Arhīva kalendārs

6. jūlijā sāksies trīspadsmitais Cēsu Mākslas festivāls ar tēmu - nacionālā kultūra globālajā laikmetā, iekļaujoties Latvijas valsts simtgades programmā. Atklāšanas vakara koncerts izcels komponista Tālivalža Ķeniņa veikumu, un pirmo reizi Latvijā izskanēs viņa Astotā simfonija, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pasaulē novērtētās ērģelnieces Ivetas Apkalnas izpildījumā. Durvis vērs topošais Cēsu laikmetīgās mākslas centrs ar vērienīgu multimediālo ekspozīciju “Tuvplāns”, bet Cēsu pils klētī tirgū tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas bakalauru un maģistru darbu izstāde “Savienojumi”.

“Šogad festivāls būs īpašs. Pirmkārt “liekam pamatu” jaunajam Cēsu Laikmetīgās mākslas centram. Telpas ir izcilas. Ceram, ka tad, ja Cēsis 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šis centrs būs viens no galvenajiem objektiem pilsētas kultūrtelpā. Vēl nekad Cēsu koncertzālē vasarā nebūs bijuši tik daudz izcilu koncertu, kā šajā festivālā. Un, protams, tas, ko publika katru gadu gaida visvairāk - lielais mūzikas notikums parkā. Šoreiz Leonarda Bernstaina mūzikls “Vestsaidas stāsts” ar izciliem solistiem no ASV,” programmu raksturo Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncerts “LNSO, Ķeniņš un Mesiāns”, plkst. 18.00, Koncertzālē “Cēsis” būs veltīts latviešu komponistam Tālivaldim Ķeniņam (1919 -2008), ko šogad atceramies 100. jubilejā. Tālivaldis Ķeniņš plašāk pazīstams pasaulē, nevis dzimtenē. Viņa daiļrades vainagojums ir Astotā simfonija, kas līdz šim Latvijā nav skanējusi, un pirmatskaņojums piedzīvos Cēsu Mākslas festivālā. Skaņdarba nozīmīgo ērģeļpartiju atskaņos pasaulē cildinātā Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Andra Pogas vadībā.

Koncerta otrā daļa sāksies ar vēl viena simtgadnieka Alberta Jēruma kompozīciju. Jērums bija slavens kā Londonas latviešu kora vadonis un trimdas dziesmusvētku nozīmīgs rīkotājs. Starp citu, Jērums un Ķeniņš visu mūžu bija sirsnīgā draudzībā. Jeruma simfonija Andante ir rokrakstā saglabājies padzisušām nošzīmēm pilns opuss, un tam bija vajadzīga restaurācija, ko, iedziļinoties Jēruma rokraksta zīmēs, veica viens no ievērojamākajiem jaunajiem komponistiem Jēkabs Jančevskis.

Koncertzālē “Cēsis” tiks atklāta un līdz pat festivāla beigām būs skatāma Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidotā izstāde “Trimdas mūzikas personības un parādības”. No trimdas latviešu mūzikas kultūras plašā un daudzveidīgā apvāršņa būs izcelts nozīmīgākais, košākais, apstrīdamākais. Izstādes apmeklētājus uzrunās stāsti. Un šajos stāstos būs daudz mūzikas.

Atklāšanas vakara turpinājumā sekos vērienīgās vizuālās mākslas izstādes “Tuvplāns” atklāšana topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā, Raiņa ielā 27. Multimediālā projekta idejas pamatā ir vēlme pastāstīt par spilgtām latviešu izcelsmes personībām, kas spējušas atstāt nospiedumus pasaules mākslas vēsturē. Izstāde ir stāsts par to, kā, nezaudējot patību, kļūt par kosmopolītu, un vienlaikus - tā ir kā jautājums/atskaites punkts 21. gadsimtā tik aktuālajai tēmai par nacionālu mākslu globālā laikmetā.

Ekspozīcija, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā, norisināsies divās vietās – topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā (kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule) un Koncertzālē “Cēsis” (kuratore Dace Lamberga).

Projekta uzmanības fokusā izcilas personības. Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, kura lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās. Cēsu Mākslas festivāla ietvaros pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņas laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju.

“Tuvplāns” ir stāsts par izturību, prieku, uzdrīkstēšanos un vitalitāti. Par latviešu māksliniekiem Ņujorkā, kuru vidū ir arī Svens Lūkins – 20. gadsimta 60. gadu amerikāņu mākslas ainas viena no uzlecošajām zvaigznēm. Šī būs pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli.

Izstādes “Tuvplāns” uzmanības lokā ir arī mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem The New Yorker un The New York Times, gleznotāja Vija Celmiņa, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotā modele Dovanna Pagovka. Arī mākslinieki Artūrs Virtmanis, Indriķis Ģelzis un Signe Baumane nu jau vairāk nekā divdesmit gadus ir ņujorkieši, un viņu darbi būs skatāmi Cēsīs. Jāuzsver, ka Artūrs Virtmanis un Indriķis Ģelzis šai izstādei rada jaundarbus.

Savukārt Koncertzālē “Cēsis” izstādes “Tuvplāns” ietvaros varēs skatīt Voldemāra Avena, Dainas Dagnijas, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Ģirta Puriņaš, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Imanta Tillera, Sigurda Vīdzirkstes un Reiņa Zustera darbus.

Ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un Cēsu pils klētī tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstāde “Savienojumi”. Tajā jaunie mākslinieki savieno gan pārbaudīto, gan nesavienojamo, tādējādi iezīmējot savu atrašanās vietu globālajā pasaules telpā.

Nākamajā dienā, 7. jūlijā, plkst. 22.00, pie Spoguļklintīm, Cīrulīšu dabas takās tiks atklāta arī Cēsu mākslas festivāla kino programma “Kalni”. Ik gadu festivāla kino seansi izceļas ar unikalitāti, jo Jāņa Putniņa izraudzītās filmas tiek demonstrētas brīvā dabā. Svētdien kā pirmā būs skatāma režisora Sergeja Paradžanova filma “Aizmirsto senču ēnas” (PSRS, 1964). Šis ir idejiski drosmīgs un kinematogrāfiski satriecošs mitoloģijas, hipnotiskas reliģiskās ikonogrāfijas un pagānu maģijas sajaukums, kā arī bezkaislīgs Krievijas reģionu vēstures skarbās realitātes attēlojums. Pēc iznākšanas 1964. gadā filma kļuva par starptautisku sensāciju.   

Kā ik gadu, Cēsu mākslas festivāla koncertu un teātra izrāžu laikā, Koncertzālē “Cēsis” darbosies Bērnu istaba. Auklīšu pieskatīti mazuļi varēs rotaļāties, bet vecāki bez raizēm baudīt pasākumus. Savukārt koncertuzveduma “Vestsaidas stāsts” laikā Bērnu istaba atradīsies Cēsu Jaunajā pilī.

Biļetes uz festivāla pasākumiem pieejamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv.

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Mediju kontaktiem:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151

Lai arī pēdējos gados atšķirības starp reģioniem nedaudz ir mazinājušās, Latvijā reģionālo attīstību joprojām raksturo augstas attīstības līmeņa atšķirības un reģionu iztukšošanās.

Pašvaldībām ir jāpieņem gudri un drosmīgi lēmumi, kā pielāgoties iedzīvotāju skaita samazinājumam. Tām jāspēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīves vietas. Vienlaikus tām jāturpina īstenot pasākumus reģionālās ekonomikas uzlabošanai, lai nodrošinātu darba iespējas esošajiem iedzīvotājiem un iespēju atgriezties aizbraukušajiem.

Ne tikai pašvaldībām vai citām publiskajām iestādēm ir jāuzņemas atbildība par pārmaiņām reģionos, tas jādara ikvienam no mums. Katrs ar savām unikālajām zināšanām un pieredzi, kā arī baltoties uz savu iniciatīvu, var dot savu pienesumu labākiem dzīves apstākļiem un labākai nākotnei.

Efektīvākie risinājumi pozitīvām pārmaiņām iespējami dažādām pusēm sadarbojoties, tajā skaitā publiskās pārvaldes darbiniekiem, uzņēmējiem, akadēmiķiem, nevalstiskā sektora pārstāvjiem un iedzīvotājiem. Sarunu festivāls “Lampa” ir radījis iespēju dažādām iesaistītajām pusēm apsēsties pie viena galda, dalīties ar savu pieredzi un sarunāties par nākotnes iespējām reģionos, rodot jaunas idejas risinājumiem labklājības celšanai reģionos un Latvijā kopumā.

Diskusijas laikā pārrunāsim, kādus reģionus vēlamies redzēt nākotnē, kādi risinājumi būtu jāīsteno pozitīvu pārmaiņu veicināšanai reģionos, tajā skaitā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai reģionos, pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai. Diskutēsim par to, kā panākt straujāku izaugsmi Latvijas reģionos. Centīsimies saprast, ko katrs no mums var darīt, lai tuvākajās desmitgadēs mūsu dzīve mainītos uz labo pusi un kas varētu būt veiksmes faktors, lai tas izdotos.

Kopā mēs VARAM!

Diskusijas būtība

Galvenais vadmotīvs – drosmīgi un varoši cilvēki reģionos, kas nebaidās no izaicinājumiem, bet uzdrīkstas rīkoties!

Mērķis – gūt pārliecību, ka arī reģionos ārpus Rīgas ir iespējama attīstība, ikvienam no mums sniedzot savu ieguldījumu pārmaiņu veicināšanā, balstoties uz savu unikālo pieredzi, zināšanām un iniciatīvu, kā arī kopīgi sadarbojoties.

Diskusijas jautājumi

1)    Kādus reģionus ārpus Rīgas vēlamies redzēt nākotnē?

2)    Kā sasniegt vēlamo rezultātu – kādas darbības būtu jāveic, vai jau tiek veiktas?

3)    Kas ir veiksmes faktors pozitīvajām pārmaiņām reģionos?

Diskusijas dalībnieki

Jānis Baiks

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs kopš 2014. gada novembra. 11 gadu pieredze Valmieras pilsētas pašvaldībā izpilddirektora amatā. 

“Kopā ar valmieriešiem un uzņēmējiem veidojam Valmieru par izaugsmes pilsētu. To darām, rodot līdzsvaru starp uzņēmējdarbības, sporta, kultūras, kvalitatīvas izglītības attīstību un dabiskās vides saglabāšanu. Strādājam ilgtspējīgi, lai Valmierā ikvienu panākumu varētu atzīmēt ar jauniem mērķiem.”

Dana Narvaiša  

Cēsu Jaunās pamatskolas attīstības vadītāja.

Cēsu Jaunā pamatskola ir vecāku dibināta izglītības iestāde, lai bērniem ir pieejama mūsdienīga skola ar integrētu mācību pieeju. Dana piedalījusies skolas veidošanā un šobrīd uzņēmusies atbildību par skolas attīstību. Izaicināt pieņēmumus izglītībā, mainīt savu un apkārtējo domāšanu par izglītības procesiem, rast loģiskus un mūsdienām atbilstošus risinājumus, kas der Latvijas videi, skolēniem, pedagogiem ierobežotu resursu apstākļos, ir viņas šī brīža galvenais uzdevums. 

Dana ir pārliecināta, ka šodien skolu uzdevums ir īstenot tādu izglītību, kas atbilst mūsdienu darba videi un tās prasībām. Īstenojot tagadni, skolēni nākotni nenokavēs.

Dana ir pedagogu līderības programmas "Iespējamā misija" absolvente. 2015. gadā ieguvusi apbalvojumu "TOYP Latvia" kategorijā "Ieguldījums bērnos, cilvēktiesības, miers pasaulē”, iekļuvusi Top 50 starptautiskajā skolotāju balvā “Global Teacher prize 2016” un ieguvusi balvu sociālās uzņēmējdarbības konkursā “Labas gribas uzņēmējs 2016”. Taču galvenais gandarījums ir augošā skola, tai skaitā vairāki desmiti ģimeņu, kuru lēmumā par pārcelšanos uz Cēsīm liela loma ir bijusi arī Jaunajai skolai."

Zane Pirsko

Kafejnīcas " Tērbata" līdzīpašniece un vadītāja.

“Prieks par dzīvi ir lipīgs. Ja Tu satiecies ar optimistiem, Tev dzīvē pavērsies un atklāsies jaunas iespējas. Darot to, kas patīk, vienmēr rodas jauna enerģija un motivācija. Vienlaikus uzskatu, ka svarīgi ir gūt pasaules pieredzi un atvest to mājās.”

Edgars Romanovskis

SIA "Latgales dārzeņu loģistika" valdes loceklis, SIA "Jumis Geo" valdes loceklis un līdzīpašnieks, biedrības "Biomasas tehnoloģiju centrs" valdes loceklis, viens no Mežvidu Lauksaimniecības – tehnoloģiju parka izveidošanas iniciatoriem.

"Parka ietvaros, kopā ar Latvijas vadošajām augstskolām un pētniekiem strādājam pie inovatīvu produktu radīšanas, tai skaitā, pie segto platību (siltumnīcu) kompetenču centra, kaņepju klastera, biomasas gazifikācijas un otrās paaudzes biodegvielas ražošanas tehnoloģiju attīstības.

Mēs neesam tipiska uzņēmumu grupa. Tehnoloģiju ziņā darām lietas virs vidējā. Esam apliecinājuši, ka ieviest jaunās tehnoloģijas ir iespējams. Lai gan jaunās tehnoloģijas pašas par sevi nav panaceja, bet bez tām reģionu attīstība nav iedomājama."

Vienīgais ceļš, kā mums – gan kā valstij, gan kā atsevišķiem uzņēmējiem un indivīdiem – kļūt konkurētspējīgiem, ir – pielietot kompleksus risinājumus. Jaunus risinājumus, jo ar veco domāšanu vairs nevaram iztikt."

Kaspars Kauliņš

Tildes Biznesa attīstības direktors.

Kristians Larsens (Christian Larsen)

Kristians strādā Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijā kopš 2016. gada, kur viņš vada starptautiskās sadarbības projektus, kas saistīti ar demokrātiju un vietējā līmeņa attīstību vairākās valstīs, tai skaitā Ukrainā, Krievijā, Polijā un Latvijā. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās un filozofijā Svētā Endrjū Universitātē (University of St Andrews) un maģistra grādu Oksfordas Universitātes Krievijas un Austrumeiropas studijās. Kristiana iepriekšējā darba pieredze saistīta ar darbu Finanšu instrumentu birojā Briselē, kas ir atbildīgs par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu vadību.