.png)
|
Arhīva kalendārs
Siera siešana. Valmiermuižas kultūras biedrības publicitātes fotogrāfija. Festivāla laikā risināsies piecas garšas darbnīcas, kurās varēs izzināt produktus, kas no seniem laikiem ieņēmuši īpašu vietu mūsu senču uzturā. Sviesta kulšanas un sūkalu izmantošanas darbnīcā varēs sakult sviestu, izmantojot senos sviesta taisāmos traukus un rīkus, un uzzināt, kas jādara, lai meitām būtu baltāka mute. Dalībnieki varēs arī izdibināt, kā izmantot no sviesta gatavošanas pāri palikušās sūkalas – spēka pienu. Siera siešanas darbnīcā apmeklētāji varēs iepazīties ar siera gatavošanas noslēpumiem, izklaušināt saimnieces par receptēm, kā arī tehnoloģiju, kas nav mainījusies gadsimtu gaitā. Zemes krāsns veidošanas un zivs gatavošanas meistardarbnīcā varēs vērot, kā, sendienās izplatītā un ērtā ēdiena gatavošanas veidā, top garšās bagātīga un sātīga zivs. Savukārt karašu cepšanas darbnīcā svētku viesi varēs iemēģināt roku mīklas iejaukšanā un maizes cepšanā, kas taps Valmiermuižā izveidotajā maizes krāsnī no māla kleķa. Līdz ar citām gardēdības norisēm notiks arī senā alus darbnīca, kur būs iespējams redzēt senos alus brūvēšanas traukus un rīkus, kā arī sekot līdzi alus tapšanas procesiem un krāt pieredzi no meistara.
Karašu cepšana māla krāsnī. Valmiermuižas kultūras biedrības publicitātes fotogrāfija. Garšas darbnīcas īstenos Valmiermuižas kultūras biedrība kopā ar Valmiermuižas alus virtuvi, Valmieras muzeja un Drabešu muižas Amatu mājas saimniecēm, podnieci Līgu Merginu un mākslinieku, aldari Uģi Pucenu no Aizputes starpnozaru mākslas grupas „Serde”. Līdzdalība meistarklases garšas darbnīcās - bez maksas. Dalību lūdzam pieteikt iepriekš pa tālr. 29334753 vai sūtot e-pastu: zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv. Nākamā reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” meistarklase notiks Maizes dienā Āraišu dzirnavās, 29. jūlijā. Sadarbojoties Vidzemes plānošanas reģionam, novadu un pilsētu pašvaldībām un partneriem Igaunijā, šī gada laikā tiks īstenotas vēl astoņas plašai publikai atvērtas garšas darbnīcas. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.
Vidzemes plānošanas reģiona ieviestais INNO INFRA SHARE projekts ir viens no soļiem, kas var tuvināt uzņēmējdarbības un pētniecības sektorus Vidzemē un Latvijā. Tas sniedz būtisku pienesumu arī VPR Attīstības stratēģijā izvirzītā mērķa - pilnveidot uzņēmējdarbības un inovāciju vidi - sasniegšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, šobrīd sadarbībā ar projekta ārvalstu partneriem no 8 ES valstīm, kā arī ar reģiona zinātnes un pētniecības sektora organizāciju pārstāvjiem un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, norit darbs pie rīcības plāna izstrādes PII pieejamības sekmēšanai uzņēmumiem un rekomendācijām nacionālā un reģionālā līmeņa politikas pilnveidei. Rīcības plāna izstrādei par pamatu kalpo gan pieredzes apmaiņas vizītēs Nīderlandē, Beļģijā, Itālijā, Čehijā un Zviedrijā redzētais, gan partneru savstarpējo novērtēšanas sanāksmju rezultāti.
Pieredzes apmaiņas vizītes Zviedrijā laikā MAX IV sinhotrona laboratorijā. Pieredzes apmaiņas vizītes ir ļāvušas detalizēti iepazīt minēto valstu inovāciju ekosistēmas, atbalsta struktūras reģionos, kā arī labās prakses piemērus PII vadībā un pieejamības nodrošināšanā uzņēmumiem. Īpaši nozīmīgi bija izpētīt labo praksi sadarbības veicināšanai starp PII turētājiem un industriju. Projekta ietvaros iepazīstot Nīderlandes un Zviedrijas pieredzi ir skaidri redzams, ka arī Latvijā augstskolu un pētniecības institūtu darbības stratēģijās un modeļos nepieciešams likt lielāku uzsvaru uz zinātnes un inovāciju infrastruktūras praktisko noderīgumu tieši industrijai. Piesaistot finansējumu, būtiskai lomai būtu jābūt tās sadarbībai ar uzņēmējiem un nopietnai biznesa stratēģijai infrastruktūras izmantošanai. Tā kā projekta ieviešanas gaitā VPR cieši sadarbojas gan ar politikas veidotājiem, gan vietējām iesaistītajām pusēm reģionā, šajos braucienos ārvalstu pieredzi iepazina arī IZM pārstāvji, kas ir atbildīgā ministrija par ES fondu instrumentiem, kuri ceļ pētniecības institūciju kapacitāti, t.sk. arī finansējot PII attīstīšanu, kā arī Vidzemes Augstskolas, Vides risinājumu institūta un RTU Cēsu filiāles pārstāvji. IZM pārstāvji atzina, ka arī ministrijas rīcībpolitiku veidošanas dienaskārtībā viens no būtiskiem jautājumiem ir sadarbības sekmēšana starp PII turētājiem.
Skones reģiona Zviedrijā inovāciju ekosistēmas attīstības vīzijas prezentācija. Savukārt savstarpējās novērtēšanas sanāksmes ir izgaismojušas konkrētas problēmas, kurām tuvākajā laikā jau iespējams rast risinājumus, piemēram, apmācīt PII īpašniekus, kādā veidā labāk strādāt ar infrastruktūru un kā veidot uzņēmumu apkalpošanas sistēmu. Tāpat arī RTU Cēsu filiāles direktors Alvis Sokolovs saredz nepieciešamību pēc sava veida reģiona stratēģiskās platformas, kas virzītu pētniecības un inovāciju ekosistēmas attīstību reģionā un visu iesaistīto pušu koordinētu darbību un sadarbību, kur sākotnēji vadošo lomu varētu uzņemties VPR. Rīcības plāni PII pieejamības uzlabošanai visos projektā iesaistītajos ES valstu reģionos, t.sk. Vidzemē, tiks izstrādāti līdz 2018. gada beigām un tiks oficiāli prezentēti augsta līmeņa konferencē Briselē 2018. gada novembra beigās. Rīcības plāna ieviešanu un uzraudzību plānots uzsākt jau 2019. gadā. Plašāk par Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projektu INNO INFRA SHARE lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā. Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” (VRI) pārstāvji, strādājot pie Vidzemes reģionālā bioekonomikas profila sagatavošanas un vienotas ekosistēmas attīstīšanas, procesā iesaista arī jomu ekspertus, lai saņemtu vērtīgus ieteikumus un redzējumu par to, kā reģiona resursu izmantošanas un pārrobežu sadarbības potenciālu iedzīvināt reālās rīcībās. Pie apaļā galda, un, vēlāk strādājot grupās, VPR un VRI vadībā ar idejām, pieredzi un zināšanām apmainījās pārstāvji no vairākām ministrijām, universitātēm, uzņēmumiem, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un pētniecības institūtiem, tai skaitā Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zemnieku saeima”, SIA Felici, Agroresursu un ekonomikas institūta. Tikšanās laikā tika pārrunātas ne tikai bioekonomikas jomu aktualitātes un diskutēts par potenciālajām sadarbības formām Baltijas jūras reģiona teritorijā, bet tika strādāts arī praktiski, lai kopīgi ar ekspertiem definētu rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai reģionā. Līdz gada beigām VPR un VRI speciālisti izstrādās reģionālo bioekonomikas profilu, taču jau šobrīd skaidri redzams, ka Vidzemes reģionā virkne bioresursu ievērojami pārsniedz vidējo apjomu valstī, īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības (2 reizes vairāk kā valstī vidēji) un koksnes biomasas (6 reizes vairāk kā valstī vidēji), kā arī atkritumu (1,5 reizes vairāk kā valstī vidēji) īpatsvaru. Viens no galvenajiem Vidzemes reģiona resursiem ir zeme. Perspektīvās bioekonomikas jomas – bioloģiskā pārtika un meža produkti, ar to saprotot ne tikai koksni. Joprojām ir arī zems kooperācijas līmenis un trūkst tā saucamie kodoluzņēmumi vērtības ķēdes veidošanai. Lielākā problēma, kas kavē resursu efektīvu izmantošanu – nav ekonomiski pamatotu tehnoloģisku risinājumu, kas būtu piemēroti Latvijas salīdzinoši mazajiem apjomiem. Projekta RDI2CluB ietvaros, sadarbojoties ar Polijas, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas partneriem, Vidzemē tiek strādāts pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas, jo reģions ir bagāts ar dabas resursiem, taču to kvalitatīvai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir nepieciešams veicināt savstarpēju sadarbību gan starp privāto un publisko sektoru, gan starp pašiem uzņēmējiem. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece ilgtspējības, inovāciju un pētniecības jautājumos Maija Kāle sanāksmes laikā uzsvēra, ka “mēs esam līdzvērtīgi spēlētāji, jo gan Latvijai, gan Vidzemei ir gan zināmas iestrādnes bioekonomikas jomu attīstībā, gan arī ir pietiekami spēcīgs potenciāls augt.” Kopā ar ekspertiem ir noteiktas sešas galvenās rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai Vidzemē. To starpā ir arī bioekonomikas resursu un kompetenču kartēšana un kapacitātes palielināšana augstas pievienotas vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai. Tāpat kā viena no galvenajām rīcībām noteikta Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera stiprināšana, partnerības darbību balstot vērtību ķēdē un sperot soli pretim aprites ekonomikai. Liela loma tiek piešķirta arī sabiedrības, īpaši uzņēmēju, izglītošanai un informēšanai par ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu ražošanu un iegādi. Funkcionālās pārtikas ražotāja SIA “Felici” pārstāve Alise Balgalve, kas projekta RDI2CluB ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz vienu no vadošajiem bioekonomikas klasteriem Eiropā “BioBased Delta”, klātesošajiem atzina, ka “caur bioekonomikas prizmu iespējams vērtēt jebkuru procesu, turklāt tieši bezatlikumu ražošana ir veiksmes atslēga uzņēmumiem – tai piemīt ilgtspējas raksturs. To nodrošināt var divējādi – pašam ražojot vienu konkrētu bioekonomikas produktu, pārējos iepērkot no citiem piegādātājiem, vai arī izmantot klastera priekšrocības, apmainoties resursiem, turklāt vienlaikus radot arī produktus ar augstu pievienoto vērtību.” Pasākuma dalībnieki secinājuši ka viens no risinājumiem uzņēmēju intereses palielināšanai radīt ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus varētu būt atbalsta instrumentu pilnveide, priekšroku dodot tiem uzņēmējiem, kuri savā attīstībā koncentrējas uz ilgtspēju, nevis tikai uz ātru peļņu. Tāpat daudz vairāk nepieciešams sabiedrību informēt par daudzveidīgajām kooperācijas formām, skaidrojot detalizēti katras formas priekšrocības. Eksperti norādīja uz motivējošu pasākumu nozīmību, ļaujot līdzšinējos risinājumus testēt brīvā dabā, tādējādi radinot gan sabiedrību pie šķietami nepierastiem produktiem, gan arī nododot vēstījumu par iespēju izmantot bioresursus neierobežoti. VPR un VRI speciālisti šobrīd turpina darbu pie jau konkrētu rīcību definēšanas, kas iezīmējas katrā no iepriekš apzinātajām jomām, lai jau septembrī kopā ar ieinteresētajām pusēm tās izvērtētu un līdz 2019. gada sākumam sagatavotu rīcībplānu. Jau iepriekš ziņots, ka kādu no rīcībplānā iezīmētajām aktivitātēm būs iespēja īstenot praksē projekta RDI2CluB pilotēšanas programmas ietvaros. Bioekonomikas jomu ekspertu sanāksme organizēta projekta RDI2CluB ietvaros. Projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts”, kā arī partneri no Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Polijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās.
Vairāk informācijas: Santa Niedola, projekta “RDI2CluB” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26674261.
Gulbenes pilsētas svētku ietvaros 2018. gada 27. un 28. jūlijā notiks 1. Starptautiskais mākslas festivāls DIVI JŪLIJI veltīts novadniekiem un Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874 – 1970). Viņu prasmes balstās meistarībā, kopīgā un atšķirīgā meklējumos jaunam ornamentam. Mākslinieku darbos redzamas latviešu tautas ornamenta tradīcijas, austrumu tautu un Kaukāza paklāju kompozīcija, rakstu motīvi.
Festivāls DIVI JŪLIJI organizēts piecās aktivitātēs visai ģimenei: ZINĀŠANAS Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, lasiet vairāk šeit; PRASMES Muzeja klēts, Klēts iela 4, lasiet vairāk šeit; TRADĪCIJAS Muzeja oranžērija, Brīvības iela 10, lasiet vairāk šeit; RADOŠUMS Sarkanā pils, Parka iela 10,lasiet vairāk šeit; BAUDAS Pils parks, lasiet vairāk šeit. Festivāla DIVI JŪLIJI un mākslas plenēra „Mana Vidzeme” atklāšana notiks Gulbenes Pils parkā no plkst. 12.00 līdz 13.30. Visa festivāla programma aplūkojama šeit.
Noteiktas meistardarbnīcas tematiskajās festivāla aktivitātēs PRASMES, TRADĪCIJAS un RADOŠUMS tiek rīkotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavojusi: Iveta Petrovska |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sestdien, 16. jūnijā, no plkst. 12:00 līdz 17:00 Valmiermuižā, etnofestivāla “SVIESTS” laikā notiks jau otrā šīs vasaras reģionālā gardēžu ceļa “Taste HansEATica” meistarklase ar garšas darbnīcām, piedāvājot svētku viesiem iepazīt tradīcijās un senatnē sakņotu kulināro mantojumu, kā arī pašiem iemēģināt roku sendienās ierastās prasmēs - sviesta kulšanā, siera siešanā, zivs gatavošanā zemes krāsnī, karašu cepšanā un alus brūvēšanā. Meistardarbnīcas ļaus izzināt, kā sagatavoties vasaras saulgriežu svinībām pašu spēkiem, un ko no Livonijas laika Jāņu mielasta iespējams celt galdā arī šodien. Meistarklase ar dažādajām darbnīcām papildinās tūrisma ceļa “Taste HansEATica” piedāvājumu un bagātina jaunizveidoto Latvijas – Igaunijas tūrisma zīmolu “Livonijas garša”.
Etnofestivāls “Sviests” ir iekļauts Latvijas valsts simtgades svētku programmā un tā vienojošā tēma ir „baltu ciltis”. Tā tiks atspoguļota gan festivāla mūzikas piedāvājumā, gan amatniecības un garšas darbnīcās un citās pasākuma norisēs. Festivāls izvērtīsies par krāšņām Livonijas laika Jāņu svinībām. Senatnīgās noskaņās ieturētajās meistardarbnīcās ir aicināti līdzdarboties tūrisma ceļu “Livonijas garša” un “Taste HansEATica” pieturvietu saimnieki un saimnieces, kā arī citi interesenti – festivāla apmeklētāji.
Lai attīstītu reģiona konkurētspēju, nepieciešams attīstīt tādu inovāciju vidi, kas palīdz uzņēmumiem veidot inovatīvus un konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Specifisku tehnoloģisko zināšanu, ekspertīzes un nepieciešamās infrastruktūras trūkums bieži vien kavē uzņēmumus šādu jaunu produktu testēšanai, izveidei un komercializācijai, savukārt pētniecības institūtos un augstskolās šāda specifiska ekspertīze, tehnoloģiskas zināšanas un īpašas iekārtas – pētniecības un inovāciju infrastruktūra (PII) - ir izveidota un tiek attīstīta, taču ne vienmēr tā ir ērti pieejama arī uzņēmumiem. Būtiski, lai PII, kas ir valsts un reģiona augstākās izglītības un pētniecības institūcijās, kļūtu praktiski pieejamākas uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbības pamatā ir inovācijas produktu un pakalpojumu attīstīšanā.
Lai turpinātu darbu pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas Vidzemē, jūnija vidū uz tikšanos tika aicināti bioekonomikas jomu eksperti, tai skaitā nozarē strādājošie profesionāļi – uzņēmēji.
