2024. gada 29. maijā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) Cēsīs pulcēja lauksaimniekus, lauksaimniecības ekspertus, pašvaldību pārstāvjus un pētniekus, lai izstrādātu kopīgu vīziju klimata noturīgai nākotnei lauksaimniecībā Vidzemē.
Darbnīcā tika izmantota strukturēta vizionēšanas metodoloģija, kas rosināja dalībniekus sadarboties un nodrošināja, ka idejas un secinājumi būs praktiski īstenojami. Dalībnieki, pārstāvot nacionālo, reģionālo un vietējo līmeni, tika sadalīti grupās, lai identificētu galvenos klimata riskus, izvērtētu to plašāko ietekmi un izveidotu kopīgu vīziju Vidzemes lauksaimniecības nākotnei. Šāda pieeja nodrošināja visaptverošu izaicinājumu un iespēju analīzi, ietverot dažādu nozaru – mežsaimniecības, ūdens apsaimniekošanas, bioloģiskās daudzveidības un sabiedrības veselības – skatījumus.
Dalībnieki identificēja būtiskus klimata riskus, kas apdraud lauksaimniecības nozari reģionā: intensīvas lietusgāzes, ekstrēmu karstumu, plūdu riskus, ūdens līmeņa celšanos, vētras, meža ugunsgrēkus un bioloģiskos draudus, piemēram, kaitēkļus, slimības un invazīvās sugas. Šie riski skaidri iezīmēja lauksaimniecības nozares saikni ar citām nozarēm, tostarp ar mežsaimniecību, sabiedrības veselību, transportu, ūdens apsaimniekošanu, telpisko plānošanu un bioloģisko daudzveidību.
Anda Briede, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, uzsvēra: “Šī darbnīca parādīja mūsu apņemšanos attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību, izmantojot reģionālās stiprās puses un risinot Vidzemei unikālos izaicinājumus. Sadarbojoties starp dažādām nozarēm, mēs varam nodrošināt klimata noturīgu nākotni, kas sniedz labumu gan vietējām kopienām, gan ārpus tām.”
Diskusiju gaitā sākotnēji definētais jēdziens par “plaukstošu, klimata noturīgu lauksaimniecības kopienu” tika paplašināts līdz plašākai vīzijai par “klimata noturīgu sabiedrību,” kurā lauksaimniecībai ir centrālā loma.
Darbnīcas diskusijās dalībnieki mērķtiecīgi iezīmēja bioloģisko virzienu kā Vidzemes reģiona lauksaimniecības prioritāti, ņemot vērā, ka 2023. gadā reģiona teritorijā tika izveidots pirmais bioreģions Latvijā un visā Baltijā.
Izdiskutējot iepriekš minētos faktus, dalībnieki kopīgi definēja vīziju Vidzemes lauksaimniecības sektora attīstībai: “Vidzemē darbojas zinoši un sadarbspējīgi lauksaimnieki, kuri ar bioloģiskām metodēm veiksmīgi un rentabli apsaimnieko laukus, nodrošinot ar pārtiku bioreģiona teritorijā dzīvojošos, kā arī citas teritorijas Vidzemē ar augstas kvalitātes un daudzveidīgu bioloģisko pārtiku.”
Galvenie principi, kuros vīziju balstīt:
- Lauksaimnieki kā dabas ainavu veidotāji un bioloģiskās daudzveidības sargātāji.
- Lauksaimniecība kā cienījama un atbalstīta profesija, kuru stiprina savstarpējā sadarbība starp zinātniekiem, konsultantiem un lauksaimniekiem.
- Birokrātijas samazināšana, pieejama izglītība un spēcīga bioloģiskās lauksaimniecības kopienas pārstāvība.
Dalībnieki diskutēja arī par rīcībām, kas būtu veicamas, lai vīzija kļūtu par realitāti. Lai nostiprinātu lauksaimniecības nozari Vidzemē, nepieciešams:
- Izveidot bio-inkubatoru Vidzemē, kura galvenais fokuss būtu lauksaimniecība.
- Stiprināt zināšanas un ieviest viedās lauksaimniecības tehnoloģijas.
- Palielināt bioloģiski apstrādāto platību Vidzemē līdz 35% un zālāju biotopu platību līdz 3%.
- Izstrādāt profesionālas izglītības programmas un īstenot lauksaimniekiem mācības par modernām tehnoloģijām.
- Popularizēt lauksaimniecību kā stratēģiski nozīmīgu un pievilcīgu profesiju.
- Atbalstīt inovācijas enerģētikas risinājumos, piemēram, biogāzes ražošanā un atjaunojamo enerģijas avotu uzstādīšanā saimniecībās.
- Stiprināt sadarbību starp lauksaimniekiem, valsts iestādēm un pētniekiem, lai mazinātu datu trūkumu un pielāgotu precīzās lauksaimniecības risinājumus mazām saimniecībām.
Vizionēšanas pasākums sniedza būtisku ieguldījumu divos svarīgos virzienos. Tas ne vien stiprināja projekta STARGATE uzstādījumus un mērķus, bet arī sekmēja diskusijas par attīstības stratēģijām, kas jāīsteno Vidzemes reģionā. Ņemot vērā, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana Vidzemē ir prioritāras jomas un viedās specializācijas virzieni, šo tēmu apspriešana ir īpaši nozīmīga.
Projekta STARGATE organizētā darbnīca ne tikai nostiprināja reģiona attīstības pozīcijas, bet arī piedāvāja platformu, kur ieinteresētās puses varēja pulcēties, izzināt savu lomu un atbildību reģiona, tostarp lauksaimniecības attīstībā, meklēt jaunas sadarbības iespējas, kā arī dalīties praksē balstītās zināšanās gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
