Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šodien dzīvo pirms vairākiem gadu desmitiem būvētās daudzstāvu mājās.Daudzo gadu laikā šo ēku tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies - fiziski nolietojušās konstrukcijas, inženiersistēmas. Liels skaits ēku ir avārijas stāvoklī,  ziemā mājokļi ir vēsi un mitri, vasarās pārāk karsti. Iedzīvotājiem palielinās apsaimniekošanas izdevumi, maksa par apkuri, jāveido uzkrājumi avārijas remontiem. Lai šīs mājokļu problēmas risinātu, ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem šogad Latvijā ir uzsākta jauna valsts atbalsta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma.

Saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Komisijas (EK) 2014. - 2020. gada plānošanas perioda datiem Latvija Eiropas Savienībā (ES) starp visām 28 dalībvalstīm ieņem 6. vietu pēc Latvijai veiktajiem kopējiem maksājumiem. Savukārt pēc EK iesniegto maksājumu pieprasījumu apjoma Latvija ieņem 4. vietu ES.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju arī turpmāk, ES institūcijas regulāri veic normatīvā regulējuma pilnveidošanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem, kas nodrošinātu straujāku ekonomikas izaugsmi gan atsevišķās ES dalībvalstīs, gan ES kopumā.

Ministru kabineta 6. septembra sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES fondu atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai apstrādes rūpniecības nozares komersantu ražošanas ēkās. Programmas ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 32 555 030 EUR.

Eiropas Komisija aicina pieteikt konkursam (European Broadband Awards 2016) projektus, kas iedzīvotājiem nodrošina ātrgaitas platjoslas internetu. Konkursam var pieteikt projektus neatkarīgi no lieluma, atrašanās vietas, tehnoloģijas vai īstenotāja (valsts vai privāta organizācija). Pieteikumi konkursam jāiesniedz līdz š.g. 15.septembrim.

Otrdien, 16. augustā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Līdz šī gada 15. augustam atbildīgās iestādes ir nodrošinājušas būtisku progresu investīciju uzsākšanas uzdevumu izpildē, kā rezultātā ir apstiprināti MK noteikumi par ES fondu investīcijām 3,2 miljardu eiro apmērā, un īpašs progress novērojams jau nākamajā fāzē – projektu atlašu izsludināšanā.

Otrdien, 2016. gada 26.jūlijā valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus par pasākumu īstenošanu atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai*. Tie paredz no Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanai atvēlēt 5,47 milj. eiro.

Pirmdien, 18. jūlijā, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu turpmākam atbalsta pasākumu kopumam, tā ietvaros paredzot 500 miljonus eiro ES piena ražotāju finansiālam atbalstam.

Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien, 11. jūlijā, sāk projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda Lauku attīstības programmas pasākumam "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā".

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas  ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notika arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde.