Arhīva kalendārs

29. martā noslēgusies projektu pieteikumu iesniegšana kultūras projektu konkursam „Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2018”. Saņemti 119 pieteikumi par kopējo summu 478 562,00 EUR. Šogad konkursā tiks sadalīts ievērojami lielāks finansējums kā iepriekšējos gados - 129 600,00 EUR. Līdz aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs pieteiktos projektus, un konkursa rezultāti būs zināmi pēc 27. aprīļa. Rezultāti tiks publicēti Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā, un ar visiem projektu konkursa dalībniekiem sazināsimies personīgi. Projektus vērtēs apstiprināta ekspertu komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Alūksnes novada pašvaldības, biedrības “Kultūras menedžmenta centrs “Lauska””, Valsts kultūrkapitāla fonda, UNESCO, Zemkopības ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas.

Vidzemes kultūras programma ir iespēja reģiona kultūras organizatoriem saņemt atbalstu savām idejām un iniciatīvām, lai radītu un pilnveidotu kultūras notikumu piedāvājumu Vidzemē.

Atbalsts būs pieejams tādiem kultūras projektiem, kuri sagatavoti atbilstoši programmas nolikumam, mērķim un prioritātēm un kurus plānots īstenot laika posmā no 2018. gada maija līdz 2018. gada 15. decembrim.

2018. gadā Vidzemes kultūras programmas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras procesu un tā pieejamību Vidzemē, saglabājot un attīstot Vidzemes novadam raksturīgās vērtības, tradīcijas un kultūrvidi. Šogad kā viena no prioritātēm noteikta bērnu un jauniešu kvalitatīvai kultūrizglītībai un iesaistei kultūras pasākumos un projekta aktivitātēs.

Vidzemes kultūras programma ir būtisks finanšu instruments, kas sekmē un nodrošina kultūras procesu Vidzemē, tādejādi veidojot un saglabājot kultūrvidi ārpus galvaspilsētas.

Vairāk informācijas: Dace Laiva, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: dace.laiva PIE vidzeme PUNKTS lv , Tel.nr. 25670756.

Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma 2015.-2020. gadam nosaka, ka ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju vides attīstības viens no nosacījumiem ir tematisko tīklojumu attīstība un zināšanu pārneses veicināšana. Projekta GoSmart BSR ietvaros izveidotā inovāciju brokera tīkla pamatdoma ir nodrošināt zināšanu pārnesi starp partneru valstīm Baltijas jūras reģionā, nodrošinot mazo un vidējo uzņēmumu kapacitātes palielināšanu viedās specializācijas piemērošanā.

Projekta partnera Vācījā, Hamburgas Starptautiskās ekonomikas institūta, pētnieki, apskatot katra reģiona viedās specializācijas jomas, noteica galvenās, projekta gaitā attīstāmās prioritātes, lai 8 partneri no 7 valstīm kopīgi spētu izveidot vienotu atbalsta tīklu viedās specializācijas stiprināšanai. Šie virzieni – veselība un sociālā aprūpe, atslēg-tehnoloģijas, IKT, ražošana, ilgtspējīgas inovācijas kopā ar visām no tām izrietošajām specializācijām tika prezentētas Vidzemes reģiona nozares speciālistiem. Kā viennozīmīga Vidzemes reģiona prioritāte, kurai ir jāparādās zem noteiktajiem virzieniem kā horizontālai jomai, tika noteikta “radošās industrijas”. Atgriezeniskā saite par noteiktajiem prioritārajiem virzieniem un jomām, kā arī ieteikumi labojumiem, ir nodoti projekta vadošajam partnerim, kas izstrādās pārrobežu viedās specializācijas attīstības metodoloģiju.

Praktiskās nodarbības – diskusijas laikā pārstāvji no Vidzemes uzņēmējdarbības centra, Valmieras attīstības aģentūras, Vidzemes Augstskolas, RTU Cēsu filiāles, ALTUM, vairākām pašvaldībām, Lauku atbalsta dienesta, LIAA Valmieras biznesa inkubatora un nozarē strādājošie uzņēmēji LR  Kultūras Ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītājas Lilitas Sparānes vadībā risināja vairākas būtiskas atbalsta instrumenta sistēmas ilgtspējas un efektivitātēs kritērijus, tajā skaitā iespējamo  biznesa modeli. Kā norādījis LIAA Valmieras biznesa inkubatora pārstāvis Juris Čeičs, “valsts iestādes varētu sniegt visu pieejamo atbalsta informāciju šai “vienas pieturas aģentūrai”, kura to nodod tālāk uzņēmējiem, lai lētāk un ātrāk tie nonāktu pie sev vēlamā risinājuma”. Klātesošie piekrīt, ka pašreiz pārāk daudz atbalsta sistēmu un instrumentu gūzmā nereti uzņēmēji vai citu atbalsta instrumentu pārstāvji un pašvaldības neprot orientēties, tāpēc inovāciju brokerim, kā reālai, sasniedzamai personai, būtu jānodrošina informācijas ievākšana, uzturēšana un nodrošināšana gan inovāciju un viedās specializācijas atbalstam, gan uzņēmējdarbības uzsākšanas, finansējuma piesaistīšanas un infrastruktūras pieejamības jautājumos.  

Viedo specializāciju jomu attīstība ir temats, kas pēdējos gados kļuvis nozīmīgs, lai veicinātu ne tikai uzņēmumu, bet arī reģionu konkurētspēju. Kā ļoti būtiska tiek vērtēta iesaiste globālajos zināšanu tīklos, apvienojot pasaules līmeņa zināšanas ar vietējiem resursiem. Šajā ekonomikas transformācijas procesā liela loma ir viedās specializācijas jomu resursu analīzei un stratēģiju veidošanai, kā arī viedās specializācijas “iedzīvināšanai” praksē. Sekmējot nozares attīstību, ir ļoti svarīgi apkopot vietējo, reģionālo un nacionālo ekspertu  viedokļus, zināšanas un pieredzi, tāpēc regulāri arī turpmāk, projekta GoSmart BSR ieviešanas laikā tiks organizētas diskusijas, informatīvi semināri un konsultācijas ar nozares speciālistiem.

Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedās specializācijas pieeju.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "GoSmart BSR" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 26674261. 

Informāciju sagatavoja: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste, gunita.bruvere PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. +371 29963228.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/

Marta nogalē Vidzemes plānošanas reģionu apmeklēja INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas TENTacle projekta vadītājs no Zviedrijas Blekinges reģiona Viktors Šidarovskis (Wiktor Szydarowski), lai iepazītos ar Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plānu 2030. Plāna izstrāde nule pabeigta. To paveikusi personu apvienība SIA “Ardenis”, SIA “Konsorts”, SIA “AC konsultācijas”, SIA “Reģionālie projekti” sadarbībā ar VPR projekta komandu.

Plāna mērķis ir sakārtot un uzturēt kvalitatīvu, drošu un ērti lietojamu transporta sistēmu Vidzemes reģionā, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus, uzlabo sasniedzamību un nodrošina sasaisti ar starptautisko transporta tīklu TEN-T.

Lai īstenotu mobilitātes investīciju plānā ietvertos uzdevumus, būs nepieciešama daudzu transporta sistēmas darbībā iesaistīto pušu un atbildīgo institūciju sekmīga sadarbība. Sadarbība jau uzsākta, Mobilitātes plāna izstrādē aktīvi iesaistot Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, VAS ,,Latvijas valsts ceļi ”, uzņēmējus, pašvaldības un citas institūcijas, kas darbojas transporta politikas plānošanas jomā, gan arī tuvāko ārvalstu sadarbības partneri Valgu.

Pirmā tikšanās notika Rīgā, Satiksmes ministrijā, klāt esot vairākiem atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem. Sarunas laikā uzzinājām par Latvijas plānotajām investīcijām TEN-T, Rail Baltica projekta virzību, diskutējām par to, kā veicināt reģionālo dialogu, iedzīvinot Interreg projektu rezultātus, t.sk. Mobilitātes plānu. Tikšanās laikā saņēmām labas atsauksmes par izstrādāto Mobilitātes plānu. Izskanēja arī vairāki lietderīgi priekšlikumi, piemēram, detalizētāk izstrādāt plāna investīciju sadaļu. Patlaban Satiksmes ministrijā izstrādes procesā ir jaunās transporta politikas pamatnostādnes. Ļoti svarīga ir arī plānošanas reģiona dalība plānošanas dokumenta izstrādē, lai Mobilitātes plāna rekomendācijas un Vidzemes pašvaldību redzējums tiktu iekļauts šajā dokumentā. Sanāksmē piedalījās arī Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāts, kas arī īsteno transporta projektu - NSB Core.

Pēcpusdienā Viktors Šidarovskis apmeklēja Vidzemes plānošanas reģionu, ar lielu interesi uzklausot nesen uzsāktā Interreg BJR projekta MAMBA ieceri testēt Vidzemē ,,transportu pēc pieprasījuma”. V.Šidarovskis uzteica VPR drosmi par šāda izaicinājumiem pilna projekta īstenošanu, jo pat bagātajās Eiropas valstīs šis modelis reti kur tiek izmantots dēļ augstajām izmaksām.

Otrā vizītes diena tika pavadīta Valgā, tiekoties ar pašvaldības vadību un diskutējot par TENTacle projekta rezultātu kapitalizēšanu. Tuvāko mēnešu laikā Valga veiks aptauju abās robežpilsētās Valgā un Valkā, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par kopīga autobusa transporta organizēšanu starp abām pilsētām. Šis sasāpējušais jautājums tiek cilāts daudzus gadus, bet pagaidām bez rezultāta. Starp Latvijas un Igaunijas dzelzceļu ir izdevies sakārtot šo jautājumu. Tagad nav vilciena satiksmes pārrāvuma Lugažos kā iepriekš, un iedzīvotāji var braukt arī līdz Valgai. Aptaujas rezultātus prezentēsim Latvijas-Igaunijas starpvaldību sadarbības komisijas sanāksmē rudenī, cerot, ka ,,vezums izkustēsies no vietas”, un pozitīvi lēmumi kopīga sabiedriskā autobusa transporta nodrošināšanā dos reālu labumu iedzīvotājiem.

Valgā apskatījām arī nesen rekonstruēto dzelzceļa staciju un transporta sistēmu pilsētā. Pēcpusdienā TENTacle projekta grupu uzņēma Valmieras pilsētas dome. Pilsētas moto ,,Valmiera domā un rada” patiešām atbilst patiesībai. To atzina gan V.Šidarovskis, gan VPR projekta darbinieki, noklausoties valmieriešu nopietnos transporta sistēmas uzlabošanas plānus ar tālejošu perspektīvu un sasaisti ar TEN-T pamattīklu.

Vadošā partnera vizīte Vidzemē sekmīgi noslēgusies. Jau jūnija vidū VPR transporta grupa un eksperti dosies mācību braucienā uz Zviedriju, lai iepazītu Zviedrijas transporta organizāciju, jaunākos tehnoloģiju risinājumus sabiedriskā transporta jomā, transporta subsidēšanas kārtību un daudzus citus ar nozari saistītus jautājumus. TENTacle projekts (TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 ietvaros.

Vairāk informācijas: Rita Merca, projekta TENTacle vadītāja, rita.merca PIE vidzeme PUNKTS lv; Andžejs Stepančuks, telpiskās plānošanas eksperts, andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv 

Pagājušajā nedēļā, 26. un 27. martā sešpadsmit pārrobežu kulinārajā tūrisma ceļā "Livonijas garša" pieteikto  objektu saimnieki no Vidzemes un Kurzemes devās uz Igauniju, lai vairāk iepazītu senatnes garšas un ēdamlietas, gūtu atziņas savam darbam un apmainītos ar uzkrāto pieredzi un zināšanām.

Pateicoties “Interreg Estonia – Latvia” programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš” nodrošinātajai iespējai,  Igaunijas Pērnavas apkārtnes viesu māju un apskates saimniecību pieredzi saistībā ar vietējās ēdienu kultūras saglabāšanu uzzināja arī deviņi Vidzemes novadu saimnieki no piemājas saimniecības “Vīnkalni” (Beverīnas novads), krodziņa “Pils ķēķis” (Valmiera), lauku mājām “Donas” (Smiltenes novads), Kukaburras maizes muzeja (Smiltenes novads), kā arī Āraišu vējdzirnavām (Amatas novads), restorāna, viesu nama “Lauču akmens” (Limbažu novads).

Latviešu saimnieki kopā ar igauņiem ciemojās pie uzņēmējiem, kuri tūrisma attīstīšanai izmanto kulināro mantojumu. Viesošanās mērķis bija redzēt, kā kaimiņi veicina vietējās ēdienu kultūras un tradīciju saglabāšanu, uzzināt, kā viņiem sokas ar Livonijas laika garšu apgūšanu un popularizēšanu, kā arī kopīgi mēģināt noskaidrot, kādu garšu meklē tūrists – tradicionālu vai pietuvinātu mūsdienām. Brauciena dalībnieki ciemojās Mulgi krodziņā un alus darītavā, Männiku viesu mājā, Klaara-Manni atpūtas namā. Latviešu saimnieki un saimnieces atzina, ka bijis vērtīgi redzēt un dzirdēt, uzzināt ar kādu vērienu saimnieko igauņi, kā viņi atrod savus ciemiņus. Latvieši izteica domu, ka šoreiz ir bijis vērts patiesi salīdzināties ar igauņiem. Gūtais pieredzējums devis iedrošinājumu un vēl lielāku pārliecību par sava izvēlētā ceļa pareizību, sapratni, ka latvieši var lepoties ar savu viesmīlību.

Uzņēmēju viesošanās Mulgi alus darītavā. Fotogrāfe: Lienīte Priedāja - Klepere.

Pieredzes brauciena otrajā dienā notika apvienotais igauņu – latviešu seminārs. Saimniekiem bija iespēja gūt noderīgus “domu graudus” no vairāku runātāju sacītā. Kulinārā mantojuma eksperte un blogere Sandra Ošiņa no Latvijas atklāja, kas tad ir Livonijas garša, kādi produkti ienāca Livonijas laika saimnieču virtuvēs, kādi ēdieni tapa. Kas ir Igaunijas sendienu kulinārais mantojums – par to runāja lektore no Igaunijas Nacionālā muzeja Anu Kannike. Savukārt igauņu mārketinga eksperts Jorgen Sumin klātesošajiem stāstīja par to, kā senatnes virtuves tradīcijas būtu izmantojamas tūrisma produktu mārketingā.

Laviešu un igauņu uzņēmēji gūst zināšanas seminārā. Fotogrāfe: Lienīte Priedāja - Klepere.

Saimnieki atzina, ka bijis noderīgi satikt citus saimniekus gan tepat no Vidzemes, gan arī kurzemniekus, lai uzzinātu viņu saimniekošanas pieredzi, apmainītos domām par vietēju, senatnes iedvesmotu ēdienu kā tūrisma produktu, saprast to, vai, piemēram, tradicionāla miežu putraimu putra garšotu pašmāju un ārvalstu ciemiņiem? Tāpat bijis labi saprast, ka jāmet pie malas latviskā pieticība, jo Latvijas viesu mājās un krodziņos pasniegtais ēdiens ir garšīgs, ar izdomu, vizuāli skaisti rotāts. Jāsāk arī lepoties ar sasniegto viesmīlības jomā.

Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv.