Arhīva kalendārs

« November 2018 »
MonTueWedThuFriSatSun
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930 

“Mēs domājam, ka iekštelpās pavadām vien 66% no sava laika, patiesībā telpās pavadītais laiks sasniedz līdz pat 90%. Tādēļ mūsdienās daudz vairāk jādomā par to, kā nodrošināt veselīgu iekštelpu klimatu un kvalitatīvu ēku būvniecību,” tā “GreenEST samitu 2018: Ēku nākotne” Tallinā 30. oktobrī atklāja uzņēmuma “VELUX” Pārdošanas vadītājs Latvijā un Lietuvā Dmitrijs Astašonoks. Starp vairāk nekā 200 dalībniekiem samitā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar pašvaldību nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, lai klātienē satiktu zaļo un viedo tehnoloģiju uzņēmumus, kā arī uzdotu savus jautājumus par energoefektīviem risinājumiem ēkās.

“GreenEST samita 2018” mērķis bija vienuviet pulcēt pašvaldību nekustamo īpašumu apsaimniekotājus tehnoloģiju uzņēmumus, arhitektus un citus ekspertus, lai rosinātu sarunas par mūsdienīgiem risinājumiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un iekštelpu mikroklimata uzlabošanai. Kopā 18 energoefektīvu tehnoloģiju uzņēmumi no vairākām Eiropas valstīm (Igaunija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Polija, Latvija), tostarp latviešu uzņēmums “Passive House Latvija”, iepazīstināja interesentus ar saviem inženiertehniskajiem risinājumiem, gan sīki izskaidrojot interesējošos jautājumus, gan demonstrējot to darbības pamatprincipus. Turpat līdzās notika vairākas paneļdiskusijas starp ekspertiem un pasākuma dalībniekiem par energoefektivitātes pakalpojuma līguma iespējām, gandrīz nulles enerģijas ēkas principiem, kā arī par nākotnes ēkām.


Alūksnes siltumenerģijas uzņēmuma AS “Simone” Ražošanas daļas vadītājs Artūrs Mičulis par pieredzēto samitā stāsta: “Man atmiņā palicis viena eksperta jauno tehnoloģiju, piemēram, sensoru, kontrolieru, regulēšanas ierīču u.c. salīdzinājums ar cilvēku attiecībām medusmēnesī. Proti, kamēr tehnoloģijas ir jaunas un tik tikko uzstādītas, mēs tās aktīvi lietojam, regulējam, bet ar laiku par tām aizmirstam un atstājam bez ievērības. Kā rezultātā esam iztērējuši naudu par modernu tehnoloģiju, bet neiegūstam maksimālo efektivitāti, kādu varētu iegūt, ja aktīvi un gudri turpinātu to ekspluatēt. Ir ļoti svarīgi pastāvīgi nodrošināt atgriezenisko saiti starp tehnoloģijas lietotāju/ēku apsaimniekotāju un pašu tehnoloģiju ražotāju, lai pilnvērtīgi izmantotu visas tā piedāvātās iespējas.”

Nākamajā dienā pēc “GreenEST samita 2018” Vidzemes pašvaldību pārstāvji devās pieredzes apmaiņā turpat Tallinā, apskatot  ēkas, kurās sasniegts gandrīz nulles enerģijas līmenis. Viena no ēkām ir Tallinas Tehnoloģiju universitātes dienesta viesnīca, kuras atjaunošanā izmantoti iepriekš sagatavoti sienas paneļi jeb moduļi. Ēkas fasādi būvnieki atjaunoja nepilnu četru nedēļu laikā, taču kopā ar iekšdarbiem ēka pilnībā tika renovēta viena gada laikā.

Foto: Tallinas Tehnoloģiju universitātes dienesta viesnīca (Adrese: Akadeemia tee 5a, Tallina)

Otrs apskates objekts bija Īres nams skolotājiem. Skolotāji, kas strādā jebkurā izglītības iestādē (pirmskola, pamatskola, vidusskola utt.), var pieteikties īres dzīvokļiem ēkā, ja skolotājam nepieder cits īpašums. Ēka būvēta, sasniedzot gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas līmeni, un tajā uzstādīti PV saules paneļi elektroenerģijas ražošanai.

Foto: Īres nams skolotājiem (Adrese: Uuslinna 3a, Tallina)

 Igaunija ir soli priekšā mums, domājot par ventilācijas sistēmām. To redzējām abos apskates objektos. Arī mums Latvijā vajadzētu domāt ne tikai primāri par pašas ēkas fasādes atjaunošanu, bet arī par ventilāciju telpās. To uzsvēra arī pieaicinātie eksperti pašā samitā, liekot aizdomāties par veselību un iedzīvotāju pašsajūtu, dzīvojot telpās ar sliktu gaisa apmaiņu, Vidzemes plānošanas reģionam atklāj SIA “Smiltenes NKUP” namu pārvaldnieks Jānis Liniņš.

Kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu “GreenEST samitā” un pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās Evita Šīrante (Priekuļu novada pašvaldība), Aigars Baltvilks un Jānis Sniedzāns (Cēsu novada pašvaldība), Andris Jaunpetrovičs, Ingars Veismanis, Jānis Liniņš (Smiltenes novada pašvaldība), Armands Mencis un Kaspars Kalniņš (Valmieras pilsētas pašvaldība), Romāns Vaščenko un Jānis Fūrmanis (Beverīnas novada pašvaldība), Salvis Krūmiņš (Jaunpiebalgas novada pašvaldība), Jānis Barinskis (Gulbenes novada pašvaldība), Artūrs Mičulis (AS “Simone” Alūksnes siltumenerģijas uzņēmums) un Aija Rūse, Baiba Norberte un Jānis Ikaunieks (Vidzemes plānošanas reģions).

“GreenEST samits 2018: Ēku nākotne” un pieredzes apmaiņas brauciens uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām tika organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. projekta "Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. "EFFECT4buildings" mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet: http://www.vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “EFFECT4buildings” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 26400288.


Vidzemē procentuāli ir vieni no lielākajiem siltuma zudumiem tīklos, kas liecina par nepieciešamību sakārtot esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas. Otrdien, 6. novembrī, Gulbenē notika seminārs “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”, vienuviet pulcējot vairāk nekā 60 pasākuma dalībniekus - Vidzemes un citu reģionu pašvaldību pārstāvjus, siltumapgādes uzņēmumus, nekustamo īpašumu apsaimniekotājus un citus interesentus.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā Vidzemes reģionā zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos sasniedz līdz pat 15%, kas ir otrs lielākais rādītājs aiz Latgales reģiona – 17,9%. Kā liecina dati, procentuāli mazākie siltuma zudumi tīklos ir Pierīgas reģionā – 10,1%. Nereti siltuma zudumi liecina par novecojušām inženierkomunikācijām un nepieciešamību ne tikai zemē ieraktās caurules nomainīt uz jaunām, bet arī izvērtēt esošo centralizēto siltumapgādes sistēmu kopumā un apzināt nepieciešamos pasākumus, lai paaugstinātu tās energoefektivitāti.

Pāreja uz zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi ir viens no veidiem, kā sakārtot esošos tīklus, samazinot siltuma zudumus un integrējot atjaunojamos energoresursus. Lai veicinātu izpratni par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes potenciālu un rosinātu diskusijas pašvaldības pārstāvju, siltumapgādes uzņēmumu un citu enerģētikas nozares speciālistu vidū, šī gada 6. novembrī Gulbenē notika seminārs “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas iespējas Latvijā”.

Semināra ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta eksperti Dr.sc.ing. Vladimirs Kirsanovs, Dr.hab. sc.ing. Dagnija Blumberga un M.sc.ing. Ieva Pakere aicināja semināra dalībniekus dalīties pieredzē par pašreizējo situāciju centralizētā siltumapgādē Latvijā, kā arī vērsa uzmanību uz nākotnes izaicinājumiem, pārejot uz 4. paaudzes centralizēto siltumapgādi jeb zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Eksperti atzīst, ka jau šobrīd esošajās sistēmās ir iespējams pāriet uz zemākām temperatūrām, jo gan katlu mājās, gan arī ēkās ir paaugstinātas uzstādītās jaudas, sildvirsmas, cauruļvadu diametri utt. Lielai daļai daudzdzīvokļu ēku ir nomainīti logi, ēkās apkures sildķermeņu virsmas ir lielākas nekā nepieciešams,  ēku siltuma mezglos (ISM) siltummaiņi un sūkņi projekta stadijā jau ieplānoti ar rezervi, kas ļauj pazemināt siltumapgādes parametrus bez papildus aprīkojuma.  

Lai gan šobrīd ekspertu novērtējums liecina, ka esošajās sistēmās ir iespējams pāriet uz zemāku temperatūras režīmu, nozīmīga loma ir tieši pašvaldību stratēģisko plānu izstrādei, kas paredz ilgtermiņa siltumapgādes sistēmas attīstības plānošanu. Tik tikko Vidzemes plānošanas reģionā Attīstības padomes sēdē tika apstiprināti divi attīstības dokumenti enerģētikas jomā -  Enerģētikas vīzija un Rīcības plāns “Ceļa karte uz ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu ekonomiku”. Abi dokumenti ietver arī nākotnes scenārijus par centralizētās siltumapgādes attīstību Vidzemē.

Tāpat eksperti uzsvēra, ka nav vienas konkrētas metodes par to, kā ieviest zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi. Ir nepieciešama detalizēta esošās situācijas izvērtēšana, lai definētu individuālu tehnoloģisko risinājumu. Paši semināra dalībnieki vērsa uzmanību uz legionelas baktērijas vairošanos, ja siltumtīklos plūdīs zemāka siltumnesēja temperatūra par 50 grādiem. Taču ir vairāki veidi, kā nepieļaut šo baktēriju parādīšanos, piemēram, dezinfekcijas ar UV gaismu, termiskā apstrāde, regulāri paaugstinot ūdens temperatūru siltuma tīklos uz neilgu laiku, membrānu filtrācija u.c.

Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde nav tikai zemākas temperatūras tīklos, bet arī iespēja integrēt sistēmā atjaunojamos energoresursus. Semināra laikā SIA «Salaspils Siltums» Energoefektivitātes speciāliste Ilze Poļikarpova stāstīja par Salaspils pieredzi, kur 60% siltumenerģijas iegūst no atjaunojamiem energoresursiem. Nākošgad tiks pabeigts Latvijā unikāls projekts ar saules kolektoru lauka un akumulācijas sistēmas integrēšanu centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Savukārt Gulbenes novada pašvaldības energopārvaldnieks Sandis Kalniņš iepazīstināja semināra dalībniekus ar zemas temperatūras siltumapgādes sistēmas pilotprojektu Beļavas ciemā. "LowTEMP" projekta ietvaros Beļavas ciemā šoruden tika pārbūvēti centralizētās siltumapgādes tīkli un izbūvēta jauna katlu māja. S. Kalniņš uzsvēra, ka “viens no izaicinājumiem ir nodrošināt zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi divās siltinātajās ēkās trim dažādām patērētāju grupām – pagasta pārvalde, bērnudārzs un tautas nams.” Vairāk par pilotprojektu Beļavas ciemā lasiet: http://www.gulbene.lv/lv/projekti/aktivie-projekti/306-low1803/5132-belavas-ciema-buve-jaunas-siltumtrases

SIA “Ekodoma” direktors Agris Kamenders aicināja semināra dalībniekus pievērst uzmanību kvalitātes prasībām, ko iekļaut līgumos un iepirkumos.  Turklāt, A. Kamenders detalizētāk stāstīja par veiktspējas testiem apkures katliem.

Centralizētas siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no Eiropas Savienības valstu attīstības un enerģētikas politikas prioritāriem uzdevumiem, kuru rezultātā ir iespējams sasniegt energoresursu ietaupījumu, energoapgādes drošības pieaugumu un CO2 emisiju samazinājumu,” uzsver Vladimirs Kirsanovs, stāstot par projekta “LowTEMP” būtību.

Par "LowTEMP" projektu:

Projekts „Zemas temperatūras centralizētā siltumapgāde Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.- 2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas teritoriālās sadarbības Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas instrumenta atbalstu. Latvijā “LowTEMP” projektu ievieš Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Savienībai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.t. 28752793, www.vidzeme.lv

Biedrība “Abulas lauku partnerība”, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” un biedrība “Liepājas rajona partnerība” kopīgi ar partneriem no Zviedrijas, Lietuvas, diviem partneriem no Igaunijas un trīs partneriem no Somijas uzsākusi starptautiskās sadarbības projekta “OFF-GRID: Renewable Energy DIY for rural development” (BEZ TĪKLA: Atjaunojamā enerģija - DARI PATS lauku attīstībai) projekta Nr.18-00-A019.333-000010 īstenošanu.

Projekta mērķis  - apkopot un padziļināti pētīt piemērotu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju risinājumus un izstrādāt fiziskos prototipus un atvērtās licences rokasgrāmatu, lai veicinātu decentralizētas atjaunojamās enerģijas radīšanas / ražošanas iespējas mazās lauku mājsaimniecībās un viensētās. Projekta ietvaros tiks organizēts praktiskās darbnīcas, kurās eksperti mācīs – kā pagatavot un instalēt alternatīvas enerģijas iegūšanas iekārtas – piemēram, saules paneļus, saules kolektorus, vai kājminamas iekārtas, kas spēj saražot elektrību vai enerģiju.

Pirmā projektu partneru tikšanās notika Latvijā, šā gada 29. līdz 31. oktobrī Viesu mājā Kalbakas, Smiltenē. Tikšanās laikā partneri tuvāk iepazinās, iepazīstināja ar katras dalībvalsts plānotajām aktivitātēm šī projekta ietvaros. Uz tikšanos bija ieradušies arī projektā uzaicinātie eksperti, kas pastāstīja un parādīja, kādas iekārtas plānots pagatavot darbnīcu laikā. Tuvākajā laikā eksperti sāks strādāt pie paraugprototipu izgatavošanas, lai varētu demonstrēt darbnīcu dalībniekiem, kādas iekārtas iespējams pašiem izgatavot.

Pēc projekta īstenošanas sabiedrībai visās projekta partneru teritorijās un arī plašākā sabiedrībai būs brīvi pieejama informācija un praktisku piemēru bāze, par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Galvenie ieguvumi saistīti ar jomas profesionāļu piesaisti un sabiedrības izglītošanu. Projekta ietvaros Latvijā visās 3 VRG teritorijās tiks attīstīti un izveidoti šādi prototipi  - kinētiskās enerģijas kājminamām ierīcēm 5 prototipi, mobilās ūdens plūsmas ģeneratoram 1 prototips, mobilās vēja plūsmas ģeneratoram 1 prototips, saules paneļiem 3 prototipi, saules kolektoriem 3 prototipi.  Eksperti izveidos rokasgrāmatu “Off Grid: DIY" un interneta platformu ar instrukcijām un vizualizācijām par šo ierīču izgatavošanu, uzstādīšanu un ekspluatāciju. Informācija būs brīvi pieejama internetā.

Biedrība “Abulas lauku partnerība”  ir Vietējā rīcības grupa, kura ELFLA fonda Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumā 19.2 “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”  ietvaros īsteno Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju Smiltenes  novada Blomes, Brantu, Launkalnes, Palsmanes, Variņu, Bilskas un Smiltenes pagastos un Smiltenes pilsētā. 

Starptautiskā projekta  “OFF-GRID DIY: Renewable Energy for rural development” Nr. 18-00-A019.333-000010 aktivitātes tiek organizētas ELFLA fonda Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumā 19.3. “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība ” ietvaros.

Projekta koordinatore Līga Krūmiņa-Krīgere

liga_krigere PIE inbox PUNKTS lv
Tālr. 26555539

Plašāk par projektu: http://www.abulas.lv/lv/aktualitates/346-starptautiskais-projekts-off-grid-starts

 

Uzņēmēji un interesenti aicināti apmeklēt ikgadējo Cēsu uzņēmēju forumu, kas notiks 30.novembrī plkst.10.00 koncertzālē “Cēsis” un kura tēma šogad ir “Cilvēks nākotnes biznesā”. Pasākuma laikā kopā ar pieaicinātiem nozaru ekspertiem notiks diskusijas par uzņēmējiem svarīgākajiem jautājumiem – tostarp problēmām un risinājumiem, kas saistīti ar darba spēka piesaistīšanu. Arī šogad tiks aktualizētas tēmas par dažādām mūsdienu inovācijām, kas uzņēmējdarbībā ieņem lielu lomu ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Forumā runāsim par reģionu attīstību kontekstā ar ne tikai nacionālām, bet arī globālām tendencēm, domājot par jau šobrīd būtisko darbaspēka deficītu. Tāpat būtisks jautājums uzņēmējiem ir arī tēriņu samazināšana par enerģiju, tāpēc aplūkosim šobrīd pieejamās iespējas energoefektivitātes paaugstināšanai. Forums noslēgsies ar ieskatu tuvākā un tālākā nākotnē, mēģinot iezīmēt, kā tehnoloģiju attīstība varētu ietekmēt dažādus uzņēmumus, sākot ar telekomunikāciju uzņēmumiem un beidzot ar kumelīšu audzētājiem.


Ar pilnu foruma programmu iepazīsties ŠEIT.

Reģistrācija: https://www.mitto.me/cesuforums2018

Dalība pasākumā ir bez maksas. Vietu skaits – ierobežots.

Publicēšanas datums: 2018. gada 1. novembris   

 

Avots: http://cesis.lv