Pagājušajā nedēļā Vidzemes plānošanas reģions Cēsīs uzņēma projekta “Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana” (INSURE) komandu. Trīs dienu laikā tika izvērtēts projekta progress, tostarp katrs projekta partneris klātesošos informēja par savā valstī izvēlēto piesārņoto teritoriju attīrīšanas testēšanas gaitu.
Vidzemes plānošanas reģions projekta laikā ir veicis pirmsizpētes vairākās potenciāli piesārņotās vietās, konstatējot, ka piesārņojuma līmenis tajās ir tik niecīgs, ka nav nepieciešamas tālākas attīrīšanas darbības. Secīgi, šīm vietām Potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu reģistrā tika mainīts statuss, pašvaldībai mazinot objektīvus ierobežojumus tālākai teritoriju attīstībai.
Neskatoties uz to, ka VPR kā projekta partnerim līdz šim nav izdevies pilotēt kādu no attīrīšanas metodēm, iegūtā pieredze un secinājumi, veicot pirmsizpētes iepriekšminētajās vietās, ļauj veidot rekomendācijas piesārņotu vai potenciāli piesārņotu pārvaldībai. Tas ir īpaši svarīgi, jo nereti pašvaldībām trūkst zināšanu, ko ar šādām vietām darīt, proti, kādas būtu minimālās nepieciešamās darbības, lai novērtētu vietas patieso stāvokli, turklāt izdarīt to ierobežotu finanšu resursu apstākļos.
Tomēr arī Latvijā tiks testēta viena no ilgtspējīgām in- situ (uz vietas) attīrīšanas metodēm – elektrokinēze. (Skaidrojam – elektrokinēze ir biostimulācijas metode, ar kuras palīdzību tiek sekmēta baktēriju vairošanās, tādējādi noārdot gruntī esošo mazutu.) Valmierā Dzelceļa ielā 9 agrāk bijusi mazuta bāze, un šobrīd teritorijā konstatēts grunts piesārņojums. Šo vietu kā pilotteritoriju metodes testēšanai izvēlējusies Valmieras pilsētas pašvaldība, kas arī ir projekta INSURE partneris.
Kā atzīst projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Maija Rieksta: “Latvijā joprojām nav populāri strādāt ar in-situ attīrīšanas metodēm. Ierastākais attīrīšanas veids ir piesārņotajā vietā augsni izrakt un aizvest uz bīstamo atkritumu glabāšanas poligonu. Taču tas nav ilgtspējīgi, turklāt bīstamo atkritumu pārvadāšana un noglabāšana ir dārgs pakalpojums. Ar bioloģiskajām metodēm attīrīšana notiek lēnāk, taču tā noteikti ir finansiāli izdevīgāka, kā arī videi draudzīgāka. Bioloģiskās jeb biostimulācijas metodes ir dažādas, tāpēc katrai vietai iespējams izvēlēties piemērotāko, ņemot vērā gan apstākļus, gan arī iespējas. Ar projekta INSURE starpniecību mēs vēlamies ne tikai iepazīstināt sabiedrību ar alternatīvām piesārņotu vietu attīrīšanas metodēm, bet izstrādāt arī vadlīnijas, kā šādas vietas pārraudzīt. Tas mūsu pašvaldībām varētu ļoti noderēt, jo šobrīd piesārņoto vietu reģistrs Latvijā joprojām ir bagātīgs.”
Papildus iepriekšminētajām aktivitātēm, Vidzemes plānošanas reģions izstrādā arī piesārņoto vietu prioritizēšanas rīku, ar kura palīdzību būs iespējams noteikt prioritāri attīrāmās teritorijas pašvaldībā. “Ja finanšu līdzekļi ir ierobežoti, tad ir ļoti būtiski izvērtēt, ar ko lai sāk un kā labāk šādas vietas pārvaldīt. Reizēm ir labi zināt, ka visefektīvāk būtu nedarīt neko vai gluži pretēji – nekavējoties uzsākt vietas attīrīšanu”, skaidro M. Rieksta.
Projektā iesaistījies arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas vizītes dalībniekiem prezentēja savas aktivitātes – gruntsūdeņu piesārņojuma izplatības modelēšanas – rezultātus. Gruntsūdeņu plūsmas modelēšana spēj noteikt piesārņojuma virzību gruntsūdeņos. Ar speciālas datorprogrammas palīdzību, kas apstrādā ievāktos datus par piesārņojuma virzienu, ātrumu un koncentrāciju u.c., var prognozēt, ka, piemēram, piesārņojums, kas šobrīd koncentrējas Valmieras bijušajā mazuta bāzē, Gaujā varētu nonākt apmēram pēc 60 gadiem. “Reizēm mums šķiet, ka, ja blakus piesārņotai vietai atrodas ūdenstilpne, tad arī tajā sagaidāms zināms piesārņojuma līmenis, tomēr bez mērījumiem to nevar tik viennozīmīgi apgalvot. Gruntsūdeņu sistēma pazemē ir sarežģītāka nekā sākotnēji varētu likties, un bez mērījumiem un datu analīzes situāciju vērtēt nevar,” piebilst M. Rieksta.
Projekta INSURE mērķis ir palielināt ilgtspējīgu piesārņoto vietu attīrīšanas metožu izmantošanu, uzlabot piesārņoto vietu attīrīšanas vadības metodes, kā arī uzlabot piesārņoto vietu vizualizāciju un prioritizēšanu Centrālbaltijas reģionā, sadarbojoties partnerorganizācijām no Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Projekts INSURE tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros.
Vairāk informācijas: Maija Rieksta, projekta INSURE vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob. t. 26099521, maija.rieksta@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob. t. 29454752, anita.abolina@vidzeme.lv
