.png)
|
Arhīva kalendārs
Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notika arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde. “Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases. Uzraudzības komitejā piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvji – Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola (Angela Martinez Sarasola) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītājs Egberts Holtis (Egbert Holthuis). Kā atzīst Angela Martinesa Sarasola, “Eiropas Komisija nešaubās par Latvijas ES fondu vadības un kontroles sistēmas kapacitāti veiksmīgi ieguldīt ES fondu investīcijas, šobrīd ir aktuāli nodrošināt, ka atbalstītie ES fondu projekti ir kvalitatīvi un efektīvi paaugstina Latvijas iedzīvotāju labklājību – kvalitātes nodrošināšanai nevar būt kompromisu”. Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Uzraudzības komiteju iepazīstināja ar ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanas progresu, kurā ir vērojama MK noteikumu apstiprināšanas tempa palielināšanās – apstiprināto MK noteikumu skaits kopš iepriekšējās Uzraudzības komitejas sēdes 2015. gada 24. novembrī ir pieaudzis trīs reizes, kas finanšu izteiksmē veido 52,4% pieaugumu. Tāpat arī uzsākto projektu iesniegumu atlašu skaits ir dubultojies ar 28,1% finansiālo pieaugumu. Līdz š.g. 30. jūnijam apstiprināto ES fondu projektu kopējā summa ir 883 miljoni eiro un noslēgto līgumu kopējais apjoms – 780 miljoni eiro. Vienlaikus nozaru ministrijas informēja par atsevišķām jomām, kurām nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību, lai nodrošinātu ātrāku un reizē kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šādas jomas un projekti ir Rīgas teritoriju revitalizācijas uzsākšanas kavēšanās, neskaidrība par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta turpināšanu vai alternatīvu, kā arī Pasaules Bankas pētījuma rezultātu kavēšanās, kas ietekmē investīciju uzsākšanu veselības nozarē, tajā skaitā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas II kārtas projekta virzību. Jau jūlijā ir paredzēti būtiski soļi, kas virzīs minēto problēmsituāciju atrisināšanu. Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīti un atbalstīti vairāki projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tādās ES fondu atbalsta jomās, kā gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātības veicināšana, sociālā dialoga attīstīšana labāka tiesiska regulējuma izstrādei uzņēmējdarbības atbalstam, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, kā arī energoresursu izmantošanas efektivitātes un ilgtspējas celšana. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un tālāk MK noteikumu apstiprināšana ir priekšnoteikums, lai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra varētu izsludināt attiecīgās projektu atlases. Kopumā līdz 2016. gada beigām ir plānots apstiprināt 90% no ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamajiem MK noteikumiem. Pēc sēdes dalībniekiem plānots apmeklēt Bauskas apkārtnē esošos ES fondu līdzfinansētos projektus – jaunatklāto Bauskas Rātsnamu, SOS bērnu ciematu, Bauskas pili. Tāpat Uzraudzības komitejas dalībnieki viesosies uzņēmumā SIA “Baltic Dairy Board” un SIA “Bauskas Alus”. Bauskas novada pašvaldībā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ES fondu līdzfinansēto projektu kopējais finansējums sasniedz 39 miljonus eiro. Savukārt 7. jūlijā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde ir viena no pēdējām sēdēm par šo plānošanas periodu. 2017. gada 31. martā Eiropas Komisijā tiks iesniegts šī perioda noslēguma ziņojums, tomēr prognozes liecina, ka Latvija ir investējusi visu pieejamo ES fondu finansējumu, papildus uzņemoties arī virssaistības, kas nodrošinās 100% ES fondu investīciju ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Ar ES fondu līdzfinansējumu paveikti nozīmīgi darbi, kas devuši lielu ieguldījumu arī pilsētu attīstībā, tā piemēram, Bauskā Uzvaras ielas un Kraujas ielu rekonstrukcija no Brīvības bulvāra līdz Baznīcas ielai, SIA “Bauskas Siltums” siltuma ražošanas efektivitātes paaugstināšana Bauskā, Bauskas pils atjaunošana un daudzi citi. ES fondu Uzraudzības komiteja ir izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši darbības programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Komitejas sēdē piedalās EK pārstāvji un valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji, tādējādi nodrošinot efektīvu partnerību un plašu interešu pārstāvību. Uzraudzības komitejas darbs norit tās apakškomitejās, un projektu atlases kritēriji tiek apstiprināti arī rakstiskajās procedūrās, negaidot kārtējo Uzraudzības komitejas sēdi.
Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtība un izskatītie materiāli ir pieejami ES fondu uzraudzības komiteju dokumentu vadības sistēmā jeb e-portfelī. Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” papildinājums, kā arī darbības programmas papildinājumā iekļauto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu (konkrētas investīciju jomas, kur plānots ES fondu atbalsts) īstenošanas laika grafiks pieejams ES fondu mājaslapā.
Informācijas avots: www.cfla.gov.lv Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien, 11. jūlijā, sāk projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda Lauku attīstības programmas pasākumam "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā". Projektu pieņemšana notiks līdz trešdienai, 10. augustam. Pasākumā atbalsts būs pieejams trīs programmās - "Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstība", "Ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību dažādošana" un "Tūrisma aktivitāšu veicināšana". Plānots, ka pirmajām divām programmām atbalstā būs pieejami pieci miljoni eiro, pēc teritorijas attīstības indeksa un esošo uzņēmumu skaita to sadalot šādi: Austrumlatgales reģions - 1 091 696 eiro, Dienvidkurzeme - 512 412 eiro, Dienvidlatgale - 882 366 eiro, Lielrīga - 287 321 eiro, Viduslatvija - 529 077 eiro, Zemgale - 362 256 eiro, Ziemeļaustrumi - 280 893 eiro, Ziemeļkurzeme - 273 675 eiro, Ziemeļvidzeme - 780 304 eiro. Arī atbalsta programmā "Tūrisma aktivitāšu veicināšana" būs pieejami pieci miljoni eiro. Finansējums tiks sadalīts pa reģioniem tāpat kā iepriekšminētajās aktivitātēs. Projekta iesnieguma veidlapa un pasākumu nosacījumi pieejami mājaslapā "http://www.lad.gov.lv" sadaļā "Atbalsta veidi". Kā ziņots, atbalsta programmas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību laukos, tā veicinot iespēju nopelnīt, palielināt nodarbinātību un mazināt migrāciju. Atbalsts būs jaunu darbvietu radīšanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai teju visās tautsaimniecības jomās, izņemot pretendentus, kuri vēlēsies, piemēram, attīstīt ogļrūpniecību, tērauda ražošanu, kuģu būvi, komercpārvadājumus u.c. jomas, kas uzskaitītas noteikumos. Visā plānošanas periodā līdz 2020.gadam Latvijas Lauku attīstības programmas pasākumam "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" paredzētais kopējais publiskais finansējums ir 30 531 599 eiro. Šogad izsludināta viena pieteikšanās kārta, bet visā plānošanas periodā izsludinās četras kārtas. Maksimāla atbalsta summa vienam atbalsta pretendentam noteikumos "Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā" paredzēta līdz 200 000 eiro ar maksimālo atbalsta intensitāti 40%. Informācijas avots: cesis.pilseta24.lv Pirmdien, 18. jūlijā, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu turpmākam atbalsta pasākumu kopumam, tā ietvaros paredzot 500 miljonus eiro ES piena ražotāju finansiālam atbalstam. Divas trešdaļas no šīs summas jeb 350 miljonus eiro EK priekšlikums paredz sadalīt starp dalībvalstīm kā tiešu finansiālu atbalstu, Latvijai piešķirot 9,76 miljonus eiro. Šis atbalsts būs mērķēts uz saimniecībām, kuru finansiālā situācija ir jo īpaši apdraudēta ilgstoši nelabvēlīgajos tirgus un zemo cenu apstākļos. “Esmu gandarīts, ka Eiropas Komisija ieklausījās Latvijas argumentos, ka mūsu piena ražotāji ir nonākuši patiesi kritiskā situācijā, un piešķīrusi Latvijas ražotājiem 9,76 miljonus eiro, kas ir par 15 procentiem vairāk nekā iepriekšējā reizē,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Jau ziņots, ka ES divas reizes ir piešķīrusi ārkārtas atbalstu 7,7 un 8,5 miljonus eiro, no kā Latvijas piena ražotāji saņēmuši kopā 14,9 miljonus eiro un cūkaudzētāji - 1,3 miljonus eiro. Savukārt brīvprātīgai piena ražošanas samazināšanai EK piešķīrusi 150 miljonus eiro visām ES dalībvalstīm. Šis atbalsts netiks sadalīts starp dalībvalstīm, un visi ES piena ražotāji uz vienādiem nosacījumiem šo atbalstu varēs izmantot, ja lems ražošanu samazināt. Diskusijas par abu atbalsta pasākumu detalizētiem nosacījumiem un praktisko īstenošanu sāksies jau šonedēļ EK ekspertu darba grupās. Plānots, ka ES attiecīgie tiesību akti būs spēkā ne agrāk kā šā gada septembra vidū. Padomes sēdē EK arī paziņoja par lēmumu līdz 2017. gada 29. februārim turpināt valsts intervences un privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu pieejamību vājpienam un sviestam, kas ir svarīgi atbalsta pasākumi piena pārstrādes uzņēmumiem. Turklāt padomes sēdē EK arī paziņoja par lēmumu paaugstināt tiešmaksājumu avansa maksājumu līdz 75 procentiem, kā arī turpināt ārkārtas atbalstu augļu un dārzeņu nozarē, vienlaikus pārskatot arī dalībvalstīm piešķirtos atbalsttiesīgo produktu daudzumu.
Kaspars Funts, Otrdien, 2016. gada 26.jūlijā valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus par pasākumu īstenošanu atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai*. Tie paredz no Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanai atvēlēt 5,47 milj. eiro. Noteikumu mērķis ir attīstīt atkritumu dalītās savākšanas sistēmu un veicināt materiālu vairākkārtēju izmantošanu. Līdz 2018. gadam no kopējā KF finansējuma pieejami būs 5,14 milj. eiro. Projekti tiks īstenoti atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, projektu iesniegumus iesniedzot atsevišķi par specializētā autotransporta iegādi atkritumu dalītās savākšanas maršrutu nodrošināšanai un atkritumu dalītās savākšanas punktu un šķirotu atkritumu savākšanas laukumu izveidi un pilnveidošanu. Noteikumi paredz, ka visās izveidotajās vai pilnveidotajās atkritumu šķirošanas vietās būs jāparedz vismaz piecu atkritumu veidu šķirošana. Tajā skaitā obligāti jānodrošina iespēja šķirot papīru un kartonu, stiklu, plastmasu un metālu. Tāpat priekšroka projektu vērtēšanā ir gadījumos, ja tiek nodrošināta bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana. Projektu īstenošanai varēs pieteikties kapitālsabiedrības, kas pašvaldībās sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, kā arī pašvaldības un to iestādes. Fondu finansējums – līdz 35% apmērā. Detalizēta informācija par MK noteikumu projektu pieejama šeit: http://ieej.lv/Sb0Ar *Noteikumu projekts “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju” 5.2.1.1.pasākuma “Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība” īstenošanas noteikumi”
Informāciju sagatavoja: Laura Jansone Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Tel. 67026418 E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv www.varam.gov.lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||