|
Arhīva kalendārs
Šobrīd uzsākts aktīvs darbs pie esošās situācijas izpētes, apzinot, kādas būtu ekspertam nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences un kā šādai mācību programmai labāk iekļauties izglītības sistēmā. Mācību programmas testēšanā nākamgad piedalīties tiks aicināti arī vietējie Vidzemes uzņēmumi. Izstrādātais mācību saturs būs brīvi pieejams visiem interesentiem. Lai pēc iespējas efektīvāk izstrādātu pārtikas un lauksaimniecības blakusproduktu un atkritumvielu valorizācijas eksperta profilu, aicinām aizpildīt detalizētu anketu, kas paredzēta lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmumiem, izglītības iestādēm, pētniecības centriem un politikas veidotājiem, kas darbojas bioekonomikā vai izglītībā. Anketu īpaši aicināti aizpildīt uzņēmumi, kuri kaut reizi ir domājuši par savu ražošanas atkritumvielu vai blakusproduktu pilnvērtīgāku izmantošanu. Oktobrī paredzēta arī fokusgrupa tiem, kas ieinteresēti sniegt savu ieguldījumu šīs programmas attīstībā. To iespējams norādīt, aizpildot anketu šeit: https://forms.gle/vRHJu7G6HFbqsdrN7. Plānots, ka šāda profila un tam nepieciešamā mācību satura izstrāde sniegs būtisku ieguldījumu Vidzemes reģiona bioekonomikas attīstībā, uzlabojot uzņēmumu spējas pilnvērtīgi izmantot savā ražošanas procesā radušos blakusproduktus un atlikumvielas, kā arī palīdzot atbalstīt biznesa projektus, kas spēj radīt jaunus produktus un procesus ar augstu pievienoto vērtību. Vairāk informācijas par projektu var atrast: http://byp4dev.eu/ Projekts “Profesionālā pilnveide pārtikas jomas blakusproduktu izmantošanā” (Byp4Dev) finansēts no Eiropas programmas "Erasmus+", kas atbalsta iniciatīvas, kas saistītas ar izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā. Tā īstenošanā iesaistījušies pieci partneri no Spānijas, Somijas, Grieķijas, Latvijas un Portugāles. Vairāk par projektu: Maija Rieksta, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26099521, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, +371 25865495, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Vārds “energoefektivitāte” arvien vairāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē, gan pieaugošu prasību, gan arī ekonomisku apsvērumu ietekmē. Tomēr sabiedrībā ir izveidojies nepamatots priekštats par kultūras mantojuma nozares attiecībām ar energoefektivitāti. Radusies ilūzija, ka kultūras pieminekļi patērē ievērojamus energoresursus, bet to siltināšana saskaras ar aizliegumiem. Patiesībā kultūras mantojuma aizsardzības filozofija māca sabiedrību dzīvot atbildīgāk, būvētais mantojums atspoguļo izcilākos zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumus gadsimtu griezumā, veido kvalitatīvu, ērti lietojamu un racionālu cilvēka dzīves telpu. Vēsturiskās ēkas izceļas ar ilgu kalpošanas mūžu, dabīgu un videi draudzīgu vietējo materiālu izmantošanu, salīdzinoši mazu enerģijas patēriņu to būvniecībā un ir gudras lietojumā. Ir nobriedis laiks dziļākai sarunai par kvalitāti, sinerģiju starp dažādām kategorijām, apstākļiem, ļoti plašu interešu un principu ievērošanu. Teorijām jābūt izsvērtām, konkrētos apstākļos adaptētām. Kas veiksmīgi darbojas vienā vietā, mehāniski pārnests uz citu, var graut vides kvalitāti. Katra vieta Eiropā vispirms ir cilvēkiem kas tur dzīvo. Kultūras mantojuma teorija aicina censties mūsdienu vajadzības, pirmkārt, apmierināt ar jau uzbūvēto. Arvien aktuālāk kļūst nedarīt neko lieku, nevajadzīgu, nesarežģīt to, kam pamatā ir gadsimtos pierādīta vienkārša savstarpēja sakarība, mācīties no pagātnes, bet tajā nepalikt. Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Kultūras mantojums var kļūt par instrumentu izpratnes veicināšanai ilgtspējībā. Tāpēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni. Vairāk informācijas: https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/eiropas-kulturas-mantojuma-dienas-2022?date=0 Jautājumu gadījumā sazināties ar: Kristīni Ābeli 67229272, Lindu Zonni-Zumbergu 67213113
“Demokrātiskajām institūcijām ir pastāvīgi jāiegūst un jāatgūst iedzīvotāju uzticēšanās. Sastopoties ar jaunajiem, vēstures mestajiem izaicinājumiem, mums jābūt uzdevumu augstumos. Tāpat kā Eiropas iedzīvotājiem, kad pie viņu namdurvīm klauvēja miljoniem Ukrainas bēgļu. Tā ir Eiropa savā labākajā izpausmē. Apņēmības un solidaritātes savienība,” Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Savā 2022. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izklāstīja pamatiniciatīvas, kuras Komisija plāno īstenot nākamajā gadā. Daudzas no tām formulētas, reaģējot uz pilsoņu ieteikumiem, kas tika saņemti konferences par Eiropas nākotni gaitā. Lūk, dažas no šīm iniciatīvām:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vidzemes plānošanas reģions uzsācis darbu “Erasmus+” programmas projektā "Byp4Dev", kura galvenā iecere ir mācību programmas izstrāde pārtikas un lauksaimniecības jomas profesionāļiem, studentiem, absolventiem un citiem interesentiem, lai veicinātu lauksaimniecības un pārtikas sektora blakusproduktu un atlikumvielu efektīvāku izmantošanu jeb valorizāciju. Partneri koncentrēsies uz eksperta profila izstrādi, kas viegli integrējams profesionālās izglītības programmās. Plānots, ka jaunizveidotais profils atbildīs bioekonomikas nozarē pastāvošajām vajadzībām un iespējām dažādos projektā iesaistītajos reģionos Spānijā, Somijā, Grieķijā, Latvijā un Portugālē.
Eiropas kultūras mantojuma dienas ir skaista Eiropas tradīcija, kurā Latvija iesaistījusies jau 28 gadus, katru gadu aicinot pievērst uzmanību izvēlētajai gada tēmai un atverot vērtīgu, sabiedrībai interesantu un iedvesmojošu objektu durvis. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2022. gada Eiropas kultūras mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu veltītu atbildīgai attieksmei pret nākotni, vēloties izcelt tādus būvētā mantojuma objektus, kuri radīti vai kvalitatīvi atjaunoti atbilstoši ilgtspējības principiem. Tie ir gan objekti, kas būvēti ilgam mūžam ar racionālu materiālu lietojumu, lēti ekspluatācijā, viegli atjaunojami un tādi, kas prasa mazu energoresursu izlietojumu un ir videi draudzīgi, gan arī vēsturiskas būves, kas padarītas “gudras”, izceļot lietderības un estētikas veiksmīgākos “sakausējumus”. 
Savā 2022. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izklāstīja pamatiniciatīvas, kuras Komisija plāno īstenot nākamajā gadā. Daudzas no tām formulētas, reaģējot uz pilsoņu ieteikumiem, kas tika saņemti konferences par Eiropas nākotni gaitā.