Pielāgojiet sīkdatnes

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai palīdzētu jums efektīvi orientēties un veikt noteiktas funkcijas. Tālāk ir sniegta detalizēta informācija par visām sīkdatnēm katrā piekrišanas kategorijā.

Sīkdatnes, kas ir klasificētas kā “Nepieciešamas”, tiek saglabātas jūsu pārlūkprogrammā, jo tās ir būtiskas, lai nodrošinātu vietnes pamata funkcijas.... 

Vienmēr aktīvs

Obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas, lai iespējotu šīs vietnes pamatfunkcijas, piemēram, nodrošinātu drošu pieteikšanos vai pielāgotu jūsu piekrišanas preferences. Šīs sīkdatnes neuzglabā nekādus personu identificējošus datus.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Funkcionālās sīkdatnes palīdz veikt noteiktas funkcijas, piemēram, vietnes satura kopīgošanu sociālo mediju platformās, atsauksmju vākšanu un citas trešo pušu funkcijas.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Analītiskās sīkdatnes tiek izmantotas, lai saprastu, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar vietni. Šīs sīkdatnes palīdz sniegt informāciju par tādiem rādītājiem kā apmeklētāju skaits, atlēcienu līmenis, datplūsmas avots utt.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Veiktspējas sīkdatnes tiek izmantotas, lai izprastu un analizētu tīmekļa vietnes galvenos veiktspējas rādītājus, kas palīdz nodrošināt apmeklētājiem labāku lietošanas pieredzi.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

Reklāmas sīkfaili tiek izmantoti, lai nodrošinātu apmeklētājiem pielāgotas reklāmas, pamatojoties uz jūsu iepriekš apmeklētajām lapām, un analizētu reklāmas kampaņu efektivitāti.

Nav sīkdatnes, ko attēlot

VPR pašvaldību speciālisti, biznesa atbalsta organizācijas un universitātes norāda uz nepieciešamību veidot platformu savstarpējas sadarbības veicināšanai

7. februārī notikušajā Vidzemes reģionālās attīstības konferencē, kuras laikā tās dalībnieki iepazinās ar reģionālās attīstības stratēģijas virzību, kā arī tika iepazīstināti ar dizaina domāšanas metodēm pakalpojumu un valsts pārvaldes sektorā, dažādās  paralēlās sesijās, tostarp “Ekonomika”, risināja nozarei nozīmīgas problēmas.

Paralēlās sesijas “Ekonomika” ievadā Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Kristaps Ročāns norādīja uz vairākām būtiskām problemātikām, kas ietekmē reģiona uzņēmējdarbības un inovāciju vidi, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkums un nozares attīstībai nepieciešamā finansējuma koncentrēšanās ap galvaspilsētu.

“Turklāt valsts pārvaldes tendence ir plānot dažādus atbalsta mehānismus centralizēti nozaru līmenī, pārsvarā izmantojot Eiropas Savienības finanšu resursus. Tajā pat laikā plānošanas reģioni, vietējās pašvaldības un citas institūcijas līdz šim nav iesaistīti kā atbalsta instrumentu veidotāji. Rezultātā Eiropas Savienības fondu apguve tiek plānota, neskatoties uz reālām reģionu vajadzībām un aspektiem,” papildina Ročāns.

Klātesošie tika iepazīstināti arī ar viedās specializācijas būtību un nozīmību reģiona konkurētspējas paaugstināšanai, uzsverot tās piemērošanas nepieciešamību gan uzņēmumiem un organizācijām, kuri strādā reģionālā un nacionālā mērogā, gan tiem, kuru ceļš ved pāri valsts robežām. Šobrīd viedās specializācijas jomas ir definētas kā valsts, tā arī reģiona līmenī, bet trūkst izstrādātas stratēģijas ar reāliem instrumentiem mērķtiecīgai viedo specializāciju attīstībai. Minētie apstākļi rosina plānošanas reģionus un vietējās pašvaldības izvērtēt esošo situāciju un meklēt jaunus un inovatīvus risinājumus inovāciju atbalsta sistēmu un instrumentu pilnveidei.

Paralēlās sesijas dalībnieki, praktiski lietojot dažādas dizaina domāšanas un pakalpojumu konstruēšanas metodes, izvirzīja savas ar uzņēmējdarbību, ekonomiku vai inovācijām saistītas problēmas, kā arī strādāja grupās, lai konstruētu tām atbilstošus risinājumus. Vairāki no risinājumiem norādīja uz to, ka ir nepieciešama platforma, kur meklēt atbilstošu nozares informāciju, kas būtu lietojama kā tīklotājs starp nozarēm un indivīdiem gan uzņēmējdarbības uzsākšanas gadījumā, gan sadarbības partneru meklējumos, gan kvalificēta darbaspēka piesaistei, kā arī, protams, inovāciju attīstīšanai. Taču tik pat būtisks ir jautājums, kā nodrošināt šo savstarpējo sadarbību un rast tam finansiālu atbalstu no iesaistītajiem.

“Jāatzīst, ka praktisko darbu mērķis bija vedināt pašvaldību speciālistus, universitāšu pārstāvjus un nozares speciālistus domāt par to, ka ir nepieciešams savstarpēji sadarboties, rast vienotus atbalsta instrumentus un mehānismus, kas ir viegli lietojami dažādu nozaru pārstāvjiem,” norāda Santa Niedola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja. Papildinot iepriekš minēto, S. Niedola informēja, ka jau šobrīd Vidzemes plānošanas reģions, sadarbojoties 8 partneriem no 7 valstīm īsteno projektu “Viedās specializācijas stiprināšana, attīstot starptautisku sadarbību (GoSmart BSR)”, kura ietvaros tiks izstrādāta inovāciju brokeru sistēma uzņēmējiem, ļaujot piekļūt zināšanām, ar kurām vēl šobrīd kompetentas organizācijas ārvalstīs un Latvijā nav dalījušās. Tāpat sistēma kalpos par vērtīgu datu bāzi, lai dibinātu jaunas attiecības un virzītu uzņēmuma attīstību pavisam jaunā – pārrobežu līmenī.

Projektu GoSmart BSR īsteno Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas Interreg Baltijas jūras reģiona (BJR) programmas 2014.-2020. gadam ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt inovāciju ieviesēju (inovāciju starpnieku, iestāžu, pētniecības iestāžu, uzņēmumu) kapacitāti, lai piemērotu viedas specializācijas pieeju.

Papildu informācija: Santa Niedola, projekta “GoSmart BSR” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, santa.niedola@vidzeme.lv, mob.t. +371 26674261.

Informāciju sagatavoja: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, gunita.bruvere@vidzeme.lv, mob.t. +371 29963228.

Projekta mājaslapa: https://gosmartbsr.eu/