Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji kopā ar Vidzemes Augstskolas (ViA) un Vides risinājumu institūta vadītājiem jūnijā devas uz Eindhovenu (Nīderlande) un Flandriju (Beļģija), lai iepazītos ar šo reģionu labajiem piemēriem pētniecības un inovāciju infrastruktūras atvēršanai un izmantošanas veicināšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kopā ar projekta INNO INFRA SHARE partneriem no citiem Eiropas reģioniem Vidzemes pārstāvjiem bija iespēja ielūkoties viena no vadošo Eiropas pētniecības un inovāciju reģiona aizkulisēs.
Projekta INNO INFRA SHARE partnerībā ir reģioni no Itālijas, Beļģijas, Vācijas, Latvijas, Igaunijas, Čehijas un Zviedrijas. Daloties ar savu valstu praksi un mācoties no citu pieredzes, partneri strādā pie pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru uzlabošanas ar mērķi padarīt tās pieejamākas un piemērotākas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzībām.
Pieredzes apmaiņas vizīte
Projekta pirmā fāze ir pilnībā veltīta zināšanu apmaiņai starp partneriem, tajā skaitā gan pieredzes apmaiņas vizītēm, gan vietējās situācijas analīzei. Pirmajā pieredzes apmaiņas vizītē partneri devās uz Brainport attīstības aģentūru Eindhovenā Nīderlandē un uz Flandriju Beļģijā. Partneri viesojās Eindhovenas Tehniskajā Universitātē, kur iepazinās ar reģiona inovāciju vidi un tās vēsturi, kur īpaša loma ir bijusi ekosistēmai un daudzpusējai sadarbības struktūrai, kas ir veicinājusi P&I attīstību reģionā. Vēlāk partneriem bija iespēja apmeklēt “Nanolab@tu/e” tīrtelpas, kas pieejamas gan Universitātes studentiem un mācībspēkiem, gan ārējiem interesentiem, piemēram, uzņēmumiem.
Atvērto inovāciju pieeja
Otrajā vizītes dienā partneri devās uz “High Tech Campus Eindhoven“, kur tā vadītājs iepazīstināja ar atvērto inovāciju pieeju un vēlāk saules enerģijas tehnoloģiju pētniecības institūts “Solliance Solar Research” demonstrēja šo pieeju savā darbībā. Institūtu, kurā pieejamas modernākās iekārtas pētniecībai un pilot-ražošanai vienotā partnerībā izveidojuši trīs Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas pētniecības institūti, reģionu pašvaldības un uzņēmumi, lai kopīgi izmantotu vienu infrastruktūru un veiktu kopīgus pētījumus, kas tālāk izmantojami produktu ražošanā un jaunu tehnoloģisko risinājumu testēšanā. Savukārt Beļģijā partneri apmeklēja “iMec” Gentes laboratorijas, kurās tiek veikti fleksiblās elektronikas (piem. mikroshēmas, kas iestrādājamas lokanos materiālos) un bezvadu tīkla risinājumu un tehnoloģiju pētījumi un testēšana uzņēmumu vajadzībām, kā arī ar Flanders FOOD pārtikas klasteri, kurā ražotāji cieši sadarbojas ar pētniekiem jaunu risinājumu izstrādē pilot-laboratorijās.
Gūtā pieredze
Vizītes noslēgumā partneri, balstoties uz šajās dienās gūto pieredzi, meklēja risinājumus savu reģionu izaicinājumu risināšanai. Vidzemes pārstāvji kopā ar Čehijas un Nīderlandes partneriem strādāja pie idejām inovāciju ekosistēmas izveidei un talantu piesaistei reģionam. Kā secināja Vides risinājumu institūta vadītāja Inese Suija-Markova:
“Būtisks priekšnosacījums inovāciju ekosistēmas ilgtspējīgai attīstībai ir politiķu un ierēdņu izpratne par šādu struktūru nepieciešamību, kā arī vitāla uzņēmējdarbības vide, kurā darbojas gan globālas korporācijas, gan arī starptautiska un nacionāla līmeņa mazie un vidējie uzņēmumi un jaunuzņēmumi. Latvijā vēl ir tāls ceļš ejams, lai izveidotu tāda tipa inovāciju ekosistēmu, kāda ir abās šajās valstīs, bet es ticu, ka mēs varēsim izmantot šeit iegūtās zināšanas un pieredzi situācijas uzlabošanai mūsu reģionā. Mums jāsāk būvēt savstarpējā uzticība un sadarbība starp vietējiem politiķiem, uzņēmējiem un pētniekiem, un jāpārvērtē esošās investīciju stratēģijas, veidojot tās gudrākas un fokusētākas.”
Nepieciešamību attīstīt inovāciju vidi reģionā, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, uzsvēra arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš:
“Galvenā atšķirība no Latvijas – visas puses darbojas orientēdamās uz ilgtermiņa mērķiem, vidējā termiņā pašas sev uzstādot kādus sasniedzamos rezultātus. Tiešā veidā Nīderlandes un Beļģijas pieredzi pārnest uz Vidzemes reģionu nav iespējams, jo tie ir ļoti atšķirīgi lielumi (g.k. industriālās intensitātes, cilvēkresursu un pieejamo finanšu apjoma ziņā). Pieredzi var pārnest izpratnes ziņā – industrijas un zinātnes sadarbība ir ilgtermiņa pasākums, no kura iegūst visas puses. Piemēram, ViA varētu savās telpās atrast vietu dažiem nelieliem uzņēmumiem, kuru darbības virziens sakrīt ar ViA pētniecības virzieniem un laboratorijām. Vidzemē varētu izveidot spēcīgāko pašvaldību un zinātnisko institūciju, kā arī uz attīstību orientēto uzņēmumu konsorciju, kas plāno kopīgu ilgtermiņa attīstību.”
Nākamā INNO INFRA SHARE pieredzes apmaiņas vizīte ir plānota novembrī uz Itāliju. Pirms tās atsevišķi partneri ar kopīgām interesēm tiksies salīdzinošās izvērtēšanas tikšanās, lai mācītos no interesantākajām labajām praksēm un meklētu turpmākas sadarbības iespējas starp reģionos esošajām P&I infrastruktūrām.
Plašāk par projektu lasiet projekta mājaslapā vai VPR mājaslapā.
