Arhīva kalendārs

Apvienoto Nāciju Organizācijas prognozes liecina, ka pasaules iedzīvotāju skaits palielinās, 2050. gadā sasniedzot 9,5 miljardus, tāpēc dabas resursu pieejamība, augošā slodze uz vidi, darba vietu radīšana reģionu ekonomiskajai attīstībai, kā arī valsts teritoriālā attīstība ir tikai daļa no būtiskiem jautājumiem, kas veicinājuši apziņu vērst uzmanību bioloģisko resursu plašākai izmantošanai reģionu attīstībā.

Kā viens no risinājumiem viedai un ilgtspējīgai izaugsmei Eiropas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020” ir minēta bioekonomikas attīstība. Latvijai jau šobrīd ir konkurētspējas priekšrocības, jo esam viena no bioresursiem bagātākajām valstīm Eiropas Savienībā, taču bioekonomisko potenciālu līdz šim nav bijis iespējams pilnvērtīgi izmantot ierobežotā cilvēku kapitāla un aglomerācijas ekonomikas trūkuma dēļ. Lai veicinātu bioekonomikas nozares izaugsmi, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu un starptautiskiem partneriem uzsāk darbu pie projekta “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos (RDI2CluB)”. Partneri no Somijas, Norvēģijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas apvienos kompetences, lai kopīgi veicinātu viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas bioekonomikas nozares izaugsmi Baltijas jūras reģiona (BJR) lauku teritorijās. Projektam piešķirtais paraugprojekta (Flagship) statuss parāda, ka bioekonomikas jautājumi atzīti par nozīmīgiem BJR, lai veicinātu reģiona attīstību, un projekta RDI2CluB rezultāti tiks izvērtēti, izstrādājot nākamo BJR attīstības stratēģiju.

Bioekonomika paredz atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanu un to atkārtotu pārveidošanu pārtikā, lopbarībā, bioloģiskas izcelsmes produktos un bioenerģijā. Tās radītie risinājumi visbiežāk tiek izmantoti tādās jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība, pārtikas, celulozes un papīra ražošana, kā arī daļēji ķīmiskā, biotehnoloģiju un enerģētikas nozares.

Projekta starptautiskā partnerība un sadarbības tīkls paredz atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un veidot virtuālu bioloģiskās uzņēmējdarbības centru (OVBH), lai uzlabotu inovāciju pārvaldību. Paredzēts, ka centrs darbosies kā tilts starp pētniecības un attīstības institūtiem, izglītības iestādēm, uzņēmējiem, biznesa atbalsta institūcijām, lēmējinstitūcijām, kā arī citām iesaistītajām pusēm, lai veicinātu zināšanu, resursu un infrastruktūras pārnesi, tāpat arī sadarbību reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī attīstītā pārrobežu sadarbība nodrošinās partnervalstu pētniecības institūtu zināšanu pārnesi, radot iespēju Vidzemes reģiona uzņēmējiem to izmantot praktiski – savā ikdienas darbībā. Virtuālais bioloģiskās uzņēmējdarbības centrs Latvijas pētniecības institūtiem sniegs pieeju ārvalstu partneru iekārtām un ļaus apzināt citu valstu ekspertu pieredzi. Savstarpējās sadarbības rezultātā radušies starptautiskie kontakti un ārvalstu tirgus izpēte dažādās BJR valstīs palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt jaunas biznesa idejas, lai veicinātu bioekonomikas produktu un pakalpojumu radīšanu gan reģionā, gan ārpus tā.

Projektu RDI2CluB īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu „Vides risinājumu institūts” Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros (http://www.rdi2club.eu/), ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas līdzfinansējumu. Tā mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi BJR lauku teritorijās.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta "RDI2Club" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 26674261.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv, +371 28674617.

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji kopā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāju devās uz Ziemeļkarēliju Somijā, lai kopīgi ar citiem projekta “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) partneriem iepazītos ar šī reģiona labākajiem piemēriem tūrisma galamērķu pārvaldībā un uzzinātu par tūrisma uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, kas veicina starptautisko konkurētspēju tūrisma nozarē.

Trīs dienu vizītes laikā projekta partneri tikās ar nacionāla un reģionāla līmeņa tūrisma politikas veidotājiem un organizāciju pārstāvjiem, kas iesaistīti Ziemeļkarēlijas reģiona tūrisma attīstībā, kā arī apmeklēja uzņēmumus, kuri īpašu uzmanību pievērš sadarbībai kopīgā galamērķa stiprināšanā.

Kā pēc vizītes atzina LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava: “Vērtējot Somijas pieredzi un to, kā tiek atbalstīts reģionālais tūrisms, arī Latvijā tā būtu pārņemama prakse nacionālā līmenī, ņemot vērā to, ka šobrīd liela daļa ārvalstu tūristu apmeklē tikai Rīgu vai tās apkārtni. Līdzīgi kā šobrīd Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmu Darījumu tūrismam, būtu vērts apsvērt arī atbalsta programmu reģionālā tūrisma produktu attīstības veicināšanas atbalstam. Lai veicinātu uzņēmumu savstarpēju sadarbību, iekļaušanās kādā sadarbības tīklā (klasterī) varētu būt kā obligāts nosacījums, lai saņemtu atbalstu. Tāpat būtu izvirzāmi noteikti kritēriji, kas jāsasniedz, lai veicinātu tirgū pieprasītu, tirgus tendencēm un klientu vēlmēm atbilstošu produktu attīstību.”

Vizītes pirmā diena tika aizvadīta Koli Nacionālajā parkā, kas ir viens no Somijas populārākajiem dabas un aktīvā tūrisma galamērķiem, ko ik gadu apmeklē aptuveni 350 000 viesu.  Šeit darbojošies tūrisma jomas uzņēmēji un organizācijas iesaistīti kopīgā sadarbības tīklā, ko varētu dēvēt par Nacionālā parka tūrisma klasteri, ko vada Koli tūrisma asociācija. Tas apvieno kopumā 80 uzņēmējus, kas ik gadu maksā biedra naudu, kas tiek izmantota  kopīgu mārketinga kampaņu īstenošanai nacionālajos un starptautiskajos tirgos, izceļot Koli kā vienota tūrisma galamērķi.

Tematiskie sadarbības tīkli

Vietējo uzņēmēju sadarbības formas un līmeņus, kas nodrošina publiskās un privātās partnerības veidošanos, veicinot uzņēmējdarbības konkurētspējas kāpumu reģionā, projekta partneri izzināja viesojoties Nurmes un Joensū pilsētās. Lauku tūrisma saimniecību sadarbības projekts “No viesu mājas uz viesu māju” (“From guesthouse to guesthouse”), kura mērķis ir veicināt tūristu ilgāku uzturēšanos reģionā, sekmē ekonomiskos ieguvumus apkārtnes lauku tūrisma saimniecībām gan vasaras, gan ziemas sezonā. Lauku viesu mājas sadarbojoties ir izveidojušas kompleksus tūrisma produktus, kas ietver piemēram, slēpošanu, pārgājienus vai velobraucienus no vienas viesu mājas uz citu, katru dienu nakšņojot citā viesu mājā un gūstot dažādas pieredzes, izmēģinot tradicionālo saunu vai vietējo virtuvi. Šos pakalpojumus ik gadu izmanto aptuveni 200 tūristu un, pēc uzņēmēju teiktā, pēdējos gados vērojams arvien lielāks pieprasījums pēc “klusā tūrisma” (silence travel), kad viesi no lielajām pilsētām izvēlas pavadīt brīvdienas nomaļākos lauku reģionos. Līdzīgi sadarbības tīkli Karēlijā ir arī gastronomiskā tūrisma Karelia a la Carte tīkls, apvienojot uzņēmumus, kas piedāvā tradicionālo Karēlijas ēdienus vai amatnieku centrs Joensū pilsētā, kas apvieno tradicionālo amatu meistarus, nodrošinot tirdzniecības vietu pilsētas centrā. Šādas un līdzīga veida prakses arī Latvijā varētu veicināt savstarpēju lauku reģionu uzņēmēju sadarbību.

Pasākumu tūrisms

Līdzīgi kā Vidzemē, galvenie tūrisma attīstības izaicinājumi Ziemeļkarēlijā ir reģiona pieejamība, loģistika un lielie attālumi, kas prasa radošu pieeju tūrisma veicināšanā. Lielu pasākumu rīkošana ir viens no līdzekļiem, kas ļauj piesaistīt tūristus attāliem reģioniem. Projekta partneri guva vērtīgas zināšanas, tiekoties ar Joensū pilsētas pasākumu menedžeri, kurš stāstīja par pilsētas pozitīvo pieredzi pasākumu rīkošanā. Pilsētā par pasākumu rīkošanu ir atbildīgs pasākumu menedžeris, kurš koordinē visus pilsētā notiekošos pasākumus, tādā veidā izvairoties no tā, ka pasākumus rīko dažādi pilsētas departamenti (kultūras, sporta, tūrisma u.c.), kas mēdz radīt problēmas informācijas apmaiņā. Šāda “vienas pieturas aģentūras” pieeja palīdz veiksmīgāk plānot pasākumu kalendāru un saskaņot pilsētas dienestu darbību, kas iesaistīti pasākumu nodrošināšanā, kā arī palīdz efektīvāk īstenot pilsētas zīmolvedības aktivitātes. Svarīga ir dažādu iesaistīto pušu koordinēta sadarbība, ko  veicina pilsētas pasākumu menedžeris, iesaistot arī tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmējus, kam ir nozīmīga loma pasākumu apmeklētāju servisa nodrošināšanā (naktsmītnes, ēdināšanas u.c. pakalpojumi), palīdzot uzņēmējiem izprast līdzdalības ieguvumus gan komerciālā, gan kopējā pilsētas attīstības izpratnē. Līdzīga centralizēta nozīmīgāko publisko pasākumu koordinēšanas prakse, nodrošinot saskaņotu sporta, kultūras un komunikācijas jomā iesaistīto pārstāvju sadarbību būtu pārņemama arī Latvijas pilsētās.  

Ziemeļkarēlijā līdzīgi kā citos galamērķos un arī Latvijā, izaicinājumus rada pasākumu ekonomiskās ietekmes izvērtējums. Joensū pilsēta ir uzsākusi projektu, kura ietvaros tiks izstrādāta metode, kas palīdzēs mērīt pasākumu ekonomisko ietekmi uz reģionu. Projekta ietvaros plānots arī analizēt pilsētas sadarbības tīklu, meklēt risinājumus, kā vēl plašāk piesaistīt pasākumus reģionam, un kā pasākumu norisē vairāk iesaistīt tūrisma pakalpojumu sniedzējus. Šī projekta rezultāti varētu būt noderīgi, izvērtējot arī Vidzemes reģiona pašvaldību rīkotos pasākumus.

Vizītes laikā projekta partneri diskutēja par to, kā iepazītos un katram noderīgākos Ziemeļkarēlijas reģiona labo prakšu piemērus varētu pārņemt citās partnervalstīs, ar mērķi izstrādāt priekšlikumus tūrisma politikas plānošanas dokumentu uzlabošanai un labākai galamērķu pārvaldības īstenošanai.  

Projekts “Uzņēmējdarbības veicināšana tūrisma galamērķos” (Destination SMEs) tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas ietvaros. Projekta Destination SMEs galvenais mērķis ir uzlabot tūrisma sektora mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, attīstot tūrisma galamērķu pārvaldību. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek identificēti labās prakses piemēri tūrisma galamērķos Eiropā, īstenojot starpreģionu pieredzes un zināšanu apmaiņas pasākumus. Tiek analizēti valsts līmeņa politikas plānošanas dokumenti, kā arī veicināta starpinstitucionālā un starpnozaru sadarbība.

Papildu informācija par projektu: šeit.

Projekta mājaslapa: http://www.interregeurope.eu/destinationsmes/

Rūta Ročāne, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 64116007  , E-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv; www.vidzeme.lv 

Ievadot pavasara un vasaras tūrisma sezonas gaidīšanas svētkus, projekts HANSA piedalīsies tūrisma izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tā ir laba iespēja klātienē sastapt iespējamos pilsētu viesus, veidot kontaktus ar tūrisma nozares profesionāļiem un uzzināt jaunākās tendences.

Jau šonedēļ projekts HANSA būs to vairāk nekā 850 dalībnieku vidū, kas no 2. līdz 4. februārim Ķīpsalā starptautiskajā tūrisma izstādē gadatirgū “Balttour 2018” prezentēs labākos tūrisma un atpūtas piedāvājumus pasaules atklāšanai un Latvijas apceļošanai. Ar projektu HANSA varēs iepazīties hallē “Apceļo Latviju!”, stendā Nr. A8, kur virmos īsta Hanzas laiku atmosfēra. Erudītākie varēs pārbaudīt savas zināšanas par HANSA pilsētām un izmēģināt veiksmi laimes spēlē, bet aizrautīgajiem būs iespēja iejusties amatnieka ādā, iemēģināt roku dzijas vērpšanā vai nogaršot vietējos labumus. Ja izdosies atnākt īstajā brīdī, garšas kārpiņas varēs palutināt ar magoņmaizītēm, kas tapušas pēc projekta HANSA laikā atrastas vēsturiskas receptes.

9 Hanzas pilsētu šarms

Projekts HANSA apvieno 9 mazās vēsturiskās Hanzas savienības pilsētas – Visbiju Zviedrijā, Pērnavu un Vīlandi Igaunijā, Cēsis, Koknesi, Kuldīgu, Limbažus, Straupi un Valmieru Latvijā. Šīs pilsētas ir piemērots galamērķis gan kultūras, gan dabas baudītājiem – šarmantā vēstures elpa ik uz soļa, un arī dabas tuvums tepat! Katru vasaru pilsētas paveras kā vārti uz vēsturi – tajās norisinās Hanzas tematikai veltīti festivāli. Savukārt kulinārā baudījuma meklētāji ir sajūsmā par daudzveidīgiem piedāvājumiem gardēžiem. HANSA pilsētās var nobaudīt gan bruņinieku brokastis, gan īstu viduslaiku mielastu, kā arī gūt “lēnās” ēšanas jeb slow food  pieredzi... un vēl, un vēl. Ko piemērotu atradīs gan individuālie ceļotāji, gan nozares profesionāļi. Izstādē varēs uzzināt vairāk gan par projekta ietvaros izstrādātajiem aktīvās atpūtas maršrutiem, gan vēsturi izzinošām ekskursijām un vairāku dienu tūrēm.

Izstāde “Balttour” ir lielākais šāda veida pasākums Latvijā un notiks jau 25. reizi. Pagājušajā gadā to apmeklēja vairāk nekā 28 tūkstoši cilvēku, un plānots, ka šogad to skaits varētu sasniegt 30 tūkstošus. Vairāk informācijas par izstādi “Balttour” šeit.

Ciemos pie igauņiem un vāciešiem

Pēc iesildīšanās “Balttour 2018” projekts HANSA dosies uz Igaunijas lielāko tūrisma gadatirgu “Tourest 2018”, kas norisināsies no 9. līdz 11. februārim Tallinā. Šeit projekta stends atradīsies galvenās zāles “The Main Hall” zonā “Global village” (stends Nr. I4). Izstāžu maratonu projekts noslēgs ar dalību Vācijas tūrisma izstādē "ITB Berlin" no 7. līdz 11. martam (stends Nr. 18/106). Gan Igaunija, gan Vācija ir augsti prioritāri Latvijas tūrisma mērķa tirgi. Šajās izstādēs iecerēts vairot HANSA pilsētu atpazīstamību, kā arī iepazīstināt starptautisko publiku ar izstrādātajiem pārrobežu tūrisma produktiem.

Vairāk informācijas par izstādi “Tourest” šeit, savukārt par "ITB Berlin" šeit.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA). Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes Tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit.

Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!

Vairāk informācijas:

Rūta Ročāne, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālr.: +371 64116007, e-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv