Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aktīvi darbojas Eiropas līmeņa partnerībā, kurā organizācijas no astoņām valstīm kopīgi īsteno Interreg Europe programmas 2014.–2020. gadam projektu INNO INFRA SHARE (Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai), ar kura palīdzību tiek sekmēta pētniecības un inovāciju infrastruktūras pieejamība uzņēmumiem. Projekta ietvaros Vidzemē ir aizvadīta jau otrā sanāksme ar reģiona zinātnes un pētniecības jomas pārstāvjiem, kurā piedalījās arī pārstāvji no LR Izglītības un zinātnes ministrijas (LR IZM). Sanāksmē tika pārrunāti veiksmīgas inovāciju ekosistēmas veidošanas priekšnoteikumi Vidzemē un apmeklētas Vidzemes Augstskolas mehatronikas, elektronikas un virtuālās un papildinātās realitātes laboratorijas.

Sanāksmes dalībnieki dalījās ārvalstīs gūtajā pieredzē un bija vienisprātis, ka Vidzemes reģiona izaugsmei būtiski ir stratēģiski attīstīt inovāciju ekosistēmu reģionā, pārņemot atsevišķus labās prakses elementus no ārvalstīm. Projekta ietvaros līdz šim aizvadīti jau divi pieredzes apmaiņas braucieni uz Nīderlandi, Beļģiju un Itāliju, kā arī salīdzinošās izvērtēšanas sanāksme Čehijā. Starptautiskajos pasākumos VPR ir iesaistījis arī pārstāvjus no Vidzemes Augstskolas, Vides Risinājumu institūta un LR IZM, kuriem bija unikāla iespēja klātienē iepazīties ar dažāda veida pētniecības un inovāciju infrastruktūrām, apgūt ārvalstu pieredzi inovāciju ekosistēmu darbībā un pilnveidē, iepazīties ar šo infrastruktūru darbības modeļiem un to, kā stratēģiski tiek veidota un atbalstīta pētniecības un uzņēmējdarbības sektoru sadarbība. Bez jau minētajām organizācijām, VPR projekta aktivitātēs līdz šim ir iesaistījis arī RTU Cēsu filiāli un Agroresursu un ekonomikas institūtu.

Cilvēkresursu piesaiste un specializācija

Viens no reģionālās inovāciju ekosistēmas stūrakmeņiem ir kvalificēti speciālisti, kuru piesaistei būtu jānotiek plānveidīgi. Augsti kvalificētu speciālistu pieejamība ne vien biznesa, bet arī pētniecības sektorā ir būtisks Vidzemes reģiona izaicinājums. Nepieciešams veicināt reģiona pašvaldību savstarpējo sadarbību un sadarbību starp pašvaldībām un pētniecības institūtiem, lai veidotu reģionu par pievilcīgu vietu augsti kvalificētiem speciālistiem, un sekmētu reģionā esošo institūtu konkurētspēju. Būtiska iespēja ir reģionā esošo zinātnes un pētniecības institūciju specializēšanās un mērķtiecīga investīciju virzība atsevišķās nišās, kurās pastāv izcilības potenciāls ne vien reģiona, bet valsts un starptautiskā līmenī.

Ir skaidrs, ka, ņemot vērā ierobežotos resursus un globālās tehnoloģiskās un tirgus tendences, resursu investēšana pārāk daudzās prioritātēs, pētniecības jomās un infrastruktūrās nav ilgtspējīga. Jau šobrīd reģiona augstskolas un pētniecības institūti ir apzinājušies nepieciešamību fokusēt resursus un investīcijas atsevišķās nišās, kuras sakrīt ar nākotnes tirgus un tehnoloģiju tendencēm un reģiona viedās specializācijas jomām. Apstiprinājums tam gūts apmeklējot INNO INFRA SHARE partnerus - pētniecības institūtus Nīderlandē, Beļģijā un Čehijā. Šīs valstis var sniegt pozitīvo piemēru investīciju plānošanā saskaņā ar reģiona viedās specializācijas stratēģiju.

Salīdzinošās izvērtēšanas sanāksmes laikā Čehijā rasta kopīga interese sekmēt sadarbību starp Vidzemes reģiona un Tartu pētniecības un inovāciju sektora pārstāvjiem. Starp šiem reģioniem ir identificētas atsevišķas viedās specializācijas jomas, kurās saskatāmas produktīvas sadarbības iespējas, piemēram, IT tehnoloģiju un bioekonomikas jomās, tāpēc nākamā gada laikā plānots INNO INFRA SHARE ietvaros veikt kopīgus pasākumus ar Tartu partneriem, lai šādu sadarbību attīstītu.

Plašāk par projektu lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, Projekta vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Gastronomiskais tūrisms arvien nostiprina savas pozīcijas starp citiem tūrisma veidiem, tāpēc šoruden Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā ciemojās 3 ceļotāji no Vācijas un Nīderlandes, lai izgaršotu un izbaudītu mazo, šarmanto Hanzas pilsētu piedāvājumu. Šis bija pēdējais no trim projektā organizētajiem izmēģinājuma braucieniem ar mērķi gūt ceļotāju viedokli par esošo piedāvājumu, lai veidotu to arvien kvalitatīvāku un pilsētu viesiem interesantāku.

Šoreiz izmēģinājuma ceļotāju maršruts veda caur Kuldīgu, Straupi, Valmieru, Cēsīm, Vīlandi (Igaunija) un Visbiju (Zviedrija). Viesi atzina, ka pilsētas apbūra ar viesmīlību, izsmalcinātu un kvalitatīvu ēdienu no vietējiem produktiem, kā arī aizraujošiem stāstiem par vēsturi.

Vietējais un svešzemju savijas vienā garšā

Jau Hanzas laikos maltīšu pamatā bija vietējie produkti, tomēr uzturā tika lietoti arī pārrobežu labumi, no kuriem ļoti nozīmīgs bija, piemēram, sāls – gan garšai, gan produktu konservēšanai. Projekta HANSA ietvaros veiktajos pilsētu vēstures pētījumos atklāts, ka Hanzas savienības tirgotāju ietekmē būtiski mainījās viduslaiku ēdienkarte, jo viņi atveda ne tikai jaunas garšvielas, bet arī jaunus produktus un receptes, kas mainīja daudzu produktu pagatavošanas veidu. Tika ievesti tādi produkti kā sālīta siļķe, vīns, žāvēti augļi, mandeles, pipari un citi. Straupes Hanzas vēstures pētījums atklāj interesantu stāstu par pipariem – tas bijis dārgs produkts, kas izmantots naudas vietā, lai iegādātos zemes īpašumus. Arī mūsdienu virtuves ēdienos būtiski ir sezonāli un vietēji produkti, kas sniedz īpašu gastronomisku pieredzi, jo vietējā zemnieka lolotais bieži vien ir ne tikai veselīgāks un garšīgāks, bet arī apvij ēdienu ar stāstu. Tomēr bez ievestajiem produktiem neiztikt, jo, tāpat kā ceļošana paplašina pasaules skatījumu, arī citur augušas garšvielas un produkti bagātina vietējo garšu, radot to unikālo, mūsdienīgo buķeti, kas piesaista arī tūristus.

Baudījums visām maņām

Projekta HANSA pilsētu sagatavotā programma uzaicinātajiem ceļotājiem ļāva gan sajust mūsdienu Hanzas pilsētu garšu, gan iepazīt pilsētu vēstures šarmu. Kuldīgā ceļotājus ar autentiskumu un plašu izvēli iepriecināja vietējo labumu kiosks, un, nogaršojot pēc projekta laikā atrastas vēsturiskas receptes ceptās Kuldīgas magoņmaizītes, viņi atzina, ka smalkmaizītes stāsts un garša ir pārliecinoši. Straupes Zirgu pastā viesi novērtēja aizraujošo ieskatu vēsturē apvienojumā ar gardu ēdienu. Valmierā ceļotāju atzinību izpelnījās bruņinieku brokastis krodziņā “Pils ķēķis”, bet Cēsis iespaidoja ar vareno viduslaiku pils kompleksu un iedvesmojošo “Cēsu maizes” stāstu.

Vīlandē tūrisma zinātāji ar prieku pielaikoja viduslaiku tērpus Bonifācija ģildē un iejutās viduslaiku amatnieku lomā, pagatavojot ādas maciņus, bet pēcāk iepriecināja garšas kārpiņas kafejnīcā “Fellin”. Visbija apbūra viesus ar Hanzas laika arhitektūru un interesantajām ekspozīcijām Gotlandes muzejā, kā arī viņi guva nebijušu pieredzi, piedaloties trifeļu meklēšanā un nogaršojot tās.

Šis un abi iepriekšējie izmēģinājuma braucieni tika organizēti, lai uzlabotu tūrisma piedāvājumu HANSA projekta pilsētās, jo ceļotāju ieteikumi maršrutu un tūrisma pakalpojumu pilnveidē ļaus uzlabot HANSA pilsētu maršrutu kvalitāti. Pēc veiktajiem uzlabojumiem HANSA projekts 2018. gadā organizēs iepazīšanās braucienus tūrisma aģentiem un mediju pārstāvjiem, lai popularizētu pilsētu piedāvājumu ar mērķi sekmēt tūristu skaita pieaugumu projekta pilsētās.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014.–2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes Tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit.

Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!

Papildu informācija:

Rūta Ročāne

Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā

Tālr.: +371 64116007

E-pasts: ruta.rocane PIE vidzeme PUNKTS lv

Šovasar tika atjaunota pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu tradīcija – akustiska pūšamā instrumenta solokoncerts Siguldā pa Gauju braucošā laivā vasaras piektdienu saulrietos.

Toreiz  pirms vairāk nekā 40 gadiem tā bija kinorežisora Vara Krūmiņa ideja. Tikko bija nodibināts Gaujas Nacionālais parks, un iestādes, kuras nosaukumā ir vārds “nacionālais” izveidošana, sabiedrībā radīja cerību un jauna sākuma, nacionālas pašapziņas sajūtu. Muzicēšana uz Gaujas notika Siguldā kādus divus trīs gadus. Vecākā siguldiešu paaudze tos atceras joprojām. Atjaunotajā tradīcijā piedalījās arī toreizējais laivinieks Māris Ansis Mitrevics, ar stāstiem iedvesmojot jaunāka gadagājuma interesentus.

 Projektā apvienojās astoņas Gaujas krastu pašvaldības un biedrība “Ozollīči”. Muzicēšana saulrietā tika papildināta ar ievadošu klusuma pārgājienu, kura laikā īpaša gida pavadībā noskaņoties dabas ritmiem, un noslēdzošu kopābūšanu pie ugunskura vai savstarpējās pēckoncerta sarunās. Klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos notika:  2. jūnijā Elkas kalnā Amatas novadā pie Gaujas izteces avotiem, kur muzicēja Nila Īles sitaminstrumentu ansamblis un šī bija vienīgā vieta, kur muzicēšana notika stacionāri, jo pašas Gaujas tur vēl nav; 9. jūnijā pie Dabara ezera Taurenē Vecpiebalgas novadā, kur muzicēja saksofonists Eduards Raubiško; 16. jūnijā Rutkaviņas dabas takās Rankas pagastā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Egons Kliesmets; 30. jūnijā pie Paideru dzirnavām Lejasciemā Gulbenes novadā, kur muzicēja trompetists Jānis Berkolds; 7. jūlijā Gaujienā Apes novadā, kur muzicēja saksofonists Zintis Žvarts; 14. jūlijā pie Gūdu ieža Līgatnes novadā un 21. jūlijā pie Velnalas Siguldas novadā, kur muzicēja mežradznieks Dainis Tarasovs; 28. jūlijā pie Katlapieža Inčukalna novadā, kur muzicēja saksofonists Kaspars Puikevics- Puikevskis; 4. augustā pie Baltezera kanāla Gaujas galā Ādažos, kur muzicēja trompetists Aivars Osītis un 11. augustā Carnikavā Gaujas labajā krastā pie Gaujas grīvas, kur muzicēja saksofonists Aigars Raumanis. 

Kopumā norisēs piedalījās ap 900 dalībnieku.  Projekta partneri tradīcijas atjaunojumu un mūsdienīgojumu novērtēja kā dzīvotspējīgu un attīstāmu akustiskās kultūras izpausmi. Arī 2018. gadā plānota Gaujas un akustiskas mūzikas klausīšanās piektdienu saulrietos vismaz vienu reizi mēnesī un dažādās Gaujas tecējumā skaņiski un ainaviskai ievērojamās vietās.

Projekts notika ar AS „Latvijas valsts meži”  atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2017” finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja:

Inga Krišāne

Projekta “Klausies Gauju” koordinatore

Zeme ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas simboliem. Tā palīdz, nodrošinot auglību, svētību un atmiņu saglabāšanu. Dodoties tālos ceļos, latvietim svarīgs talismans ir saujiņa dzimtās zemes. Kā skan Latvijas zeme Alūksnē? To šogad pētīja biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns” un jauno mediju māksliniece Zanda Puče, īstenojot projektu “Latvijas zemes skaņas. Alūksne”.

"Alūksne man ir svarīga tādēļ, ka mans vecvecvectēvs Juhans Jurss (1874(6-?)-1957, Tomskā) bija amatnieks, laivu meistars. Viņa uzceltās mājas Alsviķu pagastā sauca par “Atmiņām”. Projekta īstenošanas laikā  noskaidroju, ka savas amatnieka prasmes viņš nodevis tālāk daudziem alūksniešiem," stāsta Zanda.

Izstāde cenšas aptvert visas trīs dimensijas: pagātni, tagadni un arī nākotni. Tas ir savdabīgs stāsts par laiku un cilvēkiem, tehnoloģiju attīstību, vērtībām – zemes un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, izstāstīts, izmantojot multimediālas laikmetīgas tehnoloģijas un dažādu paaudžu Alūksnes vietējo iedzīvotāju stāstus. Zanda Puče: “Es ceru, ka māksla un dialogs ar cilvēkiem palīdzēs ieraudzīt jaunus kontekstus, stiprināt identitātes un piederības sajūtu. Zinu, ka atmiņas dod spēku, tāpat kā laivai naglas, visu satur kopā un stiprina!”

Sabiedrība nedzīvo dzīvi tikai ar vienu laikposma pieredzi – to veido senāks mantojums. Es pūlējos pietuvināties pagātnei pa dažādiem ceļiem, lai  labāk saprastu, kas tā tāda ir. Lai ieraudzītu visu ceļu, iespējams, vajadzīga distance un augstāks lidojums, jo ir kaut kas tāds, kas palika ārpus, tik īsā laikā bija grūti tam piekļūt – ir sajūta, ka tas ir vēl kaut kur dziļāk. Dažbrīd man likās, ka pagātne pastāv savrup, tomēr bija brīži, kad, manuprāt, man  to izdevās piedzīvot. Manā stāstā par Alūksni nav notikumu, es to mēģinu izstāstīt ar skaņām, smaržām un viegliem pieskārieniem. Tajā ir viss, kas man likās svarīgs – zemes skaņu ieraksti, novadnieku stāsti, fotogrāfijas un dokumenti, avīžu ziņu fragmenti, lietas, kurām pieskārušies man tuvi cilvēki.

Izstādē izmantoti vairāki informatīvie kanāli - foto, video, audio un grafika. Ar pašu izveidotu, unikālu, bet vienkāršu tehnoloģiju, Alūksnes iedzīvotāju ieteiktajās enerģētiskajās vietās ir ierakstītas zemes skaņas un to spektra attēli veido grafisku fotogrammu sēriju, kuru  papildina fotogrāfijas, ko radījis Armands Andže ar tehniku, kāda tikusi izmantota Mārtiņa Buclera laikā – lielformāta plēšu kameru.

Vietas, kurās Alūksnes novadā ierakstījām zemes skaņas, ir īpašas, tādēļ, izmantojot karti, kurā tās iezīmēju, brīvajos brīžos aicinu tās apmeklēt arī Jūs!

Zanda Puče 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas maģistrantūras Grafikas nodaļu; 2015. gadā – ISSP Fotogrāfijas skolu; 2014. gadā – Liepājas Universitātes bakalaura programmu Jauno mediju māksla. Šogad ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un biedrības “Siguldas Mākslu serpentīns” atbalstu īstenots projekts “Sveicieni no Siguldas”, 2016.gadā – projekti “MEDĪBAS” un “EX-libri Art Voyage”, 2015.gadā – projekts “Mūsu mājas stāsti” un 2014. gadā – projekts “Pārceltuve”. Vairāk informācijas: zandapuce.lv

Projektu atbalsta: Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Alūksnes Mākslas skola. Projekts īstenots ar “Latvijas valsts mežu atbalstīto Vidzemes kultūras programmas 2017” piešķirto finansējumu. Paldies Ojāram Vēliņam, Andrim Alviķim, Armandam Andžem, Jānim Ciglim,  Daigai Jursai, Ojāram Jursam, Kaulakanu ģimenei, Korpu ģimenei, Jānim Līcim, Jānim Polim, Dainai Saveļjevai, Vitautam Hanzenam un Kasparam Tobim!

Izstāde atvērta no 12. decembra līdz 2018. gada 2. februārim darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00. Ieejas maksa – pieaugušajiem 1.00 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem 0.50 EUR.

Papildu informācija:

Ieva Vītola

Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756

Ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” finansējumu veiksmīgi noslēdzies projekts “Gadsimtu satikšanās. Dāvim Spundem – 140”, kas veltīts Strenču novadnieka jubilejai un viņa atstātā mantojuma – vēsturiskās melnbaltās fotogrāfijas godā celšanai.

Projekta darba grupā vēstures skolotājas Sarmītes Krūzes vadībā kopš mācību gada sākuma aktīvi rosījās Strenču novada vidusskolas skolēni, caur interesantām nodarbēm izzinot savas pilsētas seno fotogrāfiju kā materiālā kultūras mantojuma bagātību.

5. decembrī Strenču novada bibliotēkā bija iespēja redzēt skolēnu sagatavoto prezentāciju “Pagātnes ainava mūsdienu skatos”, kurā atspoguļotas dažādu norišu un objektu pārvērtības līdz mūsdienām.

Strenču novada mājaslapā sadaļā "Tūrisms" pieejama skolēnu izveidota digitāla karte ar atzīmētām vietām, vietu fotogrāfijām un aprakstiem. Tur fotogrāfijās attēloti objekti mūsdienās un pagātnē.

Projekta ietvaros tika izgatavotas 11 lielformāta vēsturiskajās fotokopijas ekspozīcijas izveidei, kas Strenču novada ļaudīm būs īpašs pārsteigums 2018. gada 8. martā – fotogrāfa 140 gadu jubilejas pasākumā  “Uz jubileju ielūdz Dāvis Spunde”.

Informāciju sagatavoja: 

Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja

Strenču novada dome

iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv

Tālr.  +371 64715624

Papildu informācija par programmu:

Ieva Vītola

Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756

Biedrība “Kultūra aTver” sadarbībā ar Vaives, Līgatnes un Drabešu amatu mājām aicināja izzināt maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē, pētot un apkopojot rudzu maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes, uzklausot pieredzes stāstus un iepazīstot maizes tapšanas procesu pie meistariem Cēsu apkaimē.

Projekta noslēgumā maiznieki viesojās Vaives amatu mājā, lai kopīgi meklētu veidu, kā senās receptes un tehnoloģijas pielāgot maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs, tādējādi nodrošinot maizes cepšanas tradīciju pārmantošanu. Visas projekta realizācijas laikā uzkrātās maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes ir apkopotas elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē.

E-brošūra lasāma šeit: Maizes_receptes.pdf  

Oktobra un novembra mēnesī viesojāmies pie maizes cepējiem Liepā, Raunā, Vecpiebalgā, Drabešos, Pārgaujā un Jaunpiebalgā. Maiznieki dalījās pieredzē un dzimtas stāstos par maizītes cepšanu paaudzēs, demonstrēja amata prasmes un vadīja meistarklases maizes cepšanā. Iepazinām maizītes tapšanas procesu no rudzu grauda līdz smaržīgam maizes klaipam uz galda.  Projekta realizācijas laikā apzinājām maizes cepējus Cēsu apkaimē, apkopojām receptes un maiznieku stāstus, izzinājām maizes krāšņu daudzveidību. Novadpētniece Vēsma Johansone dalījās savās zināšanās un apkopotajos materiālos par maizes cepšanas paražām un mutvārdu daiļradi Jaunpiebalgas novadā.

Novembra mēnesī Vaives amatu mājā norisinājās meistarklases tehnoloģijas izpētei maizes cepšanai elektriskajās un gāzes cepeškrāsnīs. Meistarklašu noslēgumā plānojām aprakstīt cepšanas tehnoloģiju, taču maizes tapšanas procesā secinājām, ka katra gāzes un elektriskā krāsns ir ļoti atšķirīga un vienotu tehnoloģiju atrast nav iespējams. Izstrādājām ieteikumus, kuri balstīti maiznieku pieredzē un meistarklasēs gūtajā pieredzē, maizes cepšanai elektriskajās un gāzes plītīs. Ieteikumi atrodami elektroniskā brošūrā “Rudzu rupjmaizes receptes un maizes cepšanas tradīcijas Cēsu apkaimē.

Meistarklases vadīja un pieredzē dalījās maiznieki no Vecpiebalgas, Liepas, Drabešiem, Lēdurgas, Pārgaujas, Jaunpiebalgas, Priekuļiem, Vaives, Raunas, Cēsīm. Projektā iesaistījās un meistarklases apmeklēja interesenti no visas bijušās Cēsu rajona teritorijas. Ar maizes tematikai veltītu tautas mutvārdu daiļradi un muzikālo noformējumu meistarklases bagātināja tautas vērtes kopa “Dzieti”. Kopumā meistarklasēm bijuši 134 apmeklētāji.

Projektu “Maizes cepšanas tradīciju pārmantošana Cēsu apriņķī” finansiāli atbalstīja Vidzemes plānošanas reģions un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:

Laimdota Eliase

Biedrība “Kultūra aTver”

e-pasts: laimdota.lapina PIE gmail PUNKTS com

tālr.: + 371 29352201

Papildu informācija par programmu:

Ieva Vītola

Vidzemes kultūras programmas koordinatore, e-pasts: ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lvTālr.: 25670756