotransporta direkcija ir apzinājusi regulāros starptautiskos autopārvadātājus, aicinot nekavējoties informēt pasažierus par gaidāmajām izmaiņām un vienoties par kompensācijas nosacījumiem.
16.martā Vidzemes plānošanas reģionā starts dots e-mācībām par kultūras mantojumu un pievilcīgu dzīves vidi, kas tiek organizētas Erasmus+ projekta “Kultūras mantojums un pievilcīga dzīves vide” (saīsinājumā SPE.C.H.A.L.E.) ietvaros. Mācībām ir pilotkursa statuss, lai testētu, vai šādas iniciatīvas ir rezultatīvas un var tikt iekļautas ECVET (Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām) izglītības sistēmā.
Nākamnedēļ, 26.martā plkst.13:30 (pēc Latvijas laika) interesenti no visas Latvijas tiek aicināti pievienoties vebināram* “Vai digitalizācija un tehnoloģijas var atrisināt pārvietošanās jautājumus laukos?”. 
Apzinot pakalpojuma “transports pēc pieprasījuma” lietotāju viedokli Mazsalacas novadā, novada domes vadība atsaukusies iedzīvotāju lūgumam piešķirt asistentu, kurš nepieciešamības gadījumā iedzīvotājiem palīdzētu ne tikai sagatavoties braucienam (piemēram, uzvilkt virsdrēbes), bet dotos arī līdzi vizītē pie ārsta, uz aptieku, veikalu, kā arī pēc brauciena palīdzētu iepirkumu somas ienest mājā. Asistenta pakalpojums Mazsalacas novada iedzīvotājiem būs pieejams otrdienās, to nodrošinās Mazsalacas novada sociālais dienests.
Tas jāpiesaka iepriekš, zvanot uz to pašu telefona numuru, kas tiek izmantots, lai pieteiktu braucienu ar transportu pēc pieprasījuma – 2 789 10 00.
Vidzemes plānošanas reģions pēdējos gadus aktualizē jautājumus par mobilitāti lauku teritorijās, aicinot ne tikai saglabāt sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkla struktūru, bet arī rosina diskusijas un testē jaunus pārvietošanās veidus, lai iedzīvotāji laukos, neskatoties uz to, kur ir viņu dzīvesvieta, joprojām varētu brīvi nokļūt uz pakalpojumu saņemšanas vietām arī tad, ja to īpašumā nav privātā vieglā automašīna vai kādu apstākļu dēļ to nav iespējams izmantot.
Vidzemes plānošanas reģions (VPR), uzsākot risināt izaicinājumus, kas lauksaimniecībā rodas klimata pārmaiņu ietekmē, seko pamatprincipam - risinājumus meklēt kopā ar tiem, kas ar to saskaras praktiski. Tāpēc 20. martā pārstāvji no VPR, Vidzemes Augstskolas (VA) un Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) tikās tiešsaistes sanāksmē, lai pārrunātu, kā uzsāktais Eiropas Savienības līdzfinansētais programmas “Apvārsnis 2020” lauksaimniecības projekts StarGate varētu palīdzēt vietējiem zemniekiem Vidzemē.
Projekta StarGate vadītāja Maija Rieksta aicina: “Vidzemes plānošanas reģionam gadu gaitā ir izveidojusies sava kontaktu datu bāze ar lauksaimniecības nozares organizācijām, uzņēmumiem un saimniecībām, kas potenciāli varētu tikt iesaistītas šī projekta īstenošanā, taču aicinām lauksaimniekus un citus šīs nozares pārstāvjus arī pašus aktīvi pieteikties! Politikas veidotāju, praktiķu un ekspertu viedoklis būs būtisks jau pašā sākumā, apzinot aktuālākās problēmas nozarē, kas ietekmē saimniecību attīstību arvien pieaugošo klimata pārmaiņu dēļ.”
AREI pētniece Ilze Dimante sarunā norādīja: “Uz visiem kultūraugiem klimata pārmaiņas neatstāj vienādu ietekmi, tas noteikti jāņem vērā. Tāpēc rūpīgi jāizsver, kas ir aktuālākais nozarei, lai izstrādātu rīku, kas spētu pēc iespējas precīzāk veikt aprēķinus, kā arī būtu noderīgs lielākam skaitam lauksaimnieku.” AREI pētniece norādīja uz vēl dažādām niansēm, kas projekta īstenotājiem būtu jāņem vērā.
Šī brīža situācija valstī un pasaulē mums liek būt radošiem arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā. Veiksmīgu risinājumu, pielāgojoties sociālās distancēšanās periodam, ir raduši daudzfunkcionālā centra „Solis Augšup” speciālisti, kuri piedāvā tiešsaistē saņemt ABA terapeita konsultācijas, izmantojot aplikāciju Whatsapp, Skype vai citu, abām pusēm pieejamu komunikācijas platformu. Arī ģimeņu atbalsta un attīstības centrs “PASKATIES” aicina vecākus saņemt attālinātas klīniskā psihologa konsultācijas, bet bērniem ir iespēja saņemt ABA terapiju izmantojot Whatsapp, Skype vai Messenger aplikāciju.
Vidzemes plānošanas reģions ir sniedzis ieguldījumu projekta “Baltic Loop” definēto transporta koridoru izpētē un kopā ar Rīgas plānošanas reģionu apkopojis to transporta pakalpojumu sniedzēju viedokli, kas strādā Dienvidu koridora Orebro-Rīga-Sanktpēterburga 160 kilometrus garajā posmā Rīga-Valmiera-Valka.
