.png)
|
Arhīva kalendārs
19. un 20. februārī piecpadsmit kulinārajā tūrisma ceļā "Livonijas garša" pieteikušies mazie ražotāji no Vidzemes un Kurzemes devās garšu, pieredzes, atziņu un jaunu kontaktu meklējumos uz Igauniju. Pateicoties “Interreg Estonia – Latvia” programmas projekta “Livonijas kulinārais ceļš” piedāvātajai iespējai, Igaunijā Veru apkārtnes saimniecībās viesojās un seminārā zināšanas guva arī septiņi Vidzemes novadu uzņēmēji no z/s “Adzelvieši” (Burtnieku novads), mājas plombīra “Gogelmogels” (Limbažu novads), kā arī z/s “Līvi”, SIA “Burkānciems” un z/s “Sveķi” (Madonas novads).
Brauciena pirmajā dienā tika apmeklēta bioloģiskā Andri – Peedo kazu saimniecība, lai uzzinātu vairāk par kazu piena produktu ražošanas procesu. Tālāk ceļš veda uz Nopri piena saimniecību, kur saimnieki atklāja, kā rodas īpašā produktu garša un ciemiņi cienājās ar sātīgajiem saimniecības labumiem. Latviešu un igauņu viesus gaidīja arī Mooska saimniecība, kur tiek kūpināta gaļa. Ciemiņiem piedāvāja novērtēt saimniecības omulīgo gaisotni, iepazīstināja ar savu praksi un ļāva baudīt īpaši sarūpētu, spēcinošu cienastu.
Uzņēmēju viesošanās Nopri piena saimniecībā. Fotogrāfe: Inese Riekstiņa, LLTA "Lauku Ceļotājs". Pieredzes brauciena otrā diena bija veltīta zināšanu, atziņu un jaunu pazīšanos krāšanai apvienotajā igauņu – latviešu seminārā, kurā piedalījās stratēģiskās komunikācijas eksperte Liene Kupča (Latvija) un igauņu uzņēmējas Erika Paabus (“Andre siera saimniecība”) un Eda Veeroja (Mooska saimniecība). Klātesošie uzņēmēji tika iepazīstināti ar taktiku, kā vislabāk uzrunāt savus klientus, veicot atjautīgu produktu mārketingu. Liene Kupča uzsvēra, ka saimniekiem skaidri jāformulē savs piedāvājums. Svarīgi ir nevis darīt visu, bet izvēlēties savu specializāciju, atbildot uz 3 jautājumiem: “Ko mēs labi darām? Ko mēs varam darīt, lai kāds par to maksātu? Ko mēs vēlamies darīt?” Viņa uzsvēra, ka reklāmai sociālajos tīklos nav nemaz tik liela loma, bet svarīgi ir labi darīt savu darbu, un vislabākā reklāma ir “no mutes mutē”. Uzņēmēji uzklausīja noderīgus padomus arī par to, ko sniedz līdzdalība tūrisma uzņēmēju sadarbības tīklos, kā arī to, kā ar tūrisma palīdzību atrast noieta tirgu saimniecības produktiem. Semināra praktiskajā daļā uzņēmēji nonāca pie vienota secinājuma, ka, lai pārdotu savu produktu, jābūt pārliecinātam par sevi un par lietu, ko dari. Tāpat ir nepieciešams augsts pašnovērtējums, kā arī ir jābūt degsmei, lai saimniecības vēstījumu nestu uz āru. Par problemātisku saimnieki atzina darba ar tūristiem uzticēšanu saviem darbiniekiem, jo aizrautību par pārdodamo produktu nevar nevienam iemācīt.
Latviešu uzņēmēji semināra grupu darbā. Fotogrāfe: Inese Riekstiņa, LLTA "Lauku Ceļotājs". Kazu saimniecības, sierotavas “Burkānciems” saimnieki Stefans Millers un Ruta Grauduža no Madonas novada atzina, ka grupu darba “Prāta vētrā” gūtās idejas un igauņu saimniecībās redzētais palīdzēs viņu ikdienas darbā, kā arī ļaus izvērtēt to, ko viņi jau ir paveikuši un ko vēlas sasniegt nākotnē. Saimnieki Stefans un Ruta bija patiesi gandarīti par satiktajiem uzņēmējiem no Kurzemes un Igaunijas. Arī citi Vidzemes uzņēmēji uzsvēra, ka bijis noderīgi satikt gan kurzemniekus, gan igauņu puses uzņēmējus, lai domātu par kopdarbību nākotnē un iespējām veidot sadarbības tīklus. Latvijas saimnieki atzina, ka igauņu saimniecībās redzētie piemēri nav pārņemami pilnībā, bet ir noderīgi redzēt arī kļūdas, un, tās analizējot, saprast, kā viesmīlīgi uzņemt ciemiņus savā sētā. Raimonds Melderis no Madonas novada z/s “Līvi” apstiprināja, ka ir apmierināts ar braucienu un gūto pieredzi, jo tas neļaus apstāties pie jau izdarītā, bet mudinās attīstīties tālāk. Projekts "Livonijas kulinārais ceļš" īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv
29. martā Cēsīs gidu informatīvajā dienā tiks uzsvērti jaunie piedāvājumi tūristiem, kas izceļ Cēsis kā Hanzas savienības pilsētu. Informācijas diena Cēsīs tiek organizēta reizi gadā visiem Latvijas gidiem, kuri kopā ar grupām vai individuālajiem ceļotājiem apmeklē vai plāno apmeklēt Cēsis un Cēsu Pils kompleksu. Pasākuma mērķis ir celt gidu kompetenci, sniegt informāciju un zināšanas, kuras varētu praktiski noderēt gidiem ikdienas darbā, veidojot stāstījumu par pilsētu. Gidiem būs iespēja uzzināt par jaunumiem Cēsu viduslaiku pilī un muzejā, kā arī apmeklēt objektus vecpilsētā, kas saistīti ar arodiem, kuri tika piekopti vēl viduslaikos. Tā kā “Hanza” arī ir viens no sertificētajiem Eiropas kultūras maršrutiem un arī Cēsis iekļaujas šajā maršrutā, tad visi dalībnieki tiks aicināti doties paraugekskursijā “Hanzas pilsēta Cēsis” kopā ar īpaši šai tēmai apmācītiem Cēsu gidiem. Tās mērķis ir iepazīstināt ar Cēsu vecpilsētu no jauna skatu punkta un rosināt gidus izmantot demonstrēto metodiku un jauniegūtos faktus par Hanzas savienības laiku arī savos stāstījumos. Papildus pasākuma apmeklētājiem būs iespēja satikt Cēsu pils kompleksa darbiniekus, uzdot jautājumus un arī par īpašām cenām iegādāties Cēsu muzeja izdotās grāmatas, kuras noteikti būs lieliski palīgi, gatavojot ekskursijas par Cēsīm. Pasākuma programma Līdz 10.00 Dalībnieku ierašanās, reģistrācija, sadalīšana grupās; 10.10 – 11.10 Informācija par jaunumiem Viduslaiku pilī un aktualitātēm muzejā (Semināru zālē, lektori G.Kalniņš, K.Skrīvere) / Ekskursija muzejā “Grāfi Zīversi Cēsu Pilsmuižā” ; 11.15 - 12.15 Informācija par jaunumiem Viduslaiku pilī un aktualitātēm muzejā (Semināru zālē, lektori G.Kalniņš, K.Skrīvere) / Ekskursija muzejā “Grāfi Zīversi Cēsu Pilsmuižā” ; 12.20 -13.20 Pusdienas (pašu izraudzītā vietā, papildus informācija dalībniekiem tiks nosūtīta uz e-pastu); 13.25 – 14.30 Iepazīšanās ar Koprades māju “Skola6” un maizes ceptuvi “Cēsu maize”; /Ekskursija “Hanzas pilsēta Cēsis” ; 14.35 - 15.40 Iepazīšanās ar Koprades māju “Skola6” un maizes ceptuvi “Cēsu maize” / Ekskursija “Hanzas pilsēta Cēsis”.
Interesenti aicināti pieteikties, sūtot vēstules līdz 2018. gada 26. martam uz e-pastu anita.abeltina PIE cesis PUNKTS lv. Vairāk informācijas par pasākumu iespējams iegūt, piezvanot uz tālruni 27878549. Pasākumu organizē pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”.
Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris.
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvalde Komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs Aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv +371 27882118
Zem sniega segas jau jaušams pavasara svaigais zaļums, tāpēc Valmieras restorāni pošas gardēžu svētkiem pilsētā un gatavo piedāvājumu Valmieras Restorānu nedēļai. Tā šopavasar norisināsies no 9. līdz 15. aprīlim. Turpinot stāstu par Latvijas dabai raksturīgām garšām no sendienām līdz mūsdienām un, izceļot garšu buķetē pavasara sezonai atbilstošus produktus, pieci Valmieras restorāni aicinās nobaudīt bagātīgu, vairāku kārtu maltīti par pievilcīgu cenu – 20 EUR. Pavasara garšas izbaudīt aicinās pieci Valmieras, Kocēnu un Burtnieku novada restorāni:
Lai nobaudītu īpašos piedāvājumus restorānos, nepieciešams veikt iepriekšēju galdiņu rezervāciju. Plašāka informācija par konkrētiem piedāvājumiem restorānos – jau drīzumā www.visit.valmiera.lv, kā arī restorānu mājaslapās. Gaidīsim Jūs Valmieras Restorānu nedēļā! Valmieras restorānu nedēļa norisināsies Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020.gadam līdzfinansēta projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” ietvaros.
Par projektu „Hanzas vērtības ilgtspējīgai attīstībai” Centrālbaltijas jūras reģiona programmas projekts «Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai» vieno vienpadsmit projekta partnerus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas. Tā galvenie mērķi ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās, izveidot Hanzu par vadošo tūrisma zīmolu Baltijas jūras reģionā, kā arī attīstīt jaunus un interesantus tūrisma produktus. Stiprinot zīmola „Hanzas kulinārija” ieviešanu mūsdienu Hanzas pilsētās, Valmieras Restorānu nedēļa ir viens no Hanzas kulinārā mantojuma akcentējošiem pasākumiem, piedāvājot senās garšas mūsdienīgā izpildījumā. Vairāk informācijas par projekta aktivitātēm: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/hanzas_vertibas_ilgtspejigai_sadarbibai_hansa Informāciju sagatavoja: Anita Tīlena Valmieras Tūrisma informācijas centra Galvenā tūrisma projektu vadītāja Mob. tālr.: 25437177
Vidzemes plānošanas reģions 27. martā Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā "Industriālais mantojums" organizē semināru “Industriālā mantojuma potenciāls tūrismā”. Seminārā aicināti piedalīties tūrisma objektu īpašnieki/apsaimniekotāji, tūrisma speciālisti un citi interesenti. Mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība ir ietekmējusi daudzu vēsturisko industriālo būvju likteni – tās ir pamestas, nekalpo to sākotnējam mērķim. Vairāki Eiropas piemēri apliecina, ka industriālā mantojuma objekti otro elpu gūst tūrismā, ko novērtē apmeklētāji un eksperti, pat iekļaujot tos UNESCO mantojuma sarakstā. Lai diskutētu par industriālā mantojuma potenciālu tūrismā un šādu objektu apsaimniekotāju iespējām, Vidzemes plānošanas reģions aicina uz semināru Līgatnes Kultūras namā 2018. gada 27. martā plkst. 10.00 (reģistrēšanās sāksies plkst. 9.30). Seminārā programmā paredzēti tādi temati kā industriālā mantojuma restaurācija un potenciāls tūrismā, kā arī zīmolu stratēģijas un vietas stāstu veidošana. Iepazīsimies arī tuvāk ar viena no projekta "Industriālais mantojums" partneru – Līgatnes novada – pieredzi Līgatnes papīrfabrikas ciemata kā industriālā mantojuma apsaimniekošanā, kā arī apmeklēsim jaunizveidoto Līgatnes papīrfabrikas strādnieka dzīvokli. Lūdzam pieteikt dalību seminārā līdz š. g. 23. martam, aizpildot veidni, kas pieejama šeit. Lai iegūtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar VPR tūrisma speciālisti Ilzi Liepu, +371 29335677, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv
Par projektu: No 2017. gada maija līdz 2019. gada aprīlim Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros tiek īstenots projekts „Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai”, kas aptver piecu dažādu tematisko grupu apskates objektus – dzirnavas un hidroelektrostacijas, vecās ražošanas vietas, dzelzceļa mantojumu, bākas un ūdenstorņus. Projekta sadarbības partneri ir Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni, kā arī Rietumigaunijas un Dienvidigaunijas tūrisma asociācijas, iesaistot projekta īstenošanā 26 industriālā mantojuma objektu apsaimniekotājus Latvijā un Igaunijā.
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Māra Sproģe, VPR sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: +371 26488091, mara.sproge PIE vidzeme PUNKTS lv
No 26. marta līdz 2. aprīlim notiks pirmā Cēsu Restorānu nedēļa. Cēsniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja baudīt izsmalcinātus un gardus ēdienus par īpaši draudzīgām cenām. Gardēžus aicinās seši Cēsu un apkārtnes restorāni un kafejnīcas. Viesi varēs baudīt trīs kārtu maltīti. Piedāvājumu cenas visos restorānos un kafejnīcās būs vienādas – 12,00 EUR un 18,00 EUR. Īpašās ēdienkartes atšķirsies no uzņēmumu ikdienas ēdienu klāsta un sniegs neatkārtojamu garšu baudījumu. Ēdienkartēs iekļautie ēdieni pārliecinās, ka iespējas izmantot vietējos produktus ir neizsmeļamas, un piedāvās to, kas raksturo Latvijas pavasari virtuvē - zaļumi, dīgsti, bērzu sulas un pavasara pirmie augi un dārzeņi. Šefpavāru sagatavotās receptes atspoguļos un izcels Hanzas savienības laika garšas, interpretējot tās mūsdienīgos risinājumos. Pavasara pirmie vēstneši ir sniegpulkstenīši, to limonādi kopā ar lēni gatavotiem teļa vaigiem, bekonu un ogu mērci varēs nobaudīt restortorāna “Dabas muiža” šefpavāra Maksima Kurčakova izpildījumā. Ar pavārmākslas šedevriem iepazīstinās restorāna “Jāņoga” šefpavāri Jānis Sproģis un Edgars Sanders, kuri galdā cels astoņkāji, nažgliemenes un vēl citas jūras veltes, tās papildinot ar pavasara dārzeņiem un salātiem. Viesnīcas “Hotel Cēsis” restorāna saimnieki parūpēsies par neaizmirstamu garšas kārpiņu baudījumu, gardēžus lutinot ar fritētām cāļu akniņām, pētersīļu pesto un zandarta fileju. Izsmalcinātu mielastu piedāvās restorāns “Villa Santa”, kur šefpavārs Juris Sapožņikovs-Pētersons savus viesus lutinās ar grilētu tītara fileju ar rabarberu – bērzu sulas novārījumu. Īpašs baudījums būs jauno sparģeļu un zaļo zirnīšu krēmzupa ar jūras zaķa ikriem un foreles tartaru. Kā garšo smūtijs “Atmodini pavasari sevī” un īpašā Vinetas baraviku zupa? To noskaidrot varēs kafejnīcā “Vinetas un Allas kārumlāde”. Savukārt uzkodu “Saules deva” un cūkgaļas cepeti ar bērzu sulu un zaļajiem zirnīšiem varēs nobaudīt pašā Cēsu vecpilsētas sirdī - kafejnīcā “Priede”. Lai gardēži varētu savlaicīgi iepazīties ar Restorānu nedēļas piedāvājumu un izvēlēties sev interesējošos restorānus un kafejnīcas, no 13. marta katra restorāna un kafejnīcas sarūpētā ēdienkarte būs pieejama Cēsu tūrisma mājas lapā www.visit.cesis.lv un sociālajos tīklos. Pirms doties uz izvēlēto restorānu vai kafejnīcu, nepieciešams veikt iepriekšēju galdiņu rezervāciju. Restorānu nedēļas noslēgumā ikviens tiek aicināts apmeklēt Lieldienu pasākumus pilsētā, azartiski izšūpoties šūpolēs un meklēt raibās olas plašajā Cēsu Pils kompleksa dārzā.
Cēsu Restorānu nedēļa tiek realizēta Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros. Projekts vieno 11 projekta partnerus no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas. Viens no projekta mērķiem ir jaunu tūrisma piedāvājumu radīšana un jauna zīmola "Hansa Culinary" veidošana, kuru pamatā ir Hanzas savienības mantojums.
Informāciju sagatavoja: Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes Komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs aleksandrs.abramovs PIE cesis PUNKTS lv 27882118, 64121677
“Pavāru radošās mājas” saimnieks Ēriks Dreibants meistarklasē ņēma talkā ne tikai senas receptes, bet arī zināšanas par viduslaiku un jaunāku laiku garšām, kā arī vietējos produktus. Tā radošā procesā tapa ēdieni, kas ir pielāgoti mūsdienu garšām, redzējumam, gardēžu pieprasījumam un vēlāk būtu iekļaujami restorānu ēdienkartēs ar atsauci uz zīmolu “Livonijas garša”.
Pavārs Ēriks Dreibants kopā ar meistarklases dalībniekiem. Fotogrāfs: Roberts Āboltiņš. Receptes meistarklasei tika atrastas Vidzemes kultūrvēsturei nozīmīgas grāmatas “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota. Rubenē driķēta 1795. gadā” lappusēs. To izdeva Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Pavārgrāmata kādreiz apgaismoja latviešus "smalkās virtuves padarīšanās". Tā tapa, domājot par tiem latviešu zemniekiem un zemniecēm, kas muižās strādāja par pavāriem un saimniecēm, un kuriem bija nepieciešama grāmata viņiem saprotamā valodā, t.i., latviešu valodā. Pagājušā gada nogalē, Vidzemes plānošanas reģiona rosināts, pirmo reizi kopš pavārgrāmatas izdošanas tika paveikts tās pilna apmēra pārveidojums no latviešu valodas “vecās drukas” uz jaunās ortogrāfijas formu. Pateicoties vācu valodas tulkotājai Egitai Provejai, pavārgrāmatas teksts kļuva raitāk lasāms un saprotamāks plašākam lasītāju lokam. Meistarklases pavāri bija vieni no pirmajiem, kuri varēja novērtēt padarīto. Viņi ar interesi lasīja valodā bagātīgos un sulīgos ēdienu gatavošanas aprakstus, kas krietni atšķiras no receptēm, kas atrodamas mūsdienu pavārgrāmatās.
Top "Tā pirmā pavāru grāmata" iedvesmota maltīte. Fotogrāfs: Roberts Āboltiņš. Kopā gatavojot, tapa garšā daudzveidīgi ēdieni. Tika izmantotas piecas K. Hardera ēdienu receptes: vēžu zupe, vērša mēle ar brūnu uzlējumu, teļa gaļa ar vīnu, karpes, ar alu vārītas un mazi pankošķēni ar caurspiestiem āboliem. Kā atzina pavārs Ēriks Dreibants, tad pirmajā pavārgrāmatā atrodams gastronomijas fundaments, un to var atkal padarīt aktuālu, ņemot talkā mūsdienīgu virtuves aprīkojumu un vēsmas no citzemju virtuvēm. Protams, senajās receptēs ir sastopamas arī garšas un tehnikas, kuras vairs nav vērts atdzīvināt modernajā virtuvē.
Meistarklasē pagatavotais ēdiens. Fotogrāfs: Roberts Āboltiņš. Brīvā gaisotnē baudot maltīti, pavāri atzina, ka jaunradītie ēdieni ir ar piesātinātu un izmeklētu garšu un būtu iekļaujami restorānu ēdienkartēs. Tāpat ikviens novērtēja iespēju darboties kopā ar garšas meistariem Ēriku Dreibantu un Juri Dukaļski, kā arī priecājās par saņemto iedvesmu gastronomiskiem eksperimentiem turpmākajā ikdienas darbā. Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: šeit. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Augstākminētā informācija atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr.: +371 29334753, www.vidzeme.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pagājušajā trešdienā, 21. martā, īpašā vietā - "Pavāru radošajā mājā”, Pārgaujas novadā satikās piecpadsmit pavāri no Vidzemes novadu restorāniem un krodziņiem, kas pieteikti pārrobežu kulinārajam ceļam “Livonijas garša”. Kopā ar "Restorāns 3" šefpavāriem Ēriku Dreibantu un Juri Dukaļski senās receptēs tika meklētas interesantas ierosmes gastronomiskiem eksperimentiem.
