Arhīva kalendārs
Partneri tikās ar mērķi kopīgi aplūkot projekta pilotteritorijas, iepazīties ar līdz šim veiktajiem lauka darbiem Latvijā un Igaunijā, kā arī vienoties par vēl nepieciešamajiem pētījumiem. Matsi avotu purvā aktīvus izpētes darbus šobrīd veic Igaunijas partneri, pētot gruntsūdeņu sastāvu, līmeņu sezonālās svārstības un cenšoties identificēt iespējamās slodzes. Vizītes ietvaros pārstāvji no Igaunijas Ģeoloģijas dienesta un Tallinas universitātes Ekoloģijas institūta demonstrēja Latvijas partneriem ierīkoto pazemes ūdeņu monitoringa tīklu, kā arī detalizēti pastāstīja par teritorijas ģeoloģiju un izpētes metodiku, kā arī līdz šim iegūtajiem datiem. Viesojoties pilotteritorijā Latvijā – Kazu lejā, projekta partneri iezīmēja galvenās un noteicošās līdzības starp abu valstu pilotteritorijām, tādejādi analizējot iespēju nodrošināt metodikas korektu pārbaudi un interpretēšanu līdzvērtīgi abās pilotvietās. Apskati vadīja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andis Kalvāns, kurš vēlāk prezentēja viņa rīcībā esošos datus par Kazu leju, vietas ģeoloģisko raksturojumu, kā arī plānotos pētījumus. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ekologs Agnese Priede savā prezentācijā uzsvēra veģetācijas izpētes nozīmi šajos pētījumus. GroundEco aktivitāšu ieviešanā sadarbosies Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (vadošais projekta partneris), Igaunijas Republikas Vides ministrija, Igaunijas Ģeoloģijas dienests, Tallinas Universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitāte un Vidzemes plānošanas reģions. Pilotteritoriju raksturojums Kazu leja (grava) – pilotteritorija Latvijā
Kazu lejas Dienvidu nogāzē – gan tās augšdaļā, gan nogāzes pakājē – izplūst ar kalcija karbonātu bagāti avotu ūdeņi, kas, nonākot saskarsmē ar atmosfēras gaisu, izgulsnē avotkaļķi. Ap avotiem izveidojušie specifiski biotopi, lielākoties mazā platībā, kuros ir īpatnējs, tikai šādai videi raksturīgs sugu sastāvs, kāds veidojas tikai uz avotkaļķa nogulumiem un avotu darbības dēļ pastāvīgi mitrā mikroklimatā. Raksturīgas augu sabiedrības ir Cratoneurion commutati un Carici remotae. Augājā dominē sūnas, no tām raksturīgākās ir paparžu dzīslenīte Cratoneuron commutatum, mainīgā avotspalve Pallustriella commutata, vairzaru pellija Pellia endiviifolia u. c. Lielākais avotu komplekss Kazu lejā veido divus ūdenskritumus, tomēr lielā apmeklētāju skaita dēļ avotu veģetācija ir stipri izmīdīta un degradēta, īpaši ap lielāko ūdenskritumu. Pie tam ūdenskrituma strautā izplūst arī ūdens no apkārtējo lauku meliorācija sistēmas, kas rada bažas par paaugstinātu biogēno elementu pieplūdi. Ielejas gultnē nelielas upītes krastos izveidojies zāļu purvs, kas arī vismaz daļēji barojas no nogāzē izplūstošajiem avotiem. 20. gs. otrajā pusē to būtiski pārveidojusi un nelabvēlīgi ietekmējusi meliorācija (gan segtā drenāža, gan grāvis), kūdras ieguve un mūsdienās arī bebru darbība. Tādējādi agrākā veģetācija ir iznīcināta un nav saglabājusies. Ielejas gultnē veģetācija veidojusies uz zemā tipa kūdras nogulumiem, taču nepieciešama detalizētāka augsnes un hidroloģisko apstākļu izpēte, kas tiks veikta pilotteritorijas izpētes ietvaros. Ielejas gultnes zemākajā daļā ap upīti ir mitrākie apstākļi, tur augāju veido Scheuchzerio-Caricetea fuscae sabiedrība (galvenokārt grīšļi), sūnu segums ir neliels. Laukumu veidā sastopamas gandrīz monodominantas niedru audzes. Sausākās vietās dominē parastais miežubrālis Phalaris arundinacea. Visā ielejā izplatās invazīvas svešzemju augu sugas Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi, puķu sprigane Impatiens glanfulifera un Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis, kas apdraud un degradē avotu biotopus un tiem raksturīgās sugas un augu sabiedrības. Mitrzemē, Kazu lejas gultnē, saplūst ūdens no kaļķainajiem avotiem ielejas nogāzēs kā arī nokrišņu ūdens. Vēl viens ūdens avots varētu būt pazemes ūdens, kas atslogojas tieši ielejas gultnē zem veģetācijas un kūdras segas. Tomēr šo ūdens avotu proporcionālais ieguldījums pēc apjoma un minerālvielu satura nav zināms, tas tiks analizēts pilotpētījuma ietvaros. Tāpat ūdens kvalitāti avotos, kas izplūst visaugstāk ielejas nogāzēs, varētu ietekmēt arī difūzais piesārņojums, ko rada lauksaimnieciskā darbība. Iepriekšējos gadu desmitos Kazu gravā atrasts samērā liels skaits retu, aizsargājamu augu sugu. Vairākas no tām ir lielā mērā atkarīgas no gruntsūdeņiem atkarīgām ekosistēmām (biotopiem), piemēram, bezdelīgactiņa Primula farinosa, biezlapu virza Stellaria crassifolia, vairākas orhideju sugas. Taču lielākās daļa sugu datu ir samērā veci un līdz ar to veicama atkārtota šo sugu atradņu inventarizācija. 2019. gada pavasarī-vasarā tiks veikta veģetācijas un bezmugurkaulnieku izpēte.
Matsi – pilotteritorija Igaunijā
Kopumā Matsi purva teritorija ir samērā labā, relatīvi dabiskā stāvoklī. Tomēr to pagājušā gadsimta laikā būtiski ietekmējusi meliorācija un pēdējā laikā arī bebru darbība. Liela daļa Matsi purva teritorijas ir atklāta, gandrīz bez kokiem un krūmiem, bet purva daļas gar grāvjiem nosusināšanas ietekmē aizaugušas ar mežu (mežaudzi veido galvenokārt bērzs, pamežā egle u. c.). Nosusinātajās purva daļās raksturīgi sausāki apstākļi un iztrūkst dažu ekosistēmas komponentu (sugu, struktūru), kas atrodami atklātajās, labākas kvalitātes purva daļās.
Projekts GroundEco īstenots Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros (www.estlat.eu). Vairāk par projektu ŠEIT. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, projekta “GroundEco” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. |
|