.png)
|
Arhīva kalendārs
Ziemeļvalstu rūpniecības inženierijas un vadības eksperts no Norrum Oy Juka Teras (Jukka Teräs) (Somija) atklāja pasākumu ar ieskatu industriālās simbiozes attīstībā un starpvalstu sadarbības nozīmē šajā jomā. Pasākuma pirmās daļas laikā Trendelāgas apgabala padomes pārstāvis Pērs Ēriks Soras (Per Erik Sørås) (Norvēģija) iepazīstināja ar BIS projekta ietvaros sagatavotiem rīkiem, kas palīdzētu jaunajiem dalībniekiem attīstīt industriālo simbiozi. Tad Papīra provinces pārstāvis Magnus Persons (Magnus Persson) (Zviedrija) dalījās pieredzē dzīvo laboratoriju organizēšanā, kas ir BIS projekta koprades aktivitātes, lai demonstrētu un pārbaudītu resursu plūsmu kopā ar materiāliem un ieinteresētajām pusēm reālās dzīves kontekstā. Šiem ievadiem sekoja Lisbetas Randersas (Lisbeth Randers) prezentācija par Kalundborgas simbiozes (Dānija) darbību un Gdaņskas Tehnoloģiskās universitātes ekspertu Beātes Šatkovskas (Beata Szatkowska) un Jana Hupkas (Jan Hupka) (Polija) prezentācijas par bioloģiski noārdāmās plastmasas un jūras piesārņojuma pārvaldību.
Pasākuma otrā daļa bija veltīta bioekonomikas biznesa modeļu labajām praksēm, kuras prezentēja Halmstadas universitātes eksperts Henriks Bārts (Henrik Barth) (Zviedrija). Tie ir modeļi, kas izstrādāti projekta “BalticBiomass4Value” ietvaros, lai palīdzētu uzņēmējiem un bioekonomikas nozares pārstāvjiem novērtēt savas darbības atbilstoši labajai praksei un attiecīgi tās pilnveidot. Piedāvātās bioekonomikas biznesa modeļu labās prakses ilustrēja vairāki runātāji - Vācijas piemēru par uzturvielu atgūšanu no digestāta prezentēja Saša Hermus (Sascha Hermus) no 3N Kompetences centra, un Latvijas piemēru par SIA “Aloja-Starkelsen” bioloģisko funkcionālo sastāvdaļu izstrādi un ilgtspējīgas ražošanas praksi prezentēja Jānis Garančs. SIA “Aloja-Starkelsen” nodrošina saražotās kartupeļu cietes blakusproduktu (gremzdu un kartupeļu sulas) izmantošanu biogāzes un bioloģiskā mēslojuma, kā arī lopbarības ražošanai, nodrošinot slēgta cikla kartupeļu pārstrādi. Vienlaikus tiek intensīvi meklēti tehnoloģiskie risinājumi ekonomiski izdevīgai blakusproduktu pārstrādei ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Runājot par augstas pievienotās vērtības produktu inovācijām, J. Garančs īpaši uzsvēra uzņēmuma pieredzi izstrādājot bioloģisko pelēko zirņu proteīnu, tā funkcionālās un uzturvērtības priekšrocības un tā plašās izmantošanas iespējas dažādu produktu, kā piemēram vegānā saldējuma vai siera analogu, ražošanā. Pilnas runātāju prezentācijas (angļu valodā) var apskatīt šeit. *Industriālā simbioze ir process, kurā rūpnieciska procesa atkritumi vai blakusprodukti kļūst par cita ražošanas procesa izejvielām. Šīs koncepcijas pielietošana ļauj daudz ilgtspējīgāk izmantot materiālus un veicina aprites ekonomikas izveidi. Attēlu avots: SIA "Aloja Starkelsen" prezentācija
Par projektu "BalticBiomass4Value" Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm, to skaitā Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem. Papildu jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta “BalticBiomass4Value” vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv.
Kāpēc sociālā uzņēmējdarbība? Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai sniegt labumu sabiedrībai. Bieži vien ar sociālo uzņēmējdarbību tiek risinātas problēmas, ko neviens cits nerisina, kā arī problēmas tiek risinātas ilgtspējīgāk, ātrāk, lētāk un efektīvāk, iesaistot arī sabiedrību. Veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešama spēcīga uzņēmējdarbības vide, aktīvas biedrības un atbalstoša un atvērta pašvaldība, kas proaktīvi veicina jaunu sociālo uzņēmumu rašanos un ir definējusi, kāds ir pašvaldības mērķis un kādas problēmas sociālie uzņēmumi risinās. Vidzemē šobrīd darbojas 10 sociālie uzņēmumi, kas pārstāv tādas nozares kā izglītība, IT, lauksaimniecība, konsultācijas, sociālā aprūpe, ražošana. Kopumā Latvijā ir reģistrēti 183 sociālie uzņēmumi (dati uz 30.04.2021.).
Kā palielināt sociālo uzņēmumu skaitu Vidzemē? Vidzemes uzņēmējdarbības centra pieredzes apmaiņas pasākuma dalībnieki novērtēja, ka vietējā līmenī pietrūkst motivējošas informācijas par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi, kā arī skaidrojošas informācijas par jomām, kurās iespējams īstenot sociālo uzņēmējdarbību. Ogres novada pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka sociālās uzņēmējdarbības aktivitāte ir arī rādītājs tam, kāda ir dzīvesvides kvalitāte konkrētajā pašvaldībā – vai vide ir iedzīvotājiem un uzņēmējiem draudzīga.
Iepazīstoties ar sociālās uzņēmējdarbības analīzes metodēm, tika secināts, ka nepieciešams kartēt un segmentēt sociālos uzņēmumus, lai izprastu esošo situāciju, kā arī nepieciešams kartēt Vidzemes reģiona vajadzības. Tāpat nepieciešams izstrādāt politiskos dokumentus ne tikai reģiona līmenī, bet arī pašvaldībās. Potenciālie sociālie uzņēmēji vēlētos izprast, kādas pašvaldību funkcijas varētu tikt deleģētas.
Viens no nākotnes sadarbības virzieniem varētu būt mentoru programma, kas piedāvātu iespēju uzklausīt jau esošo sociālo uzņēmēju pieredzi un pašvaldībās vai reģionā saņemt konsultācijas par sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu. Pasākuma dalībnieki arī vairākkārt uzsvēra finansiālā atbalsta nepieciešamību un rosināja, ka uzņēmējdarbības atbalsta konkursos varētu piešķirt papildu punktus projektu idejām ar sociālās uzņēmējdarbības attīstības mērķi.
Šogad Vidzemes plānošanas reģions ir uzsācis realizēt projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF), aktualizējot sociālās uzņēmējdarbības attīstību reģionā, tādējādi arī viena no Vidzemes uzņēmējdarbības centra prioritātēm turpmāk būs piedāvāt noderīgu informāciju potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem un pašvaldībām.
SEMINĀRA MATERIĀLI Pieredzes apmaiņas pasākuma prezentācija un darbnīcas rezultātu apkopojums Rokasgrāmata pašvaldībām sociālās uzņēmējdarbības attīstībai
Citi informācijas avoti par sociālo uzņēmējdarbību:
Pieredzes apmaiņas pasākumu rīkoja Vidzemes plānošanas reģions Uzņēmējdarbības centrs ar Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projekta “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF) un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas atbalstu. Plašāk par SELF projektu lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091.
Visu atbildību par šī materiāla saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Komisijas un/vai EASME vai jebkuru citu Eiropas Savienības institūciju viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Foruma mērķis bija sniegt ieskatu ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un kvalitatīvas pārtikas ražošanas praksēs, kā arī sekmēt uzņēmēju, pētnieku un politikas veidotāju sadarbību. Tādējādi foruma organizatori plāno veicināt Latvijas lauku teritoriju attīstību. Pasākumā uzstājās starptautiski atzīti eksperti no Vācijas, Nīderlandes, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Latvijas. Viņi iepazīstināja ar jaunākajām pasaules tendencēm ilgtspējīgā lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, biotehnoloģijās un bioekonomikas inovācijās. Noskaties semināra video prezentācijas (angļu valodā)!
Šogad norisinājās jau ceturtais bioekonomikas forums. Tas ir daļa no lielāka procesa – Vidzemes bioekonomikas ekosistēmas izveides. Pēdējo dažu gadu laikā VRI un VPR spēruši nozīmīgus soļus tās attīstībā, apzinot reģiona vērtīgos resursus, piesaistot inovācijas un pasaules līmeņa zināšanas. Abas organizācijas nostiprinājušas sadarbību starptautiskajā bioekonomikas attīstītāju tīklā Biobord. Vairāk par Biobord iespējams uzzināt Biobord.eu. Bioekonomikas forums norisinājās projekta “Biobord atvērtā inovāciju platforma, kas savieno bioekonomikas izstrādātājus BJR” (ConnectedByBiobord) Nr. X2.006 ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas ietvaros un līdz finansē projekta partneri.
“Līdzdalības budžetēšanas ceļvedis” ir īpašs ar to, ka tajā tiek analīzētas dažādās līdzdalības budžetēšanas iniciatīvas un pieejas Vācijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Francijā, Kanādā, Ķīnā, Islandē un Brazīlijā. Atspoguļotie piemēri kalpo par iedvesmas un ideju avotu vietējo pašvaldības iestāžu pārstāvjiem, pārdomājot nākotnes plānus attiecībā uz līdzdalības budžetēšanas ieviešanu – dizaina principiem, specifiskiem elementiem un inovatīviem risinājumiem, kas izceļ šādas iniciatīvas vērtību. Jau ar 2023. gadu līdzdalības budžetēšanas mehānismi būs ieviešami visās Latvijas pašvaldībās, tāpēc ideju un iespēju savlaicīga apzināšana ir lietderīga ikvienam pārvaldē strādājošajam. Dokumentā katrs analizētais gadījums ir papildināts ar kontekstuālo informāciju par izskatīto pašvaldību, tajā ieviestās līdzdalības budžetēšanas struktūru un galvenajiem principiem, kā arī vēsturi. Dokumenta mērķis nav padziļināta analīze par katru no piedāvātajiem piemēriem – drīzāk svarīgākās informācijas izcelšana. Dokumentā integrētas arī norādnes, kur iespējams gūt plašāku informāciju. Izskatītās līdzdalības budžetēšanas iniciatīvas sniedz atbildes uz sekojošiem jautājumiem: (1) Kādas problēmas risina līdzdalības budžetēšana? (2) Kuras idejas un dizaina principi padara līdzdalības budžetēšanas piemēru par inovatīvu vai veiksmīgu, salīdzinājumā ar citiem? (3) Kādi ir iespējamie izaicinājumi līdzīgas pieejas pārņemšanā? Tā kā līdzdalības budžetēšanas dizaina prasības lielā mērā ir atkarīgas no pašvaldības lieluma, dokumentā attēlotie piemēri ir strukturēti četrās grupās, atbilstoši to pašvaldību lielumam:
“Līdzdalības budžetēšanas ceļvedī” iekļautie piemēri ir EmPaci projekta komandas pētniecības rezultāts, kas ļāvis projektā iesaistītajā pašvaldībām veiksmīgi veidot savas līdzdalības budžetēšanas pieredzes. Līdzdalības budžeta veidošana ir demokrātiskas lēmumu pieņemšanas process, kurā ikviens iedzīvotājs var piedalīties pašvaldības vai valsts budžeta plānošanā un ieviešanā. Baltijas jūras reģionā līdzdalības budžetēšanas procesu ir pilnā mērā apguvušas neskaitāmas pašvaldības. Ja esi ieinteresēts saņemt atbalstu sava līdzdalības budžeta iniciatīvas attīstīšanai, sazinies ar savas valsts vai tuvāko EmPaci partneri. Vairāk par projektu var uzzināt www.empaci.eu tiešsaistes vietnē. Attēls: Pixabay Informāciju sagatavoja: Beata Lavrinoviča Sociālās inovācijas centrs
Arvien biežāk jēdziens “inovāciju koprade” ir sastopams dažādu līmeņu politikas dokumentos, projektu uzsaukumos, rīcību plānos, taču Latvijā mēs to tikai sākam iepazīt. Ko tad tas īsti nozīmē? Līdz šim nav aprakstītu priekšnosacījumu, metožu, praktisku padomu, kā koprade būtu jāorganizē publiskā sektora organizācijām, kurām ir vidutāja loma uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības veicināšanā, pietam šādos – attālināta darba – apstākļos, kad sadarbošanās kļūst vēl izaicinošāka. Tomēr, balstoties uz Eiropas labajām praksēm un tieksmi eksperimentēt, VPR iniciēja inovāciju koprades laboratorijas organizēšanu Vidzemē. Tā norisi un nepieciešamību komentē Santa Vītola, IKL idejas virzītāja un projekta vadītāja: “Pirms pusotra gada veiktais pētījums, izvērtējot inovāciju vidi Vidzemē, sniedza nepārprotamu apstiprinājumu, ka dialoga stiprināšana starp uzņēmējiem un pētniekiem ir būtiska, lai veicinātu inovāciju radīšanu – pievienotu vērtību jau esošiem produktiem, veicinātu jaunu produktu radīšanu un ideju komercializēšanu. IKL kā metode ir ļoti veiksmīgs risinājums, kas abas puses mudina vienam otru uzklausīt, izprast, izzināt, sarunāties un beigu beigās arī sadarboties. Tikai izejot šim procesam cauri kopā ar reāliem dalībniekiem, strādājot pie reāliem izaicinājumiem, ir iespējams saprast, kas strādā un kas ir jāpilnveido, tāpēc, lai mūsu pieredze un gūtās mācības no eksperimenta kalpo par iedvesmu un ceļvedi arī citiem, kā dienaskārtība saskan ar mūsu!” Koprades procesa dalībnieki – pētnieki no Rīgas Stradiņa universitātes, Vadošā pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centra Baltijā "BIOR", Rīgas Tehniskās universitātes un citām iestādēm un pārtikas nozarē strādājoši uzņēmēji – teju mēneša garumā, divas reizes tiekoties visiem kopā, strādāja pie industrijai un konkrētajiem uzņēmējiem būtisku izaicinājumu risināšanas. Dalībnieki iesaistījās procesā, pilnvērtīgi izmantojot koprades organizēšanai identificētās metodes un rīkus, un sniedza aktīvu, patiesu atgriezenisko saiti gan par tehnisko pusi, gan saturu. Jau pirmās inovāciju koprades rezultātā veiksmīgi radušās ne tikai jaunas idejas, bet arī dalībnieku praktiskas tālākās sadarbības jaunu produktu attīstīšanai un pētījumu veikšanai. Vismaz četri no dalības uzņēmumiem jau pasākuma noslēgumā iezīmēja skaidru virzienu tālākai produktu attīstībai kopā ar IKL dalību ņēmušajiem pētniekiem. Savukārt, sazinoties ar dalībniekiem vairākus mēnešus pēc aktivitāšu noslēguma, tie norādīja uz arvien jaunām sadarbībām, kas izveidojušās, balstoties uz jauniegūtajiem kontaktiem un gūto izpratni par citu jomas speciālistu aktualitātēm. IKL mērķis – veicināt uzņēmēju un pētnieku savstarpējās sadarbības stiprināšanu – ir veiksmīgi sasniegts. Ciešas cilvēku savstarpējās attiecības ir tās, kas var gan veicināt piederību vietai, gan stiprināt vietas ekonomisko izaugsmi. VPR turpinās strādāt pie tā, lai uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēma reģionā kļūtu vēl stiprāka. Šāds ideju koprades modelis ir izcils veids, kā vienkopus iegūt dažādus rakursus komplicētiem izaicinājumiem, un saprast, kā to pēc iespējas veiksmīgi ieviest dažādu uzņēmumu ikdienā. *** Koprades laboratoriju organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “GoSmart BSR” ietvaros un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Food) ES pētniecības un inovāciju programmas ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Papildu informācijai: Santa Vītola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, santa.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/ Vadlīnijas angļu valodā pieejamas ŠEIT.
Vidzemē pieaug to pakalpojumu sniedzēju skaits, kas izprot pārgājienu tūristu vajadzības un piedāvā atbilstošus pakalpojumus. Uzsākot vasaras sezonu, vēl 5 tūrisma pakalpojumu sniedzēji Vidzemē saņem atpazīstamības zīmi “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly”, tādējādi kopumā Vidzemē piešķirtas jau 49 šādas zīmes.
Lai sekmētu pakalpojumu sniedzēju izpratni par dabas tūrista vajadzībām un aicinātu pilnveidot esošos un radīt jaunus tūrisma pakalpojumus, Vidzemes plānošanas reģions ir rīkojis vairākus seminārus par dabas tūrismu. Vidzemes plānošanas reģiona Youtube kanālā pieejams vebināra “Kā piedāvāt savu pakalpojumu dabas tūristam” ieraksts, kurā par garās distances pārgājienu maršrutu Mežtaka kā resursu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanā un zīmi “Gājējam draudzīgs” stāsta Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Maija Rieksta. Tāpat vebinārā par pārgājienu tūristu vajadzībām stāsta pieredzējušais dabas ceļotājs un garo distanču gājējs Andžejs Stepančuks.
Latvijā atpazīstamības zīmi "Gājējam draudzīgs" piešķir kopš 2020. gada rudens. Zīme nav piesaistīta kādai konkrētai takai vai maršrutam, bet ir apliecinājums, ka attiecīgais pakalpojumu sniedzējs piedāvā pārgājienu tūristu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Atpazīstamības zīmei "Gājējam draudzīgs" ir vienota vizuālā identitāte visās trīs Baltijas valstīs, un tās piešķiršanas komisiju Latvijā veido 13 dalībnieki – gan valsts iestādes, gan organizācijas, kuras atbalsta kājāmiešanu, aktīvo atpūtu un dabas tūrismu.
2021. gada maijā notika trešā zīmes “Gājējam draudzīgs” komisijas sēde Latvijā. Balstoties uz kandidātu sniegto pašnovērtējumu par atbilstību kritērijiem, komisija lēma zīmi piešķirt 53 tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, no kuriem 5 atrodas Vidzemē:
Šobrīd Latvijā ir jau 158 “Gājējam draudzīgs” zīmes saņēmēji, tostarp 49 Vidzemē. Sarakstu ar visiem zīmes saņēmējiem Vidzemē var aplūkot šajā rakstā.
Pieteikšanās zīmei “Gājējam draudzīgs” Nākamā zīmes piešķiršanas komisijas sēde plānota 2021. gada septembrī. Ja zināt kādu gājējiem draudzīgu vietu, rosiniet viņus pieteikties zīmes saņemšanai! Lejupielādēt pieteikuma anketas un uzzināt vairāk par zīmi "Gājējam draudzīgs" var šajā saitē: ej.uz/gajejiemdraudzigs
Zīmes “Gājējam draudzīgs / Hiker-friendly” koncepts izveidots projektā "Pārrobežu pārgājiena maršruts "Meža taka"", kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam finansiālu atbalstu, sadarbojoties Latvijas un Igaunijas partneriem.
Informāciju sagatavojusi: Māra Sproģe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 26488091, www.vidzeme.lv Rakstā izmantota “Lauku ceļotāja” sniegtā informācija.
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
CITAS PROJEKTA "MEŽTAKA" ZIŅAS
---
Pieci Vidzemes uzņēmumi šobrīd iesaistījušies Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe projekta “EcoRIS3” izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”. Ar projekta atbalstu uzņēmumos SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW” nodrošināts speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalsts ar mērķi sekmēt jaunu produktu, pakalpojumu vai procesu attīstību tajos. Diskusiju laikā inovāciju projektu vadītāja Līga Brasliņa iepazīstināja ar sasniegtajiem rezultātiem uzņēmumu inovāciju vadības procesa laikā. Uzņēmēji, kas piedalījās darba grupas sanāksmē, saredz, ka šāds inovāciju projektu vadītāja atbalsts ir nepieciešams arī turpmāk, savukārt politikas plānotāju pusē būtu uzdevums izdomāt – kā to nodrošināt. Sanāksmē izskanēja, ka inovāciju projektu vadītāja atbalsts ir īpaši noderīgs mazajiem uzņēmumiem, kuri vēl tikai attīsta savu biznesu. Tas palīdzējis ievirzīt komandu idejas realizācijā, uzlabot esošos procesus, padarīt tos efektīvākus. Uzņēmēji izcēla to, ka arī nobriedušākos uzņēmumos inovāciju vadītājs var sniegt lietderīgu atbalstu, palīdzot īstenot sistemātisku “soli pa solim” pieeju, kas bieži ikdienā nenotiek. Tāpat kā ieguvums izskanēja, ka inovāciju vadītājs domā mārketinga un pārdošanas kategorijās, lai inovācija ir pieprasīta tirgū. Uzņēmēji novērtēja speciālistam pieejamo informācijas bāzi, piemēram, ar pieejamiem tirgus datiem. Uzņēmēji izteica vēlmi, ka būtu lietderīgi apvienot inovāciju projektu vadītāja pakalpojumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vaučeri. Projekta “EcoRIS3” vadītāja Laima Engere-Levina uzsver, ka atbalsts inovāciju vadībai nav administratīvas darbības, bet tā ir uzņēmumu produktu un pakalpojumu inovāciju vadība, kas ir ļoti svarīga, lai uzņēmumi ātrāk pārņemtu globālās tendences un ieviestu inovācijas. “Ja šāds atbalsts inovāciju radīšanai tiktu nodrošināts kopā ar esošajiem instrumentiem, tad ātrāk pieaugtu inovatīvu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību skaits. To apliecina ne tikai pilota aktivitātes starprezultāti, bet arī labās prakses pieredze no Itālijas 2i3T inkubatora.” Pilota aktivitātes noslēgumā Vidzemes plānošanas reģions vēlreiz rosinās diskusijas ar atbalsta politikas veidotājiem, kā arī plāno iesniegt jau konkrētus priekšlikumus šāda atbalsta nodrošināšanai ilgtermiņā.
Aktivitātes notiek Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās. Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Maija nogalē divi Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekti “BIS - Baltijas industriālā simbioze” un “BalticBiomass4Value” sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes birojiem Baltijas valstīs rīkoja vebināru par industriālās simbiozes* un bioekonomikas biznesa modeļu labo praksi. Pasākumā tika prezentēts arī biznesa modeļu labās prakses piemērs Latvijā – SIA “Aloja-Starkelsen” pieredze ilgtspējīgā bioloģisko produktu un sastāvdaļu ražošanā un ražošanas blakusproduktu pārstrādē.
Maijā Vidzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs pulcēja pašvaldību, sociālo dienestu un sociālo uzņēmēju pārstāvjus pieredzes apmaiņas pasākumā par sociālās uzņēmējdarbības iespējām Vidzemes pašvaldībās. Pieredzē dalījās Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas, Ogres novada un Siguldas novada pašvaldību un sociālā uzņēmuma SIA Mans peldkostīms (SWIMBE) pārstāvji. Diskusiju rezultātā tika iegūtas vērtīgas atziņas un konkrēti rīcību virzieni, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību Vidzemē.
Vides risinājumu institūts (VRI) sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu (VPR) un bioekonomikas inovāciju attīstītāju tīklu Biobord 2. jūnijā organizēja starptautisku tiešsaistes pasākumu "Bioeconomy Forum: Innovation for Sustainable Food Production".
“
Lai arvien veicinātu uzņēmējdarbības un pētniecības savstarpējo sadarbību, Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabriku īstenoja eksperimentālu notikumu – Inovāciju koprades laboratoriju (IKL). Plānošanas un organizēšanas procesa struktūra, jau gatavi materiāli, gūtā pieredze un atziņas ir īpaši nozīmīgs resurss ikvienam, kurš strādā ar pētnieku un uzņēmēju sadarbības stiprināšanu. Lai jau pārbaudīto metožu un rīku kopumu nodotu citiem kopražu organizētājiem, ir sagatavotas 
Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā diskusijā, kurā piedalījās uzņēmējdarbības atbalsta politikas veidotāji – ministriju pārstāvji un vietējie uzņēmēji, secināts, ka nodrošinātais inovāciju projektu vadītāja atbalsts ir nozīmīgs gan jaunos, gan jau pieredzējušos uzņēmumos, jo ļauj sistemātiski organizēt jaunu produktu, pakalpojumu un procesu attīstību, un tam būtu jābūt kā pieejamam resursam ilgtermiņā.