Arhīva kalendārs

Īpašā Eirobarometra “Jaunatne un demokrātija Eiropas Jaunatnes gadā” dati rāda: tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa Latvijas jauniešu aktīvi izmanto savas Eiropas Savienības (ES) pilsoņa tiesības un ES programmu un projektu piedāvājumu. Tajā pat laikā Latvijas iedzīvotāji, it sevišķi jaunatne, vēlas saņemt vairāk informācijas par Eiropas Savienības nodrošinātajām tiesībām un iespējām, tāpēc Eiropas Komisija uzsāk informatīvo kampaņu „Acis vaļā”. Kampaņas gaitā sabiedrība tiks aktīvi informēta par pašreizējām programmām un iespējām, ko finansē no Eiropas Savienības budžeta, kā arī tiks izsludināts konkurss, kurā varēs laimēt divus portatīvos datorus.

Kampaņas ietvaros Latvijas jauniešus informēs par iespējām mācīties, studēt, strādāt, iziet praksi, bezmaksas iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, piedalīties brīvprātīgo darbā vai pieredzes apmaiņas projektos citās ES dalībvalstīs, ko nodrošina ES finansējums. Kampaņas gaitā jaunieši uzzinās par pieejamajām ES programmām, kā arī iepazīs vienaudžu pieredzi, kas gūta piedaloties un līdzdarbojoties jauniešiem aktuālajās ES programmās. Papildus informatīvajām aktivitātēm jaunieši varēs piedalīties konkursos, izaicinājumos, viens otru iedrošinot izmantot esošās iespējas.

Eiropas Savienība jauniešiem piedāvā dažādas karjeras izaugsmes, izglītības ieguves, kvalifikācijas paaugstināšanas, pieredzes apmaiņas un citas vērtīgas laika pavadīšanas iespējas.  Piedāvājuma pamatā ir pašu jauniešu veidotais pieprasījums: trešdaļa aptaujāto par ES galveno problēmu uzskata sociālo nevienlīdzību (36 %) un bezdarbu (32 %). Šīs problēmas ir sevišķi izteiktas jauniešu vidū. Turklāt Latvijas jaunatne par būtisku uzskata garīgās un fiziskās veselības, labklājības uzlabošanu, cīņu pret nabadzību, sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, nodarbinātības veicināšanu un nepieciešamību pēc pasākumiem, kas uzlabotu mācību, studiju un prakses procesus.

Kampaņa norisināsies no 2022. gada 15. jūnija līdz 2022. gada novembrim. Tās īstenošanā piedalīsies gan digitālā satura autori (ietekmētāji), gan jaunatnes organizācijas un biedrības. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šādām ES atbalstītajām programmām un iniciatīvām:

• Programma „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” palīdz apgūt nepieciešamās prasmes tiem jaunajiem Eiropas uzņēmējiem, kas vēlas izveidot savu uzņēmumu un sekmīgi to vadīt. Programma jaunajiem uzņēmējiem sniedz zināšanas, palīdz attīstīt uzņēmējdarbības idejas, piedāvā pieredzējušu uzņēmēju atbalstu 1–6 mēnešu ilgā laika posmā.
• „Erasmus+” ir daudziem labi zināma ES programma, kas atbalsta jauniešu izglītību, jaunatnes un sporta jomu Eiropā, pieredzes apmaiņu un mobilitātes iespējas. Mācības un pieredzes apmaiņa tiek īstenota, piemēram, dažādos pasākumos citās dalībvalstīs, kopīgā projektu īstenošanā, studijās utml..
• „Eurodesk” ir jaunatnes informācijas tīkls, kas sniedz informāciju un nodrošina konsultācijas jauniešiem par dažādām mobilitātes iespējām Eiropā. Tā faktiski ir sava veida iespēju datubāze, kur ielūkoties, meklējot mācību, prakses vai citas iespējas.
• Eiropas Solidaritātes korpuss – programma sniedz iespēju 18 līdz 30 gadus veciem jauniešiem iesaistīties solidaritātes pasākumos. Savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem var iesaistīties humānās palīdzības pasākumos. Programma dod iespēju jauniešiem risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, uzlabo jauniešu lietpratību, sekmē sociālo iekļaušanu un stiprina Eiropas vērtības.
• „DiscoverEU” ir ES iniciatīva, kas dod jauniešiem iespēju iepazīt Eiropu un tās daudzveidību. Ik gadu programmā tiek rīkotas divas jauniešu pieteikšanās kārtas, un atlasi izturējušie kandidāti saņem iespēju apceļot un iepazīt Eiropu dabai draudzīgā veidā.
• Projekta „Proti un dari!” nolūks ir pilnveidot to jauniešu prasmes, kuri nestrādā, nemācās, nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Projekts veicina jauniešu izglītību, tostarp aroda apguvi pie meistariem un jauniešu nodarbinātību. Šis projekts tiek īstenots ar NVA un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) starpniecību Jauniešu garantijas projektā, bezdarba mazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
• „Radošā Eiropa” ir Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta kultūras un audiovizuālo nozari. Tās nolūks ir uzlabot māksliniecisko un kultūras sadarbību Eiropā, atbalstīt Eiropas darbu radīšanu, stiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru ekonomisko, sociālo un ārējo dimensiju, veicināt inovācijas un mobilitāti.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre komentē: „2022. gads pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Gan īpašā Eirobarometra dati, gan jauniešu sacītais, ko esam sadzirdējuši, tiekoties dažādos pasākumos, rāda, ka pandēmija būtiski ierobežojusi jauniešiem pieejamās iespējas, radījusi izaicinājumus garīgās un fiziskās veselības jomā, mazinājusi ceļošanu, pieredzes apmaiņu, socializēšanos ar citiem Eiropā dzīvojošajiem jauniešiem. 60 % respondentu Latvijā Eiropas Savienība saistās ar iespēju brīvi pārvietoties, mācīties un strādāt, kur patīk. Eiropas Jaunatnes gads ir Eiropas institūciju atbilde uz iepriekš minētajiem satricinājumiem un sabiedrības pieprasījumu. Šogad daudz vairāk resursu atvēlām jauniešiem un ceram, ka iekavētais tiks atgūts ar uzviju. Kampaņas mērķis ir jauniešus informēt par pieejamajām ES finansētajām programmām, dažādiem projektiem, citām atbalsta formām. Jāteic, programmu patiešām ir ārkārtīgi daudz, un par tām daļēji vai pilnībā tiek maksāts no Eiropas Savienības budžeta. Būtu jāpanāk, ka jaunieši Latvijā vēl vairāk uzzina par savām iespējām un tās izmanto pilnveidojot zināšanas, pieredzi, uzlabojot prasmes un kļūstot konkurētspējīgāki gan Eiropā, gan visā pasaulē. Aptauja rada, ka četras piektdaļas (81 %) Latvijas jaunieši patiesi novērtē, ka dzīvo tieši Eiropas Savienībā – un šai tendencei ir jāsaglabājas!”   

Kampaņu īsteno Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Papildus informācijai: Alīna Radzeviča | alina PIE bsms PUNKTS lv | +371 27 174 964

2. augustā, sākas pieteikšanās Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Strādājošie vecumā no 25 gadiem 8. pieteikšanās kārtā var izvēlēties kādu no vairāk nekā 40 izglītības programmām. Mācībām īpaši aicināti pieteikties sociālā riska grupu nodarbinātie ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, lai izmantotu iespēju iegūt profesiju vai uzlabotu savas digitālās prasmes. Pieteikties mācībām līdz 31. augustam var mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Dati par iepriekšējām pieteikšanās kārtām liecina, ka interese apgūt jaunas zināšanas un paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū palielinās arī to nodarbināto vidū, kuriem šobrīd ir darba tirgus prasībām nepietiekams izglītības līmenis. Kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā mācībās iesaistījušies vairāk nekā 14 000 nodarbināto ar zemu izglītības līmeni, visvairāk – ap 4000 pieteikumu - iepriekšējā pieteikšanās kārtā šī gada sākumā. Pieaugošā iesaiste apliecina, ka nodarbināto, kuriem ir zems vai darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis, vēlme mācīties arvien pieaug.

“Šis un turpmākie gadi Latvijas ekonomikā būs izaicinājumu pilni, tāpēc ir ļoti svarīgi panākt, lai mazāk aizsargātās sabiedrības grupas darba tirgū jūtas droši un neizkrīt no ekonomiskās aprites. Daļai tas varētu nozīmēt atrast jaunu profesiju līdzās esošajai vai, iespējams, papildināt prasmes tagadējā arodā, lai ilgtermiņā stiprinātu savu konkurētspēju. Tieši tāpēc vēlamies mudināt un iedrošināt mazāk aizsargātos darba tirgus dalībniekus izmantot šīs mācību iespējas ar Eiropas un valsts līdzfinansējumu,” uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale – Baumane.

Piedāvājumā 43 izglītības programmas

Turpinot atbalstīt tos nodarbinātos, kas gatavi paaugstināt savas konkurētspējas darba tirgū, šajā kārtā ir iespējams izvēlēties kādu no piedāvātajām 43 izglītības programmām, iegūstot jaunu profesiju, uzlabojot savas prasmes, tajā skaitā digitālās pamata prasmes.

Piedāvātajās 38 profesionālās tālākizglītības programmās varēs apgūt tādas profesijas kā aprūpētājs, betonētājs, elektronikas montētājs, gaļas produktu izgatavotājs, ķīmijas laborants, māsas palīgs, programmvadības metālapstrādes darbgaldu operators, sausās būves montētājs, būvizstrādājumu galdnieks, ceļu būvtehniķis, ģeotehnikas izpētes tehniķis, agrārā sektora komercdarbinieks, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, ķīmisko procesu tehniķis, lopkopības tehniķis, meliorācijas sistēmu būvtehniķis, meža mašīnu operators, mērniecības tehniķis, programmvadības metālapstrādes darbgaldu iestatītājs un vides iekārtu tehniķis. Savukārt 4 profesionālās pilnveides izglītības programmās un 1 studiju kursā varēs apgūt digitālās pamata prasmes.

Kā iepriekšējās kārtās, arī šajā pieteikties izglītības programmām varēs strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu izglītību, jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un ir saglabājuši darba attiecības, kā arī strādājošie pensionāri. Īpaši aicināti pieteikties sociālā riska grupu nodarbinātie ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.

Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes neatkarīgi no pieteikšanās kārtu skaita, taču jāņem vērā, ka vienlaicīgi iespējams mācīties tikai vienā izglītības programmā. Atšķirībā no iepriekšējām kārtām, 8.pieteikšanās kārtā katrs mācību dalībnieks var pieteikties tikai vienai izglītības programmai. Jāuzsver, ka iespēja apgūt profesionālās tālākizglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju, projektā tiks piedāvāta pēdējo reizi.

Mācību līdzmaksājums 5 - 10%

Lai motivētu Latvijas strādājošos iedzīvotājus pieteikties izglītības programmām, lielāko daļu mācību izmaksu arī šajā kārtā sedz ES fondi un valsts. Piesakoties kādā no profesionālās tālākizglītības programmām, strādājošā līdzmaksājums ir 5%, savukārt, izvēloties mācīties profesionālās pilnveides izglītības programmā vai studiju kursā, strādājošā līdzmaksājums ir 10%. Nodarbinātām personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām mācības ir bez maksas.

Šajā pieteikšanās kārtā mācības galvenokārt tiks īstenotas klātienē. Mācību dalībniekiem būs iespēja saņemt ceļa izdevumu kompensāciju uz prakses vietu un atpakaļ, savukārt nodarbinātie no mājsaimniecībām, kurām piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, varēs saņemt atbalstu transporta izdevumu segšanai, lai nokļūtu uz mācību norises vai prakses vietu.

Pieteikšanās 8. kārtā ilgs līdz 31. augustam. Mācību grupu komplektēšana un mācību uzsākšana plānota no šī gada septembra. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem, mācību un atbalsta iespējām, kā arī viss izglītības programmu saraksts ir pieejams mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.

Par projektu:

ESF fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” jeb Mācību pieaugušajiem mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, ieguldot vairāk nekā 45 miljonus eiro. Projekta īstenotājs ir Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Augusta sākumā EUROPE DIRECT Vidzeme kopā ar vides aktīvistiem un citiem interesentiem piedalījās 13 km garā izglītojošā pārgājienā gar jūras piekrasti. Kopā ar dalībniekiem ceļu mēroja arī nevalstiskās organizācijas “Vides izglītības fonds” pārstāvis un kampaņas “Mana jūra” dibinātājs Jānis Ulme, atklājot atkritumu monitoringa nozīmi, ļaujot to ikkatram izmēģināt dabā un atbildot uz jautājumiem, kas cieši saistīti ar vides problēmām un to risinājumiem.

Pārgājiens norisinājās posmā “Saulkrasti – Lauči” un tā laikā dalībniekiem bija iespēja uzņemties iniciatīvu, pašiem iesaistoties atkritumu monitoringa procesā un ievācot datus par vienu no pludmales posmiem, kas atrodas netālu no ostas. Turklāt, tos plānots pievienot šī gada oficiālajiem monitoringa rezultātiem.

“Katram atkritumam, kas atrodams pludmalē, ir savs stāsts. Piemēram, atrastais brezenta plēves gabals norāda uz ostas procesu nepilnībām vai arī lauksaimniecības problēmām. Šajā gadījumā tas nācis no ostas pakojumiem, kas nekorekti apsaimniekoti. Atrodot izsmēķi publiskajā peldvietā, saprotams, ka netiek kontrolēta likumdošanas ieviešana,” atklāj eksperts Jānis Ulme.

Ar katru atrasto atkritumu kļūst vieglāk izprast apkārt esošās problēmas – atkritums var nākt no jūras vai arī tikt ieskalots caur upēm, kanalizācijas sistēmām vai pat atpūsts no tālākām teritorijām nepareizas atkritumu apsaimniekošanas dēļ. Transports, tranzīts un atpūtas kuģi ir tikai viena piektdaļa no iespējamajiem veidiem, kā atkritumi nonāk pludmalē.

“Šāda veida monitoringi pašlaik ir vienīgie dati, kas tiek apkopoti vienai no būtiskākajām vides direktīvām Eiropā – Jūras stratēģijas pamatdirektīvai –, ko Latvijā īsteno Vides izglītības fonds,” stāsta Ulme. Monitoringa programmas atbilst jūras vides reģioniem un balstās uz novērtējuma un monitoringa nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgos Kopienas tiesību aktos, tostarp, Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā vai starptautiskos nolīgumos. Tās izstrādātas, lai:

• veicinātu ilgtspējīgākas jūras ekonomikas attīstību, vienlaikus labāk aizsargājot jūras vidi,
• panāktu jūras ūdeņu labu ekoloģisko stāvokli,
• turpinātu jūras ūdeņu aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanu, kā arī nepieļautu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos.

Milzīgs vairums no šiem atkritumiem nāk ne tikai no atpūtniekiem, bet arī virknes kļūdu atkritumu apsaimniekošanā, piekrastes komercobjektiem, upju ienesēm un citām problēmām. Tomēr zinot problēmu ir arī daudz vieglāk piemeklēt tai efektīvu risinājumu, uz ko jau šobrīd tiek aktīvi strādāts visā Eiropā.

Eiropas Savienības ieviestās direktīvas par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu mērķis ir novērst un mazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku Eiropā, ieviešot pasākumu kopumu, kas pielāgoti direktīvā iekļautajiem izstrādājumiem, jo īpaši nodrošinot to, lai tirgū nenonāktu vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kuriem ir pieejamas ilgtspējīgākas alternatīvas, kas ir pieejamas cenu ziņā. Tāpat arī jau tuvākajos gados gaidāmas jaunas regulas izsmēķu jautājumā.

“Jāatzīmē, ka 2020. gadā Eiropas Savienības ietvaros tika panākta vienošanās par laba vides stāvokļa mērķi jūras piesārņojošo atkritumu daudzumam piekrastē – tas paredz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, lai situāciju piekrastē vērtētu kā labu,” tā “Mana jūra” pārstāvji.

Ekspedīcijas “Mana jūra” aizsākumi meklējami jau 2012. gadā. Tās pamatā ir atkritumu vākšana (jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskais monitorings), iepazīstot jūras piekrasti, tiekoties ar dažādu jomu speciālistiem un vietējiem iedzīvotājiem. Vairums pārgājiena dalībnieku iet tikai daļu no piekrastes posmiem, taču ir arī tādi, kas veic pilnu maršrutu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. Nākamā šāda veida ekspedīcija gaidāma 2023. gadā.

Pārgājiens norisinājās pasākuma “Eiropas Jūras diena manā valstī” ietvaros. EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.

Kontaktinformācija saziņai:

EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja: Maija Rieksta, tālr. +371 26 099 521; e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv vai eiropassavieniba PIE vidzeme PUNKTS lv

Mājas lapa: http://www.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme

Facebook konts: https://www.facebook.com/EuropeDirectVidzeme

Bezmaksas tālrunis saziņai ar EUROPE DIRECT centru (Briselē): 00800 67891011 (tikai no fiksētās tālruņa līnijas).

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, e-pasts: marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

EUROPE DIRECT aktualitātes