No 28. jūlija līdz 3. augustam Madonā ar sešiem koncertiem un meistarklasēm jaunajiem mūziķiem atzīmēs 22. latviešu mūzikas svētkus. Kā ierasts, šie svētki ļaus pārliecināties par latviešu klasiskās un laikmetīgās mūzikas daudzveidīgumu un rokrakstu dažādību — no Jāņa Mediņa un Lūcijas Garūtas līdz Pēterim Plakidim, Andrim Dzenītim un visjaunākajiem skaņražiem. Topošajiem mūziķiem un komponistiem šie svētki ir iespēja slīpēt prasmes pie izciliem meistariem. Koncertos uzstāsies pianists Reinis Zariņš, klavierkvartets Quadra, meistarklašu pasniedzēji, pianists Aldis Liepiņs, baritons Armands Siliņš, mecosoprāns Ieva Parša.

Jau otro gadu ar VPR, LVM un VKKF atbalstu Vecpiebalgā 20. jūlijā notiks zeķu adīšanas konkurss “Mācies, meitiņ, zeķi adīt”. Konkursa mērķis ir rosināt interesi par zeķu adīšanas vēsturi un valkāšanas tradīcijām, tādējādi veicinot kultūras mantojuma pētniecību un tradīciju saglabāšanu.

Biedrība „Mazsalacas draugi” īsteno Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019.gada projektu konkursa  projektu lībiešu aktivitātēm Mazsalacas novadā. Biedrība pieteiktajā projektā „Lībiešu valoda skan Salacas krastos” paredz kopt Salacas krastos esošo Mazsalacas Lībiešu pilskalnu, apgūt kultūrvēstures zīmes Skaņākalna dabas parkā un likt skanēt senajai, pirmo Latvijas iedzīvotāju valodai – lībiešu valodai skaistajos Salacas upes krastos. 

2019. gada 13. jūlijā, realizējot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu “Anglijas karaļa Henrija VIII mūzika Sēļu muižā”, norisināsies Sēļu muižas dārza svētki, kas apmeklētājus priecēs jau ceturto gadu un ir kļuvuši par Mazsalacas novada tradīciju.

Cēsu Mākslas festivāls šovasar notiek no 6. jūlija līdz 18. augustam. Pirmajā festivāla nedēļā  apmeklētāji aicināti uz kino programmas “Kalni” atklāšanu ar brīvdabas seansu pie Spoguļklintīm, dzejas perfromanci un latviešu trimdas komponistu vokālās mūzikas koncertu “Tuvās un tālās solodziesmas”. Ik dienu apskatāmas arī vērienīgās festivāla vizuālās programmas izstādes.

29. un 30. jūnijā Vecpiebalgas “Vēveros” ciklā “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!” norisinājās Latvijas vēstures materiālu krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju rīkotais novadpētnieku mācību seminārs ar lauka praksi. Seminārs, kurā piedalījās 20 novadpētnieki – gan interesenti-amatierpētnieki, gan profesionāli vēsturnieki, bibliotekāri un folkloristi, pulcēja dalībniekus no dažādām Vidzemes vietām, Ziemeļlatgales, Rīgas.

Šī gada 13. jūlijā pulcēsimies Zaubes ezera krastos, kas būs pārtapuši savvaļas garšu piedzīvojumā. Tas ir festivāls domu biedriem, kam daba un kulinārija sirdī. Tā ir dalīšanās ar paaudžu paaudzēs mantotām savvaļas produktu izmantošanas un gatavošanas prasmēm kopā ar profesionālu pavāru mūsdienu garšu piesitienu. Festivāls ir par cieņpilnu attieksmi pret dabu, tās bagātību novērtēšanu un saprātīgu izmantošanu, dalīšanos ar zināšanām un tradīciju turpināšanu.

No 19. līdz 27.jūlijam Gaujienu pieskandinās Vītolēni - radošā vasaras mūzikas nometne. 150 dalībnieki vecumā no 10-18 gadiem izbaudīs saspringta darba un dzirkstoša prieka pilnu nedēļu, muzicēs un dziedās kopā ar profesionāliem mūziķiem, pedagogiem un brīvprātīgajiem darbiniekiem, lai Jāzepa Vītola 156.dzimšanas dienu atzīmētu ar skaistiem koncertiem. Nometne Vītolēni notiek kopš 2003. gada, lai turpinātu dižā skaņraža Jāzepa Vītola galveno mērķi – veidot muzikāli izglītotu tautu.

2019. gada 26. un 27. jūlijā Gulbenē norisināsies ZINĀŠANU, PRASMJU, TRADĪCIJU, RADOŠUMA un BAUDU aktivitātes 2. Starptautiskajā mākslas festivālā un konferencē „Divi Jūliji. STRAUME”. Projekts aktualizē Gulbenes novadā dzimušo lietišķās mākslas meistaru Jūlija Straumes  (1874–1970) un Jūlija Madernieka  (1870-1955) atstātā mantojuma nozīmīgumu pāri laikam.

Sestdien 27. jūlijā Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras kopa Tarkšķi no Iecavas. Sākums 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma. Aicinām uzvilkt tautastērpu un izbaudīt Etnonakti!