Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieces Ances Skujas izstrādātais zinātni pētnieciskais darbs “Remigrācijas atspoguļojums medijos: žurnāla “Ir” rakstu sērijas “Mājup” piemērs” izcīnīja I. pakāpes laureāta diplomu valstī. Darba vadītāja – vēstures skolotāja Ingūna Irbīte. Darba mērķis bija noskaidrot kā remigrācija un remigranti tiek reprezentēti žurnāla “Ir” rakstu sērijā “Mājup”. “Pētījums ir aktuāls, jo pēdējos gados remigrācijas apjomi pieaug. Mediju uzdevums ir adekvāti atspoguļot remigrācijas procesu, rādot gan pozitīvo pieredzi, gan grūtības un izaicinājumus”, savā darbā norāda Ance. “Tādā veidā tiek veicināta sabiedrības informētība, izpratne un saliedētība starp dažādām grupām.”
21 lapu garajā darbā autore ir pieskārusies arī aktuālajam jautājumam par jēdzieniem “remigrācija” un “reemigrācija”, kopsavilkumu uz remigrāciju Latvijā, mediju lomu tās reprezentācijā, analīze, kā ari intervijas ar iesaistītajām personām – vienu no žurnāla “Ir” rakstu autorēm Gunitu Nagli, doktori komunikācijas zinātnē un ilggadēju Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperti Klintu Ločmeli, kā arī Vidzemes remigrācijas koordinatori Iju Grozu.
Darbā secināts, ka remigranti Latvijā atgriežas, jo ilgojas pēc ģimenes un draugiem. Kā liecina pētījums, salīdzinoši neliela respondentu daļa atgriezušies ar darbu vai biznesu saistītu iemeslu dēļ. Šo cilvēku vidū lielākoties ir remigranti, kuri ir augsti izglītoti, īpaši ar ārzemēs gūtu izglītību. Pētījums arī atklāj, ka remigranti Latvijā atgriežas ar vērtīgu, ārzemēs gūtu izglītību, specifisku darba pieredzi un vispārēju kompetenci, ko, viņuprāt, novērtē arī darba devēji. Tāpat remigranti min, ka atgriezties viņiem palīdzētu informācija par nodarbinātības iespējām, atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī svarīgs ir pašvaldības atbalsts, kas, pēc pētnieku domām, nākotnē paver iespējas pašvaldībām aktīvāk iesaistīties reemigrācijas atbalsta nodrošināšanā.
Kopumā jāsecina, ka remigrācijas jautājumi ir gan sabiedrības, gan politikas veidotāju interešu lokā un remigrācijas veicināšanas pasākumi kļūst arvien mērķtiecīgāki un, iespējams, efektīvāki. Tomēr katrs atgriešanās stāsts noteikti ir vairāku iekšēju un ārēju kompleksu faktoru kopums.
Informāciju sagatavoja:
Kaiva Anna Upleja,
“Vidzemes plānošanas reģiona” pārstāve,
T. 27894799
E-pasts: kaiva.upleja@strategies.lv
