.png)
|
Arhīva kalendārs
“Viduslaiku Valmierā, laikā, kad Hanzas savienība piedzīvoja uzplaukumu - no 13. līdz 16. gadsimtam, tirgošanās nenotika tikai vienā konkrētā vietā. Arī tirgus laukumu vietas laika gaitā pilsētā ir mainījušās. Hanzas stila namiņi Valmierā radīs viduslaiku pilsētas noskaņu. Vienlaikus tie piedāvās īpašu vietu tirdzniecībai dažādos pilsētai nozīmīgos pasākumos, tādējādi atspoguļojot arī Hanzas savienību uzturošo pamatu – tirdzniecību un ekonomiskos sakarus, kas bija nodibināti starp savienībā iesaistītajām pilsētām”, skaidro Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma. Pie Valmieras muzeja tiks uzstādīti kopā astoņi miniatūras, pildrežģa tehnikā būvēti namiņi. Hanzas savienībā viduslaikos, no 13. līdz 17.gadsimtam, apvienojās spēcīgas Baltijas un Ziemeļjūras pilsētas. Savienības pamatā bija politiski un ekonomiski sakari, nozīme bija arī viduslaiku tirgotāju nodibinātajām savstarpējām attiecībām un veidotajiem tirdzniecības ceļiem. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem saliekamo Hanzas laika namiņu izgatavošanu un uzstādīšanu veica SIA “MJ Eirobūve” par kopējo summu 41 430,40 EUR. Namiņi tiek uzstādīti projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienības Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma. Projektā viens no partneriem ir arī Vidzemes plānošanas reģions.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā
Projekta mērķis ir iesaistīt svarīgākos reģionus un ieinteresētās puses (stakeholders) Centrālajā Baltijas jūras reģionā, lai izveidotu ilgtspējīgu partnerību un sadarbības platformu pieteikuma izstrādāšanai Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmai. Projekts, kas izstrādāts šīs programmas ietvaros, būtu viens no veidiem, kā realizēt konkrētas projekta partneru idejas transporta koridora attīstībai Rietumu - Austrumu virzienā (Zviedrija - Krievija). Šī projekta ietvaros VPR būs iespēja turpināt citos projektos (piemēram, TENTacle) iesākto darbu transporta jomas attīstībā. CBTRAN projekta ietvaros reģions identificēs un izvērtēs potenciālās iespējas, ko tā pašvaldības varētu izmantot, ja tiktu attīstīts transporta koridors Rietumu - Austrumu virzienā. Šis ir būtisks darbības virziens, ņemot vērā to, ka tas ir vērsts uz sasniedzamības uzlabošanu reģionā, kā arī to, ka pēdējā laikā lielāka uzmanība ir pievērsta Ziemeļu - Dienvidu transporta virzieniem (piemēram, sakarā ar Rail Baltica projektu). Kvalitatīva pieteikuma izstrāde Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ir laikietilpīgs process, kurā viena no svarīgākajām sastāvdaļām ir diskusijas starp visiem projektā iesaistītajiem partneriem, lai panāktu vienošanos par projekta konceptu un izvairītos no iespējamiem pārpratumiem. CBTRAN projekts sniegs iespēju vairākas reizes tikties ar projekta partneriem, kas radīs labvēlīgus apstākļus konkurētspējīga pieteikuma iesniegšanai Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā. Viena šāda partneru tikšanās jau ir notikusi Zviedrijā (Erebrū), oktobrī paredzēta nākamā tikšanās Latvijā (Cēsīs). Projekta partneri ir no Latvijas (Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni), Zviedrijas, Somijas un Igaunijas. Projekts tiek realizēts ar Zviedrijas Institūta finansiālu atbalstu. Zviedrijas Institūta mājaslapa: www.si.se/balticsea Papildu informācija: Andžejs Stepančuks, VPR Telpiskās plānošanas eksperts, mob. 25951714, e-pasts: andzejs.stepancuks PIE vidzeme PUNKTS lv
Šovasar HANSA projekta partneri daudz laika ir veltījuši vietējās Hanzas vēstures izpētei, tādējādi bagātinot zināšanas par pilsētu pagātni. Iegūtie rezultāti pēc apkopošanas noderēs jaunu un autentisku tūrisma produktu izveidei un popularizēšanai. Sanāksmes dalībnieki arī vienojās par projekta mobilās aplikācijas izstrādi, norunājot pamatprincipus, kā tiks veidota aplikācija, kas būs atbalsts pilsētu viesiem, informāciju par tūrisma objektiem un maršrutiem padarot viegli pieejamu un saprotamu.
Būtisks projekta posms ir gaidāms nākamā gada sākumā, kad projekts HANSA sāks dalību starptautiskajās tūrisma izstādēs. Līdz pirmajai izstādei “Reisen Hamburg” Vācijā darāmo darbu sarakstā ir projekta stenda un informatīvo materiālu izveide. Projekta partneri sadarbosies arī piedāvājumu izstrādē tūrisma operatoriem un individuāliem klientiem. Partneri vienojās arī par nākamās sanāksmes norises laiku un vietu, kas notiks novembra vidū Vīlandē (Igaunijā). Nākamajā tikšanās reizē liela uzmanība tiks pievērsta “Hanzas gastronomijas” zīmola attīstībai – plānots, ka Vīlandē notiks starptautiska meistarklase pavāriem no visām HANSA projekta pilsētām, lai paaugstinātu vietējā kulinārā piedāvājuma kvalitāti.
Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris. Vairāk par projektu lasiet šeit. Sekojiet līdzi aktualitātēm arī projekta Facebook lapā un projekta mājaslapā!
Papildu informācija: Rūta Vasermane Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālr.: +371 64116007 E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv
Konferences runātāju vidū būs ne tikai projekta partneri, bet arī Nīderlandes dažādu nozaru amatpersonas. Būtiska konferences daļa būs diskusiju sesijas starp runātājiem un konferences apmeklētājiem. Plašāka informācija par konferenci ir pieejama šeit: http://www.interregeurope.eu/sware/events/event/188/sware-launching-conference/ Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Tas tiek panākts ar partneru reģionu politikas instrumentu uzlabošanu, lai radītu labāku līdzsvaru starp dabas resursu un radītā kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Projekta gaitā notiks ne tikai mācīšanās un labo prakšu pārņemšana, bet arī tiks veidots rīcības plāns katram atsevišķam reģionam, tādā veidā uzlabojot esošo regulējumu nozarē. Projekta ietvaros tiks veidotas arī jaunas līdzdalības formas, kurās tiks iesaistīti dažādu sektoru pārstāvji ar mērķi ieviest efektīvu ilgtspējīgas reģionālās attīstības politiku. Projekta rezultātā tiks uzlaboti pārvaldības procesi un stiprināta reģionu pievilcība, ievērojot jau minēto līdzsvaru starp dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un ekonomiskajiem ieguvumiem. Vairāk par projektu lasiet oficiālajā mājaslapā un SWARE sadaļā VPR mājaslapā.
Papildu informācija: Lelde Ābele Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 29266757 E-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Otrdien, 20. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi), Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2016. gada 30. jūnijam. Tāpat MK tika izskatīts ikmēneša informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju ieviešanas statusu līdz š.g. augustam. FM papildus sniedza informāciju par aktuālo progresu š.g. septembrī: līdz šim ir apstiprināti 79% no ES fondu ieviešanai nepieciešamajiem MK noteikumiem un ir uzsāktas vairums (58%) no visām 2014. – 2020. gada plānošanas periodā paredzētajām projektu atlasēm. “Šī gada laikā valdības veltītā pastiprinātā uzmanība ES fondu investīciju “palaišanai” apritē nodrošina iespēju sasniegt valdības uzstādīto mērķi līdz 2016. gada beigām un apstiprināt gandrīz visus ES fondu ieviešanai nepieciešamos MK noteikumus, t.i. 90% no kopējās ES fondu aploksnes. Tādējādi tiek nodota “stafete” projektu īstenotājiem maksimāli efektīvi izmantot sniegtās iespējas valsts interesēs – attīstības finansējumu infrastruktūrai un citām nozarēm saņemam tieši no ES fondiem, tādēļ kritiski svarīgi, lai šīs investīcijas Latvijā ienāk pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus jāatzīst, ka ES kontekstā Latvija ir līderpozīcijās ES fondu maksājumu saņemšanā,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tāpat ministre uzsvēra, ka Eiropas Komisijai ES fondu ieviešanā ir vairāk jāuzticas dalībvalstīm, lai tādējādi ļautu elastīgāk pieņemt lēmumus un nodrošinātu efektīvāku ES fondu finansējuma ieguldīšanu valsts tautsaimniecībā. Šobrīd norisinās aktīva nākamā ES fondu ieviešanas fāze – projektu līgumu slēgšana un ieviešana. Līdz š.g. 1. septembrim Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 115 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu vairāk nekā 902 miljonu eiro apmērā. Notiek arvien jaunu projektu apstiprināšana, līgumu slēgšana un atbalsta maksājumu veikšana par jau padarītiem darbiem. Kā ziņots, Latvija līdz 2016. gada 12. septembrim ir saņēmusi 6,65% no 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamā ES fondu finansējuma un ar šo statistiku ierindojas sekmīgāko valstu vidū ES fondu ieviešanā, Atzīmējams, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas saņēmusi ne tikai avansa, bet arī starpposma maksājumus – tie iespējami vien pēc darbu daļas veikšanas. Pēc EK iesniegto maksājumu pieprasījumu apjoma Latvija ieņem 4. vietu ES, savukārt pēc saņemtajiem kopējiem maksājumiem – 6. vietu starp visām 28 ES dalībvalstīm. “Šī gada otrā pusē ir straujš izsludināto atlašu un uzsākto projektu skaita kāpums, kā rezultātā Latvija ES fondu ieviešanā ir apsteigusi vairumu citu dalībvalstu. Arvien jaunas tautsaimniecības jomas saņem ES fondu maksājumus, sniedzot iespēju Latvijas prioritātēs ieguldīt ievērojamus papildu līdzekļus. Ja 2016. gadu varam uzskatīt par ES fondu investīciju stratēģisko izvēļu un priekšnosacījumu izstrādes periodu, tad, sākot ar 2017. gadu, varam sagaidīt ievērojamu pieaugumu investīcijās un reālā naudas plūsmā tautsaimniecībā un valsts budžeta ieņēmumos, saņemot maksājumus no Eiropas Komisijas par sekmīgi īstenotiem projektiem. Tāpat, raugoties tālredzīgi un balstoties uz risku izvērtējumu, svarīgi, lai šobrīd panāktais sasniegums – iespēja īstenot projektus – tiktu sekmīgi izmantots. Šobrīd aktuāls jautājums, vai būs pietiekama nozaru, tai skaitā darbaspēka, kapacitāte” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Papildus MK īpaši tika atzīmēti vēl šogad pieņemami lēmumi nozīmīgu investīciju stratēģiskās izvēlēs un nosacījumos gan veselības jomā, gan saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kā arī Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas projekta pabeigšanu. Bez tam, FM vērsa valdības uzmanību uz investīciju “absorbcijas” izaicinājumiem, kas varētu rasties intensīva investīciju kāpuma periodā īpaši 2017. – 2019. gadā. FM atsaucas arī uz nākamo gadu investīciju ieviešanas kapacitātes trūkuma un nozaru ekonomikas “pārkaršanas” risku, kas aprakstīts arī š.g. septembra Latvijas būvniecības nozares pārstāvju “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” vēstulē par naudas plūsmas sabalansēšanu vidējā termiņā. Jautājums izskatīts arī Saeimas Eiropas lietu komisijā š.g. 19. septembrī, izskatot ES fondu investīciju progresa jautājumu. Ņemot vērā, ka turpmākajos gados paredzams straujš būvniecības un citu darbu pieprasījuma kāpums, Ekonomikas ministrijai kā par būvniecības nozari atbildīgā ministrija apņēmās veikt analīzi par turpmākajos gados kopumā valstī sagaidāmām investīcijām, darbaspēka un citu resursu pieejamību un ietekmi uz tirgus cenu un kvalitāti. Ekonomikas ministrija veiks ekonomikas pārkaršanas risku analīzi un līdz š.g. 31. decembrim iesniegs MK informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu ekonomikas pārkaršanas risku novēršanu vai mazināšanu un sabalansētu ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju plūsmu ar būvniecību saistītajos projektos. Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK arī turpmāk sniegs ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā – informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem. Papildus, sākot ar 2016. gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu.
Ziņojumi MK pieejami ES fondu mājaslapā. Informācija par visām ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm ir pieejama šeit.
Informācijas sagatavotājs:
ES programma „Eiropa pilsoņiem” sastāv no divām atbalsta darbībām: 1. atbalsta darbība – Eiropas vēstures piemiņas pasākumi Atbalsta darbības mērķis ir tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem, rosinot debates par Eiropas Savienībai aktuālajiem jautājumiem vietējā, reģionālā un starptautiskā-dalībvalstu līmenī. Veicināt iedzīvotāju iespējas piedalīties ES politikas veidošanas procesos, stiprināt solidaritāti Eiropas pilsoņu vidū, kā arī nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespēju palielināšanos, lai to biedrus un plašāku sabiedrību iesaistītu ES demokrātiskajā dzīvē. Šis informatīvais seminārs ir īpašs ar to, ka līdztekus informācijai par programmas specifiku un veidlapas aizpildīšanu tajā piedalīsies eksperts, kurš stāstīs par programmas prioritātēm un par iespējām tās veiksmīgi integrēt projektos. Projekta iesniedzēja pieredzē dalīsies Tukuma novada domes Attīstības nodaļas projektu vadītāja Inga Helmane. Viņa stāstīs par 2. atbalsta darbības 1. apakšpasākuma "Pašvaldību sadraudzība" ietvaros, 2016. gadā atbalstīto projektu: „The diversity unites us”. Par daudzgadu prioritātēm un to izvirzīšanas lomu projektu pieteikumos ES programmā "Eiropa pilsoņiem" stāstīs Latvijas Universitātes vēstures doktorants, Baltijas Starptautiskās akadēmijas lektors Eiropas vēsturē – Edgars Engīzers.
ES programmas “Eiropa pilsoņiem” Informācijas punkta Latvijā e-pasts eiropapilsoniem PIE km.gov PUNKTS lv,
Informāciju sagatavoja: Kultūras ministrijas e-pasts: eiropapilsoniem PIE km.gov PUNKTS lv
SWARE atklāšanas konferencē runātāji pievērsa uzmanību tādiem nozīmīgiem projekta aspektiem kā pārvaldība, sabiedrības līdzdalība un līdzsvars starp dabas/kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Projektā iesaistīto institūciju pieeja iepriekš minētā līdzsvara veidošanai un pieredze plašākas sabiedrības iesaistīšanā ļaus pilnveidot šos aspektus katrā no projektā iesaistītajiem reģioniem. Konferences pārvaldības sadaļā tika uzsvērta ieinteresēto pušu iesaistes nozīme. Plašāka iesaiste un paaugstināta institūciju spēja pielāgoties uzlabo pārvaldības procesu un padara to uzticamāku, pamatotāku un efektīvāku. Projekta satura sadaļā privātā un publiskā sektora pārstāvji prezentēja ilgtspējīgas attīstības piemērus ūdensceļu reģionos. Piemēri no Nīderlandes (sabiedriskais transports Aqualiner un Waterbus iekšzemes ūdensceļos) un Slovākijas-Ungārijas pierobežas (veloceliņi un citi infrastruktūras uzlabojumi) parādīja, ka ūdensceļu reģionos ir iespējams tuvoties līdzsvaram starp dabas/kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību.
Konferences līdzdalības sadaļā runātāji koncentrējās uz plašākas sabiedrības iespējām iesaistīties pārvaldes procesos, prezentējot dažādus iesaistīšanas mehānismus. Būtiskākie šķēršļi iesaistīto pušu līdzdalības uzlabošanai ir laika un citu resursu patēriņš, kā arī iespējas sastapties ar iesaistīto pušu savstarpējiem konfliktiem. Tajā pašā laikā runātāji uzsvēra, ka ieguldītais darbs līdzdalības stiprināšanā ir ļoti vērtīgs un nepieciešams. Konferences gaitā pēc katras sadaļas tika organizēta diskusija, kurā dalībnieki varēja uzdot precizējošus jautājumus. Jautājumu loks skāra gan praktisko, gan teorētisko pusi, dažādām iesaistītajām pusēm (gan no privātā, gan no publiskā sektora) apmainīties ar pieredzi. “Paldies projekta SWARE atklāšanas konferences organizētājiem par uzaicinājumu! Esam gandarīti, ka bija iespēja klātienē vērot startu nozīmīgam projektam. Vēstniecība atbalsta šo sadarbību un pieredzes apmaiņu starp valstu reģioniem un institūcijām, kas projekta gaitā dos iespējas konkrētai pieredzes apmaiņai līdzīgu problēmjautājumu risināšanā,” sacīja Latvijas vēstniece Nīderlandē I. Rūse. “Dienvidholandes reģions ir unikāls Eiropā, jo šeit ir lielākais iedzīvotāju blīvums visā Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā saprotams, ka Vidzeme ir pavisam atšķirīga no Dienvidholandes, līdz ar to ir liels gandarījums, ka tik dažādu reģionu organizācijas spēj atrast kopsaucēju un pētīt labos piemērus kopīga projekta ietvaros. Iekšzemes ūdensceļu pārvaldības un attīstības situācija katrā no projekta reģioniem ir atšķirīga, tāpēc katrai iesaistītajai valstij un reģionam šī būs laba pieredze,” atzina I. Rūse.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas finansētais projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots no 2016. gada aprīļa līdz 2020. gada septembrim. Projekta mērķis ir veicināt iekšzemes ūdensceļu reģionu dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību. Tas tiek panākts ar partneru reģionu politikas instrumentu uzlabošanu, lai radītu labāku līdzsvaru starp dabas resursu un radītā kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Projekta gaitā notiks ne tikai mācīšanās un labo prakšu pārņemšana, bet arī tiks veidots rīcības plāns katram atsevišķam reģionam, tādā veidā uzlabojot esošo regulējumu nozarē. Projekta ietvaros tiks veidotas arī jaunas līdzdalības formas, kurās tiks iesaistīti dažādu sektoru pārstāvji ar mērķi ieviest efektīvu ilgtspējīgas reģionālās attīstības politiku. Projekta rezultātā tiks uzlaboti pārvaldības procesi un stiprināta reģionu pievilcība, ievērojot jau minēto līdzsvaru starp dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un ekonomiskajiem ieguvumiem. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.
Papildu informācija: Lelde Ābele Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Tālrunis: +371 29266757 lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lai popularizētu un iedzīvinātu Hanzas savienības mantojumu Valmierā, no 2.septembra Valmieru pie pilsētas muzeja rotā Hanzas laiku stilizēti namiņi. Tie izgatavoti pildrežģa tehnikā, kas viduslaikos tradicionāli tika lietota māju būvniecībā. Namiņi tiks izmantoti dažādās izstādēs un tirdziņos, kā arī tie palīdzēs uzburt Hanzas laiku sajūtu valmieriešiem un pilsētas viesiem.
Kā reģioni apkārt Baltijas jūrai var strādāt kopā, lai uzlabotu un attīstītu ilgtspējīgu transporta koridoru virzienā no Rietumiem uz Austrumiem? Vidzemes plānošanas reģions (VPR), projekta CBTRAN ietvaros, mēģinās atrast atbildi uz šo jautājumu, un izstrādās projekta pieteikumu Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmai.
21. septembrī Nīderlandes pilsētā Hāgā notiks Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) atklāšanas konference, lai informētu plašāku sabiedrību un noteiktas mērķa grupas. Konferences dalībnieki pārrunās tādus svarīgus jautājumus kā dabas un kultūras mantojuma pārvaldība, projekta SWARE saturs un mērķa grupu iesaistes iespējas.
Kultūras ministrijas ES programmas "Eiropa pilsoņiem" informācijas punkts Latvijā aicina piedalīties bezmaksas informatīvajā seminārā, kurš notiks 10. oktobrī Rīgā, viesnīcā „Astor Riga Hotel”, Z. A. Meierovica bulv. 10, „Mikhail Tal” konferenču telpā.
21. septembrī Nīderlandes pilsētā Hāgā notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) īstenotā projekta “Mantojuma ilgtspējīga attīstība ūdensceļu reģionos” (SWARE) atklāšanas konference. Aptuveni 70 pasākuma viesu vidū bija arī Latvijas vēstniece Nīderlandē Ilze Rūse, kura atzina, ka projekts ir laba iespēja abu valstu reģionu institūcijām mācīties un uzlabot ūdensceļu pārvaldību.
