Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieces Ances Skujas izstrādātais zinātni pētnieciskais darbs “Remigrācijas atspoguļojums medijos: žurnāla “Ir” rakstu sērijas “Mājup” piemērs” izcīnīja I. pakāpes laureāta diplomu valstī. Darba vadītāja – vēstures skolotāja Ingūna Irbīte. Darba mērķis bija noskaidrot kā remigrācija un remigranti tiek reprezentēti žurnāla “Ir” rakstu sērijā “Mājup”. “Pētījums ir aktuāls, jo pēdējos gados remigrācijas apjomi pieaug. Mediju uzdevums ir adekvāti atspoguļot remigrācijas procesu, rādot gan pozitīvo pieredzi, gan grūtības un izaicinājumus”, savā darbā norāda Ance. “Tādā veidā tiek veicināta sabiedrības informētība, izpratne un saliedētība starp dažādām grupām.”

“Latvija ir manu senču zeme, mīļa vieta man. Te var ”ieelpot vēsturi” pat no 1200 gada. Kas tad Austrālijai – 250 gadus vēl nav nosvinējusi,” teic Miķelis Strīķis, kurš pēc Austrālijā aizvadīta mūža atgriezies uz dzīvi Latvijā.Miķeļa vecāki Latviju atstāja 1944. gadā kā bēgļi, līdz kara beigām palika Vācijā, dažus gadus vēlāk pārcēlušies uz Austrāliju. Miķelis ir dzimis 1949. gadā jau svešumā – tālajā Dienvidu kontinentā. Tomēr lielais attālums līdz dzimtenei nav liedzis runāt latviski – vecāki ar viņu runājuši tikai dzimtajā valodā. Tam bijis tīri racionāls izskaidrojums – vecāki bažījušies, ka bērns nepareizi iemācīsies angļu valodu, ar kuru pašiem nav gājis viegli. “Es sāku iet Austrālijā pamatskolā, angļu valodā zinot tikai “lūdzu” un “paldies”,” stāsta M. Strīķis.

No š.g. 30. aprīļa līdz 4. maijam notiks Valkas novada pašvaldības organizēta pavasara nometne “Iepazīsti Valku un Latviju!”. Tajā  aicināti piedalīties Valkas novada bērni no diasporas un remigrējušajām ģimenēm. Nometne paredzēta bērniem un jauniešiem no 10 gadu vecuma.

Valentīnu uz dzīvi Šveicē aizveda labs darba piedāvājums, kad viņai bija 40 gadi. Vairāk kā 10 gadi ekonomiski spēcīgajā valstī nespēja lauzt vēlmi atgriezties dzimtenē – “Jau aizbraucot skaidri zināju, ka braukšu atpakaļ. Plānoju, ka tas varētu būt īsi pirms pensijas vai pensijas vecumā. Sanāca mazliet ātrāk,” smaidot stāsta Valentīna.

Š.g. 4.decembrī Cēsīs norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sanāksme par remigrācijas jautājumiem, kuru rīko Vidzemes plānošanas reģions. Sanāksmē plānots atskatīties uz remigrācijas rezultātiem un aktivitātēm 2019. gadā Vidzemes reģionā, apmainīties viedokļiem, kā arī runāt par nākamajiem soļiem. Pasākuma īpašais viesis Dr. Sc. Comm., LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns runās par tēmu “Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji”.

Noslēdzies projektu konkurss remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Vidzemē, kurā finansiālo atbalstu saņēmusi viena konkursa dalībniece – Sanda Bogomazova, pieprasītajā 9938,58 EUR apmērā. Projekta iecere – jaunas fotostudijas iekārtošana un fotogrāfa pakalpojumu sniegšana Cēsīs.

“Liela daļa brauc prom, jo ir jāapmaksā kredīts vai ir nopirkta māja, mašīna, kuru vajag nomaksāt, vai kas cits. Viņi aizbrauc, pavada tur tos gadus, samaksā kas jāsamaksā un brauc atpakaļ. Tādi cilvēki kā es, kas brauc bez mērķa, grib kaut ko jaunu – pieredzi, sajūtas, apkārtējo vidi. Un tādi arī retāk brauc atpakaļ, jo vairāk baudi iespējas – ņem pretī to, ko tev dod. Izveido dzīvi tur un tad jau vairs negribas atkal sākt visu no nulles,” stāsta Valmieras  kafejnīcas Tērbata vadītāja Zane Pirsko.

Mācību un konsultatīvais centrs “Mensarius” uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda finansēto projektu  “Latviešu valodas kursi remigrantiem”, sniedzot iespēju pieteikties latviešu valodas kursiem. Projektā trīs gadu laikā plānots apmācīt 90 dalībniekus. Mācības norisināsies klātienē Rīgā vai attālināti – neklātienē no jebkuras Latvijas pilsētas vai ārpus tās, ja atgriešanās tiek tikai plānota.

Ginta Kukaiņa, Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētāja viedoklis: Kopumā Latvijā par šo tēmu lielas diskusijas bijušas divreiz – pirmajā reizē, kad aktualizējās migrantu tēma un pēc tam – remigrācijas pilotprojekta pašā sākumā, kad sprieda ko un kā darīt. Mēs iekšienē, pašvaldībā, veidojot kādas platformas vai datu bāzes, cenšamies tās radīt visiem pieejamas un noderīgas, nevienam nav labvēlīgāki nosacījumi. Arī dodoties pie izbraukušajiem – mēs neejam pie viņiem stāstīt kas viņiem būs, ja viņi atgriezīsies, bet stāstām- kādi mēs esam, ko mēs darām kopumā.

Septembrī notika Vidzemes plānošanas reģiona rīkots seminārs izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības pārvalžu speciālistiem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”, kurā tika apspriesti izaicinājumi, saistītie normatīvie akti, dalījās pieredzes stāstos, ieteikumos un atbildēja uz jautājumiem. Daloties savā pieredzē par šobrīd sabiedrībā apspriesto iekļaujošo izglītību, nespēju nodalīt atsevišķu grupu “remigrējušie bērni”, jo skolā ienāk bērni ar dažādiem stāstiem, tai skaitā cittautieši , kuriem tieši tāpat nepieciešama papildus skolotāju un vecāku uzmanība. Un jautājumu daudz, jo katra situācija ir unikāla.