Pavisam drīz - 22. jūnijā plkst. 19:00 Strenču brīvdabas estrādē būs iespēja dzīvot līdzi krietnā kareivja Šveika dēkām, ko iestudējuši Strenču novada kultūras darbinieki.

Vasarā tiks īstenota lielākā daļa no 44 atbalstītajiem projektiem Vidzemes kultūras programmas ietvaros, ko arī šogad organizē Vidzemes plānošanas reģions. To vidū ir gan radošas nometnes, gan festivāli, gan koncerti, gan mākslas, mūzikas pasākumi.

21. jūnijā Jaunlaicenes pagastā pie estrādes iedegs vienu no daudzajiem ugunskuriem Latvijā projekta “1836” ietvaros, izgaismojot mūsu valsts robežu. 2018. gadā apkārt Latvijas robežai vīsies tūrisma ceļš 1836 km garumā. Lai izgaismotu mūsu valsts robežu, šogad un nākamgad 21. jūnijā iedzīvotāji aicināti iedegt saulgriežu ugunskurus pierobežas pašvaldībās.

Tuvojoties saulgriežu pilnbrieda laikam, jau šajā nedēļas nogalē, 17. jūnijā notiks pļavas zāļu zināšanu un jušanu brīvdiena “ Zaļā brīvdiena” . „Zaļā brīvdiena” ir viens no „Eiropas gastranomijas reģiona” pasākumiem. To pavadīt Āraišu arheoloģiskā parka teritorijā aicināts ikviens, kas vēlas koncentrētā veidā uzzināt un izmēģināt, kā iespējams izmantot dabas resursus savā ikdienā.

Lai ieskandinātu Latvijas simtgadi un popularizētu tradicionālās kokles spēles tradīcijas, kā arī veicinātu Latvijas kultūrvēsturiski nozīmīgo vietu atpazīstamību, dziedāšanas svētku aizsākuma vietā Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzālē, Dikļos no 2017.gada 28.jūnija līdz 1.jūlijam norisināsies Pasaules koklētāju nometne. Nometnes noslēgumā kopīgi apgūtais tiks atskaņots XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Noslēguma modelēšanas koncertā un pasākumā, kas norisināsies Kocēnu novada augstākajā un mītiskiem nostāstiem bagātākajā vietā – Zilākalnā.

Piektdien, 9. jūnijā, koncertzālē “Cēsis”, atzīmējot Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica jubilejas gadu, izskanēja īpaši veidots koncertuzvedums “Veltījums Orfejam”.  Kopā ar viesiem – soprānu Ingu Kalnu, franču pianistu Likā Debargu, lietuviešu obojisti Justi Gelgotaiti, aktrisi Gunu Zariņu un kori “...Kamēr”, mūzikā un dzejā klausītājiem bija iespēja izdzīvot sengrieķu mītu par pravieti, kas ar savu spēli spēj apburt dzīvās un nedzīvās būtnes. Koncertuzveduma režisore un scenogrāfe - Margo Zālīte.

Cēsu Mākslas festivāls šogad apmeklētājus gaida no 15. jūlija līdz 13. augustam, kā šīs vasaras īpašo projektu piedāvājot kino programmu “Upe” – seansus uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm. Festivāla mūzikas programmā pārsteigumus sola eksperimentāls priekšnesums ar izcilo latviešu pianistu Reini Zariņu un holandiešu gleznotāju Marilēnu Šiltkampu, kā arī sitaminstrumentālistu grupa Perpetuum ritmico un jaunā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema saspēlē ar klarnetistu Mārtiņu Circeni. Laikmetīgās mākslas procesus un personības šogad piedāvāsim iepazīt priekšlasījumu ciklā, bet teātra mīļiem, kā ierasts, Cēsīs būs iespēja noskatīties pēdējā gada spilgtākās teātru izrādes. Pēc ilgāka pārtraukuma festivāla programmā atgriezīsies balets ar koncertu “Alekseja Avečkina zvaigzne”, bet Cēsu Pils parka estrādē gaidāms unikāls notikums – pasaulslavenā argentīniešu komponista, vairāku Frānsisa Forda Kopolas filmu mūzikas autora Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar iestudējums.

Piektdien, 9. jūnijā, plkst. 19.30, koncertzālē “Cēsis”, atzīmējot Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica jubilejas gadu, gaidāms īpaši veidots koncertuzvedums “Veltījums Orfejam”.  Kopā ar viesiem – soprānu Ingu Kalnu, franču pianistu Likā Debargu, lietuviešu obojisti Justi Gelgotaiti, aktrisi Gunu Zariņu un kori “...Kamēr” mūzikā un dzejā izdzīvosim sengrieķu mītu par pravieti, kas ar savu spēli spēj apburt dzīvās un nedzīvās būtnes. Koncertuzvedums Margo Zālītes režijā Latvijā būs skatāms un dzirdams tikai vienu reizi.

Ceturtdien, 8.jūnijā, plkst.16.00 Cēsu Vēstures un Mākslas muzejā notiks izstādes "Kurzemes albums” atklāšana. Piedalīsies arī mākslas zinātniece Edvarda Šmite.

Tie būs šā gada grandiozākie un vērienīgākie svētki – tā gribas apgalvot par Gulbenē gaidāmajām Novadnieku dienām 2017, kurām esam devuši spēcīgu nosaukumu - “Novads. Saknes. Piederība”. “Mēs esam izkaisīti pa visu pasauli. Laiks savējos saukt mājās – uz īsu brīdi vai pa visam.