VPR speciālisti iepazīst uzņēmējdarbības vidi un atbalsta mehānismus Rīgas plānošanas reģionā

Lai iepazītu uzņēmējdarbības vidi, tās attīstības iespējas, kā arī pieejamos atbalsta mehānismus, no 1. – 3. novembrim Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti, projekta SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgas plānošanas reģionu. Trīs dienu laikā tika apmeklēti un iepazīti uzņēmumi, kas darbojas kokapstrādes, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju un tūrisma nozarēs, kā arī izglītības jomās.

“Rīgas plānošanas reģiona vizīte noteikti atšķīrās mēroga ziņā – to sevišķi varējām pieredzēt sarunā par Rīgas metropoles plānojumu un ambīcijām, metropoles robežām sasniedzot citu plānošanas reģionu lielākās pilsētas kā stratēģiskos punktus infrastruktūras un mobilitātes aspektā. Noslēdzošā plānošanas reģionu pieredzes apmaiņas vizīte bija ļoti piepildīta, dodot iespēju satikt ne tikai pašvaldību speciālistus un inkubatoru pārstāvjus, bet arī lielākus un mazākus uzņēmumus, kas darbojas projektam prioritārajās nozarēs. Ja ikdienā, piemēram, Siguldu esam pieraduši uztvert kā Vidzemes daļu, vizītes laikā bija interesanti redzēt, kā pilsēta un novads sevi redz kontekstā ar piederību Rīgas plānošanas reģionam” par pieredzes apmaiņu dalās SMEPRO REG projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Inguna Kucina.

Pieredzes apmaiņas brauciens tika uzsākts ar viesošanos Siguldā, kur Attīstības aģentūras Uzņēmējdarbības atbalsta punkta vadītāja Kristīne Zaķe un pašvaldības Investīciju nodaļas vadītājs Gatis Konrāds pastāstīja par uzņēmējdarbības vides plānošanu, īstenotajiem projektiem un atbalsta pasākumiem uzņēmējiem. Vizītei turpinoties, tika iepazītas Siguldas radošā kvartāla amatnieku darbnīcas un sociālais uzņēmums “Visi var”, kura darbības mērķis ir personu ar invaliditāti, viņu tuvinieku un sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātības veicināšana. Peļņa no ienākumiem tiek ieguldīta labdarības projektu un sociālā atbalsta īstenošanai.

No radošas un iekļaujošas vides uz ražošanas telpām Mālpils pagastā, viesošanās turpinājās SIA “KVIST”, kas ir viens no lielākajiem dizaina mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Siguldas novadā un Latvijā. Uzņēmums ir daļa no AS ”Kvist Industries”, kas dibināts 1896. gadā Dānijā un paplašinājis savu darbību Latvijā, 2011. gadā izveidojot ražotni Mālpils pagasta “Upmalās”. Šobrīd uzņēmuma ražotnē “Upmalās” nodarbināti 700 darbinieki, savukārt Liepājā, kur nesen atvērta vēl viena filiāle, strādā 20 cilvēku. Uzņēmums ieguvis arī nomināciju “Novada eksportētājs”.

Veiksmīgu, inovatīvu un uz eksportu vērstu produktu – Latvijā ražotus papīra salmiņus, reģiona speciālisti iepazinauzņēmumā SIA “Live Paper”. Kā pastāstīja uzņēmuma vadītājs ražošanā tiek izmantoti tikai augstas kvalitātes sertificēti materiāli, kas atbilst ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem, salmiņi sadalās dabā, ir pārstrādājami, kā arī nesatur alergēnus. Klientiem tiek piedāvāta iespēja pielāgot individuālu salmiņu krāsu, dizainu, apdruku, izmērus, kā arī iepakojumu. Uzņēmums saņēmis arī finansiālu atbalstu SEB bankas programmā attīstības īstenošanai.

Rīgā reģiona speciālisti apmeklēja Āgenskalna tirgu, kas ir lielākais un senākais tirgus Daugavas kreisajā krastā un ir ieguvis valsts kultūras pieminekļa statusu. 2022. gadā tirgus vēsturiskais paviljons tika rekonstruēts un tas izveidots kā multifunkcionāla vide, kurā satiekas tirgotāji, ēdinātāji un kultūras pasākumu baudītāji.

Apmaiņas braucienam turpinoties, Carnikavas pagasta vēsture un kultūras mantojuma liecības tika iepazītas novadpētniecības centrā, savukārt, nēģu zvejas tradīcijas, kas tiek turpinātas arī mūsdienās, izzinātas Carnikavā bāzētā uzņēmumā SIA “Krupis”. Uzņēmums dibināts 1995. gadā un ar nēģu zveju un pārstrādi nodarbojas jau trešajā paaudzē. Kā pastāstīja Eduards Skavenecs, nēģu cepšanas prasmes viņš pārņēmis no sava tēva un abi kopā ar sievu Zigrīdu uzņēmumu vada jau trīsdesmit gadu, pārstrādājot līdz 12 tonnām nēģu gadā.

Tālāk ceļš veda uz Bulduru tehnikumu jeb bijušo Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šeit kopš 1910. gada izglītojas topošie dārzkopības un kokkopības nozares speciālisti, kā arī ainavu dārzniecības, būvniecības, floristikas, tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas nozaru speciālisti. Tehnikumā iekārtotas augu biotehnoloģiju, molekulārās bioloģijas un agroķīmijas laboratorijas. Bulduru tehnikums ir vienīgā profesionālās izglītības iestāde Latvijā, kurā ir iekārtotas šāda tipa laboratorijas.

Iedvesmojoša tikšanās reģiona speciālistiem bija Jūrmalas Biznesa inkubatorā, kur tā vadītājs Rihards Zariņš pastāstīja par atbalstu uzņēmējiem un uzņēmējdarbības vidi Jūrmalā. Viesošanās laikā tika iepazīti arī daži no uzņēmumiem, kas izmanto biznesa inkubatora atbalstu – SIA “Cake Fab” saldētu musa kūku un saldo ēdienu ražotājs, SIA “Ķemeru dūņas” kosmētiku no dūņām, SIA “THATDAY” mēnesreižu apakšveļa un SIA “maxaa” mūsdienīgi un digitāli kases aparāti.

Apmaiņas brauciena noslēdzošajā dienā reģiona speciālisti viesojās LIAA Radošo industriju inkubatorā, kur tā vadītāja Karine Kalniņa pastāstīja par atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, pieejamajām konsultācijām un apmācībām, mentoru atbalstu, kā arī grantu līdzfinansējuma atbalstu komersantu darbības izmaksām. “Business Garden Rīga”, kas ir viens no modernākajiem biznesa parkiem reģionā, Rīgas plānošanas reģiona speciālisti pastāstīja par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem un veiksmes stāstiem, kā arī iepazīstināja ar Rīgas metropoles konceptu un konkurētspējas redzējumu.

Ar plašo aviācijas apmācību pakalpojumu klāstu Rīgas reģionā iepazīstināja airBaltic Training centra vecākā pārdošanas speciāliste Ance Grava. Pilotu akadēmijā reģiona speciālisti izzināja mūsdienīgo apmācību centru, kas aprīkots ar Airbus A220 pilna lidojuma simulatoru, daudzfunkcionālu salona apkalpes trenažieri, kā arī citām datorizētām un ērtām klasēm, lai sagatavotu topošos aviācijas speciālistus. Reģiona speciālistiem bija iespēja piedzīvot avārijas situācijas modelēšanu, kuras laikā tika veikta cilvēku evakuācija no lidmašīnas simulatora.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Par projektu

Jautājumiem:
Inguna Kucina, projektu vadītāja
inguna.kucina@vidzeme.lv
+371 26598678

Informāciju sagatavoja:
Krista Blūma, Sabiedrisko attiecību speciāliste
krista.bluma@vidzeme.lv
+371 26673396